Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

Konkurences padome (KP) būvkompānijai RCI Gulbene piemērojusi 125 tūkstošu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, žurnālistus ceturtdien preses konferencē par atklāto būvniecības uzņēmumu karteļa vienošanās shēmu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu iepirkumos informēja KP.

Konkurences uzraugi, pēc viena pārkāpuma dalībnieka ziņojuma, konstatējuši divu būvkompāniju aizliegtu vienošanos piedaloties iepirkumos. Pārkāpuma iniciatoram - SIA RCI Gulbene - piemērots sods 125 tūkstošu eiro apmērā.

KP saņēma informāciju kopumā par trim iepirkumiem, kuru kopējā līgumcena bija 684,77 tūkstoši eiro. Divus no iepirkumiem rīkoja zemnieku saimniecības un vienu pašvaldības skola, bet visos gadījumos būvdarbu veikšanai bija piesaistīti ES fondu līdzekļi.

Aizliegtā vienošanās īstenošanas shēma – viens uzņēmums iesniedz pasūtītājam savu vēlamo tāmi, bet otrs iesniedz mākslīgi sadārdzinātu tāmi. Divos no iepirkumiem pasūtījumu saņēma SIA RCI Gulbene, vienā - otrs uzņēmums, bet reālie darbi 100% apmērā kā apakšuzņēmējam tika nodoti SIA RCI Gulbene. Par šādu «SIA RCI Gulbene» otram pretendentam izmaksāja atlīdzību 3% apmērā no iepirkuma līgumcenas.

Gulbenē vairākas bijušās SIA Krontex P šūšanas ceha darbinieces ir vērsušās ar iesniegumiem Valsts darba inspekcijā neizmaksāto algu dēļ, ziņo reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Krontex P komercdirektors Osvalds Kundziņš Dzirkstelei apstiprina: «Jā, ir beigusies mūsu uzņēmuma darbība Gulbenē. Ļoti strauji beidzās. Darbinieki vienkārši rakstīja iesniegumus un gāja prom. Es tieši biju atgriezies no atvaļinājuma, kad ražošanas vadītāja man teica, ka nekavējoties ir jābrauc uz Gulbeni. Tur kaut kas notiekot ne tā, kā vajag. Kad atbraucu, Gulbenē bija palikuši vairs tikai septiņi darbinieki. Neatstrādāja neko, meta darbu malā un gāja projām. Nu nenoticēja cilvēki laikam. Daži vēl nebija saņēmuši pat pirmo algu... Tāda attieksme. Pie jums, Gulbenē, cilvēkiem laikam ogošana ir svarīgāka. Tā ir pieraduši dzīvot.»

SIA Nienhaus & Lotz Lettland Gulbenes ražotnē mēnesī sašuj 12 līdz 14 tūkstošus kleitu. Gada apgrozījums ir aptuveni pusotrs miljons eiro, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

11.oktobrī apritēs 20 gadu, kopš Gulbenē, kādreizējās rūpnīcas Alfa ceha telpās 3000 kvadrātmetru platībā, darbojas šis šūšanas uzņēmums. Šobrīd tajā ir nodarbināts 171 cilvēks, no kuriem tikai daži ir no Balvu puses, visi pārējie - Gulbenes pilsētas un novada iedzīvotāji.

Patlaban ražotnē darbs norit pie pieciem konveijeriem piecu pieredzējušu meistaru vadībā. Bijis arī sestais konveijers, taču tas vairs nevarēja pastāvēt, kad viena no meistarēm pameta Gulbeni, lai dotos peļņā uz ārzemēm, raksta medijs. «Ir doma izveidot atkal sesto konveijeru. Taču tad ir jānokomplektē jauna grupa, jāapmāca. Paplašināt darbību noteikti domājam. Darba devējs mums to iesaka,» stāstījusi Gulbenes ražotnes vadītāja Ilze Boldāne.

Līgo svētku brīvdienās - 23. un 24. jūnijā, kā arī pirms un pēc svētkiem 21. un 22. jūnijā un 25. jūnijā dīzeļvilcienu sastāvos maršrutos uz Daugavpili, Zilupi, Krustpili un Valgu palielinās vagonu skaitu, informē a/s Pasažieru vilciens pārstāvji.

Tāpat 22., 23. un 24.jūnijā saskaņā ar brīvdienu sarakstu kursēs arī elektrovilcieni.

Pirmdien, 24. jūnijā papildus tiks norīkoti šādi brīvdienu dīzeļvilcieni:

• Rīga (plkst.8:30)-Krustpils (10:55) Nr.606;

• Krustpils (plkst.11:40)-Rīga (14:10) Nr.605;

• Rīga (plkst.11:40)-Rēzekne-2 (14:31) Nr.862;

• Rēzekne-2 (plkst.14:55)-Rīga (18:00) Nr.861;

• Rīga (plkst.12:55)-Daugavpils (16:39) Nr.610;

• Daugavpils (plkst.13:00)-Rīga (16:50) Nr.601;

• Rīga (plkst.9:22)-Sigulda (plkst.10:35) Nr.644*;

• Sigulda (plkst.10:47)-Rīga (plkst.12:00) Nr.643*.

Šie vilcieni atbilstoši sarakstam kursēs arī sestdien un svētdien, 22. un 23.jūnijā.

Ar Jāni Libeku reģionālais laikraksts Dzirkstele ticies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā, Gulbenē. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu, vēsta laikraksts.

Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.

Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.

Gulbenē SEB bankas filiāles tomēr nebūs. Gulbenē turpmāk būs pieejams tikai SEB bankas bankomāts un internetbankas termināls, kuros iespējams veikt nepieciešamos ikdienas norēķinus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Gulbenes pašvaldībā bija cerējusi, ka izdosies tomēr vienoties ar banku.

«Klātienes konsultācijas nepieciešamības gadījumā klienti turpmāk varēs saņemt pie mūsu klientu darījumu vadītājiem Alūksnes filiālē, Brūžu ielā 1, bet atbildes uz citiem jautājumiem no mūsu speciālistiem, sazinoties ar SEB Klientu centru pa tālruni 8777,» norāda SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

K.Martinsone stāsta, ka SEB banka pārskata filiāļu tīklu atbilstoši esošajām biznesa aktivitātēm un izmaiņām klientu paradumos. Šo faktoru rezultātā pieņemts lēmums atsevišķās pilsētās, tanī skaitā arī Gulbenē, samazināt filiāļu skaitu un mainīt bankas klientu apkalpošanas koncepciju - saglabājot klientiem iespējas saņemt bankas pakalpojumus elektroniskajos kanālos (internetbankā, bankomāti) un speciālistu konsultācijas attālināti, sazinoties ar speciālistiem Klientu centrā.

Gulbenē mazā un vidējā biznesa attīstība norit dinamiski – veikals pie veikala, tirgotava pie tirgotavas un pa vidu arī frizētavas, dažādi biroji, viesnīca. Pilsētas ekonomisko stabilitāti balsta arī vairāki lielie uzņēmumi, to vidū kokapstrādes uzņēmums Konto, kas nodrošina apmēram 80 darbvietu un ar savu produkciju iekarojis ārvalstu tirgus, turpinot apskatu par uzņēmējdarbību Latvijas pilsētās, norāda laikraksts Diena.

2008.–2009. gada krīzi Gulbene jau esot pārvarējusi, un, lai gan patlaban jauni uzņēmumi lielā skaitā nerodas, esošie toties turas. Krīzes sekas gan izjūtamas tā, ka daudzi gulbenieši aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm, turklāt viņu vidū īpaši daudz esot jauniešu.

Attiecības ar Gulbenes novada domi Dienas aptaujātie uzņēmēji raksturojušas kā mierīgu līdzāspastāvēšanu, bet par savu galveno problēmu atzinuši profesionālu speciālistu trūkumu.

SIA Elvi Latvija apstiprina Gulbenē izskanējušo informāciju, ka veikals Elvi pārtrauks darbu. No 4.septembra tas būs slēgts, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Ir samazinājusies pircēju aktivitāte. Iemesli mums nav zināmi. Visi darbinieki tiek atbrīvoti un saņems kompensācijas, savukārt divi darbinieki tiek pārcelti uz AlkOutlet veikalu, kurš tagad atrodas Ābeļu ielā. Par veikala ēku nevaru informēt, jo Elvi ir tās nomnieks, nevis īpašnieks,» stāsta tirgotāja pārstāve Ksenija Andrijanova.

Medijs atgādina 2005.gada novembri, kad vairāki simti cilvēku jau stundu pirms atvēršanas pulcējās pie jaunuzceltā veikala Elvi.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Šodien notikusi Nodarbinātības valsts aģentūras tikšanās ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland darbiniekiem, kuras laikā Krāslavas šūšanas uzņēmuma SIA Nemo īpašniece Inga Zemdega-Grape informēja, ka maija vidū Gulbenē tiks izveidots jauns šūšanas cehs ar 40 darbiniekiem.

Kā informēja NVA Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko, uz tikšanos ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland ir ieradušies 103 darbinieki. NVA, Valsts darba inspekcijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Gulbenes novada speciālisti viņiem sniedza informāciju par attiecīgo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējām un nosacījumiem.

Tā kā uzņēmumam SIA Nemo pasūtījumu skaits ir pietiekami liels un uzņēmumā uzskata, ka Gulbenes darbinieki ir pietiekami kvalificēti, ir iespēja rast abpusēji izdevīgu darījumu, skaidroja Zemdega-Grape.

«Ideja radās tikai un vienīgi saistībā ar situāciju, ka cilvēki ir palikuši bez darba. Godīgi runājot, ja tas nebūtu noticis, nezinu, vai būtu ko tādu darījusi. Pašlaik uzņēmums Krāslavā intensīvi apmāca šuvējas, un tas būtu tikai prātīgi - bāzēt ražošanu vienuviet. Bet, neskatoties uz papildu izmaksām un neērtībām, uzņēmums ir ieinteresēts dot cilvēkiem darbu, un arī darbiniekiem būs prieks turpināt strādāt savā profesijā,» atklāja uzņēmuma īpašniece.

Gulbenē izveidota pirmā elektromobiļu un hibrīdauto uzlādes stacija. Pagaidām tās vienīgais klients ir novada dome, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Darbu ir sākusi Gulbenes novadā un šobrīd arī visā Ziemeļaustrumvidzemē vienīgā publiski pieejamā elektromobiļu, kā arī hibrīdauto (darbināšanai izmanto degvielu un elektrību) uzlādes stacija. Tā atrodas SIA Lāčplēši – Moto teritorijā - Brīvības ielā 66. «Šī ir ātrās uzlādes - 50 kilovatu līdzstrāvas - stacija. Latvijā tādas pagaidām ir tikai divas. Otra ir Ogrē,» informē SIA Lāčplēši – Moto valdes locekle Guntra Rone. Stacijā automašīnas uzlāde notiek nepilnas pusstundas laikā. «Uzlādēt elektromobili var arī jebkurā citā vietā, arī mājās, taču tad tam būs nepieciešamas 6 līdz 8 stundas,» skaidro G. Rone.

Rīgas pils rekonstrukcija un restaurācija tuvojas noslēgumam, tāpēc pilnsabiedrība SBRE informē par paveikto darbu pils projektā.

Īpaši izceļamas ir četras greznās pils zāles: Sūtņu akreditācijas, Baltā, Ģerboņu un Svētku zāle. Fotogalerijā pilnsabiedrība iepazīstina ar telpu atjaunošanu dažādos darbu posmos, kad tiek atjaunots katrs elements zāļu vēsturiskajā veidolā – ikviens zīmējums, izcilnis un dekors, rekonstruējot to oriģinālo izskatu.

Rīgas pils projektā vidēji tiek nodarbināti 250 strādnieki, un vēl ap 60 - 70 restauratoru strādā dažādās darbnīcās.

No restaurācijas viedokļa viena no sarežģītākajām un atbildīgākajām zālēm ir Sūtņu akreditācijas zāle, kuras lielākais izaicinājums restauratoriem bijis Anša Cīruļa 86 gadus seno sienu gleznojumu atjaunošana. Kā stāsta RE&RE restauratore, polihromijas speciāliste Sandra Priežčiekure, tautisko zīmējumu atjaunošana bijusi patiesi sarežģīta, jo 1929. gadā pabeigtais sienu gleznojums bijis ļoti sliktā stāvoklī. Tomēr vairāku mēnešu ilgais darbs vainagojies ar panākumiem – tika veikta griestu un sienu apdares nostiprināšana, virsmas attīrīšana, lai pēc restaurētiem fragmentiem autentiskā kvalitātē rekonstruētu un restaurētu visu sienu dekoratīvo apdari un restaurētu tautiskā romantisma stilā veidotos A. Cīruļa griestu oriģinālgleznojumus. Telpu rotā arī jau restaurētās bronzas lustras un baltu glazētu podiņu krāsns.

Rīgas pils ēku komplekss ir apdrošināts, sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.

«Pagaidām nekādu plašāku informāciju nevaram sniegt, jo notiek ugunsgrēka cēloņu izmeklēšana. Ir jāizvērtē operatīvā situācija, jāveic telpu apsekojums, kas noteikti notiks šodien, tad varēsim lēst nodarīto zaudējumu apmēru,» sacīja Laukšteina.

Viņa piebilda, ka patlaban VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane piedalās Kultūras ministrijā sasauktajā operatīvajā sanāksmē.

LNT raidījumā 900 sekundes Strautmane sacīja, ka ugunsgrēkā visvairāk cietušas divas pils zāles - Baltā un Svētku zāle.

Savukārt par to, vai bijuši apdrošināti Rīgas pilī esošie muzeji un to krājumi, Laukšteinai informācijas nav.

ASV laikraksts New York Times jūsmo par Latvijas barokālo Rundāles pili, nodēvējot to par Latvijas Versaļu.

Laikraksts vēsta par vairākus desmitus gadu ilgajiem Rundāles pils restaurācijas darbiem, kas noslēdzās šogad, atjaunojot pili tās sākotnējā krāšņumā.

Baroka un rokoko arhitektūras stilā tapušais Rundāles pils ansamblis ir viens no izcilākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem. Tas celts 1736.-1740.gadā pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta un viņa vadībā. Pils dienvidu pusē atrodas Rastrelli projektētais desmit hektārus lielais franču dārzs ar dažādiem krāšņiem baroka parka elementiem.

Pirms 50 gadiem domubiedri Bauskas muzeja toreizējais direktors Laimonis Liepa, gleznotājs un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis un Mārcis Leopolds Kļaviņš aizsāka lolot domu par pils restaurāciju, saredzēja nepieciešamību un vēlmi saglabāt karos un padomju laikā smagi cietušo pili, ierīkot tajā muzeju.

VAS Valsts nekustamie īpašumi izsludinājusi iepirkumu par Rīgas pils ēkai radīto ūdens notecējumu un bojājumu ekspertīzi Pils Laukumā 3, Rīgā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena iepirkumā ir 5920 eiro. Ekspertīzi veiks AS Inspecta Latvia.

Jau vēstīts, ka 8.janvārī, ūdens noplūdes dēļ cietusi apmēram viena trešdaļa Rīgas pils Baltās zāles griestu.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols iepriekš informēja, ka applūšanu izraisīja salūzis ūdens filtrs ventilācijas kameras mitrināšanas sistēmā. Tols prognozēja, ka ekspertīzē noteiks, vai filtra salūšanu izraisījis sals, nekvalitatīvs filtrs vai kāds cits iemesls, piemēram, filtra aizsērēšana. Tols norādīja, ka ekspertīzē tiks pārbaudīti arī citi līdzīgie pilī esošie ūdens filtri, lai pārliecinātos, ka tiem nav bojājumu.

Pirms 22 gadiem izveidoto Jelgavas Pils aptieku nebiedē lielo aptieku tīklu konkurence, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd uzņēmumam ir sešas aptiekas: divas Jelgavā – Jelgavas Pils aptieka un Jelgavas Pils Zaļā aptieka, divas Jelgavas novadā – Valgundē un Līvbērzē, un divas Rīgā, kas pazīstamas kā Pils Baltā un Pils Oranžā aptieka. Vislabāk bizness sokas tieši Jelgavas Pils aptiekā.

Strādāt aptiekā bijis uzņēmuma īpašnieces Dinas Kurzemnieces bērnības sapnis. «Bērnībā dzīvoju laukos, kad vecmamma brauca uz Jelgavas aptieku pēc zālēm, mani iekšā līdzi neņēma, vajadzēja stāvēt pie loga un gaidīt. Aptieka man šķita kā templis, kurā iekšā mīt priesterienes,» viņa stāsta. Pēc tam, kad piecus gadus nostrādājusi par aptiekas vadītāju, viņai radusies iespēja privatizēt Galvenās aptieku pārvaldes Jelgavas aptieku. «Pirmā iemaksa bija 5% no aptiekas vērtības jeb 960 rubļu, kas tajos laikos bija ļoti liela nauda. Šobrīd šī summa šķiet smieklīga, bet tolaik man tā likās astronomiska. Tā kā palīgā nāca ģimene un visi radi, izdevās ieceri realizēt un tikt pie savas aptiekas,» atceras D. Kurzemniece. Pēc viņas teiktā, Jelgavas Pils aptieka ir bijusi pirmā privātā aptieka Latvijā. «Tolaik man visi teica – trakā, ko tu dari, kur tu zāles ņemsi, jo to nebija, tās bija liels deficīts. Esmu pārdzīvojusi arī reketa laikus un lielas bailes, bet, tā kā pirmsākumos mēs bijām tik nabagi, ka no mums nebija ko ņemt, mūs lika mierā,» stāsta D. Kurzemniece.

«Uzgāju bēniņos un palūdzu kolēģim nogriezt vienu šķēpeli no sijām. Savā laikā tās divreiz tika apstrādātas ar antipirēniem. Pirmajā reizē biju dziļi nelaimīgs, jo antipirēna šķidrumam pievieno sarkanu krāsu. Mīļais Dievs, skaistās 18. gadsimta sijas tagad ir idiotiski sarkanas, es domāju. Tagad lūdzu nogriezt šķēpeli, mēs izgājām ārā, un pats ar šķiltavām to dedzināju. Nedega,» tā vaicāts, kur Rundāles pilī vispirms gājis, izdzirdot par Rīgas pils degšanu, žurnālam Ir sacījis Rundāles pils muzeja direktors, gleznotājs Imants Lancmanis.

«Ja tas būtu izdarīts Rīgas pils bēniņos... To es nevaru piedot,» viņš sacījis.

«Latvijā ir pēcpadomju gļēvums, vienaldzība. Ja valstī nāk gaismā, ka ēkā nr.1 viss ir nepareizi, tad man ir skaidrs, kas notiek ēkā nr.5, nr.100 un tā tālāk. Visi [valsts] drošības pasākumi ir šķietamība. Ēkā, kur sēž Valsts prezidents un atrodas trīs muzeji, vajadzēja būt kolosālam drošības līmenim. Tas ir kā Baltā nama un Luvras apvienojums. Bija jābūt A, B, C risinājumu variantiem, ja kaut kas notiek!» uzskata I. Lancmanis.

Jautāts, kam no ētiskā viedokļa uzliktu atbildību par notikušo Rīgas pilī, viņš teicis: «Tas vispirms bija Prezidenta kancelejas uzdevums. Viņi bija vienīgie, kas varēja atbildēt par šo ēkas daļu, kas muzejiem bija tabu, kur tie nevarēja tikt iekšā. Vajadzēja izstrādāt drošības plānu. Un ugunsdzēsēji? Un valsts drošības struktūras? Kā jums patīk, ka tiek pirkta ugunsdzēsības mašīna, kas nevar iebraukt Latvijas ēkas nr.1 pagalmā? Kā var strādāt, ja tas neatplaiksnī galvā?»

Rīgas pils Baltās zāles applūšana nodarījusi zaudējumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.

«Baltās zāles applūšanas dēļ zaudējumi ir lieli, tie nebūs pāris desmiti tūkstoši eiro, bet gan vairāk,» teica Tols, piebilstot, ka aplūšanā cietis arī zeltījums.

Viņš norādīja, ka vēl nav sākti zāles atjaunošanas darbi, jo turpinās ekspertīžu veikšana - to dara gan VNĪ speciālisti, gan apdrošinātāji. Restaurācija sāksies pēc ekspertīžu noslēgšanās.

Jau vēstīts, ka 8.janvārī, ūdens noplūdes dēļ cietusi apmēram viena trešdaļa Rīgas pils Baltās zāles griestu.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš iepriekš informēja, ka applūšanu izraisīja salūzis ūdens filtrs ventilācijas kameras mitrināšanas sistēmā. Tols prognozēja, ka ekspertīzē noteiks, vai filtra salūšanu izraisījis sals, nekvalitatīvs filtrs vai kāds cits iemesls, piemēram, filtra aizsērēšana. Tols norādīja, ka ekspertīzē tiks pārbaudīti arī citi līdzīgie pilī esošie ūdens filtri, lai pārliecinātos, ka tiem nav bojājumu.

Autotransporta direkcija pagarinājusi pieteikšanos konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs, biznesa informācijas portālu db.lv informēja Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Pretendenti savu piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme Autotransporta direkcijai varēs iesniegt līdz 2017. gada 14. jūlijam. Direkcijā skaidro, ka konkursa termiņš pagarināts, jo veikti grozījumi tā nolikumā.

Pārvadātājs, kas uzvarēs konkursā, pakalpojuma nodrošināšanu uzsākts 2018. gada 1. janvārī, un līgums ar pārvadātāju tiks slēgts līdz 2020. gada beigām.

Konkursa nolikumā ir precizēts iesniedzamo dokumentu saturs, veikti atsevišķi tehniskie labojumi un precizēta iepirkumi komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība jautājumā, kas skar uzvarētāja noteikšanu.

ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecība Eiropā sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā šogad pabeigs būvniecības projektus astoņos Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Kopumā ugunsdzēsēju depo atjaunošanā ieguldīti 2,3 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 1,06 milj. Ls.

Ugunsdzēsēju depo pabeigta Strenčos, Valkā, Gulbenē, Līvānos, Ķeipenē un Aizkrauklē, savukārt Liepājā un Ventspilī remontdarbi vēl turpinās.

Projekta ietvaros ir veikti uzlabojumi depo ēkām, uzlabojot ugunsdzēsēju darba apstākļus, savukārt Strenčos, Gulbenē, Aizkrauklē un Ventspilī ir paplašinātas garāžas, lai tajās būtu iespējams izvietot modernu glābšanas tehniku.

Pēc šo projektu pabeigšanas ASV Vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs ir ieplānojis vairākus jaunus projektus sadarbībā ar Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu - februāra sākumā ir uzsākti rekonstrukcijas darbi Kuldīgā, kur paredzēts atjaunot šobrīd neizmantotās Kuldīgas slimnīcas telpas, lai tur izvietotu Kurzemes reģionālo vadības un dispečeru centru. Projekta finansējumu – 880 tūkst. ASV dolāru (aptuveni 425 tūkst. Ls) – Civilās sadarbības programmas ietvaros piešķīrusi ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecība Eiropā.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

SIA «Libeks un Sprudzāns», kas ražo «Tālavas sidru», realizējos trīs projektus ar mērķi paaugstināt ražošanas kapacitāti un produktu kvalitāti.

Biedrība «Sateka» savā kontā sociālajā tīklā facebook informē, ka projektu realizācija bija nepieciešama, lai uzņēmums spētu nodrošināt savas produkcijas izejvielu - sulu - pietiekamību, paplašinātu produktu sortimentu un uzlabotu to kvalitāti.

«Tā kā vietējo augļu sulas iespējams iegūt tikai limitētu laika periodu, nepieciešams īsā laika periodā izspiest un sagatavot sulas vismaz nākamajiem 18 mēnešiem. Ar esošajām iekārtām ir bijusi sasniegta maksimālā kapacitāte un ražošanas apjomu palielināt vairs nav bijis iespējams. Iegādājamo iekārtu jaudas ir pietiekamas arī eksporta uzsākšanai, kā arī papildus dod iespēju dažādot ražošanu, kā arī piedāvāt sulu spiešanas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem,» skaidro biedrība.