Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pakalpojumu jomā. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām kā jaunatnes lietu speciālists, stila mēbeļu modelētājs, dāvanu noformētājs, skatlogu noformētājs u.c.

Tāpat klasifikatorā precizēti vairāku profesiju nosaukumi - līdzšinējos namu apsaimniekošanas meistarus turpmāk sauks par namu apsaimniekotājiem u.c.

Papildu iepriekšminētajam, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un IZM Profesionālās izglītības administrācijas priekšlikumiem, Profesiju klasifikatorā iekļaus profesiju standartus šādām profesijām: jaunatnes lietu speciālists, ģeodēzijas inženieris, kartogrāfijas inženieris, zemes ierīcības inženieris, interjera dizainers, ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis, pārtikas produktu ražošanas tehniķis, ugunsdzēsējs glābējs, apģērbu dizaina speciālists, multimediju dizaina speciālists, frizūru modelētājs, ugunsdzēsējs, dārznieks, biškopis.

No Profesiju klasifikatora plānots svītrot 230 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar 50 jaunām profesijām, kā arī precizēti profesiju nosaukumi un to kodi, informē Labklājības ministrija.

Profesiju klasifikatorā plānota izmainīta forma - klasifikācija būs tabulu veidā, lai tā lietotājam būtu vieglāk un saprotamāk atrast nepieciešamo profesiju un tās kodu.

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 19. janvāri, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta (MK) Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pašreizējie noteikumi ir spēkā līdz 2017. gada 31. maijam. Atbilstoši likumdošanai Profesiju klasifikators ir jāizdod kā jauni Ministru kabineta noteikumi, ko sagatavo Labklājības ministrija (LM). Jaunajos MK noteikumos ir iestrādāti visi atsūtītie priekšlikumi, kas iesniegti LM līdz 2016. gada 1. oktobrim.

Profesiju klasifikators tiks papildināts ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, piemēram, būs tādas profesijas kā jaunatnes lietu speciālists, stila mēbeļu modelētājs, dāvanu noformētājs, skatlogu noformētājs u.c.

Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska Db norādīja, ka klasifikatorā tāpat ir precizēti vairāku profesiju nosaukumi - līdzšinējos namu apsaimniekošanas meistarus turpmāk sauks par namu apsaimniekotājiem u.c.

Papildu iepriekšminētajam atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un IZM Profesionālās izglītības administrācijas priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā iekļaus 14 profesiju standartus šādām profesijām: jaunatnes lietu speciālists, ģeodēzijas inženieris, kartogrāfijas inženieris, zemes ierīcības inženieris, interjera dizainers, ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis, pārtikas produktu ražošanas tehniķis, ugunsdzēsējs glābējs, apģērbu dizaina speciālists, multimediju dizaina speciālists, frizūru modelētājs, ugunsdzēsējs, dārznieks, biškopis.

Tautsaimniecības padome 28. jūnija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu atvieglot nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm atsevišķās profesijās, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šobrīd dažādos forumos diskutē par sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus,» skaidro ministrijā.

Profesiju saraksts tiek veidots, uzrunājot Latvijas darba devējus un darba devēju asociācijas ar lūgumu sniegt to rīcībā esošo informāciju par darba spēka iztrūkumu konkrētās profesijās, kā arī izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu, identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu un prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām. Tas liecina ka lielākais darba vietu skaits ir profesiju pamatgrupā Vecākie speciālisti (123 660 darba vietas), bet augstākā vidējā stundas likme ir pamatgrupas Vadītāji darba vietās, proti, 8,71 eiro stundā.

Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

- 0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas;

Atviegloti nosacījumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm – risinājums darbaspēka trūkumam atsevišķās profesijās, informē Ekonomikas ministrija.

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.

Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un šā gada 18. maijā saskaņošanai nodevusi sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus.

Ekonomikas ministrija profesiju sarakstu veidoja:- izmantojot mūsu rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu;- identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu;- prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Šogad skolēni vairāk izvēlējušies apgūt ekonomiku, finanses, būvniecību, kā arī komunikāciju un medijus. Kopumā mazinājusies skolēnu interese studēt tiesību zinātni un veselības aprūpi, bet augusi interese par inženierzinātni, transportu un pārvadājumiem, Db.lv informē Kristīne Jakubovska, AS Hansabanka preses sekretāre.

Šogad iezīmējas arī jauna tendence – ar katru gadu aizvien vairāk vidusskolas absolventi plāno ņemt studiju kredītu mācību maksas segšanai, secināts Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumā 12. klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte – OPEN paaudze, kas parāda, ka mainoties ekonomiskajai situācijai, mainās arī vidusskolas absolventu priekšstati par perspektīvākajām profesijām.

Šogad gandrīz 30% 12. klases skolēni plāno ņemt studiju kredītu, kas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada (22%). Tai pašā laikā 50.6% respondentu plāno vienlaikus mācīties un strādāt. Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (32.1%), gandrīz pusei ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (48.6%), bet ceturtā daļa respondentu vēl nav izvēlējušies nākotnes profesiju.

Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 4.jūnijā izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu, kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos.

Latvijā saskaņā ar dažādu izglītības ekspertu vērtējumiem ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji – kvalitātes strauju kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem. Tāpēc šobrīd par piemērotāko līdzekli šīs problēmas risināšanai uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana nozīmētu, ka diploma ieguvējs patiešām atbilst vienotam un samērā augstam jurista profesionālās kvalitātes standartam.

Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācija (LPAA) piedāvā aizvietot automašīnu pašreizējo dalījumu desmit klasēs ar dalījumu 25 klasēs.

Par to vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tagadējā automobiļu klasifikācija Latvijā tiek lietota kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. LPAA sola ar jauno klasifikāciju atvieglot publisko iepirkumu konkursu organizatoru līdzšinējo maldīšanos pa automašīnu tehnisko parametru džungļiem, norāda laikraksts.

Ja šāds klasifikators būtu apstiprināts pērn, tad eksprezidentam Valdim Zatleram tiktu meklēts nevis limuzīns, bet gan p-Top klases automašīna.

Šobrīd spēkratus iedala mazajā, kompaktklasē, vidējā, luksusa, apvidus, sporta klasē un citās. Savukārt jaunais klasifikators - Automašīnu klasifikators LV 2012 - automašīnas iedala plašpatēriņa, premium un vieglajā komerctransporta grupā, kas savukārt ir sadalītas klasēs, informē Neatkarīgā.

Cilvēkiem, kas reiz dzimuši Abrenes apriņķī, tā sāpīgais zaudējums ticis atgādināts vēlreiz, un šoreiz to dara Latvijas varas iestādes.

Jaunā parauga pasu ailē dzimšanas vieta, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru ierakstot Krievija, nevis Latvija, raksta Neatkarīgā. Lai gan, šo cilvēku dzimšanas brīdī Abrene bija Latvijas teritorija.

Nedoties uz pasu nodaļām un nemainīt vecā parauga pasi pret jaunu, ja vien nav ieplānots kāds ceļojums uz ārvalstīm, ir vienīgais risinājums, ko Abrenē dzimušajiem var ieteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze.

Dzīvot un veikt darījumus Latvijas teritorijā šie cilvēki droši var arī ar vecā parauga pasēm, kurās ir ielīmētā fotogrāfija, un jaunā pase viņiem nepieciešama vienīgi ceļošanai uz ārvalstīm, skaidro Dz.Peneze. Tie, kuri dzimuši Abrenē līdz 1945. gada oktobrim, kad Abrenes pilsēta un seši pagasti tika pievienoti Krievijas PFSR, ir jau gados un vairākumā sasnieguši 60 gadu vecumu, kad iedzīvotājiem sāk izsniegt pases nevis ar ierasto 10 gadu derīguma termiņu, bet 50 gadu termiņu, tādēļ vecā parauga pases ar ierakstu Abrene viņiem būs derīgas līdz mūža galam.

Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. To paredz grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas otrdien, 6.oktobrī, konceptuāli atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, informē Saeimas Preses dienests.

Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai.

Kartes saņemšana nebūs obligāta, un personas varēs izvēlēties arī līdzšinējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru.

Kā komisijas sēdē deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Eiropas Profesionālo karti sākotnēji plānots izsniegt piecu profesiju speciālistiem, tostarp trīs no tām ir reglamentētas arī Latvijā – fizioterapeiti, farmaceiti un vispārējās aprūpes māsas. Tiek plānots, ka profesiju loks, kurās tiek izsniegta karte, pakāpeniski pieaugs.

Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

To paredz grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas otrdien, 10.novembrī, kā steidzami otrajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, informē Saeimas Preses dienests.

Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai.

2024. gadā vislielākais algu pieaugums bija skolotājiem, bet visvairāk auga valsts pārvaldes vadītāju skaits.

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati, tad 2024. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, vislielākais algu pieaugums starp profesiju grupām bija skolotājiem. No visām profesiju grupām profesiju klasifikatora trīs zīmju nomenklatūrā vislielākais atalgojuma pieaugums bija pamatizglītības pedagogiem, kuriem vidējā stundas tarifa likme gada laikā palielinājās par 17,5%. Trešajā vietā starp profesiju grupām bija algu pieaugums profesionālās izglītības pedagogiem par 14,8%, savukārt citu izglītības jomu pedagogiem vidējā stundas likme pieauga par 14,5%. Šeit gan jāpiezīmē, ka pedagogu atalgojuma pieaugumi attiecās uz algām, kuras nebija starp augstākajām 2023. gadā.

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Zāļu ražotājs Grindeks organizēs «Profesiju dienas skolēniem», kuru ietvaros 30 jaunieši varēs iepazīties ar uzņēmuma profesijām, pavadot vienu darba dienu kopā ar izvēlētās profesijas speciālistu, iepazīstoties ar viņa darba pienākumiem, kā arī uzdodot un saņemot atbildes uz interesējošiem jautājumiem.

Profesiju dienas notiks no šā gada 1. februāra līdz 11. maijam. Interesentiem ir jāpiesaka sava dalība līdz 22. janvārim, nosūtot motivācijas vēstuli uz e-pastu [email protected].

Grindeks piedāvās iespēju iepazīties ar ķīmiķa, ķīmiķa-tehniķa, ķīmiķa-analītiķa, ķīmisko procesu tehniķa, tehniķa-analītiķa, biotehnologa, vides speciālista un farmācijas iekārtu operatora darbu.

«Ķīmija un farmācija ir šobrīd ir vienas no perspektīvākajām nozarēm gan attīstības dinamikas, gan darba tirgus kontekstā, un interese par karjeras iespējām mūsu uzņēmumā no skolēnu puses ir liela,» norādīja a/s Grindeks personāla departamenta vadītāja Dace Šaitere. Viņa norādīja, ka Profesiju dienās skolēniem tiek demonstrēta saikne starp izglītību un karjeru, rosinot motivētāku attieksmi pret konkrētu mācību priekšmetu apgūšanu.

Vismazāk Latvijā pelna prāvests, kuram vidējā stundas likme ir 1,83 eiro, karstā metāla novācējs (no velmēšanas stāva), kurš vidēji stundā nopelna 1,86 eiro, kā arī apavu labotājs, kur darbinieks vidēji nopelna 1,87 eiro stundā.

Tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais analītiskais apskats. Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā ziņojumā par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai teikts, ka nodarbinātības pieaugums valstī atsāksies 2013.gadā.

Ziņojumā ir raksturota situācija darba tirgū, īpaši analizējot 2008.gada tendences, un aktualizētas vidēja termiņa darba tirgus prognozes līdz 2015.gadam.

2009. un 2010.gadā sagaidāms darba tirgus pieprasījuma sarukums, kas izraisīs bezdarba palielinājumu - bezdarba līmenis 2009.gadā var sasniegt 13%. Darba tirgus nostabilizēšanās prognozējama 2012.gadā un nodarbinātības pieaugums atsāksies 2013.gadā. Jāņem vērā, ka turpmākā ekonomikas izaugsme vairāk balstīsies uz produktivitātes pieaugumu un mazākā mērā uz nodarbinātības palielināšanos, ko noteiks augstā konkurence preču un pakalpojumu tirgos.

Hansabankas jauniešu programma Open aicina visus vecāko klašu skolēnus piedalīties projekta Profesiju Labirints informācijas dienās par ekonomiku un finansēm, kas ir iespēja tikties klātienē ar nozares speciālistiem un uzzināt vairāk par izvēlēto nākotnes profesiju, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem. Pasākums notiks š.g. 25. novembrī biznesa augstskolā Turība.

Projekta Profesiju Labirints mērķis ir veicināt veiksmīgu nākotnes profesiju izvēli, nodrošināt jauniešiem aktuālu un padziļinātu informāciju par jaunumiem dažādās tautsaimniecības nozarēs. Piedaloties projektā, jebkurš Latvijas skolu vecāko klašu skolnieks var iepazīties ar populārāko un pieprasītāko profesiju pārstāvjiem. Svētdien, 25. novembrī, jauniešiem būs iespēja iegūt informāciju no banku, ekonomikas, finanšu un apdrošināšanas nozares profesionāļiem, kas pastāstīs savu amatu pienākumiem un nozari, kurā strādā, un tādā veidā iepazīties ar potenciālajiem darba devējiem, skaidro Hansabanka.

Hansabanku pārstāvēs finanšu un profesionāļu komanda no dažādām bankas darbības sfērām – Personāla pārvaldes, Klientu apkalpošanas un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes, Ieguldījumu pārvaldes, Risku vērtības pārvaldes un Hansa Līzinga.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Ap 76% skolēnu plāno šogad, 5. aprīlī piedalīties Ēnu dienā, liecina izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.

Visvairāk aptaujāto savas profesijas izvēli plāno saistīt ar medicīnas nozari (20%), kā nākamās populārākās nozares norādot kultūru un mākslu (11%) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kas interesē 10% aptaujas dalībnieku. Šodien, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies vairākās kārtās.

“Interesi par medicīnas nozari novērojam gadu no gada arī Ēnu dienā – anesteziologi, ķirurgi, zobārsti, arī ģenētiķi ir starp pieprasītākajām profesijām ēnotāju vidū. Mūsu mērķis savukārt ir skolēniem dot iespēju redzēt arī daudz citu profesiju, tādēļ šogad par Ēnu dienas tēmu esam izvēlējušies “neredzamās profesijas” un ceram, ka skolēni uzzinās daudz jauna un dosies apskatīt arī tās profesijas, par kurām ikdienā pieejams mazāk informācijas,“ saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

#Ņemot vērā nepieciešamās diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām, valdība atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās.

Ministru kabinets šodien atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās, ņemot vērā, ka vēl nepieciešamas diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām.

Minētie jautājumi tiks pārrunāti tad, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atgriezīsies no vizītes Korejā.

Ekonomikas ministrija (EM) otrdien izskatīšanai valdībā bija iesniegusi rīkojuma projektu par profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Tas paredz noteikt, ka ārvalstu darbaspēku varēs piesaistīt 237 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls.