Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Lai gan tehnoloģijas, tostarp robotika un mākslīgais intelekts nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, jāņem vērā, ka roboti nekad pilnībā neaizstās cilvēkus. Bailes no tā ir radušās zinātniskās fantastikas darbu iespaidā.

Roboti un mākslīgā intelekta risinājumi patiesībā var būtiski atvieglot mūsu ikdienu un darbu, ļaujot cilvēkiem strādāt labākos apstākļos, augstāk kvalificētu darbu, saņemot atbilstošu atalgojumu. Maldīgi baidīties arī no karjeras tehnoloģiju jomā – matemātika, programmēšana un fizika patiesībā ir ļoti aizraujošas disciplīnas, kas sniedz iespēju sniegt ieguldījumu sabiedrības attīstībā.

Automatizācija – sadarbība ar robotu

Zināšanas un praktiskās iemaņas STEM jomās (zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā) paver ļoti plašas karjeras iespējas – patiesībā teju ikvienā industrijā nepieciešami šādi profesionāļi: no ražošanas līdz veselības aprūpei, no loģistikas līdz izklaides industrijai. Tehnoloģiju attīstība skar dažādus dzīves aspektus un mēs varam izvēlēties – apgūt, kā to pielietot savā labā, vai raudzīties uz attīstību no malas?

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

Ik gadu kopš 2016. gada Latvijā samazinās potenciālo jauno vecāku skaits, turklāt par 4% līdz 5% gadā.

Demogrāfijas krīzes galvenais iemesls ir potenciālo jauno vecāku regulāra un sistemātiska izbraukšana no valsts, kas pilnībā izskaidro demogrāfiskos procesus Latvijā pēdējo gadu laikā. No 2014. līdz 2024. gadam cilvēku skaits vecumā no 21 līdz 30 gadiem ir sarucis par 34% jeb 116 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Ja neskaitām notikumus pēc 2008. gada krīzes, tad vēl 2015. gadā atbilstoši CSP datiem bija 21 674 cilvēki, kuru vecums nepārsniedza 12 mēnešus – tas bija par 6,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 2016. gadā pieaugums pret iepriekšējo gadu ir nepilns procents, un kopš 2017. gada tas bijis negatīvs visu laiku bez izmaiņām. Proti, tas norāda uz fundamentālu un sistemātisku problēmu, ja apskatām pieaugumu no gada uz gadu. Ja viens gads bijis neveiksmīgs neatkarīgi no iemesliem, tad gadu vēlāk situācija var mainīties un procentuāli redzēsim pieaugumu, bet tā nenotiek. Proti, ķeza nav vienas krīzes notikumos, kādās demogrāfiskajās bedrēs tālā pagātnē pirms 20 gadiem, pandēmijas ietekmē, jo visi šie notikumi ir pārejoši, bet kritums ir pastāvīgs, tā dēļ arī ir pamats uzskatīt, ka pašreizējo notikumu cēlonis ir pastāvīgs un nepārtraukts.

Tā kā Sandras Brāles (attēlā) profesionālā ikdiena saistīta ar sabiedriskajām attiecībām, bet pamatizglītība komunikācijas zinātnē bija iegūta pirms laba laika, bijis tikai likumsakarīgi pilnveidoties un turpināt studijas augstākā līmenī, izvēloties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmu Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība.

Kāpēc nolēmāt studēt tieši šajā studiju programmā?

Viens no noteicošajiem izvēles kritērijiem bija daudzpusīgais un modernais RSU studiju programmas Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība piedāvājums, kas vērsts ne tikai uz sabiedriskajām attiecībām, bet arī līderības un vadības stratēģijām. Turklāt RSU docētāji ir pieredzes bagāti profesionāļi un eksperti.

Tāpat man bija būtiski, lai studiju programmas saturs ir mūsdienīgs un atbilstošs aktuālajām komunikācijas tendencēm un lai studiju laiks būtu pavadīts pēc iespējas kvalitatīvāk.

Ne mazāk svarīga bija iespēja apvienot studijas ar darbu, jo man nebūtu iespējas pakārtot savu profesionālo ikdienu lekcijām trīs vai četrus vakarus nedēļā, tāpēc lekciju plānojums piektdienu vakaros un sestdienās bija ļoti pieņemams.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Biznesa veiksmes atslēga primāri slēpjas uzņēmēja spējā izvērtēt un uztaustīt tirgus kapacitāti, maksimāli mēģinot apmierināt sabiedrības vajadzības, domā Iveta Priedīte, Spice un Spice Home vadītāja.

Uzņēmējam ir jāprot objektīvi izvērtēt, cik daudziem viņa iecerētais produkts vai pakalpojums būs nepieciešams, un vai tā funkcionalitāte un īpašības būs pieprasītas arī ilgtermiņā, spriež I.Priedīte, uzsverot, ka visi šie aspekti jāsalāgo arī ar sava biznesa ambīcijām. Latvijas kontekstā liela loma ir arī tam, cik plaša ir preces vai pakalpojuma mērķa auditorija, atzīmē Spice un Spice Home vadītāja. Uzņēmumiem, kas orientēti uz vietējo tirgu un vietējo patērētāju, ir jārada visai universāls produkts vai pakalpojums, kas der lielākajai sabiedrības daļai, jo arī tā skaitliski ir salīdzinoši maza, atgādina I.Priedīte.

Nejaušas izvēles

Kad gāju pamatskolā es sapņoju kļūt par skolotāju, atminas I.Priedīte. “Jau tolaik man bija iespēja darboties ar jaunāko klašu skolēniem, un man patika šī skološanas pieredze. Vēlāk gan manas domas mainījās un es gribēju kļūt par ārsti – es interesējos par anatomiju, ķermeņa uzbūvi, orgānu funkcijām, bet mazāk gribēju preparēt vardes, kas, pēc nostāstiem, bija jādara medicīnas studentiem. Interesanti, ka mani vecāki manī savukārt saskatīja grāmatveža potenciālu, jo jau aptuveni piecu gadu vecumā iemācījos darboties ar skaitīkļiem, un tie kļuva par manu iemīļotāko rotaļlietu. Likumsakarīgi, ka pieaugot man ļoti patika arī rēķināšana, kā arī dažādu procesu uzraudzība un kontrole, iespējams, tieši tādēļ maniem vecākiem šķita, ka grāmatveža profesija būs man īpaši piemērota,” spriež I.Priedīte, kura, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Rīgas Tehniskās universitātes Ekonomikas fakultātē.

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2025 ieguvēji, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu kategorijās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma aģentūra «Magic» par labdarības maratonam «Dod pieci!» īstenoto kampaņu «Slimība izārda, cerība dziedē!». Savukārt «Jaunā dizainera» titulu ieguva Zanda Seņkova par «Randevú» sēdmēbeļu kolekciju ar slēptu BDSM funkciju. Žūrija piešķīra arī četras atzinības, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde un «JCDecaux».

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 ieguvēji

Grand Prix ieguvējs un komunikācijas dizaina kategorijas uzvarētājs:

kampaņa «Slimība izārda, cerība dziedē!». Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — Latvijas Sabiedriskais medijs.

Produktu dizaina kategorijas uzvarētājs:

Šā gada 24. oktobrī notikušajā jau otrajā Dabaszinību skolotāju dienā Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumā “Olpha” tika pasniegtas nākamās četras stipendijas jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem katra 3000 eiro vērtībā.

Pusotra gada laikā kopš programmas sākuma “Olpha” un “Centrālās laboratorijas” jauno skolotāju atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!” stipendijas saņēmuši jau 15 jaunie speciālisti, kopējam ieguldījumam sasniedzot 45 000 eiro.

Šajā rudenī 3000 eiro lielu stipendiju no “Olpha” saņēma Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu fakultātes students, Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas dabaszinību skolotājs Rihards Elmārs Vanka-Treifelds un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ķīmijas skolotājs Toms Pulle. Savukārt stipendiju no “Centrālās laboratorijas” ieguva LU Izglītības zinātņu fakultātes studente un Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinību skolotāja Izolde Helma Gūtmane un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente, RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotāja Margarita Baranova.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, jo tieši cilvēki ir tie, kas palīdz uzņēmumam sasniegt nospraustos mērķus, atzīmē Rihards Nikiforovs, SIA Būvinženieru konstruktoru birojs vadītājs.

Viens nav karotājs, spriež R.Nikiforovs. Lai arī cik ļoti tu censtos, vienatnē tu nespēj izdarīt tik daudz, cik strādājot komandā, tāpēc darbinieki uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē ļoti lielu lomu, uzskata R.Nikiforovs. Šī iemesla dēļ vadītājam ir jāspēj sev apkārt veidot spēcīga komanda - lojāli profesionāļi, kuri raugās vienā virzienā un ir gatavi strādāt kopīgu mērķu vārdā, secina SIA Būvinženieru konstruktoru birojs vadītājs.

Nebaidās mēģināt

Savu pirmo darba pieredzi guvu jau diezgan agrā vecumā, strādājot pie tēta galdniecības uzņēmumā, atminas R.Nikiforovs. “Jau desmit, vienpadsmit gadu vecumā brīvajā laikā nācu un palīdzēju tētim. Sākumā strādāju pāris nedēļas vasaras brīvlaikā, taču pusaudžu gados darbā pavadīju visu vasaru. Atceros, ka citi mani draugi atpūtās, gāja skrituļot un darīja visādas muļķības, bet man bija jāiet strādāt. Darba kultūru iepazinu ļoti agri, tāpat arī faktu, ka, lai nopelnītu naudu - ir kaut kas jādara,” stāsta R.Nikiforovs. Viņš atklāj, ka bērnībā viņam nebija vienas konkrētas sapņu profesijas.

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Uzņēmēji topošajiem darbiniekiem profesionālās iemaņas šogad visvairāk iesaka apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla "prakse.lv" veidotais pieprasītāko augstskolu un profesiju saraksts.

Vēl starp "Top 5" uzņēmēju ieteiktākajām augstskolām ir Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola un "Biznesa augstskola "Turība"".

Savukārt darba devēju ieteiktākā studiju programma ir LU bakalaura studiju programma "Datorzinātne".

Tāpat darba devēji iesaka izvēlēties RTU programmu "Datorsistēmas", Banku augstskolas programmu "Finanses", Juridiskās koledžas studiju programmu "Tiesību zinātne" un "Stockholm School of Economics in Riga" studiju programmu "BSc in Economics and Business".

Starp koledžām darba devēju ieteiktākā studiju izvēlei ir Rīgas Tehniskā koledža.

Darba devēji iesaka arī studijas Latvijas Kultūras koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā, Alberta koledžā un Juridiskajā koledžā.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, un vadītāja rokās ir iespēja to izveidot tieši tādu, kādu viņš vēlas, atzīmē Anta Praņēviča, Figure Baltic Advisory Latvijas vadītāja.

Spēcīgu komandu raksturo prasme saredzēt tās iespējas, kuras vadītājs viens pats, iespējams, nekad nepamanītu, kā arī spēja paveikt lietas, kas sākumā šķiet neiespējamas, uzskata A.Praņēviča. Ja starp vadītāju un komandu nav sinerģijas, būs ļoti grūti sasniegt mērķus, spriež A.Praņēviča, nenoliedzot, ka slikts vadītājs var sabojāt arī ļoti labu komandu. Ja vadītājs neiederas komandā, tas gan vēl nenozīmē, ka viņš ir slikts. Iespējams, šis konkrētais līderis vienkārši neder tieši šai konkrētajai komandai, norāda Figure Baltic Advisory Latvijas vadītāja. Viņa atzīst, ka, strādājot ar citu uzņēmumu vadītājiem, uzskatāmi redzams ka bieži līderi veido ap sevi komandu no sev līdzīgiem cilvēkiem. Manuprāt, tā nav pati labākā ideja, jo dažādība veicina radošumu un ļauj daudz labāk izsvērt katru situāciju no atšķirīgiem skatu punktiem, atgādina A.Praņēviča.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas enerģijā, ko tu ieguldi savā darbā, uzskata Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis.

Tā nav tikai spēja strādāt, bet arī aizrautība un disciplīna, kas ļauj virzīties uz mērķiem soli pa solim, spriež J.Rumkovkis. Būt uzņēmējam nozīmē uzņemties atbildību, kā arī pieņemt gan izaicinājumus, gan arī neveiksmes un mācīties no tām. Dažkārt, kad visa ir par daudz, jāspēj paņemt arī mazu pauzi, jo nereti neapzināti mēdzam atrast pareizos risinājumus tieši tajos brīžos, kad prāts atpūšas un izslēdz stresa faktorus. Tas ļauj domāt analītiski, atdalīt emocijas no darba un pieņemt skaidrus, loģiskus lēmumus, spriež Uniso valdes loceklis. Biznesa pasaule ir mainīga un dinamiska, tādēļ ir svarīgi atrast savu recepti produktivitātei - tas, kas strādā vienam, var nederēt citam, atgādina J.Rumkovskis.

Lai gūtu panākumus, nepieciešama profesionāla un saliedēta komanda, kas ar degošām acīm raugās vienā virzienā, uzskata Pauls Siliņš, Riga TechGirls valdes loceklis.

Ticība vīzijai un pat vistrakākajām idejām ir viena no galvenajām veiksmes atslēgām, kas palīdz sasniegt jebkurus uzstādītos mērķus, domā P.Siliņš. Vadītāja galvenais uzdevums šajā gadījumā ir iemiesot sevī šo ideju un nodot to tālāk savai komandai - līderim ir jāspēj cilvēku acīs iedegt to uguntiņu un rosināt vēlmi vienmēr darīt vairāk. Tāpat liela loma veiksmes stāstā ir arī vēlmei augt un attīstīties, atzīmē P.Siliņš. Mūsdienās apkārtējā vide mainās ļoti strauji, tāpēc mums ir jāmāk saglabāt sava aktualitāte un jāmainās līdzi laikam, domā Riga TechGirls valdes loceklis.

Sāk no nulles

Bērnībā es sapņoju kļūt par arheologu, jo mani vienmēr fascinējusi senā vēsture, stāsta P.Siliņš. “Atceros, ka ar aizrautību skatījos Indiana Džonsa (Indiana Jones) filmas, sekojot līdzi viņa piedzīvojumiem dārgumu meklējumos. Vienmēr esmu uzskatījis, ka mums jāzina sava vēsture, tāpēc arī arheoloģija bija viena no jomām, kas mani tiešām interesēja. Pusaudžu gados mani savukārt aizrāva datorspēļu industrija, taču tolaik Latvijā profesionāli apgūt, piemēram, datorspēļu izstrādi, nebija iespējams. Ārzemēs tas izmaksāja dārgi, tāpēc no šī sapņa diezgan ātri atteicos. Ja godīgi, vidusskolas laikos man īsti nebija pārliecības, kas es vēlos būt, tāpēc studiju izvēle nebija vienkārša. Atminos, ka apjucis staigāju pa izstādi Skola, pētot augstskolu piedāvājumus, un nejauši uzdūros Ekonomikas un kultūras augstskolas stendam. Interesanta šķita izklaides un atpūtas industrijas vadība. Tā nebija mana sapņu profesija, taču es zināju - ja nekur neiestāšos, pastāv risks, ka studijas neuzsākšu vispār, tāpēc nolēmu mēģināt,” stāsta P.Siliņš, kurš aktīvi iesaistījās arī studentu pašpārvaldes darbā un pievērsās profesionālajai karjerai.

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare turpina attīstīties, kļūstot par vienu no pieprasītākajiem un perspektīvākajiem sektoriem darba tirgū. Tā piedāvā plašas karjeras iespējas, konkurētspējīgu atalgojumu un starptautisku pieredzi, tomēr sabiedrības stereotipi un dzimumlomu priekšstati aizvien attur lielu daļu meiteņu izvēlēties studijas un karjeru IT jomā.

Latvijas Izglītības akseleratora (LIA) pērnā gada nogalē veiktā aptauja par karjeras izglītību liecina, ka nākotnē IT jomā sevi redz 22% zēnu, kuri šobrīd iegūst vidējo izglītību, bet meitenes – tikai 5%. Meitenes ir mazāk gatavas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru – tikai 33% meiteņu jūtas diezgan pārliecinātas vai ļoti pārliecinātas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru. Kāpēc meitenēm ir grūtāk izlemt, ko darīt tālāk, un kāpēc tik maz izvēlas tehnoloģiju jomu?

Stereotipi sākas jau bērnībā

Lai gan interese par inženierzinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem meitenēm nebūt nav retums, sabiedrībā joprojām bieži vien netiek pievērsta tikpat mērķtiecīga uzmanība šīs intereses attīstīšanai kā zēnu gadījumā. Ja zēns aizraujas ar spēļu veidošanu vai konstruēšanu, tas bieži tiek uztverts kā nākotnes potenciāls, kamēr meitenes līdzīgas intereses biežāk tiek uzslavētas kā jauka aizraušanās, nevis mudinātas virzīties tālāk. Šīs atšķirības bieži izpaužas neapzinātās izvēlēs – piemēram, rotaļlietu vai pulciņu piedāvājumā – kas ietekmē bērna pašuztveri un nākotnes izvēles. Patiesībā agrīnā bērnībā interese par STEM (zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku) zēniem un meitenēm ir līdzīga, taču pusaudžu vecumā meiteņu iesaiste strauji samazinās - meitenes retāk piedalās informātikas konkursos, mazāk izvēlas studijas, kas saistītas ar programmēšanu vai datu analīzi, un bieži vien arī pašas savu potenciālu uztver ar skepsi.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām, tāpēc rodas pamatots jautājums – kādas šobrīd ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka atbildība par šo atbilstību nav vienas puses rokās: students ir atbildīgs par savas dzīves un karjeras virziena izvēli, augstskolai jānodrošina mūsdienīgs un uz prasmēm orientēts saturs, bet darba devējiem - aktīvi jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai kopīgi veidotu programmas, kas atbilst reālajām nozares vajadzībām. Tikai šāds sadarbības modelis var nodrošināt, ka augstākā izglītība patiešām sagatavo studentus ilgtspējīgai un veiksmīgai karjerai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka ir prasmes un zināšanas, kas katrā nozarē ir atšķirīgas, taču ir arī pamata kompetences, kas sekmēs karjeras izaugsmi, neatkarīgi no izvēlētās nozares. Un tehnoloģiju prasmes nav starp TOP 3 - Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Future of Jobs Report 2025” par vajadzīgākajām prasmēm tuvāko piecu gadu laikā nosauc analītisko domāšanu, spēju pielāgoties un līderību.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka izdod rīkojumu noteikt 100% muitas tarifus visām filmām, kas uzņemtas ārpus ASV, norādot, ka Holivudu izpostījusi tendence, ka ASV filmu veidotāji un studijas strādā ārzemēs.

"Es pilnvaroju Tirdzniecības ministriju un Savienoto Valstu tirdzniecības pārstāvi nekavējoties uzsākt procesu, lai ieviestu 100% tarifu visām mūsu valstī ievestajām filmām, kas ražotas ārzemēs," Tramps rakstīja savā platformā "Truth Social".

"Filmu industrija Amerikā mirst ļoti ātrā nāvē. Citas valstis piedāvā visdažādākos stimulus, lai aizvilinātu mūsu filmu veidotājus un studijas prom no Amerikas Savienotajām Valstīm," rakstīja Tramps.

"Holivuda un daudzas citas jomas ASV tiek izpostītas," viņš piebilda, apgalvojot, ka tas ir pielīdzināms nacionālās drošības apdraudējumam.

Nav skaidrs, kādas sekas tas atstās uz kino nozari vai kā tieši tiks piemēroti tarifi.