Jaunākais izdevums

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Pašlaik vēl nav iespējams izdarīt secinājums par to, kā gāzes tirgus funkcionē, jo ir pagājis pārāk īss laiks. Tā dēvētie gāzes tirgotāji gāzi var nopirkt no a/s Latvijas gāze, no Lietuvas Dujos, no Eeesti gas un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ja tur vien attiecīgais produkts ir. Realitātē dabasgāze, ko pārdot, bija tikai Latvijas gāzei, un mēs bijām vienīgie, kas startēja iepirkumu konkursos rudenī. Protams, vēl jau paliek Gazprom, taču uz šādu pārdevēju nevar iziet, kurš katrs.

Politiķiem šķiet, ka, turot īpašumā gāzes infrastruktūru (a/s Conexus Baltic Grid jeb CBG), viņi kontrolēs notikums, kaut arī primāri ir svarīgi, lai šo infrastruktūru kāds gribētu izmantot – lai pa caurulēm plūst gāze. Daudz būtiskāk bija veidot attiecības ar potenciālajiem gāzes piegādātājiem un radīt apstākļus, lai gāze vienmēr būtu Latvijā. Gāzes noliktava ir vajadzīga tikai gāzes tirgotājam, un pie viņus neapmierinošiem nosacījumiem tā var būt arī tukša, un tad jau būs jautājums, kas par to maksās.

Šī ziema ir bijusi silta, bez gariem aukstuma (zemāka par mīnus 20 grādiem) periodiem. Par nopietnu aukstumu Latvijas platuma grādos varēja uzskatīt tikai nedaudz vairāk par divām nedēļām. Iespējams, ka vēl kāda reāli auksta nedēļa šajā ziemā vēl ir priekšā, bet kopumā gaisa temperatūra ziemā ir bijusi augstāka nekā klimatiski vidējā, jo gan novembris, gan decembris un pat janvāris ir bijuši ar temperatūru ap nulli. Tieši aukstākajā laikā Latvijas gāzei bija liels pieprasījums pēc dabasgāzes, un arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja ar maksimālu jaudu.

Turklāt, ja krātuve gribētu vienlaicīgi apmierināt visu klientu pieprasījumu, tad tas nebūtu bijis iespējams. Proti, tikai Latvijas gāze vienā dienā realizēja vairāk nekā 7 milj. m3 dabasgāzes, aptuveni 4 milj. m3 vēlējās izmantot Latvenergo, tāpat šis energoresurss bija jāpiegādā uz Lietuvu un Igauniju, turklāt Krievija vēlējās pārsūknēt savus 7 milj. m3. Kāpēc? Tāpēc, ka pagājušajā rudenī tā dēvētā brīvā gāzes tirgus apstākļos Inčukalna krātuvē netika iesūknēts pietiekams gāzes apjoms, jo tā tika noslogota aptuveni 60% apmērā, un martā, kad tā jau ir vēl tukšāka, nav iespējas nodrošināt atbilstošu spiedienu.

Šajā ziemā bija tikai divas atbildīgas kompānijas – a/s Latvijas gāze (625 milj. m3, salīdzinājumam – 2016. g. rudenī tika iesūknēti 1,2 miljardi m3) un a/s Latvenergo, kuras bija iesūknējušās gāzi noliktavā Latvijā. Varam tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra un tāda ilgstoši saglabātos, piemēram, līdz martam. Faktiski kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu vai samazināšanu daudziem patērētājiem.

Latvijas gāze par šādu risku runāja jau gāzes tā dēvētās liberalizācijas paketes tapšanas laikā un aicināja valsti veidot stratēģisko dabasgāzes rezervi pēc analoģijas, kāda ir naftas (degvielas un dīzeļdegvielas) produktiem. Diemžēl, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, nevis kādam vienai vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.Tiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, arī ir savi riski, proti, nopirkt gāzi un to iesūknēt Inčukalna glabātuvē nozīmē iesaldēt milzīgus naudas resursus, vienlaikus pavasarī lauzot galvu, ko darīt ar to gāzes apjomu, kurš palika pāri pēc apkures sezonas, jo glabāšana nav par velti un vēl piedevām ir soda sankcijas no CBG, ko jau tuvākajā laikā apstiprinās regulators. Tāpēc uzņēmējiem izdevīgāk ir nevis pavasarī un vasarā iegādāties dabasgāzi un to iesūknēt Inčukalna pazemes glabātuvē un maksāt par to, bet gan šo glabātuvi neizmantot un «pirkt» gāzi no caurules.

Var sacīt, ja šī ziema būtu identiska 2012. gada ziemai, tad būtu problēmas, jo dabasgāzes vienkārši Latvijā nebūtu un mēs nonāktu situācijā, par kādu masu medijos ir stāstīts par citās valstīs piedzīvoto.

Visu interviju Gāzes tirgū tikai ziediņi, odziņu vēl nav lasiet 23. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums pērn bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš un sasniedza 352,3 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma EBITDA pieauga par 2,6%, sasniedzot 37,4 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze pērn piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētersones-Godmanes vadītais Gaso saņem licenci dabasgāzes sadalei

Rūta Lapiņa, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome nolēmusi izsniegt Latvijas dabasgāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» meitasuzņēmumam AS «Gaso», par kura valdes priekšsēdētāju nesen iecelta Ilze Pētersone-Godmane, licenci dabasgāzes sadalei.

Attiecīgi SPRK padome lēmusi par licences anulēšanu dabasgāzes sadalei AS «Latvijas Gāze». AS «Gaso» sabiedriskā pakalpojuma sniegšana dabasgāzes sadalē jāuzsāk 2017.gada 7.decembrī.

Regulatora padomes lēmums nozīmē, ka sadales pakalpojumus, kurus līdz šim sniedza AS «Latvijas Gāze», turpmāk Latvijā nodrošinās AS «Gaso». Licence AS «Gaso» dabasgāzes sadalei izsniegta uz termiņu no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim, licences darbības zonu nosakot Latvijas Republikas teritoriju.

SPRK atgādina - lai nodrošinātu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām prasībām, AS «Latvijas Gāze» tiek reorganizēta sadalīšanas ceļā, nododot daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai. AS «Gaso», kam AS «Latvijas Gāze» nodod dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos aktīvus, tika dibināta 2017.gada 1 decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» padomes locekļi apstiprinājuši izmaiņas uzņēmuma valdē, kuras stāsies spēkā šī gada 16.augustā un saskaņā ar kurām darbu uzņēmumā sāks jauns valdes loceklis - Deniss Jemeļjanovs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas uzņēmuma valdē veiktas, jo vairākiem AS «Latvijas Gāze» valdes locekļiem šī gada 15.augustā beidzas pilnvaru termiņš. Uz trīs gadiem amatā atkārtoti iecelts valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un valdes locekle Elita Dreimane.

Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Aleksandrs Frolovs savu amatu atstās. Viņa vietā par valdes locekli iecelts Deniss Jemeļjanovs, kurš kopš 2017.gada is AS «Gaso» padomes loceklis.

Izmaiņas stāsies spēkā 2018.gada 16.augustā.

Bez šiem trim valdes locekļiem AS «Latvijas Gāze» valdē turpina darboties valdes loceklis Sebastians Grēblinghofs.

AS «Latvijas Gāze» dibināta 1991.gadā, un uzņēmums nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. 2017.gadā AS «Latvijas Gāze» apgrozījums bija 281,571 miljons eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 24,217 miljoni eiro. AS «Latvijas Gāze» pamatkapitāls ir 55 860 000 eiro; tās akcijas tiek tirgotas Nasdaq Riga fondu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» padomē 18.oktobrī reģistrētas izmaiņas - iecelts jauns padomes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Latvijas Gāze» padomes loceklis Nikolajs Dubiks atstājis amatu un viņa vietā par padomes locekli apstiprināts Igors Fjodorovs.

Pārējie līdzšinējie padomes locekļi pārapstiprināti amatos uz jaunu pilnvaru termiņu. AS «Latvijas Gāze» padomes priekšsēdētājs, tāpat kā līdz šim, būs Kirils Seļezņovs, atkārtoti padomes priekšsēdētāja vietnieku amatos iecelti Olivers Gīze un Juris Savickis, un padomes locekļu amatos - Hanss Pēters Florens, Deivids Stīvens Harisons, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Matiass Kolenbahs, Nikolass Merigo Kuks un Jeļena Mihailova.

AS «Latvijas Gāze» dibināta 1991.gadā, un uzņēmums nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. 2017.gadā AS «Latvijas Gāze» apgrozījums bija 281,571 miljons eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 24,217 miljoni eiro. AS «Latvijas Gāze» pamatkapitāls ir 55 860 000 eiro; tās akcijas tiek tirgotas Nasdaq Riga fondu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ reģistrēti trīs gadījumi, kad pagaidām nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, ar viltu iekļuvusi senioru dzīvokļos, informē Valsts policijā.

Vienā gadījumā, novēršot uzmanību, sirmgalvei tika nozagta ievērojama naudas summa, savukārt citos gadījumos noziedzīgie plāni nav izdevušies. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pārbaudīt personas identitāti pirms ielaist svešinieku savā mājoklī!

Valsts policija ir saņēmusi informāciju par trīs gadījumiem, 2. un 3. jūlijā, kad kāda sieviete ar viltu, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, iekļuvusi senioru mājokļos Rīgā, Ķengaragā. Viltvārde centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas

To laikrakstam Dienas Bizness pavēstīja Ekonomikas ministrija (EM), atzīmējot, ka piegādātāju aktivitāte ir ļoti augsta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Pašlaik starp dabasgāzes tirgotājiem redzami gan vietējie, gan ārvalstu komersanti, tostarp ir vairāki Baltijas valstu lielākie enerģētikas nozares uzņēmumi, kuriem jau ir pieredze elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībā gan Latvijā, gan reģionālajā tirgū. Ņemot vērā to, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas process ir vēl tikai sācies, gāzes tirgotājiem regulāri pievienojas arvien jauni spēlētāji. Vēl tikai augustā kā gāzes tirgotājs Latvijā reģistrējās galvenais siltumenerģijas piegādātājs Rīgā AS Rīgas Siltums, bet septembrī lietuviešu uzņēmums UAB Nominus. «Ne visi no reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem uzreiz aktīvi piedāvā savus pakalpojumus plašam lietotāju lokam, taču būtiski ir tas, ka atvērtais tirgus tiem nodrošina iespēju izvēlēties gan dažādus piegādes avotus, gan nosacījumus, piemēram, iespēju veidot dabasgāzes uzkrājumus, tādā veidā fiksējot dabasgāzes cenas,» atzīmē EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskas izmaiņas pēc gāzes tirgus atvēršanas nav novērotas, ceturtdien laikraksta Dienas Bizness organizētajā diskusiju panelī par siltumapgādi atklāja uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Šobrīd tirgū redzami vairāki jauni spēlētāji, tomēr Baltijas reģiona līderi palikuši nemainīgi, savas pozīcijas Latvijā saglabājusi arī Latvijas Gāze. AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis uzsvēra, ka šobrīd tirgus vēl tikai attīstās, tāpēc pāragri runāt par to, kādas priekšrocības tas nesīs.

Pašlaik esam ceļa sākumā, secinājumus varēsim izdarīt pēc gada, uzskata Talcis.

Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis diskusijas laikā izteica atzinību Latvijas Gāzes pielāgošanās spējām tirgus dinamikai un svārstīgajām cenām.

Ja sākumā likās, ka tirgus atvēršana ir smagnējs process, tad šobrīd redzam, ka tas veicinājis konkurenci, tāpēc kopumā šo procesu vērtējam pozitīvi, atzina Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzdodoties par Latvijas Gāzes darbiniekiem, viltvārži apzog īpašumus

Monta Glumane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā iepriekš, arī šā gada maijā Valsts policija ir reģistrējusi gadījumus, kad viltvārži, uzdodoties par dažādu iestāžu un uzņēmumu, visbiežāk - akciju sabiedrības «Latvijas Gāze» darbiniekiem, iekļuvuši privātīpašumos un veikuši zādzības vai laupīšanas, informē VP.

Visbiežāk garnadži par saviem upuriem noskata cilvēkus gados, kurus ir vieglāk apvārdot, lai vēlāk izdarītu noziegumu. Šā gada maijā kārtējo reizi ir reģistrēts šāds gadījums. Proti, 3. maijā, dienas laikā Rīgā, Ķengaragā, kāda sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un iegūstot 1938. gadā dzimušas sievietes uzticību, ar viltu iekļuva sirmgalves dzīvoklī, no kura nozaga naudu un juvelierizstrādājumus. Savukārt dažas dienas vēlāk kāda persona izdarīja līdzīgu noziegumu Rīgā, Purvciemā, uzdodoties par citas iestādes darbinieku.

Par līdzīgiem noziegumiem Valsts policija jau iepriekšējos gados ir aizturējusi vairākas personas. Visos gadījumos zagļi darbojas pēc līdzīgas shēmas – izsakot vēlmi pārbaudīt skaitītāju rādījumus vai norādot citu šķietami ticamu iemeslu, zagļi izmantoja saimnieku uzticību, iekļuva dzīvokļos un izdarīja noziegumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

OP Corporate Bank piešķir Latvijas Gāzei 35 miljonu eiro kredītlīniju

Zane Atlāce - Bistere, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle ir parakstījusi līgumu ar AS Latvijas Gāze par kredītlīnijas piešķiršanu 35 miljonu eiro apmērā.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns, vērtējot sadarbību ar AS Latvijas Gāzi, uzsver uzņēmuma stratēģisko lomu Latvijas ekonomikā: «Enerģētikas nozare ir visas tautsaimniecības dzinējspēks. Latvijā nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas. OP Corporate Bank plc sniegtais atbalsts veicinās stabilu AS Latvijas Gāze ilgtermiņa attīstību, sniedzot ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā un drošas dabasgāzes piegādes mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.»AS Latvijas Gāze, neskatoties uz dabasgāzes tirgus atvēršanu un jaunajiem konkurences apstākļiem, prognozē ļoti aktīvu dabasgāzes tirdzniecību nākamajā apkures sezonā.

Līgums ar AS Latvijas Gāzi par kredītlīnijas piešķiršanu 35 miljonu eiro apmērā ir noslēgts uz 18 mēnešiem un paredzēts dabasgāzes iegādes finansēšanai. Kā iepriekš ziņots, 2016. gada decembrī OP Corporate Bank plc, uzvarot konkursā, ieguva tiesības arī 35 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai AS Latvijas Gāze kapitālieguldījumu refinansēšanai. Atbilstoši dabasgāzes tirgus atvēršanas noteikumiem AS Latvijas Gāzes 2017. gada janvārī ir reorganizējusi uzņēmumu, līdz ar to aizdevuma līguma saistības un pienākumi ir pārjaunoti par labu tās māsas sabiedrībai AS Conexus Baltic Grid.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes kompānija Latvijas Gāze piesaistījusi kredītlīniju 35 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

«Latvijas Gāze, neskatoties uz dabasgāzes tirgus atvēršanu un jaunajiem konkurences apstākļiem, prognozē ļoti aktīvu dabasgāzes tirdzniecību nākamajā apkures sezonā. Tādēļ, lai nodrošinātu papildus apgrozāmos līdzekļus, Latvijas Gāze ir noslēgusi līgumu ar OP Corporate Bank plc par 35 miljonu eiro kredītlīnijas atvēršanu uz 18 mēnešiem,» teikts paziņojumā.

Latvijas Gāze ir dabasgāzes sadales operators Latvijā un dabasgāzes tirgotājs. Uzņēmums nodrošina dabasgāzes piegādi 443 000 klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" koncerns saskārās ar izaicinājumiem pilnu tirgus un darbības vidi, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Salīdzinoši mērena gaisa temperatūra un stingrie ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību bija galvenie faktori, kas veidoja AS "Latvijas Gāze" darbības vidi 2020. gada pirmajā ceturksnī. Koncerna neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 65,5 miljoni eiro, EBITDA sasniedza 18,9 miljonus eiro un neto peļņa bija 15,3 miljoni eiro.

Pārdošanas un tirdzniecības segmenta neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 49,7 miljonus eiro, segmenta EBITDA bija 9.9 miljoni eiro un peļņa pirms nodokļiem bija 9,6 miljoni eiro. 2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" pārdeva 3 307 GWh dabasgāzes klientiem Latvijā un ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze: Tirgus vide sagādās izaicinājumus arī atlikušajos šā gada mēnešos

Žanete Hāka, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī gaisa temperatūra pārsniedza sezonas normu, AS «Latvijas Gāze» koncerns 2019. gada pirmajā ceturksnī kopumā pārdeva 379 miljonus m3 (4002 GWh) dabasgāzes vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu, par 8,6% pārspējot attiecīgajā 2018. gada periodā uzrādīto pārdošanas apjomu.

Arvien sīvākas konkurences apstākļos dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments (AS «Latvijas Gāze») sekmīgi paplašināja gāzes tirdzniecību Baltijas reģionā. Koncerna neto apgrozījums 2019. gada pirmajos trijos mēnešos sasniedza 113,2 miljonus eiro, kas ir par 17,5% vairāk nekā attiecīgajā 2018. gada periodā.

Koncerna saimnieciskā darbība gada pirmajos trijos mēnešos radīja EBITDA 20,33 miljonu eiro apmērā un neto peļņu 17,24 miljonu eiro apmērā.

2019. gada martā AS «Latvijas Gāze» palaida darbībā jaunās norēķinu sistēmas un klientu portāla pirmo moduli, kas palīdzēs samazināt pamatprocesu izmaksas un uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze: Pēc izaicinājumiem gada sākumā darbības vide tirgū stabilizējusies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 2019. gada pirmajā pusē siltās ziemas un krasā tirgus cenu krituma dēļ gāzes tirgotāji kā Baltijas reģionā, tā Eiropā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem, trešajā ceturksnī darbības vide stabilizējās, trešā ceturkšņa pārskatā norāda AS Latvijas Gāze.

Elektroenerģijas ražošanas segments un lielo klientu apjomīgie iepirkumi iesūknēšanai krātuvē nodrošināja būtisku trešā ceturkšņa dabasgāzes patēriņu Latvijā. Vienlaikus GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas reģionā, laikā no janvāra līdz jūnija beigām noslīdēja par vairāk nekā 40%, zemāko punktu sasniedzot jūlijā. Tiesa, cenām arvien bija raksturīga izteikta īstermiņa nestabilitāte, dienas ietvaros reizēm mainoties par vairāk nekā vienu eiro uz megavatstundu.

Neraugoties uz labvēlīgāku darbības vidi, trešais ceturksnis, kā jau prognozēts, pilnībā neatsvēra koncerna pieticīgos pēc 2019. gada pirmās puses ziņotos darbības rezultātus. Tiesa, gan sadales, gan pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās vismaz nedaudz uzlabot finansiālo stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvijas Gāze» pašreizējais kredītlīnijas līgums ar «OP Corporate Bank plc» beidzas 2019. gada martā, tādēļ AS «Latvijas Gāze», lai nodrošinātu finansējumu dabasgāzes iegādei nākamajām divām dabasgāzes iesūknēšanas sezonām, ir noslēgusi jaunu kredītlīnijas līgumu.

AS «Latvijas Gāze» ļoti augstu novērtē komercbanku izrādīto uzticību, piedaloties iepirkuma procedūrā. Rūpīgi izvērtējot saņemtos piedāvājumus, AS «Latvijas Gāze» ir pārslēgusi kredītlīnijas līgumu ar «OP Corporate Bank plc», kuras piedāvātie nosacījumi tika atzīti par visizdevīgākajiem.

Jaunās kredītlīnijas apjoms ir 50 miljoni eiro, un tā būs spēkā līdz 2021. gada 31. maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reorganizācija reģistrēta sašķidrinātās naftas gāzes tirgotājam un gāzes apgādes sistēmu projektētājam, uzstādītājam SIA Latvijas Propāna gāze.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka š.g. 15.novembrī uzņēmumam reorganizācijas ceļā pievienota SIA Eko gāze.

2018.gadā pievienotais uzņēmums apgrozīja 1,89 milj.EUR un gadu noslēdza ar 188,70 tūkst.EUR zaudējumiem. Tikmēr iegūstošais uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze 2018.gadā turpināja palielināt savu apgrozījumu un tas sasniedza jau 65,10 milj.EUR, bet peļņa palielinājās teju 3 reizes, pēc nodokļu nomaksas tai 2018.gadā esot 2,75 milj.EUR.

Autogāzes mazumtirgotāju ar 11 autogāzes uzpildes stacijām Rīgas reģionā SIA Latvijas Propāna gāze” 100% apmērā iegādājās pirms gada, 2018.gada 12.novembrī. Līdz tam uzņēmumam šajā kapitālsabiedrībā piederēja 51% kapitāldaļu, atlikušie 49% - Kiprā reģistrētajam Semental Holdings Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa beigām Latvijas Gāze veikusi izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2018. gada 16. augusta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atbilstoši padomes lēmumam, Latvijas Gāzes valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis un Elita Dreimane. Savukārt, Aleksandru Frolovu valdes locekļa amatā nomainīs Deniss Jemeļjanovs, kurš līdz ar to atstās AS «Gaso» padomes locekļa amatu.

Ceturtā valdes locekļa Sebastiana Grēblinghofa līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2019. gada 31. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka - Sebastians Grēblinghofs. Kā otrs valdes priekšsēdētāja vietnieks ievēlēts Deniss Jemeļjanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru