#Vecākā meita stāv blakus un klusē. Jautāta par saimniekošanu «Podniekos», laipni atjautā: «Varbūt kafiju vēlaties?»

Jānis un Zinta Podnieki Kazdangas pagasta «Grigaļu» mājās, kas vienlaikus ir arī Laidu pagasta zemnieku saimniecība «Podnieki», saimnieko jau sen. Paši saka: «Tā iznāk, jo esam uz pagastu robežām.» 21 gadu pavadījuši, kopjot slaucamu govju ganāmpulku, bet šobrīd kuļ graudus, ierīko labirintu kukurūzas laukā un darbojas biedrībā «Kopā Cits Citam». Nākotnes plānos pieļauj visu, pat to, ka iznomās savus laukus citiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Slauktuve vēl ir un visa aparatūra arī, bet govju gan vairs nav. Visvairāk govju bija 2006. gadā. Tad arī bija kredīti jāatdod. Tagad esam brīvi un varam darīt, ko gribam. Nolēmām, ka graudkopība ir vienkāršāk un stabilāk. Ir gadalaiks, kad jāstrādā, un ir, kad iespējams atpūsties,» laikrakstam skaidro J. Podnieks.

Lai redakcionāli precizētu un papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju atsevišķām grupām inženierzinātņu un citās jomās, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru. Minētie grozījumi, šodien, 9.oktobrī, apstiprināti valdībā, informēja ministrija.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, komercpakalpojumu, IT pakalpojumu pārvaldības procesu un citās jomās. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām, kā kārtībnieks (pašvaldības policijā), sociālo pakalpojumu galvenais speciālists, IT pakalpojumu vadītājs, podologs u.c.

Tāpat Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem profesiju standartiem, t.sk. koka ēku celtnieks, finanšu darbinieks, mākslas komercdarbinieks, apavu labotājs, apavu labotāja palīgs, restauratora asistents u.c.

Papildus tam, Ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmas profesijas izteiktas jaunā redakcijā. Tādējādi līdzšinējo cietuma inspektoru, nepilngadīgo audzināšanas iestādes vecāko inspektoru u.c profesijas tagad sauksies – ieslodzījuma vietas inspektors, ieslodzījuma vietas mācību centra vecākais pasniedzējs u.c.

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, šodien, 29.janvārī, Ministru kabinetā apstiprināti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi noteikumos par Profesiju klasifikatoru.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, farmācijas un reliģijas jomās. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām, kā garīgās aprūpes dienesta vadītājs, profesionālais veselības aprūpes kapelāns, zāļu reģistrācijas vadītājs, farmaceitisko produktu speciālists, interneta portāla redaktors, sabiedriskā transporta organizators, u.c.

Tāpat kopš 2007. gada 1.septembra profesiju standarti ir Profesiju klasifikatora daļa, tāpēc tos turpmāk iekļaus tajā. To paredz 2006.gada septembrī apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā. Patlaban, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumam, Profesiju klasifikatorā iekļaus profesiju standartus šādām profesijām: loģistikas darbinieks, sociālais audzinātājs un metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators.

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru. Minētie grozījumi, šodien, 18.oktobrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, farmācijas un reliģijas jomās. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām, kā garīgās aprūpes dienesta vadītājs, profesionālais veselības aprūpes kapelāns, zāļu reģistrācijas vadītājs, farmaceitisko produktu speciālists, interneta portāla redaktors, sabiedriskā transporta organizators, u.c.

Tāpat kopš šī gada 1.septembra profesiju standarti ir Profesiju klasifikatora daļa, tāpēc tos turpmāk iekļaus tajā. To paredz pērn septembrī apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā. Patlaban, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumam, Profesiju klasifikatorā tiks iekļauti profesiju standarti šādām profesijām: loģistikas darbinieks, sociālais audzinātājs un metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators.

Šosestdien, 24.oktobrī, Arēnā Rīga notiks 2.piedzīvojumu festivāls Ceļojums kosmosā. Festivāla tēma ir kosmoss, tāpēc ikviens festivāla apmeklētājs šajā dienā kļūs par kosmonautu un apmeklēs Saules sistēmas lielās planētas - Merkuru, Veneru, Marsu, Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu.

Visas dienas garumā no plkst. 11:00 līdz 19:00 (ieeja pasākumā līdz 17:00) ģimenes aicinātas apmeklēt milzu piepūšamo atrakciju labirintu un radošās darbnīcas.

Planētu labirintu līdzīgi kā pirmajā bērnu festivālā veidos piepūšamās atrakcijas un šķēršļu joslas, kuras tiks papildinātas ar dažādiem uzdevumiem - gan radošiem, gan arī jautriem un fiziskiem, tā, lai bērni varētu gan no sirds iztrakoties, gan iepazīt pārsteidzošo Kosmosa pasauli, uzzinot ko jaunu. Atrast ceļu starp zvaigznēm palīdzēs kosmosa karte, kurā par katru apmeklēto atrakciju ceļotāji saņems apliecinājuma zīmogu, bet galapunktā ikviens kosmonauts kļūs par pilntiesīgu Kosmosa Noslēpumu Grāmatas īpašnieku.

Divi Brazīlijas mākslinieki Londonas Karaliskajā festivālu zālē izveidojuši labirintu no 250 tūkstošiem grāmatu.

Grāmatu labirintu, kas nosaukts par aMAZEme, sadarbībā ar producentu kompāniju Hungry Man izveidojuši mākslinieki Markos Saboija (Marcos Saboya) un Gualters Pupo (Gualter Pupo). Labirints veidots kā argentīniešu rakstnieka Horhes Luisa Borhesa pirksta nospiedums.

Kopumā grāmatu labirints aizņem vairāk nekā 500 kvadrātmetru lielu platību, un sasniedz 2,5 metru augstumu. Labirints izveidots kultūras festivāla Londona 2012 ietvaros.

Mākslinieki norāda, ka staigājot pa labirintu, cilvēki atklāj jaunas grāmatas, attēlus, emocijas, tos apņem domas un idejas.

Tukuma novada Slampes pagastā, aptuveni septiņu kilometru attālumā no Tukuma, vietējais uzņēmējs Andris Zemītis izveidojis Baltijā līdz šim vēl nebijušu atrakciju – kukurūzas labirintu.

2500 kvadrātmetru plašā kukurūzas laukā izveidots labirints ar vairākiem strupceļiem un atzīmes vietām, kuras spēles dalībniekiem ir jāapmeklē visas, lai savāktu lielāku punktu skaitu. Tāpat aptuveni 1,6 metrus augstajā kukurūzu labirintā ir vairākas izejas, lai bērni, kas, domājams, būs lielākā atrakciju apmeklētāju daļa, labirintā nepazūd.

Patlaban kukurūzas ir izaugušas aptuveni 1,6 metru garumā, īsākajās vietās - 1,2 metru garumā, tādēļ labirints būs sevišķi interesants bērniem, stāsta idejas autors un labirinta izveidotājs A. Zemītis. Diemžēl pašreizējos klimatiskajos apstākļos, kad temperatūra dažkārt noslīd līdz pat 11 grādiem pēc Celsija, kukurūzas garākas neaug, bet siltākos laikapstākļos var izaugt līdz divu metru garumam. «Patlaban labirints ir lielāks izaicinājums bērniem, un to, savācot visus atzīmes punktus, var izstaigāt aptuveni pusstundas laikā,» norāda kukurūzas labirinta izveidotājs, piebilstot, ka vidēji cilvēki labirintā pavada 35 - 45 minūtes.

Šogad skolēni vairāk izvēlējušies apgūt ekonomiku, finanses, būvniecību, kā arī komunikāciju un medijus. Kopumā mazinājusies skolēnu interese studēt tiesību zinātni un veselības aprūpi, bet augusi interese par inženierzinātni, transportu un pārvadājumiem, Db.lv informē Kristīne Jakubovska, AS Hansabanka preses sekretāre.

Šogad iezīmējas arī jauna tendence – ar katru gadu aizvien vairāk vidusskolas absolventi plāno ņemt studiju kredītu mācību maksas segšanai, secināts Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumā 12. klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte – OPEN paaudze, kas parāda, ka mainoties ekonomiskajai situācijai, mainās arī vidusskolas absolventu priekšstati par perspektīvākajām profesijām.

Šogad gandrīz 30% 12. klases skolēni plāno ņemt studiju kredītu, kas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada (22%). Tai pašā laikā 50.6% respondentu plāno vienlaikus mācīties un strādāt. Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (32.1%), gandrīz pusei ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (48.6%), bet ceturtā daļa respondentu vēl nav izvēlējušies nākotnes profesiju.

Profesiju klasifikators tiks papildināts ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, piemēram, būs tādas profesijas kā jaunatnes lietu speciālists, stila mēbeļu modelētājs, dāvanu noformētājs, skatlogu noformētājs u.c.

Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska Db norādīja, ka klasifikatorā tāpat ir precizēti vairāku profesiju nosaukumi - līdzšinējos namu apsaimniekošanas meistarus turpmāk sauks par namu apsaimniekotājiem u.c.

Papildu iepriekšminētajam atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un IZM Profesionālās izglītības administrācijas priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā iekļaus 14 profesiju standartus šādām profesijām: jaunatnes lietu speciālists, ģeodēzijas inženieris, kartogrāfijas inženieris, zemes ierīcības inženieris, interjera dizainers, ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis, pārtikas produktu ražošanas tehniķis, ugunsdzēsējs glābējs, apģērbu dizaina speciālists, multimediju dizaina speciālists, frizūru modelētājs, ugunsdzēsējs, dārznieks, biškopis.

Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām. Tas liecina ka lielākais darba vietu skaits ir profesiju pamatgrupā Vecākie speciālisti (123 660 darba vietas), bet augstākā vidējā stundas likme ir pamatgrupas Vadītāji darba vietās, proti, 8,71 eiro stundā.

Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

- 0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas;

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pakalpojumu jomā. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām kā jaunatnes lietu speciālists, stila mēbeļu modelētājs, dāvanu noformētājs, skatlogu noformētājs u.c.

Tāpat klasifikatorā precizēti vairāku profesiju nosaukumi - līdzšinējos namu apsaimniekošanas meistarus turpmāk sauks par namu apsaimniekotājiem u.c.

Papildu iepriekšminētajam, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un IZM Profesionālās izglītības administrācijas priekšlikumiem, Profesiju klasifikatorā iekļaus profesiju standartus šādām profesijām: jaunatnes lietu speciālists, ģeodēzijas inženieris, kartogrāfijas inženieris, zemes ierīcības inženieris, interjera dizainers, ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis, pārtikas produktu ražošanas tehniķis, ugunsdzēsējs glābējs, apģērbu dizaina speciālists, multimediju dizaina speciālists, frizūru modelētājs, ugunsdzēsējs, dārznieks, biškopis.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 4.jūnijā izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu, kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos.

Latvijā saskaņā ar dažādu izglītības ekspertu vērtējumiem ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji – kvalitātes strauju kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem. Tāpēc šobrīd par piemērotāko līdzekli šīs problēmas risināšanai uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana nozīmētu, ka diploma ieguvējs patiešām atbilst vienotam un samērā augstam jurista profesionālās kvalitātes standartam.

No Profesiju klasifikatora plānots svītrot 230 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar 50 jaunām profesijām, kā arī precizēti profesiju nosaukumi un to kodi, informē Labklājības ministrija.

Profesiju klasifikatorā plānota izmainīta forma - klasifikācija būs tabulu veidā, lai tā lietotājam būtu vieglāk un saprotamāk atrast nepieciešamo profesiju un tās kodu.

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 19. janvāri, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta (MK) Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pašreizējie noteikumi ir spēkā līdz 2017. gada 31. maijam. Atbilstoši likumdošanai Profesiju klasifikators ir jāizdod kā jauni Ministru kabineta noteikumi, ko sagatavo Labklājības ministrija (LM). Jaunajos MK noteikumos ir iestrādāti visi atsūtītie priekšlikumi, kas iesniegti LM līdz 2016. gada 1. oktobrim.

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ideja. Šobrīd aizvien aktuālāka kļūst vides saudzēšana, saglabāšana. «Zaļais» ir modē – uzturā, saimniecībā, kosmētikā un arī atpūtā. Pie manas privātmājas ir zeme, kas tiešā nozīmē apaug ar zāli. Es apzinos, ka mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis un īpašums dod iespēju savu ideju izveidot par labu biznesu, saglabājot dabu un piedāvājot videi draudzīgu pakalpojumu.

Teritorijā plānojam izveidot inovatīvu spēļu labirintu kompleksu. Labirinti būs veidoti no dažādiem materiāliem - koka, akmens, zariem, arī no «atkritumiem» - plastmasas pudelēm, stikla pudelēm u.c.).

Tāpat dažādi būs arī labrintu apstākļi – sākot no vienkāršākām konstrukcijām līdz pazemes labirintiem, papildinājumiem ar gaismas, skaņas u.c. efektiem.

«Īstās spēļu zāles» apmeklētāji būs darba kolektīvi, klases, draugu grupas, taču tas nezislēdz ispēju arī individuāli pārbaudīt savas spējas. Ja apmeklējumam piesakās grupa? Katrai grupai individuāli tiks piedāvāta kāda no labirinta programmām. Programmas tiks sadalītas gan pēc dalībnieku skaita, gan grūtības pakāpēm. Katrā labirintā dalībniekus gaida dažādi uzdevumi (izejas meklēšana, bonusu vākšana, šķēršļu pārvarēšana, atslēgu piemeklēšana u.c.). Izejot katru labirintu tiks vākti punkti. Tādējādi «Īstajā spēļu zālē» dalībnieki darbosies līdzīgi kā datorspēlē.

Latvijas datorspēļu attīstītāju konkursā Beidz runāt, sāc darīt! no nākamajā kārtā tikušajām visvairāk pārstāv piedzīvojumu spēļu segmentu, liecina konkursa rīkotāju sniegtā informācija.

Pēc izvērtēšanas tālāk tikušas arī divas sociālās spēles, un, kā norāda konkursa rīkotājs Elviss Strazdiņš, tās kļūst arvien populārākas.

Kopumā no 18 iesniegtajām spēlēm tālāk tikušas astoņas. Tās no 1.novembra līdz 15.novembrim tika testētas. Šajā posmā vēl varēja labot kļūdas. Tagad izstrāde ir beigusies un sākusies vērtēšana, kas ilgs līdz 1.decembrim. Šajā laika posmā spēles varēs vērtēt portālā "gamedev.lv". Par uzvarētāju kļūs attīstītājs, kurš saņems vislielāko atbalstu. Balvā starp pirmo trīs vietu ieguvējiem paredzēts sadalīt 200 latus, stāstīja Strazdiņš.

Kā liecina konkursa rīkotāju informācija, no astoņām tālāk tikušajām spēlēm pie rīcības un piedzīvojumu spēlēm būtu pieskaitāmas vismaz trīs. Divas pārstāv sociālo spēļu kategoriju, divas uzskatāmas par prāta spēlēm, bet viena ir lomu spēle.

Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. To paredz grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas otrdien, 6.oktobrī, konceptuāli atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, informē Saeimas Preses dienests.

Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai.

Kartes saņemšana nebūs obligāta, un personas varēs izvēlēties arī līdzšinējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru.

Kā komisijas sēdē deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Eiropas Profesionālo karti sākotnēji plānots izsniegt piecu profesiju speciālistiem, tostarp trīs no tām ir reglamentētas arī Latvijā – fizioterapeiti, farmaceiti un vispārējās aprūpes māsas. Tiek plānots, ka profesiju loks, kurās tiek izsniegta karte, pakāpeniski pieaugs.

Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

To paredz grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas otrdien, 10.novembrī, kā steidzami otrajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, informē Saeimas Preses dienests.

Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

AS Hansabanka piedāvā jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu pircējiem, kuriem vajadzīgi līdzekļi pirmajai iemaksai, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

No 1.februāra Hansabanka sāk piedāvāt jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu vai auto pircējiem, ņemot vērā Latvijas patērētāju vēlmes un uzvedību šī brīža ekonomiskajos apstākļos - pirmās iemaksas krājkontu.

Hansabankas pētījums par patērētāju paradumiem rāda - 28% no potenciālajiem mājokļu pircējiem gandrīz visās sociāldemogrāfiskajās grupās par galveno barjeru nekustamā īpašuma iegādei uzskata pirmo iemaksu. Tieši šai iedzīvotāju daļai arī domāts jaunais piedāvājums, kas reizē māca gan krāt, gan pārdomāti aizņemties.

Oksana Sivokobiļska, Hansabankas valdes locekle un Klientu apkalpošanas daļas vadītāja: ''Mēs esam pārliecinājušies, ka pietiekami daudziem cilvēkiem pirmā iemaksa ir šķērslis jauna mājokļa iegādei, tajā pašā laikā Latvijā var vērot uzkrāšanas paraduma attīstību. Ņemot to vērā, Hansabanka šoreiz saviem klientiem piedāvā ideju - plānot savas dzīves uzlabošanu - jauna mājokļa vai auto iegādi pusgada vai divu gadu laikā, tikmēr krājot līdzekļus pirmajai iemaksai. Tādējādi var vienlaikus gan pieradināties uzkrāt, gan nopelnīt procentus, gan iegūt to, ko esi vēlējies - jaunu dzīvesvietu vai automašīnu.''

2007. gadā Latvijas visvairāk pelnošo uzņēmumu olimpā ar Latvijas mērogiem fantastisku tīro peļņu ir uzrāpusies AS Hansabanka. To liecina SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem uzņēmumu gada pārskatiem un Latvijas Komercbanku asociācijas datiem radītais 2007. gada visvairāk pelnošo uzņēmumu tops.

Pelnošāko uzņēmumu topā lielākais vairums ir Rīgas uzņēmumi, tikai viens ir no Ventspils un Liepājas. Visvairāk pelnošo vidū ir kompānijas, kuru kapitāldaļas vai kuras pilnībā pieder valstij, piemēram, Latvijas valsts meži, Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom utt. 10 visvairāk nopelnījušo kompāniju vidū ir pa vienai no nekustamā īpašuma, tranzīta un mežsaimniecības jomas, 4 bankas un 3 telekomunikāciju sektora. Pelnošo uzņēmumu pašā spicē - pirmajā divdesmitniekā - galvenokārt ir pakalpojumu sniedzēji - telekomunikācijās, banku sektors, bet ir tikai viens ražotājs - 20. vietā ir AS Liepājas metalurgs, pārējie atrodas krietni zemāk.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).