Ražošana

H.A.Brieger uzsāk Dzintara eksportu uz Krieviju

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Kosmētikas ražotājs H.A.Brieger oktobrī uzsācis Dzintars produkcijas eksportu uz Krieviju.

Jaunajā eksporta tirgū ražotājs sākotnēji piedāvās sešas produktu kategorijas, tostarp lūpu balzamus, roku krēmus, dušas želejas, šķidrās ziepes, ķermeņa krēmus un mutes dobuma kopšanas līdzekļus.

Plānots, ka tirdzniecībā Krievijā Dzintars būs jau no oktobra beigām un turpmāk piegādes uz Krieviju tiks veiktas katru mēnesi, nodrošinot pakāpenisku pārdošanas pieaugumu.

Lai varētu sākt produktu tirdzniecību Krievijas tirgū, H.A.Brieger bija jāveic īpašs sertifikācijas process, kurā tiek vērtēta virkne produkta parametru – mikrobioloģijas testi un atbilstība Krievijā noteiktajiem produkta drošuma kritērijiem. Jau tuvākajā laikā Dzintars kosmētikas produkti būs pieejami Krievijas lielākajos interneta veikalos OZON un WILDBERRIES, bet pilnībā noslēdzoties sertifikācijas procesam, produkti nonāks arī lielākajās Krievijas tirdzniecības ķēdēs.

Uzņēmuma vadība prognozē, ka pēc plānoto sadarbību noslēgšanas turpmākās piegādes varētu tikt pat dubultotas.

“Vēsturiski Dzintars produkti Krievijā bijuši lielā cieņā, ko apliecina lielais pieprasījums un atsaucība arī šodien. Mūsu produkti Krievijas tirgū ienāk atjaunotā un uzlabotā veidolā, tādēļ arī šeit virzīsim uzdevumu ne vien atgūt kādreizējo pircēju uzticību, bet arī ieinteresēt jaunu auditoriju. Kvalitātes un cenas attiecība, dabisko izejvielu īpatsvars, kā arī kultūrvēsturiskais konteksts ir tie aspekti, kas ļāva Dzintaram viegli atgriezties Krievijā. Esam patiesi gandarīti, ka atsaucība ir liela, tādēļ turpināsim attīstīt sadarbību šajā tirgū,” norāda Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja.

Kopš 2021. gada maija beigām Dzintars ir pieejams tirdzniecībā Igaunijas, Lietuvas interneta veikalos, no oktobra arī tirdzniecības vietās. Jūnijā produkti kļuva pieejami arī vairāk nekā 500 dažādās tirdzniecības vietās Gruzijā. Tuvākajā laikā plānots attīstīt ieceri par produktu eksportu uz Angliju, Somiju, Uzbekistānu un citām valstīm. Kopš ražošanas atsākšanas 2021. gada sākumā uzņēmums ir atjaunojis un izstrādājis kopumā 34 produktus astoņās dažādās līnijās.

Līdz šim Dzintars tirdzniecības apjoms ir sasniedzis gandrīz miljonu eiro, bet Dzintars interneta veikalu apmeklējuši 180'000 unikālo apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmusi no bijušā maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova atsavināt preču zīmi "Dzintars" un atjaunot maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašumtiesības uz šo preču zīmi.

Šis ir pirmās instances tiesas spriedums, un to var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma nolasīšanas.

Ceturtdien, 23.decembrī, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par preču zīmes "Dzintars" piederību. "Dzintara" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintara" bijušā valdes priekšsēdētāja Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Tiesa savā lēmumā atzinusi, ka preču zīmju vērtība ir ļoti nozīmīgs "Dzintara" aktīvs. Tiesa spriedumā paziņoja, ka apmierina Ozoliņa prasību pret Gerčikovu par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam atsavināta preču zīme "Dzintars" un atjaunota maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašumtiesības uz šo preču zīmi, noskaidrots Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tagad lieta būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.

Pērn 23.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par preču zīmes "Dzintars" piederību. "Dzintara" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintara" bijušā valdes priekšsēdētāja Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Administratora pārstāvji skaidroja, ka tiesa savā lēmumā atzinusi, ka preču zīmju vērtība ir ļoti nozīmīgs "Dzintara" aktīvs. Tiesa spriedumā paziņoja, ka apmierina Ozoliņa prasību pret Gerčikovu par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad kosmētikas ražotājs H.A.Brieger atsāka kosmētikas Dzintars tirdzniecību, tirdzniecības apjoms ir sasniedzis teju 1 miljonu eiro, informē uzņēmums.

Savukārt mēnesi pēc nonākšanas tirdzniecībā Dzintars saules aizsardzības un ādas kopšanas sērija Jūrmala ir ierindojusies visvairāk pārdoto H.A.Brieger produktu vidū. Pirmā mēneša laikā veikalos ir nonākuši 45 000 Jūrmala produktu. Sauļošanās aizsargbalzams Jūrmala SPF 30 un nomierinošs balzams pēc sauļošanās Jūrmala SOS šobrīd ir visvairāk pārdotie H.A.Brieger produkti tirdzniecības vietās, savukārt, Dzintars e-veikalā tas ierindojas uzreiz aiz lūpu balzamiem.

"Sākot sauļošanās aizsargsērijas Jūrmala tirdzniecību, H.A.Brieger sadarbībā ar dermatoloģi dr.med. Kristīni Azarjanu sagatavoja galvenos ieteikumus par to, kā vislabāk aizsargāt un rūpēties par ādu saulainā laikā. Tas, ka vispirktākais ir sauļošanās aizsardzības balzāms ar augstu aizsardzības pakāpi Jūrmala SPF 30 mūs iepriecina, jo liecina, ka iedzīvotāji Latvijā, sākoties saulainam un karstam laikam, rūpes par ādu uztver nopietni un atbildīgi, un DZINTARS atjaunotā sauļošanās aizsardzības līnija tiek augsti novērtēta no pircēju puses," stāsta Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ceļu uz Gruziju ir sākusi pirmā kosmētikas ražotāja H.A.Brieger eksporta krava ar Dzintars produkciju. Plānots, ka tirdzniecībā Gruzijā Dzintars būs pēc trim nedēļām, informē uzņēmums.

H.A.Brieger uz Gruziju eksportē pilnu produktu portfeli.

Dzintars kosmētikas produkti Gruzijā tiks pārdoti vairāk nekā 500 dažādos veikalos un aptiekās, tostarp, vienā no Gruzijas lielākajām aptieku ķēdēm LLX "PSP Pharm", LTD "Aversi-Pharma" un prestižajā Tbilisi tirdzniecības centrā "Agrohub CCO".

Latvijas biznesam – Igaunijas atbalsts. Latvijā tikai runas par atbalstu 

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt,...

"Starp cilvēkiem Gruzijā un Latvijā vienmēr ir valdījušas īpašas simpātijas un cieņa. Interese par Latviju, kultūru, ražojumiem Gruzijā vēsturiski ir liela un šī interese ir saglabājusies vēl joprojām. Tādēļ, izvēloties pirmos eksporta tirgus, mēs ne mirkli nešaubījāmies, ka viena no pirmajiem būs tieši Gruzija. Esmu pārliecināta, ka mūsu kopjošo kosmētiku un saules aizsardzības līniju novērtēs Gruzijas pircēji," komentē Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja.

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē 

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā...

Kopš 2021.gada maija beigām Dzintars ir pieejams tirdzniecībā arī Igaunijas un Lietuvas interneta veikalos un atsevišķās tirdzniecības ķēdēs. H.A.Brieger tuvāko mēnešu mērķis ir stiprināt un paplašināt tirdzniecības vietu tīklu abos šajos tirgos. Tāpat jau tuvākā laikā tiks sākts eksports uz Uzbekistānu un Krieviju.

Kosmētikas ražotājs H.A.Brieger atjaunoto Dzintars kosmētikas līniju ķermenim sāka tirgot 2021.gada marta sākumā. Kopš tā brīža ķermeņa kopšanas līniju ir papildinājusi mutes dobuma kopšanas sērija un saules aizsardzības sērija. Līdz šim Dzintars tirdzniecības apjoms ir sasniedzis gandrīz miljonu eiro.

H.A.Brieger ir saņēmis kvalitātes vadības un labas ražošanas prakses sertifikātus ISO 9001 un GMP jeb ISO 22716.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc “Dzintars” zīmola atdzīvināšanas jaunā uzņēmuma “H.A. Brieger” līdzīpašniece Anastasija Udalova noliedza nodomu ražot parfimērijas izstrādājumus, plāni mainījušies un “Dzintars” laidis klajā sieviešu aromātu “Rīgas Ceriņi”.

Smaržas ir ražotas uz 1957. gada “Rīgas Ceriņi” aromāta bāzes, piešķirot tam mūsdienīgu pieskaņu, kā arī izstrādājot jaunu iepakojuma dizainu.

Smaržām “Rīgas Ceriņi” ir teju 70 gadu senā vēsture. Aromāts radās 1952. gadā fabrikā "Sarkanā ausma", kur pudelītēs pildīja nedaudz saldāku variāciju, ko panāca ar kanēļa smaržas piejaukumu. Šīs bija vienīgās smaržas, kas ne reizi netika izņemtas no ražošanas, un arī to formula nav krasi mainījusies kā notika ar citām smaržām.

1958. gadā Smaržas “Rīgas Ceriņi” ieguva balvu Pasaules izstādē Briselē, šis aromāts bija pirmais, kas no Dzintars kolekcijas guva starptautisku atzinību, kļūstot par zīmola vizītkarti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms gada - 2021. gada martā – tirdzniecības vietās Latvijā nonāca atdzimušā Latvijas kosmētikas zīmola Dzintars pirmie 15 atjaunotie ķermeņa kopšanas produkti. Gada laikā, pakāpeniski paplašinot tirdzniecības vietas, eksporta tirgus un produktu klāstu, kosmētikas ražotājs H.A.Brieger ir izstrādājis 58 jaunus vai atjaunotus zīmola Dzintars produktus, kā arī sasniedzis 2 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no kura 7% veido pārdošanas apjomu eksporta tirgos.

"Šis gads ir bijis kā sprints un maratons ar šķēršļu joslām vienlaikus. Neviens no ražošanas un tirdzniecības procesa posmiem mums neļāva atslābināt uzmanību. Sākot jau no ļoti intensīva jaunu produktu izstrādes un testēšanas procesa, katru mēnesi papildinot piedāvājumu ar jaunām līnijām un produktu kategorijām. Turpinot ar visu izejvielu un iepakojumu piegādes globālajām problēmām, līdz pat ticības atjaunošanai mūsu zīmolam tirgotāju un pircēju acīs, un sadarbības veidošanas eksporta tirgos. 58 jauni produkti un 2 miljoni apgrozījums pirmā gada laikā - manuprāt labi starta rezultāti. Es esmu ļoti pateicīga H.A.Brieger komandai pirmkārt, par profesionalitāti un zināšanām, bet galvenokārt, par to, ka viņi bija gatavi noticēt, ka neiespējamais ir izdarāms un to arī paveica," uzsver Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja un līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam virzīs Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" paziņoja NA līderis Raivis Dzintars.

Viņš pastāstīja, ka partijas valde īsi pirms raidījuma sākuma vienbalsīgi lēma par atbalstu Indriksonei ekonomikas ministra amatam, virzot viņas kandidatūru izvērtēšanai koalīcijā.

Kariņš parakstījis rīkojumu par Vitenberga demisiju 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 18.maijā, parakstījis rīkojumu par ekonomikas...

Indriksone šim amatam partijā izvēlēta, lai nodrošinātu ministrijā iesākto darbu pēctecību. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) tikšot aicināts "stāvēt pietiekami tuvu klāt" turpmākajiem darbiem, pauda Dzintars, gan neatklājot, vai Vitenbergs varētu tikt virzīts EM parlamentārā sekretāra amatam.

NA vēl šorīt atkārtoti aicināja premjeru Krišjāni Kariņu (JV) atteikties no ieceres prasīt Vitenberga demisiju, taču Kariņš savu viedokli un lēmumu nemainīja. NA līderis Dzintars vērtēja, ka Kariņa iecere atbrīvot ministru no amata ir netaisnīga un kaitīga, un uzsvēra, ka ministrs "darbu darījis godam" īpaši sarežģītos, vairāku krīžu apstākļos.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā valdošajā koalīcijā ietilpstošā NA pieprasīja nu jau bijušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju saistībā ar policijas darbu Uzvaras parkā nedēļas sākumā. NA draudēja, ka gadījumā, ja Golubeva paliks amatā, NA ministri pametīs valdību.

Golubeva šonedēļ paziņoja, ka ir zaudējusi premjera uzticību, tāpēc pati atkāpjas no amata. Savukārt Ministru prezidents Kariņš NA veiktā "šantāžas mēģinājuma" dēļ pieprasīja amatu atstāt arī ekonomikas ministram Vitenbergam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

H.A.Brieger pērn guvis 51 000 eiro peļņu

Db.lv, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA "H.A.Brieger", kas ir zīmola "Dzintars" īpašnieks, pagājušajā gada strādāja ar 1,56 miljonu eiro apgrozījumu un 50 992 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

"H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja Anastasija Udalova norāda, ka pērn strādāts vairākos stratēģiskos virzienos, tostarp atjaunota ražošana un pētniecības un inovāciju kapacitāte, izstrādāti jauni produkti dažādās produktu grupās, pārskatīti darbības procesi, meklēti jauni speciālisti, pārstrādāts zīmola dizains un iepakojumi.

Pērn no jauna sākta sadarbība ar tirdzniecības partneriem vietējā un eksporta tirgos, kā arī sākta e-komercijas virziena attīstīšana. Pagājušā gada laikā ir saražoti 1,5 miljoni produktu vienību ar "Dzintars" zīmolu.

A.Udalova norāda, ka uzņēmuma mērķis tuvākajiem gadiem ir kļūt par Baltijas tirgus līderi augstas kvalitātes, bet pieejamas kosmētikas segmentā, eksporta kartei pievienojot arvien jaunas valstis un izplešoties e-komercijas jomā gan ar savu kanālu, gan trešo pušu pārdošanas kanālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Tobrīd uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Dzintars Odiņš, bet viņa tēvs Dainis Odiņš bija faktiskais uzņēmuma īpašnieks.

Šobrīd abi ir parādos, bet Dzintars Odiņš apgalvo, ka jau vairāk nekā piecus gadus nevar atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kā Dzintars Odiņš no straujāk augošā uzņēmuma vadītāja nonāca līdz stāvoklim, kad ir apgrūtināti elementāri maksājumi, nav iespējams atvērt kontu bankā, jautājām viņam pašam.

Sāksim no atskata vēsturē – kad dzima ideja par uzņēmumu, kad to nodibinājāt?

Ideja radās 2005. gadā. Noskatījām vietu. 2006. gadā dibinājām uzņēmumu SIA Kurzemes finieris. Iegādājāmies zemi Kuldīgā, tie bija divi veci taras dēlīšu zāģēšanas cehi. Paņēmām no Vulkāna dažas vecas iekārtas cerībā tās pielāgot ražošanas vajadzībām, bet nekas neizdevās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts nesaskata iespēju spert tālākus soļus atvieglojumu virzienā, izriet no abu amatpersonu sacītā vakar pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.

Pavļuts teica, ka epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību ir nestabila un bīstama, tāpēc nevaram atļauties spert tālākās soļus atvieglojumu virzienā. Pavļuts vērsa uzmanību, ka brīvdienu laikā saslimstības rādītāji ir kāpuši.

Veselības ministrs atgādināja, ka pagājušajā nedēļā pret Covid-19 ir vakcinēti vairāk nekā 43 000 cilvēku. Šonedēļ ir gaidāmi lieli vakcīnu piegāžu apjomi un tiks turpināts kāpināt vakcinācijas tempu, skaidroja politiķis.

Tikmēr Kariņš teica, ka būtiskai drošības pasākumu un ierobežojumu maiņai nav pamata, jo valstī lēnām pieaug saslimstība ar Covid-19. Viņš stāstīja, ka šonedēļ valdība izskatīs visus jautājumus, kas saistās ar Covid-19 apstākļiem, taču pēc tā, kas redzams šobrīd, premjers neredz pamatu drošai ierobežojumu būtiskai mainīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskās kosmētikas “Dzintars” ražotnes rekonstrukcijas konkursā par labāko metu piedāvājumu ir atzīts arhitektūras un dizaina biroja ANNVIL piedāvājums.

Interese par konkursu bija liela, konkursa dokumentāciju izņēma 20 interesenti un plaši tika apsekotas abas ēkas. Metu konkursā tika iesniegti 4 darbi, kurus finālā žūrija arī vērtēja.

Metu konkursa uzvarētājs ir sācis sarunas ar H.A.Brieger par tālāku būvprojekta izstrādi šim objektam.

Arhitektūras un dizaina birojs ANNVIL sadarbībā ar arhitektūras biroju Space Group (ANNVIL/ SPACE GROUP) izstrādātais priekšlikums ar meta devīzi M30AB balstīts ilgtspējīgā dizaina pieejā ar fokusu uz sociālo ilgtspēju, adaptīvu, atkārtotu izmantošanu un multifunkcionāliem risinājumiem. Atbilstoši rekonstrukcijas iecerei, ražotnes pagalms ir iecerēts ar apzaļumotu atpūtas zonu un funkcionēs kā satikšanās un brīvā laika pavadīšanas vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām

LETA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zīmolu "Dzintars" strādājošais kosmētikas ražotājs SIA "H.A.Brieger" nākamgad plāno pārsniegt 10 miljonu eiro apgrozījumu, bet peļņu plānots gūt pēc aptuveni trim gadiem, intervijā sacīja "H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja Anastasija Udalova.

Viņa pastāstīja, ka produkcija šogad Latvijā ir pārdota vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā, savukārt interneta veikalā pārdota produkcija apmēram 50 000 eiro vērtībā. Udalova atturējās prognozēt šī gada apgrozījumu, vien norādīja, ka tas varētu tuvoties 10 miljoniem eiro.

"Līdz šim sasniegtais vairāk nekā viens miljons eiro ir tikai Latvijā pārdotā produkcija. Nesen esam aizsūtījuši pirmo eksporta kravu uz Gruziju, plānojam sākt eksportu uz Uzbekistānu, ceram sākt pārdot produkciju Krievijā interneta veikalos. Pirmie četri mēneši mums ir bijuši tāds starta periods, bet vēl līdz gada beigām ir atlikuši gandrīz seši mēneši, un mēs spēsim sasniegt vēl labākus rezultātus gan eksporta tirgos, gan vietējā tirgū," sacīja Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts apbūves ieceres arhitektūras un dizaina risinājumu ideju konkurss “Ražošanas ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas rekonstrukcijas ideju mets” vēsturiskajā kosmētikas ražotnē “Dzintars”, Rīgā Mālu ielā 30.

Uzņēmuma ražošanas un komercapbūves teritoriju veido divi funkcionāli saistīti nekustamie īpašumi: zemes gabals ar kopējo platību 65 300 m2 un ēkas ar kopējo platību 48 000 m2. Apbūves teritoriju veido kopā 52 ēkas (administratīvā ēka, ražošanas ēkas, noliktavas, saimniecības ēkas, tehniskās ēkas, darbnīcas, laboratorija).

Konkursā aptveramais rekonstrukcijas apjoms iekļauj:

  • 3 stāvu rūpnieciskās ražošanas ēka: ar zīmola, uzņēmuma un ražošanas izstāžu zāli, e-veikala pirktās produkcijas saņemšanas vietu, tehnisko stāvu, biroju telpām, kvalitātes kontroles laboratoriju, kosmētikas līdzekļu izstrādes laboratoriju, parfimērijas laboratoriju, cieto formu izstrādes laboratoriju un testēšanas telpām;
  • 1 stāva ražošanas ēka: ar ražošanas, fasēšanas telpām, noliktavām izejvielu, iepakojuma, etiķešu un komplektējošo detaļu glabāšanai, kabinetiem, ražošanas procesa kvalitātes kontroles laboratoriju un ieejas risinājumu viesiem, kas paredz iespējas apskatīt ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušajiem Krājbankas vadītājiem Antonovam un Priedītim piespriež cietumsodu un konfiscē mantu

LETA, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Lietuvas ekonomika ievelk Latviju savā orbītā?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par Kurzemes finiera pārņemšanu sākts kriminālprocess

Jānis Goldbergs, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī 17. aprīlī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par to, ka, izmantojot SIA Kurzemes finieris maksātnespējas procesu, tā, iespējams, noziedzīgā ceļā nodrošinot iespēju pārņemt kontroli uzņēmumā, tostarp atsavinot vērtīgus pamatlīdzekļus, Dienas Biznesu informēja uzņēmuma bijušais valdes priekšsēdētājs Dzintars Odiņš.

Kriminālprocess tika uzsākts pēc jau minētā Dz. Odiņa iesnieguma policijai pērn 2. septembrī, kurā viņš norādīja, ka 2014.gadā notikusī uzņēmuma pārņemšana bijusi ar krāpšanas pazīmēm.

Proti, sākotnēji uzņēmuma Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš viņam esot uzdevies par potenciālo investoru, bet vēlāk iniciējis maksātnespējas procesu tiesā un tā gaitā nodrošinājis Stiga RM kontroli pār SIA Kurzemes finieris.

Dienas Biznesa 18. aprīļa numurā, rakstā Reiderisms parvalsts naudu? jau aprakstījām, ka, iespējams, uzņēmuma pārņemšanā tieši vai netieši līdzdarbojušās Hipotēku un zemes bankas (šobrīd Altum), kā arī VID amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija un valde ir nolēmusi pieprasīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) atbrīvot no amata iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, informē NA pārstāve Laima Melkina.

NA paziņojumā uzsver - ja premjers un koalīcijas partneri šajā jautājumā neņems vērā NA viedokli, partijas valde neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu.

"Tas, ko 9. un 10.maijā ikviens Latvijai lojāls cilvēks bija spiests piedzīvot savā valstī, ir nepieņemami. To nevaram uzskatīt par ikdienišķu negadījumu, par ko politiskā atbildība aprobežojas ar simbolisku kritiku un solījumu laboties," paziņojis NA vadītājs, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņaprāt, jāizdara viss iespējamais, lai šāda situācija nekad vairs neatkārtotos.

Pretēji aicinājumiem 9.maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar likuma grozījumiem Saeimā plāno "atbloķēt" apturēto Rīgas attīstības plānu

LETA, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas izskatīšanai Saeimas sēdē iesniegti grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru pieņemšana ļautu "atbloķēt" apturēto Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Likumā plānots iekļaut punktu, kas noteiks, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031.gada 30.jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums.

Iecerēts, ka likums stāsies spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas.

Likuma grozījumu iniciatīvu parakstījuši deputāti teju no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām - Edgars Tavars (AS), Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Agnese Krasta (JV), Viktors Valainis (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Kaspars Briškens (P), Atis Švinka (P), Linda Matisone (AS) un Juris Viļums (AS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzstādīts līdz šim Baltijā lielākais saules paneļu parks mazumtirdzniecības nozarē

Db.lv, 08.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs “Spice” ir spēris vēl vienu soli pretim ilgtspējai, uz sava jumta uzstādot saules paneļu parku.

Tādējādi “Spice” šobrīd ir kļuvusi par pirmo tirdzniecības centru, kas to izdarījis. Šis novatoriskais projekts ir pirmais šāda veida projekts Baltijā un ir daļa no tirdzniecības centra apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu un atjaunīgo enerģiju.

Saules paneļu parks, kas tika uzstādīts 2022. gada nogalē sadarbībā ar “Elektrum”, savā izmērā sasniedz 5000 kvadrātmetrus uz tirdzniecības centra stāvvietas jumta. Kopumā uzstādīti 1450 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 652 kW, kas tirdzniecības centram ik gadu saražos vismaz 555 531 kWh. Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās 15% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa un sniedz iespēju būt neatkarīgākiem no elektroenerģijas ražotājiem un tirgus cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru