Eksperti

Godīga konkurence nodrošina kvalitatīvākus pakalpojumus par zemāku cenu

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Godīgas konkurences apstākļi uzņēmējdarbības vidē ir viena no galvenajām nepieciešamībām Latvijas ekonomikas izaugsmei. Tie ļauj privātajiem komersantiem attīstīt savus uzņēmumus vietējā tirgū, lai tie varētu iziet eksporta tirgos, un sabiedrībai nodrošina kvalitatīvākus pakalpojumus par zemāku cenu.

Viena no LTRK pamatvērtībām ir godīga konkurence un, aizstāvot šo vērtību, ir izveidota LTRK Konkurences neitralitātes komiteja, kā arī regulāri notiek dažādas aktivitātes ar mērķi informēt par konkurences situāciju dažādās nozarēs, sniegt ieteikumus situācijas uzlabošanai un skaidrot sabiedrībai ieguvumus, ko var sniegt uzņēmējdarbības vide, kurā tiek ievēroti godīgas konkurences noteikumi.

Ja tie netiek ievēroti, tas traucē ne tikai individuālu uzņēmumu attīstībai, bet arī ekonomikas izaugsmei kopumā, jo netiek pilnvērtīgi izmantots privātā kapitāla potenciāls. Tajās nozarēs un reģionos, kuros novērojama liela publiskā sektora intervence, privātajam kapitālam tiek ierobežotas izaugsmes iespējas un uzņēmumi, kas nevar nodrošināt savu izaugsmi vietējā tirgū, netiek līdz eksporta tirgum. Godīga konkurence ir demokrātiskas sabiedrības saimniekošanas sistēmas elements. Prakse rāda, ka sektoros, kuros tā tiek maksimāli ievērota, cenas ir zemākas un pakalpojums ir kvalitatīvāks.

Runājot par publiskā sektora līdzdalību biznesā, optimālākais veids kā nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus jomās, kur tos pietiekamā apjomā var nodrošināt privātie komersanti, ir radīt labvēlīgus apstākļus šo uzņēmumu darbībai un attīstībai. Tikai situācijā, kad privātie komersanti nespēj apmierināt iedzīvotāju vajadzības, publiskais sektors iejaucas un šos pakalpojumus nodrošina līdz tirgū ienāk privātais uzņēmums, kas šo pakalpojumu var īstenot.

Citos gadījumos, publiskajam sektoram iejaucoties biznesā un kropļojot konkurenci, uzņēmējiem tiek parādīts, ka viņu pakalpojumi nav gaidīti un vajadzīgi. Brīdī, kad valsts vai pašvaldības iestāde ar savu publisko finansējumu sāk piedāvāt konkurējošus pakalpojumus par zemāku cenu, uzņēmējs zaudē gan klientus, gan arī visus līdzekļus, kas uzņēmumā ir ieguldīti – bieži vien tie ir milzīgi aizņēmumi bankās un ieķīlāti īpašumi. Tie nav normāli tirgus ekonomikas apstākļi.

Arī augstākās izglītības jomā darbojas tas pats princips – godīgas konkurences apstākļos studentiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvāku izglītību par labāku cenu. Ja valsts ekonomikas izaugsmei nepieciešamo speciālistu sagatavošanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi sekotu studentam, nevis vienkārši tiktu piešķirti konkrētām izglītības iestādēm, augstskolas būtu spiestas veidot iespējami kvalitatīvākas studiju programmas, lai piedāvātu labāko izglītības pakalpojumu, ko studentiem izvēlēties.

Konkurences kropļošanas izbeigšana ir politisks jautājums. Daudzās nozarēs ir izteikts lobijs publiskajam sektoram par labu, tāpēc pirmais solis konkurences neitralitātes veicināšanai ir sapratne politiskā līmenī par godīgas konkurences nozīmi valsts ekonomikas attīstībai. Vienlaikus to jāskaidro arī sabiedrībai, lai izpratne veidotos visos līmeņos. Tikai pēc tam var domāt par izpildes mehānismu uzlabošanu konkurences kropļošanas izbeigšanai. Un arī šim jautājumam nepieciešama gudra pieeja, jo katrā nozarē šie godīgu konkurenci veicinošie instrumenti ir atšķirīgi.

LTRK sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju valdībai ir izstrādājusi ieteikumus konkurences apstākļu uzlabošanai Latvijas uzņēmējdarbības vidē, uzsverot nepieciešamību stiprināt privātos komersantus, lai tie varētu attīstīties un piedalīties arī eksporta tirgos, tādā veidā stiprinot mūsu valsts ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Karš Ukrainā iezīmē pamatu jaunām valstu apvienībām un sadarbībām

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aizsācis fundamentālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē, ar kurām Rietumu pasaulē veidojas pamats jaunām valstu sadarbībām un apvienībām, kas ietekmēs ne tikai drošību un starptautiskās attiecības, bet arī ekonomiku un uzņēmējdarbību, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš skaidro, ka patlaban Rietumu valstu atšķirīgo attieksmi pret notiekošo Ukrainā var sadalīt divās daļās - valstīs un valstu līderos, kas skaidri ir pauduši savu pozīciju un atbalsta Ukrainu tās cīņā, un valstīs, kam ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju, līdz ar to arī nostāja pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir neviennozīmīga. Šāda valstu dalīšanās var būt pamats jaunu politisko koalīciju, starptautisko sadarbību un arī biznesa attiecību sākumam.

LTRK prezidents atzīmē, ka krīzes situācija, kurā šobrīd nonākusi daļa pasaules, noteiktā mērā var būt noderīga, jo ir provocējusi valstis un to līderus demonstrēt savas patiesās vērtības. Ir redzams, ka šīs vērtības palīdz atrast jaunus sabiedrotos - Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas, Lielbritānijas, arī ASV sadarbība varētu kļūt ciešāka, jo vērtībās un rīcībā šīs valstis ir tuvākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

Māris Ķirsons, 22.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji pie pašreizējās Latvijas nodokļu sistēmas nav motivēti apmaksāt savu esošo vai potenciālo darbinieku studijas, jo maksa tiek aplikta ar darbaspēka nodokļiem, tāpēc šādu risinājumu jauno speciālistu piesaistē izmanto salīdzinoši reti, uzņēmēji uzskata, ka esošā kārtība jāmaina.

Ir paradoksāli, ka darba devējs saviem darbiniekiem var apmaksāt jebkādus kursus pat daudzu tūkstošu vai pat desmitu tūkstošu eiro apmērā un šos tēriņus neapliek nedz ar uzņēmumu ienākuma nodokli, nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, savukārt ar darbaspēka nodokļiem pilnā apmērā apliek darba devēju maksājumus par potenciālā vai esošā darbinieka studijām, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis.

“Nesaprotu loģiku, kāpēc darba devēju maksājumi par konkrētu studentu mācībām būtu jāapliek ar darbaspēka nodokļiem, jo ieguvēji no šī procesa taču ir visi: students – izglītība, zināšanas un lielākas iespējas saņemt augstāku atalgojumu; darba devējs – jauni speciālisti, darbinieki nākotnē; valsts – lielāki nodokļu ieņēmumi, jo pasaules pieredze rāda, ka kvalificēts speciālists ar augstāko izglītību vienmēr saņem lielāku algu,” skaidro A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot Covid-19 pandēmijas sekas un nestabilās ģeopolitiskās situācijas radīto ietekmi, Latvijai ir jākļūst par ekonomiski attīstītu, konkurētspējīgu un drošu valsti, ar modernu izglītības sistēmu, pieejamu veselības aprūpi ikvienam un kurā savu nākotni saskata ikviens Latvijas iedzīvotājs. Lai to īstenotu, pieci lielākie Ministru kabineta sociālie un sadarbības partneri.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 24.maijā parakstīja Vienošanās memorandu, kas paredz turpmāku rīcības koordinēšanu un vienotu pozīciju sarunās ar valsts pārvaldi noteikto mērķu sasniegšanai.

Memorandu organizāciju vārdā parakstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban energokrīze vēl iestājusies nav, tomēr perspektīva par situāciju rudenī rada nenoteiktību, norādīja diskusijā "Energokrīze: īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi" pieaicinātie eksperti.

Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns diskusijā atzīmēja, ka, pēc ministrijas vērtējuma, šobrīd par krīzi runāt būtu pārspīlēti, ņemot vērā, ka fiziski visi resursi tiek nodrošināti - dabasgāze plūst, ir elektrība un siltums.

Runājot par nākamo apkures sezonu, Šaicāns skaidroja, ka ir daudz nezināmo faktoru, piemēram, ģeopolitiskā situācija, tomēr, vērtējot optimālos scenārijus, EM un valdība dara visu nepieciešamo, lai rudenī Latvijā būtu pietiekami daudz resursu.

Tāpat EM pārstāvis skaidroja, ka bieži vien tiek runāts arī par to, cik energoresursi izmaksās. Šim jautājumam nebūtu jābūt pirmajā lomā - vispirms resursi ir jānodrošina vispār, tikai pēc tam domājot par cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku uzņēmēju organizāciju pārstāvji vēstulē, kas adresēta valsts amatpersonām, aicina nekavējoši ieviest obligātu dabaszinātņu eksāmenu, informē Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijā.

Vēstules autori norāda, ka uzņēmēji jau iepriekš aicinājuši valdību uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas bažas un ignorējušas briestošo problēmu.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā, tādējādi Latvijā augstskolas absolvē tikai pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kuriem jāaizpilda 3500 budžeta vietu augstskolās. Tāpat Latvija pašlaik ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt"

Db.lv, 23.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.

Uz to vērš uzmanību Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt.

Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmumiem varētu kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par megavatstundu (MWh), informē EM pārstāvji.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, EM ir sagatavojusi energoresursu cenu mazinošos papildu pasākumus šai apkures sezonai.

Tostarp EM piedāvā atbalsta pasākumus visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, paredzot elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro apmērā par MWh. Šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no 2022.gada 1.oktobra.

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt" 

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, piedāvāts kompensēt 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro apmērā par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz šo slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē otrdien, 27.septembrī.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja EM sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, ļaujot uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kurās jau šobrīd apstiprinātie siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK pilnībā atbalsta EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. "Tas ne vien ļaus uzņēmējiem "vieglāk pārziemot", bet arī veicinās energoresursu taupīšanu," viņš min.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, tostarp nolemts atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu jeb sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs.

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta apmērs paredzēts līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, LDDK izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru