Jaunākais izdevums

Zāļu ražotājs AS «Grindeks» dividendēs maksās 1,28 eiro par akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai «Nasdaq Riga» par trešdien akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim uzkrātās nesadalītās peļņas tiks izmaksāti 12 268 800 eiro. Par dividenžu aprēķina datumu noteikts 2019.gada 31.jūlijs, bet par izmaksas datumu - 2019.gada 1.augusts.

Trešdien lēmums tika pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. «Grindeks» kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 9 585 000.

Kā ziņots, pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma SIA «Liplat Holding» īpašumā iegūs 92,81% zāļu ražotāja «Grindeks» akciju.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājumā kopumā tika piedāvāts atpirkt 1 933 269 «Grindeks» akciju.

Pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izpildes «Liplat Holding» rīcībā būs 8 896 147 jeb 92,81% no «Grindeks» akcijām. Līdz šim «Liplat Holding» piederēja 72,64% akciju.

Iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēroja Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam 131 250 eiro sodu par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu un vienojās par «Grindeks» akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izteikšanu līdz šā gada augusta beigām.

«Grindeks» koncerna auditētais apgrozījums 2018.gadā bija 145,477 miljoni eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2017.gadā, taču koncerns cieta zaudējumus 9,737 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

«Grindeks» galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» koncernu veido «Grindeks» un piecas tā meitassabiedrības - Latvijas «Kalceks» un «Namu apsaimniekošanas projekti», Igaunijas «Tallinas farmācijas rūpnīca», kā arī Krievijas «Grindeks Rus» un Slovākijas «HBM Pharma». «Grindeks» akcijas kotē «Nasdaq Riga» oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks tirgus paplašināšanai nākamgad atvērs divas pārstāvniecības

Māris Ķirsons, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

92,81% AS Grindeks akciju nonākšana Liplat Holding īpašumā tūlītējas izmaiņas uzņēmuma darbībā neradīs, bet nākotnē sola vēl straujāku izaugsmi, jo visi izvirzītie mērķi ir jāsasniedz, no tiem svarīgākie ir jauna, oriģināla medikamenta klīniskie pētījumi un koncerna konkurētspējas stiprināšana modernu patentbrīvo medikamentu segmentā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Viņš norāda, ka pašlaik svarīgākie uzdevumi ir palielināt uzņēmuma produkcijas klātbūtni daudzu pasaules reģionu valstu tirgos un šī mērķa sasniegšanai atvērt jaunas pārstāvniecības.

Uzņēmuma lielākais akcionārs Liplat Holding ir izteicis akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vai šāda akciju atpirkšana ietekmēs uzņēmuma darbību?

Uzņēmuma saimniecisko darbību pārmaiņas neietekmēs, bet, protams, izmaiņas varētu būt tad, kad tiks izstrādāta jauna uzņēmuma attīstības stratēģija nākamajam periodam. Vienlaikus pēc akciju atpirkšanas varētu būt ātrāka lēmumu pieņemšana, jo tas ļautu taupīt laiku uz obligāto procedūru termiņiem. Tajā pašā laikā pārmaiņas nemaina uzņēmuma stratēģiskos uzdevumus un mērķus – palielināt koncerna ienākumus par 10% gadā, kas 2019. gadā nozīmē sasniegt apmēram 160 milj. eiro lielu neto apgrozījumu (2018. gadā tas bija 145,5 milj. eiro), palielināt savu klātbūtni gan Latvijas, gan arī ārvalstu noieta tirgos, iekļūt jaunos ārvalstu tirgos, investējot zinātnē un pētniecībā, strādāt pie jaunu produktu radīšanas. Visi šie uzdevumi ir un būs jāpilda, neraugoties uz akcionāru struktūru, to skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Grindeks akcionāram Liplat Holding izteikt obligāto akciju sabiedrības akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Vienas akcijas cena obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir 12,59 eiro.

Vienas akcijas atpirkšanas cena noteikta saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma (turpmāk – FITL) 74. panta pirmās un otrās daļas prasībām, kā arī administratīvo līgumu, kuru 10.aprīlī FKTK noslēdza ar Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu.

Administratīvais līgums paredz, ka vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nevar būt zemāka par cenu, AS Grindeks aprēķināta, pamatojoties uz akcionāru sapulcē apstiprinātā 2017. gada konsolidētā pārskata datiem, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu.

SIA «Liplat Holding", kuras īpašnieki ir Kirovs Lipmans, Anna Lipmane un Filips Lipmans, pieder 72.64 % no AS Grindeks akcijām. SIA «Liplat Holding» izsaka mazākuma akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās AS Grindeks akcijas, tādējādi izpildot FITL un noslēgtā administratīvā līguma prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Grindeks" saņēmusi valdes priekšsēdētāja Jura Bunduļa paziņojumu par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu, liecina paziņojums "Nasdaq Riga".

Amatu J. Bundulis atstājis no 21.janvāra.

Līdz tālākiem lēmumiem AS "Grindeks" valde turpina darbu līdzšinējo valdes locekļu – Jura Hmeļņicka un Jāņa Romanovska sastāvā.

AS "Grindeks" valdes priekšsēdētāja amatā J.Bundulis stājās 2012.gada 9.janvārī.

AS "Grindeks" 2019. gada deviņu mēnešu nerevidētie konsolidētie finanšu pārskati liecina, ka koncerna peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, ir sasniegusi 8,9 milj. eiro.

Salīdzinot ar 2018. gada deviņiem mēnešiem, peļņa ir palielinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 17%. Koncerna apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 106,6 milj. eiro, kas ir par 4,1 milj. eiro vai par 4% vairāk nekā 2018. gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks nav tehnoloģiju, lai iesaistītos Covid-19 vakcīnas ražošanā

LETA, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās vakcīnas, kuras tiks izstrādātas Covid-19 pandēmijas apturēšanai, ražošanā noteikti būs jākooperējas vairākiem uzņēmumiem, bet Latvijas zāļu ražotāja "Grindeks" rīcībā nav atbilstošu tehnoloģiju vakcīnu ražošanai, stāsta "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis.

Viņš ir optimistisks, ka vakcīna tiks izstrādāta salīdzinoši drīz.

"Pašlaik vakcīnas izstrādei ir pieejams liels finansējums. Ja visi cenšas, tad esmu pārliecināts, ka vakcīna tiks arī izstrādāta. Nevar būt tā, ka 100 vai vairāk uzņēmumu un institūtu ar to nodarbojas un nevienam neveicas. Ja mēs paskatāmies uz medicīnas vēsturi, tad risinājumu atrod vienmēr - tas ir tikai laika jautājums. Turklāt zāļu aģentūras visās valstīs pašlaik tam dod zaļo gaismu un formalitātes ļauj kārtot daudz īsākā termiņā, pētījumiem tiek dota daudz lielāka brīvība. Ar to nevar gaidīt," pauda Hmeļņickis.

Kāpēc Covid-19 vakcīnas izgudrošana un masu vakcinēšanās nenotiks tik ātri? 

Latvija un visa pasaule turpina cīnīties ar Covid-19, un pagaidām rezultāti rāda, ka...

Vienlaikus viņš norādīja, ka vakcīnas ražošana noteikti nebūs tikai viena vai dažu uzņēmumu priekšrocība.

"Te ir jautājums par ražošanas jaudām. Mēs jau redzam, kas tagad notiek ar aizsargmaskām. Pēc tām ir tik liels pieprasījums, ka Eiropā nemaz nav iespējams tās prasītajā apmērā saražot. Vakcīnu ražošanai ir noteiktas tehnoloģijas, principi un vienam vai pat dažiem uzņēmumiem jaudu tam nepietiks. Tādēļ, visdrīzāk, vai nu uz patenta nosacījumiem, vai citādāk notiks kompāniju kooperācija," prognozēja "Grindeks" vadītājs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "Grindeks" rīcībā nav atbilstošu tehnoloģiju vakcīnu ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Jaundibinātais Lipmanu ģimenes uzņēmums reģistrējis četras komercķīlas

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātais Lipmanu ģimenes uzņēmums SIA «Liplat Holdings» pagājušajā nedēļā reģistrējis četras komercķīlas, ar kurām ieķīlātas uzņēmuma dalībniekiem piederošās holdinga kapitāla daļas un visa uzņēmuma manta, liecina «Lursoft» Klientu portfeļa dati.

Visu četru komercķīlu ņēmējs ir AS «Luminor Bank», bet parādnieks - SIA «Liplat Holdings». Ķomercķīlas devēji ir pats holdinga uzņēmums, kas ieķīlājis visu mantu, uzņēmējs Kirovs Lipmans, kurš ieķīlājis sev piederošos 66,6% uzņēmuma pamatkapitāla daļu, viņa sieva Anna Lipmane, kura ieķīlājusi 33,3% SIA «Liplat Holding» kapitāldaļu, un viņu dēls Filips Lipmans, kurš ieķīlājis viņam piederošos 0,08% holdinga kapitāldaļu.

Ar komercķīlām nodrošināti visi AS «Luminor Bank» prasījumi, kas izriet no šī gada 12.aprīlī noslēgtā kredīta līguma. Ar šīm komercķīlām arī ieķīlātās tās SIA «Liplat Holding» kapitāldaļas, ko SIA «Liplat Holdings» iegūs.

Visām četrām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 23,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

Ivars Jakovels, Jelgavas domes neatkarīgais deputāts, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.

Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS «Grindeks» akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS Grindeks akcionāriem Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā un vienojusies ar akcionāriem par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu līdz šā gada augusta beigām, informē FKTK.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK konstatēja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izpildījuši par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Grindeks» akcionāriem adresētu obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Ņemot vērā FKTK konstatēto pārkāpumu, FKTK vienojās ar Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par administratīvā līguma noslēgšanu, paredzot akcionāriem soda naudu 131 250 eiro apmērā.

Līdz ar administratīvā līguma noslēgšanu Kirovs Lipmans un Filips Lipmans apņemas veikt arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu līdz 2019. gada augusta beigām. Vairāku mēnešu termiņš noteikts, ņemot vērā nepieciešamību rast finanšu līdzekļus obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar zāļu ražotāja AS «Grindeks» koncerna pārdošanas stratēģijas maiņu Krievijā, tā meitas uzņēmums AS «Kalceks» pagājušajā gadā strādājis ar apgrozījumu 44,337 miljonu eiro apmērā, kas bija par 39,196 miljoniem eiro jeb 8,6 reizēm vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Kalceks» gada pārskatā norādīts, ka apgrozījuma būtiskais pieaugums saistīts ar to, ka no 2018. gada visu AS «Grindeks» koncerna produkciju uz Krieviju eksportē AS «Kalceks».

Zāļu ražotājs pagājušajā gadā strādājis ar zaudējumiem - tie sasniedza 342 tūkstošus eiro, pretēji 880 tūkstošu eiro peļņai, ar kuru AS «Kalceks» strādāja 2017. gadā.

AS «Kalceks» produktu portfeli 2018. gadā veidoja 15 medikamenti, no kuriem četri - metamizols, magnija sulfāts, fentanīls un piracetams - ienesa 65% no kopējā apgrozījuma.

2018. gadā AS «Kalceks» nodarbināja vidēji 24 darbiniekus.

Farmācijas uzņēmums AS «Kalceks» dibināts 1992. gadā, un tas specializējas patentbrīvo medikamentu izstrādē, galvenokārt slimnīcu segmentam. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 750 071 eiro, un tā 98,7% akciju īpašnieks ir zāļu ražotājs AS «Grindeks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piecu gadu laikā AS Grindeks koncerns varētu sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu

Žanete Hāka, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko piecu gadu laikā AS «Grindeks» koncerns varētu sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu, norāda uzņēmuma īpašnieks Kirovs Lipmans.

Koncerna apgrozījums 2018. gadā bija 145,5 miljoni eiro, kas ir par 13,1 miljonu eiro vai par 10% vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt koncerna zaudējumi, kas attiecināmi uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gadā bija 9,7 milj. eiro.

Koncerna zaudējumi ir saistīti ar vairākiem faktoriem. Saskaņā ar starptautiskā finanšu pārskatu standarta „Finanšu instrumenti» prasībām ir izveidots 15,3 milj. eiro uzkrājums nedrošiem debitoriem, kā arī pēc vispusīga īstenoto pētniecības un attīstības projektu novērtējuma uzņēmuma vadība, ņemot vērā, ka daudzos projektos ir sasniegts ievērojams progress, nolēma koncentrēt finanšu resursus tiem un atteikties no projektiem, kuru rezultāts ir neskaidrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lipmaniem piederošais Liplat Holding palielinājis līdzdalību AS Grindeks līdz 72,6%

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lipmanu ģimenei piederošais uzņēmums Liplat Holding palielinājis līdzdalību AS Grindeks, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim Liplat Holding piederēja 49,94% AS Grindeks akciju, taču tagad īpatsvars audzis līdz 72,6% jeb nepilniem 7 miljoniem akciju.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans ar sievu Annu Lipmani un dēlu Filipu Lipmanu nodibinājuši jaunu uzņēmumu - SIA «Liplat Holding». Uzņēmuma pamatkapitāls ir 33 438 262 eiro. Tas tika ierakstīts komercreģistrā 11.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi Lipmanu uzņēmuma SIA Liplat Holding iesniegumu atļaujas saņemšanai AS Grindeks obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, informē FKTK.

SIA Liplat Holding pieder 72,64% no AS Grindeks akcijām. Kirovam Lipmanam pieder 43,33% no SIA Liplat Holding pamatkapitāla daļām, Annai Lipmanei pieder 21,67% no piedāvātāja pamatkapitāla daļām un Filipam Lipmanam pieder 0,05% no piedāvātāja pamatkapitāla daļām, savukārt Filipa Lipmana kontrolētai kapitālsabiedrībai Dashdirect pieder 34,95% no piedāvātāja pamatkapitāla daļām.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas noteikta 12,59 eiro. Piedāvājuma termiņš ir 30 dienas no dienas, kad informācija par piedāvājumu ir publicēta oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PA iesniegs kasācijas sūdzību prasībā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu

Žanete Hāka, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) Latvijas valsts vārdā celto prasību pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam, tādēļ PA nolēmusi iesniegt kasācijas sūdzību, informē PA.

PA uzskata, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai obligātā akciju atpirkšanas gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

Saistībā ar apelācijas instances tiesas pasludināto spriedumu PA informē, ka jebkuras personas, tai skaitā, Latvijas valsts kā mazākuma akcionāra tiesības uz savu aizskarto civilo tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā ir nostiprinātas Civilprocesa likumā. Pēc iepazīšanās ar tiesas sprieduma motīvu daļu, PA ir secinājusi, ka tiesa materiālo tiesību normas ir nepareizi piemērojusi, tās nepareizi attiecinot uz tiesas konstatētajiem apstākļiem, kas arī novedis pie lietas nepareizas izspriešanas un ir Civilprocesa likumā noteiktais pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā. Iesniedzot kasācijas sūdzību par apelācijas instances spriedumu, PA lūgs Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu kolēģiju pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē, kā arī PA aicina atbildētājus atbalstīt šo lūgumu ar mērķi panākt tiesas sprieduma publiskošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks: Krīze spilgti parādīja problēmas farmācijas produktu piegādēs

LETA, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze ļoti spilgti parādīja, ka var būt problēmas ar farmācijas produktu piegādēm, tostarp var nebūt pieejamas aktīvās vielas medikamentu ražošanai, norāda zāļu ražotāja "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis, aicinot arī Latviju domāt par lielāku neatkarību.

Viņš atzīmēja, ka sākotnēji Covid-19 dēļ problēmas bija ar izejvielu piegādēm no Ķīnas, taču vēlāk aizliegumu izvest medikamentu izejvielas noteica Indija, kura arī ir ļoti liels piegādātājs.

"Tādēļ Eiropā pašlaik jautājums ir, cik mēs esam neatkarīgi? Šī krīze parādīja, ka mēs viens ar otru esam ļoti saistīti, un, ja vienā vietā ir problēmas, tad to izjūt visā pasaulē. It īpaši tas attiecas uz farmāciju, kas ir globāls bizness. Turklāt runa nav tikai par zāļu aktīvajām vielām, jo ir arī starpprodukti," situāciju raksturoja Hmeļņickis.

Viņš atgādināja, ka arī Latvija uz Covid-19 laiku noteica sarakstu ar zālēm, kuras ir aizliegts izvest.

Hmeļņickis atzīmēja, ka šobrīd lielas diskusijas ir par aktīvo vielu ražošanu, un šis faktors mainīs farmācijas tirgu. Tostarp viņš minēja, ka ASV līdz šim lielu daļu antibiotiku aktīvo vielu ieveda no Ķīnas, taču, kad Ķīna pandēmijas dēļ slēdza tirgu, ASV praktiski palika bez antibiotikām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lipmani gatavo Grindeks obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu

Žanete Hāka, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks saņēmusi no tās akcionāriem Kirova Lipmana, Annas Lipmanes un Filipa Lipmana informāciju par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Ņemot vērā 10. aprīlī noslēgto vienošanos ar Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, šobrīd tiek gatavots obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas tiks izteikts līdz 2019. gada 31. augustam.

Paziņojumā teikts, ka piedāvājums nebūs zemāks par cenu, kas aprēķināta, pamatojoties uz akcionāru sapulcē apstiprinātā AS Grindeks 2017. gada konsolidētā pārskata datiem, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenēriskās zāles ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā mazināt zāļu cenas un padarīt tās pieejamākas pacientiem

To intervijā DB uzsver Egils Jurševics, AS Grindeks valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Veselības ministrija norāda, ka pacienti par kompensējamām zālēm gadā pārmaksā 25 miljonus eiro, jo savā zāļu grupā neizvēlas lētāko medikamentu ar vislielāko valsts līdzfinansējumu, kas var būt pat 100% apmērā. Nereti pacienti un ārsti vairāk uzticas dārgākajām oriģinālzālēm, nevis tā sauktajiem patentbrīvajiem medikamentiem jeb ģenēriķiem. Kā jūs komentētu šo situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Vjetnamas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu Dujhionu Doanu (Doan Duy Khoung) 17. jūlijā atklāja Latvijas-Vjetnamas Biznesa forumu. Ārlietu ministru vizītē Vjetnamā pavada AS «Grindeks», AS «Wasserkabel Baltic», SIA «X Infotech», SIA «HORTUS Digital», SIA «Vārpas 1», SIA «Impexwood» un SIA «Nordichem Europe», kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos Vjetnamas biznesa kopienas pārstāvjus, ministrs akcentējis Latvijas ieinteresētību veidot un attīstīt ekonomiskos kontaktus, un norādījis, ka Dienvidaustrumāzijas tirgus kopumā kļūst arvien pievilcīgāks Latvijas uzņēmējiem. «Valdībai ir jāstrādā pie labvēlīgas biznesa vides veidošanas, tikmēr uzņēmēji var nākt klajā ar efektīviem risinājumiem iepretim šodienas un nākotnes izaicinājumiem,» teica ministrs.

E. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka Latvijas biznesa delegācijas pārstāvētās nozares atspoguļo perspektīvās sadarbības jomas ar lielu izaugsmes potenciālu: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženiertehniskie risinājumi, farmācija un ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, kā arī izglītība. Lai gan šobrīd prioritāri raugāmies uz preču un pakalpojumu eksportu kā galvenajām ekonomiskās sadarbības jomām, Latvija ieinteresēta sadarbībā ar Vjetnamu arī investīciju jomā. Ministrs izteicis cerību, ka 2019. gadā tiks ratificēti 30. jūnijā parakstītie ES nolīgumi ar Vjetnamu Brīvās tirdzniecības un Ieguldījumu aizsardzības jomā, kas dos impulsu ciešākai ekonomiskajai sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Paziņoti Latvijas sporta izcilnieki

Monta Glumane, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Roku rokā vides inženierija un pavārmāksla

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Geduševs septiņus gadus ārvalstu augstskolās apguvis vides inženieriju, bet nesen atgriezies Latvijā, lai sniegtu savu artavu šīs jomas attīstīšanā pašu mājās

Jānis četrus gadus studējis Nīderlandē Avansas Lietišķo zinātņu universitātē (Avans University of Applied Sciences), kur ieguvis bakalaura grādu. Tad pēc divu gadu studijām Zviedrijā bāzētajā KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH Royal Institute of Technology) savai izglītības diplomu bāzei pievienoja arī maģistra grādu. Paralēli mācībām viņš varēja izmantot plašas prakses iespējas, kur attīstīt sevi vides inženierijas jomā, kā arī piedalīties innovāciju izpētē un attīstībā. «Joma, kurā veidoju karjeru, ir saistīta ar industriālo un komunālo ūdens attīrīšanu un to otrreizējo izmantošanu. Atgriežoties Latvijā, turpinu strādāt šajā pašā sfērā, paplašinot savu redzesloku farmaceitisko notekūdeņu attīrīšanā,» stāsta AS Grindeks Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa ķīmiķis Jānis Geduševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TIEŠRAIDE: Vai pastāv godīga konkurence starp ārvalstu un vietējiem medikamentu ražotājiem?

DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pārdoto zāļu tirgus pārsniedz 300 miljonus eiro gadā. Ceļš, kā medikaments kā produkts nonāk no ražotāja līdz pacientam, ir sarežģīts. Tirgū vienlaicīgi darbojas gan vietējie, gan ārvalstu ražotāji un izplatītāji, kuru devums Latvijas tautsaimniecībā nereti ir atšķirīgs.

Cik godīga konkurence pastāv starp vietējiem un ārvalstu ražotājiem attiecībā uz Latvijā nomaksātajiem nodokļiem? Vai ārvalstu ražotāja pārstāvniecības statuss mūsu valstī ļauj samaksāt mazākus nodokļus attiecībā pret to peļņas daļu, kura tiek gūta Latvijā? Kā situāciju ietekmē transferta cenas? Kas varētu veicināt Latvijā saražoto zāļu īpatsvara palielināšanu Latvijas tirgū?

Šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem spriedīsim apaļā galda diskusijā «Vai pastāv godīga konkurence starp ārvalstu un vietējiem medikamentu ražotājiem?»

Diskusijas dalībnieki:

Juris Bundulis, a/s «Grindeks» valdes priekšsēdētājs;

Jānis Taukačs, advokātu biroja «Sorainen» partneris, zvērināts advokāts;

Komentāri

Pievienot komentāru