Ekonomika

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus

Māris Ķirsons, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Flote jāmaina būs tik un tā

SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs uzskata, ka Latvijai agrāk vai vēlāk nāksies mainīt MI helikopterus pret Eiropā vai ASV ražotajiem. "Sankcijas pret MI rezerves daļu ražotājiem Krievijā un šīs servisa un tehniskās apkopes veicējiem nozīmē, ka kaut kādā brīdī nākotnē šīs markas helikopteriem nebūs iespējams veikt tehnisko apkopi un līdz ar to tos arī izmantot, un tad jau cita risinājuma kā iegādāties citus," prognozē A. Bebrišs. Viņš norāda, ka SIA GM Helicopters neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadībai jau pirms vairākiem gadiem piedāvāja iegādāties vai arī īrēt Agusta helikopteru ar visu medicīnisko aprīkojumu pacientu ātrai nogādei uz veselības aprūpes iestādēm, bet tobrīd šāds piedāvājums nesot atradis dzirdīgas ausis.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

"Var iegādāties, var arī iepirkt tikai tāda helikoptera pārvadāšanas pakalpojumus," uz iespējām norāda A. Bebrišs. Viņš atzīst, ka iegādājoties to pašu Agusta helikopteru ir nepieciešami tā piloti ar attiecīgu lidotāja apliecību, kuras iegūšanai ir vajadzīgas apmācības. Savukārt iegādājoties šādu pārvadājumu pakalpojumu, par pilotiem un tehniskās apkopes bāzi nav jādomā, bet tas viss maksā naudu, jo to ekspluatācija nav lēta. "Lietuvā, Polijā, Igaunijā jau pacientu steidzamai nogādei uz veselības aprūpes iestādēm tiek izmantoti Eiropā ražotie helikopteri," kaimiņvalstu pieredzi klāsta A. Bebrišs.

Drošības jautājumi

Tomēr helikoptera nosēšanās laukums uz daudzstāvu ēkas jumta neesot vērtējams bez vairāku būtisku faktoru ietekmes. "Jo augstāka ēka, jo sarežģītāka tās konstrukcija un vairāk helikoptera nosēšanos un pacelšanos ietekmējošu faktoru — kādi ir valdošie vēji (vēju roze), no kuras debess puses iecerēta šī nolaišanās, vai tur ir augstsprieguma elektropārvades līnijas, citas daudzstāvu ēkas un vienlaikus ir jāpadomā arī par iespējamiem riskiem, kas var izveidoties, it īpaši, ja helikopters cieš negadījumā un ja bākā būs 3 000 līdz 4 000 litru degvielas," uzskaita A. Bebrišs.

Viņaprāt, pirms būvēt daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, vispirms ir jāatbild par šādas būves lietderību un nepieciešamību komplektā ar tās izveides, uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksām. "Maldivu salās šādu projektu esmu realizējis," uz jautājumu, vai ir piedalījies šāda projekta izveidē, atbild A. Bebrišs. Viņš norāda, ka ar helikoptera pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu nodarbojas jau vairāk nekā 25 gadus, bet lidaparātu pilotē jau vairāk nekā 40 gadu. "Strādāju ne tikai Latvijā un Igaunijā, bet arī Laosā, Mjanmā, Taizemē, Malaizijā, Indonēzijā, Pakistānā, Afganistānā, Bangladešā, Maldivu salās un 28 Āfrikas valstīs, savulaik arī Kamčatkā un Krievijas ziemeļrietumu reģionā," helikoptera pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas vietas uzskaita A. Bebrišs.

Viņaprāt, labākais risinājums ir helikopteru nosēšanās laukumu atstāt uz zemes, bet ietaupīto naudu (sarežģītas ēkas būvniecībai un arī lidaparātiem) novirzīt tieši veselības aprūpei, tostarp modernu diagnostikas un ārstniecības iekārtu iegādei.

Šaubās par vēlmju īstenošanas termiņiem un risinājumiem

Db.lv jau vēstīja par Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdi, kurā tika skatīta iecere par esošā helikoptera laukuma "uzcelšanu" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros, lai Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrētu tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā, ko plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Saeimas deputāts Armands Krauze tajā norādīja, ka situācijā, kad ir vajadzīgi uzlabojumi veselības aprūpes infrastruktūrā, ne sabiedrībai, ne parlamenta deputātiem, un pat slimnīcā strādājošajiem nav skaidrs, kāpēc ir nepieciešamas ļoti dārgs daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekts. Viņš arī atgādināja, ka tas ir visdārgākais risinājums un vienlaikus pastāv risks — tur nevarēs nosēsties tie lidojošie aparāti, kādi Latvijā ir un būs nepieciešams iepirkt citus. "Izskatās, ka vispirms uzbūvēsim ēku ar helikoptera laukumu uz jumta un – pēc tam vēl pirks pašus helikopterus, kas maksās vēl dārgāk nekā pati stāvvieta ar visu helikopteru nosēšanās laukumu," secināja A. Krauze. Viņš atgādināja, ka Latvijā pacientu pārvadāšanai tiek izmantoti tie helikopteri, kādi mums ir un tie lielākoties ir tā dēvētie "smagie", un tāpēc iespējamas problēmas.

"Šodien ir 2021. gads un uzbūvēt jaunu stacionāru līdz 2025. gadam diez vai ir reāli, jo īpaši, ja tas plānots uz esošā helikopteru nosēšanās laukuma, tāpēc vispirms būs vien jābūvē daudzstāvu autostāvvieta ar helikopteru nolaišanās laukumu uz jumta," šaubījās A. Krauze, Viņš savas šaubas pamatoja ar Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa izveides termiņu pagarināšanos un arī to, ka publiskās privātās partnerības projektu "palaišanai" ir ļoti gari termiņi. "Vai tiešām iespējams paspēt uzbūvēt līdz 2025. gadam," jautāja A. Krauze. Viņš arī norādīja uz redzēto zīmējumā, kur paredzēts vēl viens ceļš uz veselības aprūpes kompleksu, kurš iezīmēts caur Rīgas pilsētas mežam. "Varbūt vienkāršāk būtu vienoties ar Rīgas pilsētu un uz tai piederošās zemes uzbūvēt jauno helikoptera laukumu, kas būtu lētāk un vienkāršāk," taujāja A. Krauze.

SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atzīstot, ka termiņi (līdz 2026. gadam) ir ļoti saspringti, taču tie esot īstenojami. Kaut arī pieminot, ka finansējums daudzstāvu autostāvvietas nav pieejams. "Publiskās privātās partnerības projekta nav vienkāršākais, tomēr tas risinājums ir tikai viens no iespējamajiem," tā I. Paeglītis. Viņš steidza piemetināt, ka darbs pie iespējami labākā risinājuma meklēšanas vēl turpinās. RAKUS valdes priekšsēdētāja skaidrojums gan nemainīja A. Krauzes skepsi par 2025. gadu kā jaunās slimnīcas atvēršanas termiņu. "Kas notiks situācijā, ja līdz 2026.gadam netiks realizētas ieceres un Atveseļošanās un noturības un ERAF finansējums netiks apgūts? Kas par to maksās? Ja šīs vērienīgās ieceres šķērslis ir vienīgais šāda veida helihoptera laukums, kas neapšaubāmi ir stratēģiski svarīgs, lai glābtu cilvēku dzīvības, tiktu realizēts uz daudzstāvu autostāvvietas jumta, spēj nodrošināt esošo lidaparātu nosēšanos? Un ja, nē?" pārdomās pēc sēdes dalījās A. Krauze.

Ja daudzstāvu autostāvvietas ar helihoptera laukumu, kā arī neminēto teritorijas ceļu izmaksām nav finansējums, tad, pēc A. Krauzes domām, bez tā izbūves nav iespējams realizēt RAKUS jauno korpusu, tāpēc arī sniegtās atbildes par to, ka "līdzekļi vēl tikšot meklēti, visai neparasti un nesaprotami". "Tas nepārliecina un rada pamatotas bažas par projekta realizāciju termiņos, spēju apgūt Atveseļošanas un noturības mehānisma atvēlētās investīcijas, un transporta kustības kvalitāti," tā A. Krauze.

Viņš, summējot atbildīgās komisijas sēdē runāto, redz varbūtību, ka minētās ieceres valstij izmaksās vairāk nekā Veselības ministrijas un RAKUS valdes sniegtās prognozes par 127,0 milj. eiro (no kuriem infrastruktūrai plānots atvēlēt 99,0 milj. eiro un aprīkojumam 28,0 milj. eiro), turklāt neesot skaidrības par lidaparātiem, to iespējamām izmaksām un kam tad tie būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas

Māris Ķirsons, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī publiskās privātās partnerības (PPP) normatīvi Latvijā darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, tomēr finiša stadijā ir tikai viens liels daudzu desmitu miljonu eiro projekts – Ķekavas apvedceļš, kas, iespējams, varētu palikt par vienīgo šāda mēroga projektu

Tagad valsts un pašvaldības vairāk savu ieceru īstenošanai cer uz ES Attīstības un noturības programmas līdzekļiem nekā uz publisko privāto partnerību, tiesa, plānošanā ir vairāki iespējamie PPP projekti, bet to, kāds būs to liktenis, rādīs laiks.

Var būt slimnīcas kā PPP

Tā kā citās Eiropas valstīs kā PPP top ne tikai ceļu infrastruktūras, bet arī slimnīcu projekti, tad arī Latvijā ir ne vienu reizi vien tikusi vērtēta iespēja jaunas slimnīcas izveidei tieši PPP ietvaros. Šķiet, ka visgatavākais projekts ir SIA CADUCEUS Development, kura jau 2019. gada nogalē iesniedza savu piedāvājumu ne tikai Veselības ministrijai, bet arī SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) par tās sazarotās slimnīcas infrastruktūras optimizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei

Māris Ķirsons, 18.05.2021

2005. gadā Gaiļezera slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums, bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tiamo grupa” gada laikā zīmola “Čili Pizza” picēriju atvēršanā galvaspilsētā kopumā investējusi pusotru miljonu eiro, radot papildu 240 darbavietas.

Jaunākās, kopumā sestās “Čili Pizza” izveidē Rīgā, tirdzniecības centrā Olimpia, investēti vairāk nekā 250 000 eiro. Plānotas aptuveni 40 jaunas darbavietas. Šogad “Tiamo grupa” gatavojas atvērt Rīgā vēl citas zīmola “Čili Pizza” picērijas.

“Kopš pērnā gada vasaras “Tiamo grupa” turpina sistemātiski īstenot uzņēmuma stratēģiju un, reaģējot uz pieprasījumu, atver Rīgā picērijas dažādos rajonos, sākot no centra līdz pat Mežciemam, Teikai un Ķengaragam,” stāsta Monta Magone, “Tiamo grupas” valdes locekle.

Līdz pagājušajam gadam “Tiamo grupa” darbojās Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā un Daugavpilī, tomēr no 2020. gada jūnija uzņēmums piedāvā ēdināšanas pakalpojumus arī Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru