Jaunākais izdevums

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Pēc tiem konkrēti debitoru risku apdrošināšanu izmanto vien 5% uzņēmumu, 45% zina par šāda instrumenta esamību, bet pusei uzņēmēju tā bija pirmā dzirdēšana par šādu riska menedžmenta iespēju. Banku dati par to akreditīvu jeb kredītvēstuļu pakalpojumiem ir vēl skumjāki – 4% klientu apgalvo, ka ir šādus instrumentus izmantojuši, 30% par tādiem zināja, bet vairāk nekā 60% pat nebija zināšanu par šādu instrumentu darbību.

Faktoringa jomā par attiecīgo instrumentu aina ir pozitīvāka, jo apmēram 15% uzņēmumu izmanto faktoringu jeb īstermiņa tirdzniecības kredītu. «Tas liecina, ka Latvijas uzņēmēji saskaras ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu – par to izpratne ir skaidrāka nekā par nemaksāšanas riskiem,» saka AFI Altum Eksporta garantiju daļas vadītājs Artūrs Karlsons.

Rietumeiropā puse uzņēmumu izmanto kaut kāda veida riska menedžmenta instrumentus, kamēr Latvijā tie ir 5-6%. Mūsējiem ir attiecīgi divi darbības scenāriji – vai nu iet ārvalstu tirgos uz savu risku, vai arī konsekventi strādāt ar priekšapmaksu. «Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmēju konkurētspēja ir stipri zemāka par ES vidējo,» saka A. Karlsons. «Pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas aplēsēm, uzņēmumam, kas sadarbības partneriem preces dod pēcapmaksā, divu gadu periodā konkrētajās vienībās apgrozījums var kāpt līdz pat 40%. Tik liels ir arī Latvijas eksportētāju apgrozījuma pieauguma potenciāls, ja viņi priekšapmaksas vietā izvēlētos pēcapmaksu, attiecīgi pārvaldot kredītriskus.»

Ja aplēsēs ņemam vien trešdaļu no tā Latvijas eksportētāju apgrozījuma, kurā tie strādā ar priekšapmaksu, un apdrošinātas pēcapmaksas dēļ paredzam tam 40% pieaugumu, tad Latvijas ārējā tirdzniecība divu gadu laikā varētu pieaugt par 300 līdz 400 miljoniem eiro gadā, lēš Altum. «Ar šādu tendenci mēs beidzot sasniegtu arī pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci, kādas mums nav bijis pēdējos 20 gadus. Debitoru riska instrumentiem tajā ir fundamentāla nozīme,» vērtē A. Karlsons.

Jānorāda, ka gan privāto apdrošinātāju, gan Altum instrumenti nav tikai variants, kā apdrošināties pret ārvalstu partnera īslaicīgām maksājumu problēmām vai maksātnespēju, bet vesela pakete, kas nāk līdzi, sākot ar iespēju izpētīt potenciālo sadarbības partneri. Tā līdz ar apdrošināšanu kompānijai ir arī lielāka iespēja piesaistīt citu papildus finansējumu un izvērst biznesu vēl vairāk. Tas, ka šis pakalpojums arī Altum nav gluži bezmaksas, Latvijā bieži vien tiek uzskatīts par mīnusu, tomēr tas ir daudz mazāks par tiem plusiem, ko tas dod biznesam un ekonomikai kopumā.

Olas un groziņi

Aizdomīgā attieksme un nevēlēšanās ieguldīt apsvērtā un drošā biznesā ārējos tirgos Latvijā ir ievērojama, tomēr trešdaļas aptaujāto izrādītā interese ir itin cerīgs rādītājs, ka situācija varētu mainīties uz labu. Latvijas uzņēmumu gatavība eksportam pēdējos desmit gados ir augusi, savu vērojumu izsaka LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Fīlips Tālbergs. Arī e-komercija atvieglo jauna eksportējoša biznesa uzsākšanu, tomēr aizvien būtiska ir biznesa attīstības un eksporta plānošana, ar ko Latvijā pieklibo.

«Aizvien ir uzņēmumi, kuriem nav savas eksporta stratēģijas un sava plāna. Tā vietā viņi bezmērķīgi skrien uz visiem tirgiem, iepriekš neveicot to analīzi un potenciālo sadarbības partneru priekšizpēti,» saka F. Tālbergs. Nepietiekamā sākotnējā analīze ir viens no klupšanas akmeņiem, kad uzņēmēji nav pietiekami skatījušies, kāds to eksporta segmentā potenciālajā tirgū ir noiets, kāda ir tā pirktspēja un caur kādiem kanāliem produkts tiks izplatīts, kā arī mērķa zemes, tās tiesiskās vides un kultūras sapratne. Šie ir eksportētāju klupšanas akmeņi un riska faktori, uz kuriem norādīja visi diskusijas dalībnieki.

Tā Ziemeļeiropas lielākā olu ražotāja Balticovo komercdirektors Toms Auškāps norāda uz eksportspējas pašnovērtējuma nepieciešamību un olu jeb risku sabalansētu izvietojumu. «Pat mēs ar 670 miljonu olu apjomu gadā un 70% eksportu uz 20 valstīm visai bieži sastopamies ar eksporta nespēju. Primāra ir ražošanas jauda un pieprasījuma apjomu segšana, un tāpat ļoti būtiskas ir kvalitātes prasības, sevišķi svaigu produktu piegādēs. Katram ražotājam tas ir paškritiski un rūpīgi jāapsver. Pati eksportēšana ir resurss, un, ja tu to gribi darīt kvalitatīvi un droši, tad tas prasa attiecīgu uzmanību, plānošanu un ieguldījumus,» saka T. Auškāps.

Debitoru kredītrisku apdrošināšanu Balticovo izmanto no sākta gala, un kompānijai ir arī kredītrisku politika. «Tas varbūt skan sausi un birokrātiski, bet šādai sistēmai ir jābūt, jo arī es katru nedēļu saņemu pa kādam acīmredzami krāpnieciskam darījuma piedāvājumam ar eksotiskiem un kārdinošiem ierosinājumiem no Lielbritānijas, ASV, Skandināvijas un Āfrikas. Ar pieredzējušu aci ja arī ne pirmajā, tad otrajā komunikācijas piegājienā ir skaidrs, par ko ir runa, tomēr ar visu to bez kredītrisku apdrošināšanas es neredzētu iespēju mums kā biznesam vispār eksistēt tādā apjomā, kādā mēs esam.»

Absolūti lielākajai daļa Latvijas uzņēmēju par sava biznesa potenciālu gan acīmredzami ir cita sapratne. Tā Zviedrijas riska un drošības konsultāciju uzņēmuma Seccredo Baltijas biroja valdes priekšsēdētājs Valdis Pumpurs norāda, ka latvieši ir sīksti maksātāji pat par daudzus miljonus vērtu eksporta investīciju drošumu.

Latvijā un Baltijā uzņēmēji paļaujas uz labvēlīgu lietu gaitu un spēju «kaut kā izstūrēt». Izejot eksporta tirgos, šāda attieksme ir sevišķi riskanta, un nepieciešamība ieguldīt līdzekļus saskaņā ar riska izvērtējumu pieaug. «Ja bizness tiek plānots par pāris tūkstošiem eiro, tad varbūt arī nav vērts saspringt un analizēt riska situācijas, bet, ja tiek plānoti miljoniem vērti darījumi, tad ir jāiegulda adekvāta summa drošības atbalsta pasākumos. Gadās, ka uzņēmējs plāno piecu līdz desmit miljonu eiro lielu darījumu, bet, kad mēs par tā izvērtējumu prasām 1200 eiro honorāru, tad tas tiek uzskatīts par pārspīlētu. Bet, ja tu taisies ārvalstīs uz miljoniem vērtu darījumu, tad pusotrs tūkstotis eiro, lai uzzinātu, kādu gaisu iecerētais partneris elpo, ir adekvāta summa,» saka V. Pumpurs.

Viņš norāda arī uz nepieciešamību eksporta plānošanā izvēlēties konkrētajam tirgum pareizo uzņēmējdarbības formu no sadarbības viedokļa – vai bizness tiks veikts tikai saviem spēkiem vai piesaistot attiecīgā tirgus partneri. Daudzos tirgos, piemēram, Tuvajos Austrumos, tas ir noteikums, lai sekmīga uzņēmējdarbība tur vispār varētu notikt.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis par neparedzētu izdevumu un kavējumu nozīmes īpatsvaru eksporta tirgos. «Komandējumi, vizītes pie partneriem un dalība izstādēs, kā arī produktu paraugu izgatavošana un nosūtīšana šķiet pašsaprotamas lietas. Tomēr ir arī neparedzēti izdevumi, kas eksporta tirgos var parādīties pēkšņi, sākot ar garantiju nodrošinājumu, prasībām pēc produkta pielāgošanas konkrētajam tirgum, speciāliem sertifikātiem, īpašām atļaujām un beidzot ar valūtas kursu svārstībām un lieliem tālruņu rēķiniem. Ir jāparedz, ka dažs šāds zemūdens akmens sākumā var nebūt pamanīts,» saka F. Tālbergs.

Nedarīt muļķības

Ar krāpšanas gadījumiem ir jārēķinās jebkur pasaulē, tomēr nepārbaudīt klienta maksājumu vēsturi vai turpināt sūtīt savas preces, lai gan nav saņemts maksājums par iepriekšējām, ir nolaidība, ko nesedz pat apdrošināšana, norādīja klātesošie.

Kāpēc partneris nerīko tikšanās birojā, bet kafejnīcās? Varbūt tāpēc, ka viņam nemaz nav biroja? «Kad uzdodam klientam intervijā šādu jautājumu, mēdz būt apmulsums,» saka V. Pumpurs. «Visādām īpatnībām var būt savi skaidrojumi, bet tie ir jāapzinās un jānoskaidro, sākot ar izskaidrojuma prasīšanu pašam sadarbības partnerim. Mēs piedāvājam jau gatavu jautājumu sarakstu, no kuriem uzņēmējs var izvēlēties sev piemērotākos, kas ir jānoskaidro.»

Grupējot pēc nozīmības un biežuma noziegumu riskus pret Baltijas uzņēmējiem eksporta tirgos, V. Pumpurs kā galveno min vietējo vadītāju un darbinieku ļaunprātīgu rīcību. «Attāluma un citu apgrūtinājumu dēļ ir grūti izkontrolēt, vai no jums vienkārši nezog. Nepareiza organizēšana attiecīgi var būt iemesls biznesa zaudēšanai.»

Otrs lielākais risks ir darījuma partnera krāpnieciska rīcība. «Viņš var atrast līgumā punktu, ko mēs savā angļu valodas nezināšanā neesam pamanījuši. Kādā līgumā bija punkts, ka prece, kamēr tā nav pārdota, ir tās nosūtītāja īpašums. Zēns no tālās austrumu valsts teica – veči, es neko nezinu! Tā jūsu prece te stāv un pūst, tāpēc es ne vien nenorēķināšos, bet jūs arī maksājiet par noliktavu. Mūsu uzņēmējs tāpēc vien gandrīz nonāca maksātnespējas priekšā.»

Četru acu princips

Juridisko risku mazināšanai ieteikums ir vienmēr slēgt pēc iespējas saprotamu un vienkāršu līgumu, «un esiet aktīvi situācijās, kad jums kāds ir parādā», piekodina juridiskā biroja Rodl & Partner jurists Kaspars Frīdenbergs-Ansbergs. «Arī ja līgums nav rakstveidā, tas gan nenozīmē, ka tāda nav. Ja jūs kādam piegādājat preci, tad ir pavadzīmes, apmaksas nosacījumi, un ir skaidrs, ka pamatā ir līgums. Tomēr tik brīvā formā nav atrunāts, piemēram, strīdu risināšanas mehānisms, ja pircējs uzskata, ka piegādātā prece nav kvalitatīva. Iepriekš izstrādāti standarta līguma noteikumi tam var palīdzēt.»

Svarīgākais ir paredzēt, kas ko dara tieši plānotajā biznesa modelī, nepievēršot uzmanību nebūtiskajam. «Ir gadījies risināt strīdus pēc līgumiem, kas ir uz divām lapām, un viena no tām ir veltīta force majeure situācijām. Ir taču skaidrs, ka rēķina apmaksas kavēšana vai strīds par piegādātā kvalitāti ir daudz vairāk iespējams nekā meteorīta nodarīti kaitējumi, bet tie acīmredzamie riski nav noteikti pat ne vienā punktā.» Uz šādu faktiski muļķību izplatību norāda arī Altum novērojumi.

Tāpat līgumā ir jāvienojas par strīdu izšķiršanas vietu un piemērojamajiem likumiem. «Ir jānosaka, ka strīdi tiek risināti pēc Latvijas vai partnervalsts likuma un attiecīga ir strīda izšķiršanas vieta. Daudzās valstīs standarta risinājums ir šķīrējtiesa, un arī tas ir jānosaka. Šeit nav pareizo un nepareizo izvēļu, bet pirms lēmuma pieņemšanas uzņēmējam ir jāpakonsultējas ar attiecīgās valsts juristu, ko tas praktiski nozīmē,» rekomendē K. Frīdenbergs-Ansbergs. «Tas ir svarīgi, un es nekonsultētu, piemēram, par Krievijas tiesību aktiem, jo es tajā jurisdikcijā neesmu kompetents.»

Viņš un citi klātesošie uzsvēra nepieciešamību pēc standartizētas un iepriekš plānotas sistēmas, kā nemaksātājiem tiek atgādināts par parādiem. «Prasījumu izvirzīšana nenozīmē tikai tiesu. ES ir maksājumu pieprasījuma kārtība, ar kuru saskaņā parādniekam var sūtīt atgādinājumus,» saka K. Frīdenbergs-Ansbergs. «Šādi pieprasījumi un atgādinājumi nemaksāšanas gadījumos ir svarīgi, jo komerctiesībās noilguma termiņi ir relatīvi īsi. No tā var izvairīties vienkārši, ik pa laikam sūtot vēstules – jūs mums esat parādā tik un tik, kavējuma procenti ir tādi; lūdzam samaksāt. Tiklīdz tāda vēstule tiek nosūtīta, tā noilguma termiņš sākas no jauna. Lielos vilcienos tas darbojas jebkurā jurisdikcijā.»

Nemaksāšanu un krāpšanu kā galvenos eksportējošo riskus identificē arī nesenais Coface Piedziņas daļas vadītājs Kaspars Kleins. Viņa pieredze gan liecina, ka «pat lielos uzņēmumos trūkst vienkāršas kredītrisku vadības procedūras un piesardzības kultūras, aprobežojoties vien ar rēķinu apmaksas kontroli grāmatvedībā. Apdrošināšana ir labs risinājums, taču tā nesegs zaudējumus, kurus jūs būtu varējis novērst, ievērojot pienācīgu piesardzību».

Viņš norāda uz izplatītu viltus darījumu praksi, kad it kā steidzams darījums tiek veikts vien ar daļēju priekšapmaksu, un līguma un pasūtījuma dokumenti piegādātājam tiek atsūtīti vien skenētā veidā, sakot, ka oriģināli nāk pa pastu. Šī ir tipiska krāpšanas shēma, kad visdrīzāk ir lietoti sveši pasūtītāja rekvizīti un elektroniski sūtītā ieskenētā dokumentācija ir viltota. Ja uzņēmējs uz to ir uzķēries, tad zaudējumus nesegs arī apdrošinātājs. «Gluži pretēji – nevainīgā kompānija, kuras vārds ir izmantots krāpšanā, var vērsties pret jums par izspiešanu, jo jūsu vārdā pie tās ir vērsušies jūsu apdrošinātāja parādu piedzinēji par nenotikušu darījumu.»

Vienkārša kredītrisku procedūra – četru acu princips darījumiem virs noteiktas summas – ir K. Kleina ieteiktā elementārākā metode, ko apstiprināja arī diskusijā klātesošie uzņēmēji. Citi piesardzības pasākumi ir partnera publiski pieejamo datu pārbaude, maksājumu vēsture, pretrunīgas un aizdomīgas informācijas noskaidrošana. «Tajā noderīga ir sadarbība ar kredītinformācijas aģentūrām. Tāpat jābūt gataviem korekti sastādītiem brīdinājumiem nemaksāšanas gadījumā. Sev nozīmīgos tirgos nevajag žēlot līdzekļus pastāvīgai juridiskās dokumentācijas uzlabošanai un nostiprināšanai pēc vietējiem likumiem.»

Kad problēmas jau reāli ir sākušās, tad parādu piedziņa iespējama vien tad, ja nepastāv pašu neuzmanības un nolaidības dēļ radīti juridiski šķēršļi, brīdina K. Kleins. Atgūšanas iespēja ir arī atšķirīga dažādos tirgos. Piemēram, Ķīnā 70% gadījumu uzņēmēji izvēlas maksājumu problēmas risināt ar klientiem paši sarunu ceļā, bet parādu piedzinēji tiek iesaistīti vien 12% gadījumu. Krievijā tiešas sarunas izvēlas pat 80% gadījumu, bet parādu piedzīšanu – ļoti reti.

Daudzkāršs uzrāviens

Piekrītot Altum aplēsēm par apdrošināšanas instrumentu nozīmi biznesa apjoma kāpināšanā, koka paneļu māju ražotāja Fabrika Rauna vadītājs Armands Cinis norāda, ka šī kompānija tās agrākajā formējumā kā kokapstrādes mašīnu ražotājs Larmet ir pieredzējusi pat daudzkārtīgu apgrozījuma pieaugumu. «Būdami kokapstrādes iekārtu ražotāji, mēs nespējām ieiet Krievijā un Baltkrievijā, jo Itālijas un Austrijas konkurenti piedāvāja šīs ļoti dārgās iekārtas ar atlikto maksājumu. Mēs bijām mazs uzņēmums, kas pats to atļauties nevarēja, un tādi kredītresursi nebija pieejami arī tirgū, jo nespējām piedāvāt pietiekamu nodrošinājumu. Latvijas kreditētājus nepārliecināja arī pircēju valsts – Baltkrievijas valsts banku – garantijas, kas vispār ir ļoti drošs instruments.»

Izeja tika rasta Latvijas Garantiju aģentūrā un LHZB – Altum priekštečos. «Tas mums deva instrumentus konkurētspējai, un mēs ļoti veiksmīgi strādājām sevišķi Baltkrievijā vairākus gadus. Mūsu apgrozījums pieauga par 600% līdz 700%, izmantojot vienkāršo, loģisko un saprotamo eksporta kredīta garantijas instrumentu,» pieredzē dalās A. Cinis.

Tagad Fabrika Rauna arī Skandināvijas tirgū «lūko izmantot šo instrumentu», teic A. Cinis. «Skandināvija ir drošs tirgus ar godīgas uzņēmējdarbības un kārtīgu maksājumu tradīciju, tomēr arī šis tirgus ir ar savām īpatnībām. Piemēram, ir emocionālais aspekts, ka skandināvi biznesa darījumā pēc definīcijas sevi uzskata par noteicošajiem. Ja to mēģina apšaubīt, tad dažreiz var rasties tiešām emocionālas problēmas un pat principiāla vēlme nemaksāt, ja netiek panākts savs. Tad maksājums var tikt vilkts uz priekšu, atrodot tam iespējas līgumā.»

Skandināvijā izpratne par kvalitāti ir ļoti svarīga, un, sevišķi darījumā ar vairākiem partneriem, katram par to var būt savs ieskats, kas darījuma termiņu ievērojami paildzina. «Tas, ka beigās tiks samaksāts, ir fakts, bet jautājums ir, cik drīz tas notiks. Iznākumā tas var radīt problēmas arī mūsu pircēja naudas plūsmām, kas ir jau ārpus mūsu kontroles, un labāk ir to apdrošināt.»

Sevišķi abi uzņēmēji, kas attiecīgi pārstāvēja nelielu un ļoti apjomīgu biznesu, diskusijā norādīja uz eksporta apdrošināšanas un veicināšanas instrumentu izmantošanas nepieciešamību, tos rodot gan LIAA, gan Altum piedāvājumā. Tā T. Auškāps paironizēja par savu «nepopulāro viedokli», proti, ka Balticovo «jūt izteiktu valsts atbalstu, par ko liels paldies LIAA un arī Altum. Iespējams, ka tas ir saistīts ar mūsu biznesa apmēriem, bet atbalsts ir liels un jūtams. Attieksme pret to gan varētu būt saistīta ar prasmi to izmantot pareizi».

Valsts atbalsta institūciju eksperti norāda uz Latvijas uzņēmēju iespēju strādāt eksporta tirgos ar pēcapmaksu un izvairīties no zaudējumiem par gandrīz 100%. Vairs spēkā nav arī agrākā kārtība, ka garantijas pieejamas tikai augsta politiskā riska tirgos. «Ar šo gadu eksporta atbalsts ir paredzēts jebkuram no pasaules tirgiem, ieskaitot Latvijas eksportētājiem svarīgos ES tirgus,» norāda F. Tālbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksportspēja: Bizness, kas dod daudz prieka, brīvības un vērā ņemamus ienākumus

Kristīne Stepiņa, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Krogzeme ne tikai audzē un izplata upeņu stādus, bet arī veido upeņu audzēšanas kultūru Latvijā

Šogad Limbažu novada Viļķenes pagastā bijusi rekordraža – 500 tūkstoši upeņu stādu, kas aizstājuši no Polijas un Lietuvas importētos. SIA Krogzeme startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

«Latvija ir pateicīga vieta upeņu audzēšanai – zeme ir mālaina un smaga, tāpēc veicinām lauksaimnieku izpratni par šo ogu krūmu audzēšanu un viņiem stāstām, ka ar to var labi nopelnīt,» teic SIA Krogzeme īpašniece Diāna Krogzeme. Turklāt lauksaimnieki šobrīd var piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus upeņu komercdārzu izveidei un apsaimniekošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportspēja: Spēj saražot to, kas ir pieprasīts

Elīna Pankovska, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lauma Fabrics palielina eksporta apjomus uz Rietumu valstīm, tādējādi samazinot atkarību no Krievijas

Viens no lielākajiem Kurzemes pilsētas Liepājas uzņēmumiem un darba devējiem SIA Lauma Fabrics, European Lingerie Group grupas uzņēmums, ražo gan elastīgos, gan neelastīgos adījumus, mežģīnes un lentes, ko izmanto sieviešu veļas šūšanai un ne tikai. Piemēram, ar zīmolu Lauma Medical tiek ražoti tādi medicīniskie izstrādājumi kā elastīgās saites, jostas, pārsēji, kompresijas izstrādājumi. To izstrādē tiek izmantoti tikai dabīgi materiāli.

Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pāris gadu laikā kļūst par eksporta izcilniekiem

Armanda Vilcāne, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Db.lv viesojas atjaunotajā VEF Kultūras pilī

Rūta Lapiņa, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu piesardzības nolūkā Veselības inspekcija (VI) un Zāļu valsts aģentūra (ZVA) uz laiku apturējusi vienas vakcīnas "AstraZeneca" sērijas izmantošanu, informē ZVA pārstāve Dita Okmane.

VI un ZVA saņēmušas informāciju, ka Austrijas nacionālā zāļu uzraudzības kompetentā iestāde ir apturējusi "AstraZeneca" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 vienas sērijas izmantošanu - sērijas numurs ir "ABV5300".

Apturēšana saistīta ar divu personu veselības sarežģījumiem, kas iestājušies ilgāku laiku pēc vakcinācijas ar vienas sērijas "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu.

Sākotnējā Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) veiktā izvērtēšana liecina, ka nepastāv cēloņsaistība vakcinācijai ar veselības traucējumiem, tomēr papildu piesardzības nolūkā VI un ZVA pieņēmušas lēmumu uz laiku apturēt vakcināciju ar šīs sērijas vakcīnām Latvijā.

Pēc ZVA paustā, šobrīd nav konstatēts, ka Latvijā vakcinācija ar šīs sērijas vakcīnām būtu izraisījusi nopietnus veselības traucējumus. Tomēr šī sērija ir apturēta uz laiku piesardzības nolūkā līdz brīdim, kamēr tiks veikta šo gadījumu pilnīga izvērtēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Lelde Petrāne, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Var pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, mazinās ierobežojumi ēdinātājiem un kultūras pasākumiem

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek saglabāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Laura Mazbērziņa, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Atbalsta nauda Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām sadalīta neskaidri

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā ceremonijā iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, uzsākta Stopiņu novada Kultūras centra būvniecība, informē būvfirmas SIA Arčers Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova.

Jaunais Kultūras centrs iezīmēs Stopiņu novada centru. Iecere būvēt jaunu kultūras centru radās jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tika rezervēta zeme Ulbrokas centrā un izveidota centra attīstības vīzija.

Atzīmēts, ka pēdējos desmit gados Stopiņu novadā ir būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits, un šobrīd Stopiņu novadā savu dzīvesvietu ir deklarējuši 10 968 iedzīvotāji. Līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un plašo kultūras pasākumu klāstu, krietni par mazu kļuvis esošais Ulbrokas kultūras nams ar 200 skatītāju vietām.

Īstenojot ieceri par kultūras centra celtniecību, tika izsludināts metu konkurss, arhitekti iesniedza vairākus metus un notika novada iedzīvotāju balsojums, lai izvēlētos piemērotāko ēku. 2013. gada oktobrī iedzīvotājiem tika prezentēts SIA AB Krasts izstrādātais jaunā kultūras centra projekts, kurā atradīsies divas pasākumu zāles – viena ar gandrīz 400 skatītāju vietām zālē un 100 skatītāju vietām balkonā, otra ar 200 skatītāju vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rosina no jaunnedēļas ļaut iekštelpās pulcēties līdz 1000 cilvēkiem

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina no 17.augusta ļaut iekštelpās vienlaicīgi pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, liecina tās sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Ministrija rosina mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem arī rosināts ļaut strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Legāli tikai līdz pusnaktij 

Latvijā noteiktie darba laika ierobežojumi bāriem, naktsklubiem, azartspēļu namiem un izklaides...

Arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām plānots ļaut strādāt līdz plkst.2 - par divām stundām ilgāk. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.

Tāpat rosināts samazināt uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmo nepieciešamo platību - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiktu saglabāta.

Vienlaikus rosināts saglabāt nosacījumu, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50% no konkrētās vietas kapacitātes.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, rosināts arī pārskatīt normu, kas nosaka pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpu platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.

Jaunā norma paredz, ka pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus, būs jāizstrādā saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk nekā 500 cilvēku - gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Tāpat VM rosina noteikt, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien. VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.

Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek rosināts noteikt, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā, uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.

Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, rosināts ieviest iespēju, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.

Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dotos, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums - lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.

VM tāpat rosina noteikt izglītības iestādēs atbildīgās personas par Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem. Atsākoties klātienes mācību procesam, ministrijas ieskatā, ir svarīgi, lai šīs personas varētu pēc iespējas operatīvāk atklāt saslimšanas gadījumu izglītības iestādē, spētu operatīvi rīkoties un informēt SPKC. Šai personai, saskaņā ar ministrijas piedāvājumu, nav jābūt sertificētai ārstniecības personai, bet šādus pienākumus varētu veikt jebkura reģistrēta ārstniecības persona.

Pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 - 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem.

Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus.

Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Prasības viesstrādniekiem radīs papildu izmaksas uzņēmējiem

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības atbalstītās prasības viesstrādniekiem no 1.augusta pēc iebraukšanas Latvijā veikt divas Covid-19 analīzes ar piecu līdz septiņu dienu intervālu un līdz analīžu negatīva rezultāta saņemšanai atrasties pašizolācijā radīs papildus izmaksas uzņēmējiem, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Tās ir papildus izmaksas biznesam, darbam un darba devējam," sacīja Endziņš.

Tomēr, lai gan šāds valdības lēmums no biznesa viedokļa nav patīkams, ir jāņem vērā epidemiologu rekomendācijas jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai, atzina Endziņš. Viņš uzsvēra, ka ierobežojošie pasākumi nepieciešami, lai saslimšana neizplestos ārpus kontrolēta līmeņa un vēlāk nenāktos pieņemt papildus vēl stingrākus ierobežojumus saistībā ar vispārējiem karantīnas pasākumiem.

Veiktie grozījumi Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz no 1.augusta visām personām, kuras ieradīsies Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu saslimšanas rādītāju, tajā skaitā kultūras jomas darbiniekiem, obligāti veikt divas Covid-19 analīzes ar 5-7 dienu intervālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir jāveic ikvienam Latvijas pilsonim, jo jebkuram ir jābūt sociāli nodrošinātam, neatkarīgi, vai persona darbojas kultūras vai kādā citā nozarē, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kā komentē kultūras nozarē strādājošo pausto argumentu, ka minimālo sociālo iemaksu veikšana viņiem tāpat negarantēs labas vecumdienas, kultūras ministrs atbildēja, ka "frāze par labām vecumdienām ir mazliet demagoģiska". "[Viņi] novecos un gūs arī labumu," apgalvoja Puntulis.

Viņš atzina, ka līdzšinējais nodokļu režīms atļāva kultūras nozarē strādāt un pelnīt, bet nebūt sociāli nodrošinātam. "Šāda situācija nedrīkst būt, un mums tā ir jāmaina," uzsvēra politiķis.

FM izstrādātajās izmaiņās nodokļos tika rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norādīja, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos, arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tabakas Fabrikas kvartāla īstenošana notiks pa posmiem

Lelde Petrāne, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar Tabakas fabrikas radošā kvartāla metu konkursa uzvarētājiem - arhitektu biroju «NRJA» («No Rules Just Architecture») par būvprojekta izstrādi.

Projektu plānots īstenot pa posmiem, sākot ar centrālo ēku - Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mājvietu - un kvartāla ieejas mezglu – radošo industriju biznesa inkubatoru, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Lai sekmīgi virzītos uz priekšu radošā kvartāla attīstībā, kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju pieņemts lēmums arhitektu meta vīziju īstenot pakāpeniski - pa posmiem, sākot ar kvartāla centrālo daļu – tagadējo Jaunā Rīgas teātra pagaidu mītnes vietu, kur nākotnē atradīsies Latvijas Kultūras akadēmija un radošo industriju biznesa inkubatoru. Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem, kā arī kļūs par magnētu ne tikai radošajiem prātiem, bet arī Brasas apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem,» uzskata VNĪ valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu tiek atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies, ceturtdien lēma valdība.

Turpinot novērot kritumu Covid-19 saslimstībā, valdība ceturtdien lēma par sociālās distancēšanās pasākumu mīkstināšanu, tostarp atļaujot pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārā organizētos, publiskos pasākumos.

Tāpat tiks atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.

Arī privātos pasākumos mājās būs jāņem vērā dzīvokļa platība, lai nepārsniegtu cilvēku skaitu, kas atbilst epidemiologu norādījumiem.

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9.jūnijam 

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam,...

Netiks atļauti publiskie un privātie sporta pasākumi, kas rīkoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu.

Ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā tiek atļauta sapulču, gājienu, piketu un privātu, kā arī organizētu reliģisku pasākumu rīkošana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.

Vienlaikus pasākuma organizatoram noteikts pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu, tostarp fiziskas distances nodrošināšanu tā apmeklētājiem, un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību pasākuma dalībniekiem.

"Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus," vienlaikus paziņojumā uzsver valdība.

Savukārt uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattiecas 25 cilvēku maksimālais limits.

No 12.maija būs atļauta arī kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās, uzsver Kultūras ministrija (KM).

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, valdība vienlaikus noteikusi, ka dalībnieku skaits tajos nedrīkst būt lielāks par 25 personām. Iekštelpās organizētu pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas, un starp pasākuma dalībniekiem jānodrošina divu metru distance, kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība pasākuma norises vietā.

Ar valdības rīkojumu noteikts arī tas, ka kultūras ministram dotas tiesības atbilstoši tā sauktā sanitārā protokola prasībām reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumu norises vietu dezinficēšanas prasību ievērošana, nodrošinot dezinfekcijas līdzekļu pieejamību roku dezinficēšanai arī pasākuma apmeklētājiem.

Kokale norādīja, ka tāpat noteikts, ka kultūras un izklaides vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst.7 un beigt ne vēlāk kā plkst.24.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) izteicies, ka ar savu distancēšanās darbu esam nopelnījuši atvieglojumus, un tas ir būtiski, lai soli pa solim atgrieztos arī kultūras dzīves asinsrite.

"Arī turpmāk viss ir mūsu pašu rokās - ievērot fiziskās distancēšanās un citus drošas sadzīves noteikumus būs primārais uzdevums, un esmu drošs, ka mūsu nozare to paveiks ļoti atbildīgi," pauda ministrs.

"Ja mēneša laikā neradīsies epidemioloģiski šķēršļi, publisko pasākumu apmeklētāju skaits varēs tikt palielināts uz 50," akcentēja kultūras ministrs.

Pirmās kultūras iestādes, kas pēc 12.maija pakāpeniski gatavojas atsākt darbību, ir muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātās kultūrvietas, tostarp kultūras pasākumos, piemēram, kino vai koncertos, ko iespējams baudīt, atrodoties autotransportā.

KM un tās iestādes sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājusi tā saukto sanitāro protokolu, kas ar kultūras ministra rīkojumu tiks padarīts saistošs gan valsts un pašvaldību, gan privātajām kultūras institūcijām.

Kā pavēstīja Kokale, muzeji, bibliotēkas un arhīvs darbību uzsāks pakāpeniski, kolīdz katra institūcija būs pilnībā spējīga izpildīt sanitārajā protokolā noteiktās prasības. Turklāt muzeji durvis apmeklētājiem vērs, īstenojot informatīvu kampaņu, kuras ietvaros vienota satura un dizaina informatīvie materiāli uzrunās apmeklētājus, aicinot ievērot sanitārā protokola nosacījumus.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš skaidroja, ka turpmāk par ieviesto ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu lems pēc "četri reiz četri" metodes, kas nozīmē, ka četru nedēļu laika posmā tiks vērtēta Covid-19 ietekme pēc četriem parametriem.

Šie nosacījumi iekļauj epidemioloģisko situāciju, veselības aprūpes sistēmas noslodzi, situāciju ārvalstīs un kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju.

Tādējādi, vadoties pēc šiem kritērijiem, četru nedēļu laikā būtu iespējams pārskatīt ieviestos drošības pasākumus.

Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs klāstīja, ka kopš marta beigām, kad tika novērota maksimālā saslimstība ar Covid-19, jaunatklāto pacientu skaits krītas jau piekto nedēļu pēc kārtas, kamēr testēšanas apjoms pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludinās metu konkursu Tabakas fabrikas radošā kvartāla arhitektoniskās vīzijas izstrādei

Monta Glumane, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums par starptautiska metu konkursa izsludināšanu Tabakas fabrikas radošā kvartāla arhitektoniskās vīzijas izstrādei Rīgā, Miera ielā 58a, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Līgums noslēgts starp VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un partneriem - Latvijas Kultūras akadēmiju, Kultūras ministriju un Dānijas Kultūras institūtu.

Projekta gaitā plānots pielāgot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas vajadzībām, kā arī izveidot telpas radošo industriju inkubatoram un darbnīcām. Apbūves iecerei ir jāietver priekšlikumi akadēmijas mācību procesa un radošo industriju inkubatora darbības nodrošināšanai, Rīgas Kino muzeja un Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām, kā arī teritorijas labiekārtošanai.

Patlaban kādreizējās Tabakas fabrikas teritorijā rekonstruētajā ražošanas ēkā pagaidu mājvietu radis Jaunais Rīgas teātris, kamēr tā vēsturiskajā mājvietā Rīgā, Lāčplēša ielā 25, noritēs pārbūves darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 9.jūnijā lēma palielināt apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var piedalīties kultūras pasākumos, nosakot, ka laika posmā no 10. līdz 30.jūnijam iekštelpās notiekošā kultūras pasākumā kopējais apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 100 personas, savukārt ārā - 300 personu skaitu, informē Kultūras ministrija.

Kā obligāts nosacījums gan kultūras pasākumu norisē, gan kultūras iestāžu un izstāžu zāļu darbībā arī turpmāk noteikta 2 metru distances ievērošana starp personām jeb 4 m² platības uz vienu personu nodrošināšana (nepārsniedzot 50% no telpas ietilpības), biļešu iegāde tiešsaistē, izmantojot internetu (ja šāda iespēja ir nodrošināta), kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnas nodrošināšanai pasākuma norises vietās un kultūras iestādēs, izstāžu zālēs.

Līdz ar Veselības ministrijas virzīto, 9.jūnijā valdības sēdē apstiprināto Ministru kabineta noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" stāšanos spēkā darbību pārtrauc ar kultūras ministra rīkojumu izdotie t.s. sanitārie protokoli jeb kārtība, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumi norises vietu dezinficēšanas prasības. Tomēr KM aicina kultūras iestādes un kultūras norišu vietas arī turpmāk izmantot tos kā vadlīnijas pasākumu un darba organizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru