Būve

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Lelde Petrāne, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas kultūras pils VEF lielajā zālē būs 805 skatītāju vietas, tajā skaitā 18 cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Mazajā zālē ir paredzētas 97 vietas un 3 vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt radošo kolektīvu telpās vienlaicīgi varēs atrasties ap 400 dalībnieku.

Rīgas pašvaldības kultūras iestāde VEF kultūras pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka ir celta laika posmā no 1951. līdz 1960.gadam. Iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. VEF kultūras pils kā kultūras centrs darbību uzsāka 1960.gada 1.martā un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā piecdesmit mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 cilvēku - gan pirmsskolas vecuma bērni, gan pusaudži un jaunieši, gan vidējas un vecākās paaudzes rīdzinieki.

Pagājušā gada 2.maijā tika uzsākta VEF kultūras pils rekonstrukcija un restaurācija. Darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA VELVE. Šobrīd objektā tiek īstenots arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras piemineklī VEF kultūras pilī Ropažu ielā 2, Rīgā Nr. EKII-1/18. Pēc projekta īstenošanas plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā būs 65 042.9 kg CO2 un enerģijas patēriņa ietaupījums apkurei uz kopējo ēkas platību 295 733 kWh gadā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Vēl nepabeigtās VEF Kultūras pils telpas jau pilnībā rezervētas līdz gada beigām

FOTO: Iededz VEF Kultūras pils fasādes apgaismojumu

VEF kultūras pils rekonstrukcija fotogrāfijās

FOTO: Būvnieki saņem VEF kultūras pils atslēgas

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Db.lv viesojas atjaunotajā VEF Kultūras pilī

Rūta Lapiņa, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rīgas dome piešķirs papildu 702 870 eiro VEF Kultūras pils remontdarbiem

LETA, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldība piešķirs papildu 702 870 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) VEF Kultūras pils remontdarbiem, nolēma Rīgas dome.

Dome skatīja jautājumu par grozījumiem domes lēmumā par projekta Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras piemineklī VEF Kultūras pilī Ropažu ielā 2, Rīgā īstenošanu. Kopējā summa remontdarbiem plānota 12,1 miljons eiro.

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) skaidroja, ka 2 miljonus eiro Īpašumu departaments ieguva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administrētajā atklātajā konkursā Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, bet 4,25 miljoni eiro piesaistīti no ERAF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Jahovičs kļuvis par jauno Latvijas čempiones VEF Rīga direktoru

LETA, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VEF Kultūras pils rekonstrukciju pabeigs oktobrī

Zane Atlāce-Bistere, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VEF Kultūras pils rekonstrukcija notiek atbilstoši plānam - atjaunotā ēka tiks nodota ekspluatācijā oktobrī un jau valsts svētkos tajā notiks svinīgie pasākumi, pēc iepazīšanās ar darbu gaitu objektā pirmdien atzina Rīgas domes vadība.

«Darbi norit atbilstoši plānam un grafikam. Tagad domājam par tālāko - VEF Kultūras pils apkārtnes labiekārtošanai, kur tiks gan ieklāts bruģis, gan stādīti koki. Ēkas rekonstrukciju organizēja Rīgas domes Īpašuma departaments, bet teritorijas labiekārtošana būs Satiksmes departamenta pārziņā,» norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

DB jau vēstīja, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču augusta sākumā secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

18.augustā Rīgas dome nolēma piešķirt papildu 702 870 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) VEF Kultūras pils remontdarbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un kultūras centru apvienojuši spēkus, lai izveidotu inovatīvu vidi VEF apkaimē – vietu, kur strādāt, dzīvot, atpūsties un radīt, cilvēkiem, kurus aizrauj tehnoloģiju un inovāciju iespējas. VEF apkaime pilsētas attīstības plānā iezīmēta ar potenciālu attīstīties par jauno Rīgas centru.

Šī teritorija būs Latvijas kā viedvalsts modelis, kur iesaistītie partneri veidos un pilsētvidē izmēģinās jaunākās digitālās tehnoloģijas, vienlaikus nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Latvijas Mobilais Telefons, Accenture, Mikrotik, kā arī Jaunās Teikas kvartāls, komercīpašumu pārvaldītājs New Hanza Capital, VEF Kultūras pils un tirdzniecības uzņēmums Elkor vienojušies kopīgam darbam. Iniciatīvai aicināti pievienoties arī citi uzņēmumi un iestādes.

«Apkaime abpus Brīvības ielai vēsturiski ir vieta, kur koncentrējušies tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumi. Šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu profils, mērogs un speciālistu koncentrācija nodrošina nepieciešamo cilvēkresursu un tehnoloģiju klātbūtni, lai pieteiktu Rīgu kā inovatīvu un daudzsološu pilsētu gan reģionālā, gan starptautiskā kontekstā. Šobrīd apkārtni ap bijušās VEF rūpnīcas ēkām, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas teritoriju par savu mājvietu sauc daudzi lielākie valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kur kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu,» stāsta kvartāla attīstības projektam piesaistītais pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš, uzsverot, ka likumsakarīgi tieši VEF apkaime ir vieta, kur šāda iniciatīva ir radusies un iedzīvojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem un ideāliem

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas Jaunajā pilī pēc vērienīgās rekonstrukcijas notiek labiekārtošanas darbi, lai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, tā atkal vērtu durvis apmeklētājiem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi Latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Struknes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils atjaunošanas padome (RPAP) šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību,informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi».

Padome apstiprināja Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas metodiskās grupas izveidi un uzdeva tai kopā ar PS «Rīgas pils Kastelas projekts» arhitektiem un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ne vēlāk kā līdz maija beigām sagatavot darba plānu un tam atbilstošu finansējuma grafiku pils atjaunošanas darbu veikšanai pa posmiem.

RPAP lēmums sadalīt pils projekta īstenošanu pa posmiem tika pieņemts, ņemot vērā komplicēto uzdevumu - nepieciešamību saglabāt un atjaunot pērn Rīgas pils izpētē atklātās vēsturiskās liecības un vienlaikus virzīties uz priekšu ar pils rekonstrukcijas darbiem. Plānots, ka restaurācija pa posmiem ļaus arī optimizēt būvniecības izmaksas, samazinās būvniecības riskus un neparedzēto darbu rašanās iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils uzraudzības padomes (RPAP) lēmums pils atjaunošanu sadalīt pa posmiem, lai pēc iespējas labāk saglabātu uzietās vēstures liecības, ir pareizs, atzinis čehu restaurators ar Eiropas pieredzi Jans Voičehovskis (Jan Vojtčechovsky), kurš pēc Latvijas ekspertu uzaicinājuma aprīlī piedalījās konservācijas darbos un to novērtēšanā.

«Ir 21.gadsimts, un izpratne par vēstures liecību saglabāšanu ir mainījusies. Vissvarīgākais, protams, ir oriģināls, taču jebkura laika uzslāņojums pats par sevi arī ir vēsturiska vērtība,» uzskata J. Voičehovskis. Pils kapelā un remterī (senajā ēdamzālē), sākot no 16.gadsimta, ir saglabājusies neskarta sienu apdare no vēlajiem viduslaikiem, renesanses, baroka un klasicisma, kas ir unikāls vēstures liecību apkopojums vienuviet ne vien Latvijas, bet Eiropas kontekstā. Turklāt pētniecībai svarīgi ir arī vēl jaunāku laiku uzslāņojumi.

Patlaban kapelā un remterī tiek veikta pagājušā gada nogalē arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātā atklāto sienu un griestu polihromo gleznojumu atsegumu konservācija, piesaistot J. Voičehovski, kurš specializējies viduslaiku sienu gleznojumu saglabāšanā un vadījis restaurācijas darbus UNESCO aizsardzībā esošos pieminekļos Eiropā. Eksperts uzskata, ka primāri veicama pirmsrestaurācijas stratigrāfiskā (pa slāņiem) apdares slāņu izpēte restauratora izpildījumā visā telpu apjomā (gan griestu, gan sienas daļā), aptverot visus, tostarp jaunākā laika apdares slāņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akustisko sistēmu ražotājs VEF Radiotehnika RRR šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 279 094 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un guva peļņu 1,417 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai Nasdaq Riga.

Tostarp lielāko daļu ieņēmumu VEF Radiotehnika RRR 2017.gada pirmajā ceturksnī guvusi no komunālajiem pakalpojumiem - 252 115 eiro, kā arī no gatavās produkcijas realizācijas eksportam - 11 466 eiro un no gatavās produkcijas realizācijas vietējā tirgū - 9023 eiro.

Savukārt VEF Radiotehnika RRR peļņas pieaugumu šogad pirmajā ceturksnī pamatā noteica pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi, kas veidoja 1,328 miljonus eiro. Šos ieņēmumus veidoja kreditoru parādu norakstīšana atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa plānam.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka 2016.gada nogalē VEF Radiotehnika RRR ir atsākusi ražošanu un saražojusi pirmos pasūtījumus, kas nosūtīti pasūtītājiem ārvalstīs, tajā skaitā Austrijā, Vācijā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēl nepabeigtās VEF Kultūras pils telpas jau pilnībā rezervētas līdz gada beigām

LETA, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī VEF Kultūras pils remontdarbi vēl nav pabeigti, tās telpas līdz gada beigām jau pilnībā rezervētas, sacīja Kultūras pils vadītāja Liene Kubiļus.

Viņa skaidroja, ka Kultūras pils remontdarbus paredzēts pabeigt šā gada oktobrī, bet telpu atklāšana svinīgā pasākumā ar ielūgumiem notiks 17.novembrī. Tajā pašā laikā, dažādu pasākumu rīkotāji jau paspējuši pilnībā rezervēt telpas gan novembra beigās, gan arī viscaur decembrī.

Telpas visbiežāk vēlas izīrēt kultūras pasākumiem un šajā jomā dominē koncerti. Pieteikti ir arī starptautiski kultūras pasākumi, piemēram, dažādas baleta izrādes. Savukārt decembrī aktuālas esot dažādas balles.

Taujāta, kādi remontdarbi vēl ēkā jāveic, Kubiļus atbildēja, ka pašlaik telpās tiek veikti grīdas ielikšanas darbi. Tāpat daudz darba nepieciešams skatuves remontam, kā arī jātiek galā ar apkārtējās teritorijas labiekārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rīgas pils Konventa un Horna bastionā atrastas vēsturiskas liecības

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

VEF valdes locekle Tamāra Kampāne iegādājusies papildu 0,15% kompānijas akciju

LETA, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma iznomātāja un energoapgādes pakalpojumu sniedzēja «VEF» valdes locekle Tamāra Kampāne iegādājusies papildu 2905 kompānijas akcijas, kas veido 0,15% no kopēja «VEF» akciju skaita, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Paziņojumā teikts, ka Kampāne iegādājusies 812 «VEF» akcijas, maksājot 1,8 eiro par akciju, kā arī 2093 akcijas, maksājot divus eiro par akciju. Tādējādi darījuma summa veido kopumā 5647,6 eiro. Darījumi veikti šogad 4. un 5.februārī.

«VEF» akciju kapitālu veido 1 944 637 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā, tostarp publiskā apgrozībā ir 623 528 kompānijas akcijas.

Pēc biržas jaunākajiem datiem, 2018.gada aprīļa beigās «VEF» kapitālā 45,52% piederēja «VEF komunikāciju serviss», 24,5% piederēja Gintam Feņukam, 11,59% - Kampānei, bet 6,31% - Lailai Līdumai.

Vienlaikus ziņots, ka 2018.gada jūnijā Kampāne iegādājās 1360 «VEF» akciju, kas veido 0,07% no kompānijas akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Alūksnes viduslaiku pilī atjaunots Dienvidu tornis

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preiļiem ir ambīcija ieņemt vienu no redzamākajām vietām Latgales tūrismā – jaunie Preiļi dzimst līdz ar vācbaltiešu pils rekonstrukciju.

Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru