Ekonomika

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

Māris Ķirsons, 22.08.2022

Jaunākais izdevums

Darba devēji pie pašreizējās Latvijas nodokļu sistēmas nav motivēti apmaksāt savu esošo vai potenciālo darbinieku studijas, jo maksa tiek aplikta ar darbaspēka nodokļiem, tāpēc šādu risinājumu jauno speciālistu piesaistē izmanto salīdzinoši reti, uzņēmēji uzskata, ka esošā kārtība jāmaina.

Ir paradoksāli, ka darba devējs saviem darbiniekiem var apmaksāt jebkādus kursus pat daudzu tūkstošu vai pat desmitu tūkstošu eiro apmērā un šos tēriņus neapliek nedz ar uzņēmumu ienākuma nodokli, nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, savukārt ar darbaspēka nodokļiem pilnā apmērā apliek darba devēju maksājumus par potenciālā vai esošā darbinieka studijām, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis.

“Nesaprotu loģiku, kāpēc darba devēju maksājumi par konkrētu studentu mācībām būtu jāapliek ar darbaspēka nodokļiem, jo ieguvēji no šī procesa taču ir visi: students – izglītība, zināšanas un lielākas iespējas saņemt augstāku atalgojumu; darba devējs – jauni speciālisti, darbinieki nākotnē; valsts – lielāki nodokļu ieņēmumi, jo pasaules pieredze rāda, ka kvalificēts speciālists ar augstāko izglītību vienmēr saņem lielāku algu,” skaidro A. Rostovskis.

Viņaprāt, valstij tieši pretēji – būtu nevis jābremzē, bet jāveicina, lai maksimāli daudz cilvēku, jo īpaši jaunieši, dotos studēt.

“Kāpēc, piemēram, Biznesa augstskolas Turība studiju maksu daudziem ārvalstu studentiem apmaksā potenciālais darba devējs? Kāpēc to pašu nevarētu darīt Latvijā strādājošie uzņēmumi? Varētu! Ir tikai vajadzīga politiskā griba,” tā A. Rostovskis. Viņš atzīst, ka Latvijā ir ļoti daudz dažādu nejēdzību, kuru “saknes” meklējamas izpratnes trūkumā aizdomās par to, vai tikai tas neradīs kaut kādus krāpniecības riskus, izvairīšanos no nodokļu nomaksas utt.

Visu rakstu lasiet 16.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IZM piedāvā atteikties no budžeta vietām, vairumam studējošo liekot maksāt līdzmaksājumu

LETA, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koledžas Latvijā – cik labi izprotam šo izglītības veidu?

Anna Saltikova, Alberta koledžas valdes locekle, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Interjera dizainere dalās padomos, kā iekārtot telpu, kas piemērota gan produktu radīšanai, gan klientu uzņemšanai

Sadarbības materiāls, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēkiem ir unikālas spējas, ko roboti nekad neaizvietos

Emanuēls Merčans (Emmanuel Merchan), Transporta un sakaru institūta profesors, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tehnoloģijas, tostarp robotika un mākslīgais intelekts nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, jāņem vērā, ka roboti nekad pilnībā neaizstās cilvēkus. Bailes no tā ir radušās zinātniskās fantastikas darbu iespaidā.

Roboti un mākslīgā intelekta risinājumi patiesībā var būtiski atvieglot mūsu ikdienu un darbu, ļaujot cilvēkiem strādāt labākos apstākļos, augstāk kvalificētu darbu, saņemot atbilstošu atalgojumu. Maldīgi baidīties arī no karjeras tehnoloģiju jomā – matemātika, programmēšana un fizika patiesībā ir ļoti aizraujošas disciplīnas, kas sniedz iespēju sniegt ieguldījumu sabiedrības attīstībā.

Automatizācija – sadarbība ar robotu

Zināšanas un praktiskās iemaņas STEM jomās (zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā) paver ļoti plašas karjeras iespējas – patiesībā teju ikvienā industrijā nepieciešami šādi profesionāļi: no ražošanas līdz veselības aprūpei, no loģistikas līdz izklaides industrijai. Tehnoloģiju attīstība skar dažādus dzīves aspektus un mēs varam izvēlēties – apgūt, kā to pielietot savā labā, vai raudzīties uz attīstību no malas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga primāri slēpjas uzņēmēja spējā izvērtēt un uztaustīt tirgus kapacitāti, maksimāli mēģinot apmierināt sabiedrības vajadzības, domā Iveta Priedīte, Spice un Spice Home vadītāja.

Uzņēmējam ir jāprot objektīvi izvērtēt, cik daudziem viņa iecerētais produkts vai pakalpojums būs nepieciešams, un vai tā funkcionalitāte un īpašības būs pieprasītas arī ilgtermiņā, spriež I.Priedīte, uzsverot, ka visi šie aspekti jāsalāgo arī ar sava biznesa ambīcijām. Latvijas kontekstā liela loma ir arī tam, cik plaša ir preces vai pakalpojuma mērķa auditorija, atzīmē Spice un Spice Home vadītāja. Uzņēmumiem, kas orientēti uz vietējo tirgu un vietējo patērētāju, ir jārada visai universāls produkts vai pakalpojums, kas der lielākajai sabiedrības daļai, jo arī tā skaitliski ir salīdzinoši maza, atgādina I.Priedīte.

Nejaušas izvēles

Kad gāju pamatskolā es sapņoju kļūt par skolotāju, atminas I.Priedīte. “Jau tolaik man bija iespēja darboties ar jaunāko klašu skolēniem, un man patika šī skološanas pieredze. Vēlāk gan manas domas mainījās un es gribēju kļūt par ārsti – es interesējos par anatomiju, ķermeņa uzbūvi, orgānu funkcijām, bet mazāk gribēju preparēt vardes, kas, pēc nostāstiem, bija jādara medicīnas studentiem. Interesanti, ka mani vecāki manī savukārt saskatīja grāmatveža potenciālu, jo jau aptuveni piecu gadu vecumā iemācījos darboties ar skaitīkļiem, un tie kļuva par manu iemīļotāko rotaļlietu. Likumsakarīgi, ka pieaugot man ļoti patika arī rēķināšana, kā arī dažādu procesu uzraudzība un kontrole, iespējams, tieši tādēļ maniem vecākiem šķita, ka grāmatveža profesija būs man īpaši piemērota,” spriež I.Priedīte, kura, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Rīgas Tehniskās universitātes Ekonomikas fakultātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Būvinženieru konstruktoru biroja vadītājs Rihards Nikiforovs

Armanda Vilciņa, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, jo tieši cilvēki ir tie, kas palīdz uzņēmumam sasniegt nospraustos mērķus, atzīmē Rihards Nikiforovs, SIA Būvinženieru konstruktoru birojs vadītājs.

Viens nav karotājs, spriež R.Nikiforovs. Lai arī cik ļoti tu censtos, vienatnē tu nespēj izdarīt tik daudz, cik strādājot komandā, tāpēc darbinieki uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē ļoti lielu lomu, uzskata R.Nikiforovs. Šī iemesla dēļ vadītājam ir jāspēj sev apkārt veidot spēcīga komanda - lojāli profesionāļi, kuri raugās vienā virzienā un ir gatavi strādāt kopīgu mērķu vārdā, secina SIA Būvinženieru konstruktoru birojs vadītājs.

Nebaidās mēģināt

Savu pirmo darba pieredzi guvu jau diezgan agrā vecumā, strādājot pie tēta galdniecības uzņēmumā, atminas R.Nikiforovs. “Jau desmit, vienpadsmit gadu vecumā brīvajā laikā nācu un palīdzēju tētim. Sākumā strādāju pāris nedēļas vasaras brīvlaikā, taču pusaudžu gados darbā pavadīju visu vasaru. Atceros, ka citi mani draugi atpūtās, gāja skrituļot un darīja visādas muļķības, bet man bija jāiet strādāt. Darba kultūru iepazinu ļoti agri, tāpat arī faktu, ka, lai nopelnītu naudu - ir kaut kas jādara,” stāsta R.Nikiforovs. Viņš atklāj, ka bērnībā viņam nebija vienas konkrētas sapņu profesijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Obligātais eksāmens neradīs mīlestību pret STEM priekšmetiem

Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Brīvdienu intervija ar OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu

Db.lv, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pielāgoties jaunajam darbības modelim, lai nodrošinātu mērķtiecīgu virzību un stratēģisko prioritāšu sasniegšanu, Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino ir veicis vairākas izmaiņas vadības struktūrā.

Veiktās izmaiņas ietver Risku direktores un valdes locekles Karīnas Caunītes-Orupes iecelšanu Twino izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas amatos un Atbilstības un risku vadības vadītāja Māra Čevera iecelšanu Risku direktora un valdes locekļa amatos.

Augšminētās izmaiņas vadības struktūrā ir apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un tās stājas spēkā nekavējoties.

Karīna Caunīte-Orupe pārņems Anastasijas Oļeiņikas pienākumus, savukārt Anastasija turpmāk ieņems Twino padomes locekles amatu, stājoties Naura Bloka vietā, kurš ir nolēmis uzņemties jaunus izaicinājumus ārpus Twino.

Šīs izmaiņas stāsies spēkā pēc FKTK apstiprinājuma. “Ieviestās pārmaiņas valdes struktūras un organizācijas vadības līmenī ir pārdomātas un nodrošinās labu pārvaldību un vadības pēctecību,” izmaiņas vadības struktūrā komentē A.Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 17.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turība sadarbosies ar Pierīgas tūrisma asociāciju uzņēmējdarbības vides uzlabošanā

Db.lv, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji topošajiem darbiniekiem profesionālās iemaņas šogad visvairāk iesaka apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla "prakse.lv" veidotais pieprasītāko augstskolu un profesiju saraksts.

Vēl starp "Top 5" uzņēmēju ieteiktākajām augstskolām ir Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola un "Biznesa augstskola "Turība"".

Savukārt darba devēju ieteiktākā studiju programma ir LU bakalaura studiju programma "Datorzinātne".

Tāpat darba devēji iesaka izvēlēties RTU programmu "Datorsistēmas", Banku augstskolas programmu "Finanses", Juridiskās koledžas studiju programmu "Tiesību zinātne" un "Stockholm School of Economics in Riga" studiju programmu "BSc in Economics and Business".

Starp koledžām darba devēju ieteiktākā studiju izvēlei ir Rīgas Tehniskā koledža.

Darba devēji iesaka arī studijas Latvijas Kultūras koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā, Alberta koledžā un Juridiskajā koledžā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās izglītības politikai un finansēšanas sistēmai valsts augstskolas vairāk jāmotivē strādāt uz rezultātu, nevis procesu

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studijas "Warner Bros." kinofilmas "Barbie" ("Bārbija") globālie kases ieņēmumi pārsnieguši miljardu dolāru, lentei kļūstot par pirmo sievietes režisēto filmu, kas pārsniegusi šo robežu, svētdien paziņoja kinoindustrijas informācijas uzņēmums "Exhibitor Relations".

Gretas Gērvigas režisētā filma, kurā Margo Robija ataino slaveno lelli Bārbiju, bet Raiens Goslings viņas puisi Kenu, no piektdienas līdz svētdienai ASV un Kanādā nopelnījusi 53 miljonus dolāru.

Kopumā šajās divās valstīs kopš iznākšanas uz ekrāniem tā nopelnījusi 459 miljonus dolāru, bet visā pasaulē - 1,03 miljardus dolāru, liecina aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY un Banku augstskola veidos pirmo Baltijā darba vidē balstītu studiju programmu

Db.lv, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY (Ernst & Young) un Banku augstskola noslēgušas ilgtermiņa sadarbības līgumu, kura ietvaros īstenos Baltijā pirmo darba vidē balstītas studiju programmas pilotprojektu, piedāvājot studentiem iespēju jau no 1. kursa akadēmiskās zināšanas pilnvērtīgi papildināt un pielietot profesionālā vidē.

EY un Banku augstskolas sadarbība paredz arī prakses iespējas un aktīvu EY vadošo speciālistu iesaisti mācību procesā.

“Šis ir nozīmīgs attīstības posms Banku augstskolai un EY, jo esam parakstījuši paplašinātu sadarbības līgumu, kas ietver daudz dažādas aktivitātes labākai izpratnei par darbu gan starptautiskā uzņēmumā, gan biznesa pakalpojumu nozarē. Esam pateicīgi EY par ieguldījumu jauniešu studentu personības izaugsmē! Mums patīk sadarboties ar EY, jo gan EY, gan Banku augstskola ir radoša, cilvēcīga, adaptīva un vērsta uz sadarbību. Ticu, ka mēs spēsim bagātināt viens otru un labi sadarboties ilgtermiņā,” saka Līga Peiseniece, Banku Augstskolas rektore, asociētā profesore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēness aptiekās" pēc studijām šogad darbu sākuši gandrīz 40 farmaceiti un farmaceita asistenti. 26 jaunie farmaceita asistenti profesijai nepieciešamās zināšanas* guvuši ar uzņēmuma finansiālu atbalstu.

Tāpat ir jaunie speciālisti, kuri izmantojuši iespēju saņemt uzņēmuma stipendiju, uz ko ir iespēja pieteikties gan medicīnas koledžu, gan augstskolu studentiem. Jauno farmācijas speciālistu vidū ir tādi, kuru izvēle par labu šai profesijai radusies, jau strādājot uzņēmumā citā amatā un redzot kolēģu – farmaceitu – lielo ieguldījumu Latvijas veselības aprūpē.

"Veselības izglītības tautsaimnieciskā loma ir ļoti svarīga, tādēļ mērķtiecīgi turpinām ieguldīt esošo un topošo farmaceitu, farmaceita asistentu izglītībā, droši zinot – šiem profesionāļiem darba vietas būs, turklāt ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā. Ar „Mēness aptiekas” atbalstu šobrīd studē 54 studenti un rudenī tiem piepulcēsies vēl jauni. „Mēness aptieka” aktīvi īsteno dažādas atbalstošas aktivitātes, lai vairāk nekā 230 aptiekās rūpēs par klientiem ikdienas darbu nodrošinātu visi nepieciešamie farmaceiti un farmaceita asistenti. Šogad mūsu aptiekās sāka strādāt gandrīz četri desmiti jauno speciālistu, līdzīgs skaits arī pērn, tādēļ droši varam teikt, ka uzņēmuma iesaiste jauno darbinieku atbalstam jau studiju laikā nes labus rezultātus! Studējošie „Mēness aptiekās” aktīvi izmanto pieejamās prakses vietas, lai profesiju apgūtu reālajos darba apstākļos. Mēs rūpējamies, lai studiju laikā katram jaunajam speciālistam būtu zinoši prakses vadītāji un mentori, patstāvīgas darba gaitas uzsākot. Mācības un praksi apgūt var gan gados jaunie, gan arī jau dzīves pieredzējuši cilvēki, kuri nolemj turpmāk strādāt farmācijā un līdz pensionēšanās vecumam pēc studiju beigām vēl ir vismaz desmit gadi. Vērojam, ka farmaceita darbā atgriežas arī tādi, kuriem ir atbilstoša izglītība, bet viņi savu profesionālo karjeru ir veidojuši citur – nereti arī mūsu uzņēmumā citā amatā," stāsta Evita Jurjāne-Nelsone, „Mēness aptiekas” Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums nemitīgi spētu augt un attīstīties, nekad nevajadzētu apstāties pie sasniegtā un ieslīgt komforta zonā, spriež Guntars Cauna, SIA Kaamos Real Estate vadītājs Latvijā.

Silti laikapstākļi bieži vien mēdz būt mānīgi, tāpēc, ilgāk aizkavējoties savā komforta zonā, var gadīties, ka kāds no konkurentiem strauji aizskrien garām tikai un vienīgi tāpēc, ka tam ir lielāka motivācija darīt vairāk, spriež G.Cauna, uzsverot, ka ikviens uzņēmums vēlas būt labākais, ātrākais un pelnošākais, taču ne visiem tas izdodas. Biznesa veiksmes atslēga slēpjas nemitīgajā dzinulī, kas neļauj apstāties, neraugoties uz to, cik daudz jau ir sasniegts, jo lielākie sasniegumi vienmēr ir tikai priekšā, atzīmē Kaamos Real Estate vadītājs Latvijā.

Grib būt līderis

Kad sākumskolas laikos skolotāja man uzdeva jautājumu, kas es vēlos būt, kad izaugšu liels, es vienmēr atbildēju - priekšnieks, atminas G.Cauna, smejot, ka savā ziņā šis viņa sapnis šobrīd ir piepildījies. “Visticamāk, es tajā brīdī pat nesapratu, kāpēc es to saku, taču jāatzīst, ka vēlme būt līderim manī mitusi jau kopš mazotnes. Esmu dzimis un audzis Rūjienā, kur mans tēvs strādāja kolhozā, un, braukājot viņam līdzi ikdienas darba gaitās, priekšnieku būšana man šķita ļoti vilinoša, tāpēc arī es vēlējos būt kas liels un nozīmīgs. Pēc 9.klases, kad bija jāizšķiras, kur mācīties tālāk, ļoti vēlējos iestāties Rīgas Komercģimnāzijā, taču tur mani neuzņēma, tā nu mans ceļš aizveda uz Valmieru. Tur, uz Valmieras arodvidusskolas bāzes, tobrīd tika veidota Dānijas un Latvijas biznesa izglītības programma, un mēs bijām pirmie, kas šajā skolā tika uzņemti un apguva jaunos biznesa pamatus,” stāsta G.Cauna, kurš vēlāk biznesa vadību apguvis arī bakalaura līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā piektdienā, 24. martā, Rīgā vērienīgi tika svinēti Panorama Residence augstceltņu kompleksa trešā torņa spāru svētki. Kopumā šajā 31 stāva ēkā būs pieejams 221 dzīvoklis, no kuriem viens būs īpaši ekskluzīvs penthausa dzīvoklis - pa visu 30.stāvu un ar 360 grādu īpaši gleznainu panorāmas skatu uz visām debespusēm. Trešā torņa dzīvokļu plānojums veidots, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas prasības pret dzīvokļa lielumu, tādēļ būs pieejami visdažādākajām vēlmēm un gaumēm piemēroti mājokļi. Ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šā gada beigās.

“Mums, protams, vēl ir gana daudz darbu jāpaveic, tostarp inženiertehniskie darbi, kā arī jāpabeidz trešā torņa fasādes apdares darbus. Taču šodien ar pilnu pārliecību varu teikt, ka projekts tiks īstenots sekmīgi, jo mēs ticam visai mūsu projekta komandai. Mums tiešām izdevās sakomplektēt lielisku komandu gan būvlaukumā, gan ārpus tā, un katra speciālista ieguldījums ir vērtīgs un pamanāms. Tāpat esam ļoti gandarīti par mūsu finanšu partnera – Rietumu bankas – uzticēšanos mūsu idejai un darbu kvalitātei,” pasākumā uzsvēra Panorama Nordic valdes loceklis Pāvels Počtarenko, piebilstot, ka par projekta realizācijas sekmīgo gaitu liecina gan trešā torņa spāru svētki, gan uzsāktie sagatavošanās darbi ceturtā torņa būvniecības uzsākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma galvenais veiksmes faktors ir cilvēki, kas šo biznesu veido, uzskata Nauris Bloks, AS DelfinGroup valdes loceklis.

Uzņēmumā var būt modernākās iekārtas, jaudīgākās tehnoloģijas un labākie rīki, taču bez cilvēkiem, kas māk efektīvi un pareizi šīs visas lietas izmantot, veiksmes faktors ir zems, spriež N. Bloks, piebilstot, ka, piesaistot īstos cilvēkus, biznesam ir būtiski darbiniekiem dot arī iespēju veidot komandu un uzvarētāju kultūru. Vadītājam ir jāredz ikviena darbinieka potenciāls un jābūt atklātam par to, kur darbinieks iederas uzņēmuma attīstības bildē, domā DelfinGroup valdes loceklis.

Liels potenciāls

Pamatizglītību esmu ieguvis Zūru pamatskolā, kas ir maza lauku skola Ventspils rajonā, stāsta N. Bloks. “Manuprāt, tā bija lieliska vieta, kur izaugt, bez pilsētas burzmas un vilinājumiem. Tur agri jau sapratu, ka viss ir manās rokās un iemācījos pats sevi virzīt pretī sasniegumiem. Tāpat gana ātri arī atskārtu, ka mana karjera būs saistīta ar tehnoloģijām, tāpēc vidusskolā mācības turpināju Ventspils 1.ģimnāzijā matemātikas un informātikas novirziena klasē, savukārt vēlāk - sāku studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. Lai gan manis izvēlētā studiju programma, mehatronika, bija tehniska un interesanta, trešajā kursā sapratu, ka tas īsti nav priekš manis. Līdz ar to pieņēmu vienu no manas dzīves smagākajiem lēmumiem un mācības pametu,” atminas N.Bloks, kurš jaunajā mācību gadā iestājās Latvijas Universitātē, pēcāk iegūstot bakalaura grādu e-biznesa vadībā. Jau studiju laikos jauno profesionāli pamanīja toreizējā AS Rīgas satiksme Administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās aprūpes centrs Rūre, kas nupat tapis bijušā Liepājas bērnunama telpās Labraga ielā 11, ir biznesa projekts, kas savu darbību sāka, pateicoties ALTUM aizdevumam 2,18 miljonu eiro apmērā. Rūre ir aprūpes centrs ar visa veida aprūpi, tostarp medicīnisko.

Dienas Biznesa jautājumi sociālās aprūpes centra Rūre valdes loceklim Kristiānam Dāvim gan par ideju, gan par biznesa nišu kopumā.

Kā radās ideja, ka šāds pakalpojums ir nepieciešams, ka tas ir pieprasīts un var būt arī biznesa ideja?

Pēc izglītības esmu ārsts. Pabeidzu ārsta studijas, aizgāju rezidentūrā ķirurģijā. Gaiļezerā pavadīju divus gadus, mācoties ķirurģiju. Pēc tam pārgāju uz asinsvadu ķirurģiju un tur pavadīju gadu. Visa šī praktiskā darba laikā es sapratu to, ka ļoti bieži cilvēkiem konstatē slimību terminālā stadijā vai arī cilvēks vienkārši ir tādā stāvoklī, ka viņam ir nepieciešama pilna aprūpe visu diennakti. Vienmēr šādos gadījumos piederīgie ir prasījuši - ko mums iesākt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureāti

Db.lv, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai biznesā gūtu panākumus, uzņēmumam ir ne tikai jāseko līdzi tirgus aktualitātēm, bet arī jābūt tām soli priekšā, domā Jānis Karāns, SIA NESS izpilddirektors.

Digitālā komunikācija, kurā darbojas NESS, ir ļoti mūsdienīga nozare, kas nepārtraukti aug un attīstās, tāpēc uzņēmumiem, kas vēlas šajā jomā būt veiksmīgi, ir nemitīgi jāseko līdzi aktualitātēm digitālajā pasaulē un jāmēģina paredzēt, kādi risinājumi klientiem būs nepieciešami nākotnē, norāda J.Karāns. Mēs negaidām, kamēr tirgus vai mūsu klienti pieprasīs jaunas lietas un iespējas - mēs cenšamies būt notikumiem soli priekšā un tā noteikti ir viena no mūsu biznesa veiksmes atslēgām, norāda NESS izpilddirektors.

Nebaidās mēģināt

Pirmo darba pieredzi guvu 16 gadu vecumā, kad vasarās strādāju par dežurantu Valmieras sporta stadionā, stāsta J.Karāns, kurš bērnībā sapņoja kļūt par profesionālu sportistu. “Visu mūžu esmu bijis fiziski aktīvs un skolas laikos nopietni nodarbojos ar peldēšanu. Lai gan šis sporta veids man ļoti patika, diezgan ātri sapratu, ka Latvijā profesionāli peldētāji nepelna pārāk lielu naudu, tāpēc šo ideju atmetu. Par citām profesijām nesapņoju, taču zināju, ka vēlos darīt kaut ko interesantu. Negribēju, lai mana ikdiena darbā ir vienmuļa un garlaicīga, taču par konkrētu virzienu tolaik domu vēl nebija. Pēc vidusskolas absolvēšanas mēģināju pretoties visam un visiem, kā ietekmē augstskolā, kurā iestājos pavadīju vien pāris mēnešus. Pēc tam studijas pametu un sāku strādāt uzziņu dienestā 1188. Jau tolaik man vairāk patika lietas darīt, nevis sēdēt augstskolas solā un klausīties, ko man stāsta citi,” teic J.Karāns, kurš pēc viena pavadīta gada uzziņu dienestā 1188, tā paša uzņēmuma, SIA Lattelecom (pašlaik SIA Tet), ietvaros sāka nodarboties ar biznesa klientu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada vidus dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir kāpušas par aptuveni 20 līdz 30%, citos dzīvokļu segmentos cenu kāpums ir mērenāks – ap 10%, liecina Luminor bankas ekspertu novērojumi.

Šāda situācija galvenokārt izveidojusies būvniecības cenu kāpuma un jauno projektu ierobežotā piedāvājuma dēļ, savukārt sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir daudz plašāks.

“Augstais pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem vienlaikus ar limitēto piedāvājumu ir veicinājis straujo cenu kāpumu. Inflācijas un cenu kāpuma dēļ iedzīvotāji arvien vairāk plāno budžetu, cenšoties ilgtermiņā samazināt arī komunālos izdevumus, tādēļ turpmāk arvien vairāk varētu pieaugt iedzīvotāju interese par renovētiem sērijveida dzīvokļiem. Šie dzīvokļi var kalpot kā alternatīva tiem klientiem, kas iespējams sākotnēji bija plānojuši iegādāties mājokli jaunajā projektā, bet cenu kāpuma dēļ to vairs nevar atļauties,” skaidro Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru