Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) šī gada oktobrī ir izsniegusi 100. garantiju daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā.

LGA garantijas mājokļu siltināšanai ir pieejamas jau pusotru gadu, no 2013. gada maija, kad tika veikti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai. Minētie MK noteikumi nodrošina arī samazinātu garantijas gada maksu mājokļu siltināšanas projektiem - 0,65% apmērā.

Pašlaik siltināšanas programmā tiek novērots ļoti augsts pieprasījums, tā uzlabo iedzīvotāju iespējas saņemt aizdevumu kredītiestādē, renovējot arī tādas mājas, kuru finansēšanu bez šādas garantijas bankas uzskatītu par pārāk riskantu un aizdevumus neizsniegtu. Jāatzīmē, ka garantijas var saņemt tikai tad, ja projekta ietvaros netiek veikta saimnieciskā darbība, bet reālie labuma guvēji projekta īstenošanas rezultātā ir dzīvokļu īpašnieki.

Uz 28 miljonu latu vērtā riska kapitāla pārvaldību patlaban pretendē personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un SIA Capitalia Investīciju Pārvalde, liecina Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) informācija.

Atlasot trīs pretendentus no vienpadsmit, noslēdzies riska kapitāla pārvaldības komandas izvēles pirmais posms.

Izraudzītās vadības komandas pēc konkursa noslēgšanās nodrošinās jaunizveidoto riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas mikro, mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvijā, skaidro LGA. Jaunie fondi attīstīs riska kapitāla nozari Latvijā, papildinot jau esošo LGA riska kapitāla fondu piedāvājumu.

Šie riska kapitāla fondi tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes «Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos», ko LGA pagājušā gada 1. janvārī pārņēma no Eiropas Investīciju fonda. Paredzēts, ka kopējais šo fondu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumos sasniegs līdz 40 miljoniem eiro (aptuveni 28 miljoniem latu).

Lai visas finanšu iestādes, kas apvienojušās AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kredīta ņēmējiem nodrošinātu ātrāku finansējuma pieejamību projekta īstenošanai, valdība otrdien, 27.septembrī, apstiprināja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmas kārtībā, informē Zemkopības ministrija.

Altum ietilpst Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, Latvijas Garantiju aģentūra un Lauku attīstības fonds.

Noteikumi nosaka Altum jaunu sadarbības līgumu noslēgšanu ar komercbankām un krājaizdevu sabiedrībām. Jaunie sadarbības līgumi ļaus kredītiestādēm ievērot vienotu kārtību un nodrošināt operatīvāku garantiju izsniegšanu visām akciju sabiedrības izsniegtajām kredīta garantijām. Tādējādi tiks veicināta finansējuma pieejamība projekta īstenošanai un vienotu principu piemērošana garantiju uzraudzībai, kompensāciju izmaksai un saskaņotām darbībām, projekta realizācijā sadarbojoties ar kredītiestādēm.

SIA Latgales Granulas piesaistījis investīcijas granulu ražotnes izveidei no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Piesaistītās investīcijas ir plānots ieguldīt ražotnes būvniecībā, tehnoloģisko iekārtu iegādē un apgrozāmajos līdzekļos, plānotā jaunas ražotnes ražošanas jauda ir 25 tūkstoši tonnu granulu gadā.

SIA Latgales Granulas ir dibināts 2014.gadā ar mērķi ražot ENplus A1 standartam atbilstošas koksnes granulas. Uzņēmuma vadībai ir daudzu gadu pieredze kokapstrādes nozarē. Kopējās investīcijas ražotnes izveidei ir plānotas 1,7 miljonu eiro apmēra.

SIA Latgales Granulas valdes loceklis Āris Sparāns uzsver, ka piesaistītas investīcijas ļaus izveidot efektīvu, neliela apjoma, augstākās kvalitātes granulu rūpnīcu, kas ļaus veiksmīgi attīstīties eksporta tirgos, jo šobrīd Eiropas lielākie granulu patērētāji joprojām importē vairāk granulu, nekā saražo. Lai gan kapacitāte lielai daļai Eiropas ražotņu ir lielāka nekā reālā noslodze, daudziem ražotājiem ir problēmas ar izejvielu pieejamību un piegādi. Stabilu izejvielu apjomu ir plānots nodrošināt izmantojot izejvielu resursus, kurus nodrošinās mātesuzņēmums (SIA Aļņi AS) no sava kokmateriālu pārstrādes procesa.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atzinis par nepamatotām iesniegtās sūdzības, tādejādi atļaujot SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) turpināt sarunu procedūru un slēgt līgumus ar konkursa rezultātā noteiktajām trīs riska kapitāla fondu vadības komandām, informēja LGA pārstāve Gerda Štokmane.

Līgumus LGA varēs slēgt ar personu apvienību Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un personu apvienību Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks.

Konkursa vērtēšanā piedalījās ekspertu komanda no Eiropas investīciju fonda, kas sniedza savu atzinumu par visiem pretendentiem, kā arī papildus tam LGA sadarbībā ar auditorfirmu KPMG veica katra pretendenta vadošo darbinieku padziļinātu izpēti.

Neraugoties uz to, ka Latvijas Riska Kapitāla asociācija (LVCA) ir atzinusi, ka konkurss organizēts profesionāli, pēc rezultātu paziņošanas tika iesniegtas pārsūdzības, tostarp viena komanda to iesniedza divreiz. Nepamatota sūdzību iesniegšana kavē iepirkuma noslēgšanu, neveicina riska kapitāla nozares attīstību un jaunu investīciju iepludināšanu Latvijas tautsaimniecībā, norāda LGA.

Gan bankām, gan Latvijas Garantiju aģentūrai ir instrumenti eksporta atbalstam; tos plānots vēl dažādot, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta pārorientācija uz jauniem tirgiem ir saistīta ar tādiem tirdzniecības finansēšanas instrumentiem kā garantijas, kredītvēstules un faktorings. Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) izsniedz garantijas eksporta tirdzniecības darījumiem un sola no rudens garantēt arī Latvijas biznesa investīcijas ārvalstīs. Bankas norāda, ka to sniegtās eksporta garantijas pagaidām veido vien nelielu daļu no kopējā garantiju apjoma.

Izmanto diplomātiju

Uzņēmēji ir rosīgi, un intereses pieaugums, jo īpaši par Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem, ir ievērojams, uzskata Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītājs Arvils Zeltiņš. «Aktīvākā un mums redzamākā ir pārtikas nozare, farmācija un mašīnbūves nozare. Jaunatvērtajās vēstniecībās gan Indijā, gan Arābu Emirātos interese ir ļoti liela. Liela interese ir par Japānu, Ķīnu un Tālajiem Austrumiem kopumā. Tas saskan ar mūsu kopējiem centieniem attīstīt eksporta tirgu šajā virzienā.

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumiem no 2020.gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas, aģentūra informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Ministrijā norādīja, ka, ja no UGF šogad uzturlīdzekļi bērnam līdz septiņu gadu vecumam tiek izmaksāti 103,20 eiro apmērā ik mēnesi, tad nākamgad tie būs 107,50 eiro. Bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam šobrīd uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 eiro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020.gada tiks maksāti 129 eiro.

TM arī atzīmēja, ka ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGFA) ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu, piemēram, kriminālatbildības piemērošanu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un citus. Attiecīgi minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) atsāks eksporta garantiju izsniegšanu uz Ukrainu, informē aģentūras pārstāvji.

3.martā LGA pārtrauca sniegt eksporta kredīta garantijas darījumiem uz Ukrainu. Lēmums tika pieņemts, ņemot vērā iespējamo militāra konflikta eskalāciju Krimas aneksijas gadījumā un ar to saistīto politisko un komerciālo risku iestāšanās pieaugumu.

Lai arī situācija Ukrainā joprojām liecina par iespējamiem riskiem, tomēr pēdējo nedēļu laikā tā ir kļuvusi vairāk prognozējama. Ukraina ir saņēmusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, kas ir pozitīvs signāls prognozēm par tirgu kopumā, norāda LGA.

Ukraina, būdama Latvijas piektais lielākais ārējās tirdzniecības partneris ārpus Eiropas Savienības, neskatoties uz pašreizējo sarežģīto politisko klimatu, ietver lielu ekonomisko sadarbības potenciālu, ko LGA ir gatava veicināt, vienlaikus atbildīgi izvērtējot iespējamo risku iestāšanos, lai nezaudētu neviena no darījumā iesaistītajām pusēm.

Junkera plāns viens pats bez Eiropas iekšējā tirgus izmaiņām rezultātu nedos

Vecās dalībvalstis ir pārāk pieradušas pie Eiropas Savienības (ES) subsīdijām, tāpēc Latvija arī pēc 2020. gada var rēķināties ar lielāku vai mazāku kohēzijas naudu, tomēr finansējuma kopējā pieeja mainās, DB saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera 315 mljrd. eiro lielajai investīciju pakotnei paredzēts dot uzrāvienu ekonomikām, bet kā šī solītā nauda kļūs reāla?

Tas ir EK piedāvāts investīciju veicināšanas projekts, kā piesaistīt lielu naudu ar samērā nelieliem pašu ieguldījumiem. Atšķirība no līdzšinējās Eiropas naudas ir tajā, ka tā nebūs dāvināta nauda, grants vai kohēzijas finanses, bet gan līdzfinansējums privātās un publiskās partnerības (PPP) projektiem. Ieguldītā nauda caur vērtspapīriem, ko izplatīs Eiropas Investīciju banka (EIB), pārvērtīsies reāli nepieciešamajos 315 mljrd. Līdzīga sistēma ar vērtspapīriem ir praktiski visās finanšu institūcijās: reālā nauda ir viens apjoms, un caur garantiju mehānismu tiek veidots jau lielāks naudas apjoms. Latvijas Garantiju aģentūrā notiek tas pats – reālās naudas ir mazāk, nekā par to var izsniegt garantijas. EIB ir augstākais – AAA – kredītreitings, tāpēc caur to pavairot šos līdzekļus var daudz sekmīgāk.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.

Alternatīvais ieguldījumu fonds KS EuVECA Livonia Partners Fund I plāno piesaistīt līdzekļus 85 - 100 miljonu eiro apmērā, informē Latvijas Garantiju aģentūras pārstāve Gerda Štokmane.

Fonda līdzekļi tiks investēti mazos un vidējos uzņēmumos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ar potenciālu attīstīt savu biznesu vietējos tirgos un ārvalstīs.

Fonda investoru vidū ir galvenokārt Baltijas un citu reģiona valstu institucionālie investori, kā arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), kas ir paziņojis, ka investēs 20 miljonus eiro no Baltijas Inovācijas fonda. Baltijas Inovācijas Fonds ir iniciatīva, ko izveidojuši EIF, Latvijas Garantiju aģentūra, Lietuvas attīstības finanšu aģentūra Invega un Igaunijas attīstības finanšu aģentūra KredEx, lai palielinātu kapitāla pieejamību Baltijas valstu uzņēmumiem.

LGA direktors Ivars Golsts norāda, ka Livonia Partners, kopš paziņošanas par fonda darbības uzsākšanu, ir bijuši ļoti aktīvi fonda izveidē un līdzekļu piesaistīšanā, tāpēc cer, ka tikpat aktīvi un veiksmīgi darbs turpināsies pie investēšanas uzņēmumos, ļaujot tiem attīstīties visā Baltijā un pāri tās robežām. Tādā veidā tiks nodrošināts kārtējais posms finansējuma ķēdē no ļoti agrīnas stadijas, kad nepieciešams neliels sēklas finansējums, līdz pat starptautiskai ekspansijai, kad tiek izmantots Baltijas Inovācijas fonda finansējums.

Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par to, vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, informē Valsts kontrole.

AS Citadeles banka izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem. Tāpēc, vērtējot AS Citadeles banka pārdošanas procesu, nedrīkst neņemt vērā plašāku kontekstu, proti, procesus, kuri saistīti ar Parex bankaspārņemšanu valsts kontrolē. Pārņemot Parex banku, valsts uzņēmās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.

Ar mērķi paplašināt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) pārstāvēto biedru skaitu, dodot iespēju asociācijai pievienoties arī citiem ārpus banku sektora esošiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turpmāk tās nosaukums būs Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, informē asociācijas pārstāvji.

Par Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītāju ir apstiprināts finanšu nozares speciālists Gints Āboltiņš, kuram ir plaša pieredze, iepriekš strādājot dažādās ar nozari saistītās institūcijās.

«Mēs redzam, ka visā pasaulē strauji attīstās ārpus banku sektora esošie finanšu pakalpojumi, piedāvājot klientiem daudz ērtākus un vienkāršākus produktus. Latvija šai ziņā nav izņēmums, līdz ar to viena no manām darbības prioritātēm būs veidot līdzsvarotu nozares attīstību, stiprinot dialogu starp regulatoru un nozares uzņēmumiem,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) kavējas paziņot rezultātus konkursā, kurā tiek izraudzītas trīs vadības komandas, kas nodrošinās 28 miljonus latu vērtu riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos.

Kā ziņots, iepriekš konkursa rezultāti tika gaidīti novembra beigās, savukārt līdz gada beigām bija iecerēts noslēgt līgumus ar uzvarētājiem. «Galīgie rezultāti par konkursa uzvarētājiem gaidāmi novembra beigās vai decembrī, attiecīgi līgumu slēgšana un fondu izveidošana plānota līdz šā gada beigām,» pērn skaidroja LGA Riska kapitāla un aizdevumu fondu daļas vadītājs Krišjānis Zariņš.

Savukārt tagad Zariņš portālam Nozare.lv norāda, ka trīs riska kapitāla fondu pārvaldītāji, ātrākais, varētu tapt zināmi šomēnes, bet februāra beigās vai marta sākumā varētu parakstīt līgumus, turklāt ar nosacījumu, ka rezultāti netiks apstrīdēti.

SIA Arsenal Industrial piesaistījis investīcijas celtniecības tehnikas nomas un tirdzniecības pakalpojumu izveidei no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

SIA Arsenal Industrial ir dibināta 2014. gadā ar mērķi piedāvāt tirgū celtniecības tehnikas, instrumentu nomas un tirdzniecības pakalpojumus B2B tirgū. Produktu portfelis sastāvēs no industriālas, ceļu būves, betonēšanas, rokas instrumentiem un tehnikas darbam augstumā. Ilgus gadus strādājot celtniecības nozarē, esam sapratuši, ka klienti praktiski vienmēr vienlaicīgi gan nomā instrumentus, gan tos arī iegādājas atkarībā no situācijas, objekta ilguma, finansējuma pieejamības un daudziem citiem faktoriem.

Gints Vanags SIA Arsenal Industrial valdes loceklis: «FlyCap ieguldītie līdzekļi mums ļaus nodrošināt klientiem inovatīvus risinājumus būvtehnikas tirgū, kā arī sniegs klientiem labāko izvēli un pakalpojuma kopējās cenas piedāvājumu būvtehnikas nomā vai tās iegādē. Kopumā celtniecības tehnikas un instrumentu tirgus Baltijas valstīs pieaug un tam vēl ir izaugsmes potenciāls.»

SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs iegādājusies ceļojumu biroju Averoja, taču arī turpmāk uzņēmumi turpinās savu darbību kā atsevišķas juridiskās personas.

Iegādes rezultātā par jauno SIA Averoja īpašnieci kļuvusi SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs īpašniece Sanita Rugina.

Abus uzņēmumus turpinās vadīt līdzšinējā SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs direktore Kitija Reinfelde, veidojot abiem uzņēmumiem apvienotu vadības komandu un optimizējot uzņēmuma administratīvo struktūru, teikts Tūrisma aģentūras Kolumbs paziņojumā.

«Šis process nekādā veidā neietekmēs esošo sadarbību ar klientiem, piegādātājiem un citiem partneriem,» norādīja K. Reinfelde.

Abu uzņēmumu pamatbizness ir valsts un komercsektora komandējumu braucienu apkalpošana, kas veido lielāko daļu uzņēmumu apgrozījuma. Tūrisma aģentūrai Kolumbs ir ilgstoša pieredze biznesa klientu apkalpošanā, fokusējoties galvenokārt uz lieliem ražošanas un komercuzņēmumiem. Savukārt ceļojumu birojs Averoja aktīvi piedalās valsts iepirkumos, nodrošinot darījumu braucienu organizēšanu valsts iestāžu un ministriju darbiniekiem.

Ministru kabineta šā gada 2. septembra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par atbalstu iesācējuzņēmumu (start-up uzņēmumu) apmācību un semināru organizēšanai, kas nosaka atbalsta piešķiršanas nosacījumus Latvijas Republikā reģistrētu komersantu, biedrību vai nodibinājumu rīkotajiem kontaktu dibināšanas un komunikācijas pasākumiem, apmācībām un semināriem vai to cikliem iesācējuzņēmumiem, informēja Ekonomikas ministrija.

Atbalsta mērķis ir sekmēt iesācējuzņēmumu saskarsmes iespējas ar privātajiem investoriem, veicināt veiksmīgas privātās investīcijas jaunos iesācējuzņēmumos, atbalstot apmācību un komunikācijas ar investoriem pasākumu norisi, kuri paredzēti iesācējuzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu. Iesācējuzņēmumi šo noteikumu izpratnē ir fiziskas personas vai personu grupas, kuras vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, un kuri ir reģistrēti komercreģistrā ne agrāk kā 5 gadus pirms pasākuma organizēšanas dienas.

MK noteikumu projekts paredz sniegt iespējas saņemt finansiālu atbalstu grantu formā pasākumu, apmācību un semināru organizēšanai. Atbalsts grantu formā tiks sniegts pasākuma rīkotājam, un pasākumi, apmācības un semināri būs pieejami jebkuram iesācējuzņēmumam bez ierobežojumiem. LGA nodrošinās atbalsta uzskaiti.

Katra nākamā paaudze lietas redz citādi, tāpēc jāatsvaidzina pat seni un tradīcijām bagāti zīmoli

Tā uzskata Cido grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks. Biržas noteikumu dēļ viņš nekomentē nedz grupas finanšu datus, nedz tirgu, nedz šā gada plānus. Intervijas brīdī līdz Royal Unibrew 2014. gada pārskata publicēšanai Kopenhāgenas biržā jāgaida vēl nedēļa. Līdz ar to saruna raisās vairāk par principiem tirgū, nevis konkrēto situāciju Latvijas lielākajā dzērienu ražotnē.

Kāds Cido grupai bija 2014. gads?

Pagājušais gads mums bija tāds divējāds. Vislielākie izaicinājumi uzņēmumam bija eksporta sakarā. Gada pirmā puse nebija slikta, taču otrajā pusē saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi mēs redzējām, kā tas ietekmē pieprasījumu. Pēdējā ceturksnī jau bija novērojams pieprasījuma kritums no Ukrainas un Krievijas, toties eksports uz rietumvalstīm palielinājās.

Uzņēmumu kredītu pieejamības tēmu šodien, 29. jūlijā, iekustināja Dienas Bizness un, manuprāt, finansējuma piesaistes jautājums uzņēmumiem pašreiz ir ļoti aktuāls.

Latvijas Banka reizi pusgadā veic komercbanku aptauju, kuras ietvaros jautā arī par uzņēmēju pieprasījumu pēc aizdevumiem. Gandrīz visas bankas kopš 2010. gada ziņo par šāda pieprasījuma pieaugumu. Tas šķiet loģiski, jo no 2010. gada otrā pusgada Latvijas ekonomika ir pārliecinoši augusi, kas savukārt veicina optimismu uzņēmējos un vēlmi veikti investīcijas biznesa attīstībai. Tomēr neskatoties uz pieprasījuma palielināšanos, komercbanku kopējais uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis ir ar dilstošu tendenci, par ko liecina FKTK sagatavotie ceturkšņa pārskati.

Banku izsniegto uzņēmumu kredītu samazinājumam noteikti ir vairāk kā viens vienkāršs iemesls. To noteikti ietekmē kredītu politikas piesardzība, kas kontrastē ar pārlieku lielo aizdevumu agresiju pirms-krīzes gados. 2006-2008 gadā komercbanku kreditēšanas vadlīnijas bija tik brīvas, ka banku kredīti sāka konkurēt pat ar riska kapitāla piedāvājumu. Tāpat ietekmi atstāj kredītu portfeļa "pārstrukturizācija", kad kredītus mazāk vēlamajiem būvniecības un nekustamā īpašuma sektoriem aizstāj aizdevumi citās tautsaimniecības jomās, piemēram, lauksaimniecībā. Kā blakusefekts negribīgai banku kreditēšanai ir arī zemās depozītu likmes. Tas nozīmē, ka komercbankas neredz daudz pievilcīgas investīciju iespējas (kredītu vai finanšu tirgu investīciju jomā) un attiecīgi tām nav aktuāla kapitāla (t.i., depozītu) piesaiste.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2016. gada 4. marta sēdē ir konstatējusi, ka AS Trasta komercbanka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, jo saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas lēmumu bankai 2016. gada 3. martā tika anulēta kredītiestādes darbības licence.

No Noguldījumu garantiju fonda (NGF) tiek izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz klientu noguldījumiem bankas filiālē Kiprā.

Izmaksājamā garantētā atlīdzība katram klientam tiks aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos.

Dzērienu ražotāja SIA CIDO Grupa Latvijas Garantiju aģentūrā (LGA) šogad ir apdrošinājusi produkcijas piegādes uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu par 1,23 miljonu eiro.

Uzņēmuma pārstāve Inese Lielpinka norāda, ka LGA izsniegtās valsts garantijas ir drošības garants Latvijas ražotājiem, lai uzņēmums turpinātu eksportu uz paaugstināta riska valstīm arī laikā, kad tajos valda nestabilitāte un notikumu neprognozējamība.

CIDO Grupa ir aktīvs produkcijas eksportētājs uz tādiem eksporta tirgiem kā Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Šajos tirgos pārdošanas apjomi veido aptuveni 15% no uzņēmuma eksporta. Lai samazinātu piegāžu riskus, jau kopš 2011.gada uzņēmums izmanto Latvijas Garantiju aģentūras sniegtās iespējas apdrošināt eksportu. Šogad LGA ir izsniedzis eksporta garantijas uzņēmumam CIDO Grupa par 14 pircējiem.