Jaunākais izdevums

Pēc ļoti vājiem rezultātiem divos iepriekšējos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās Latvijā šā gada novembrī ir uzrādījis pieaugumu, liecina Finanšu ministrijas dati.

Tas bija par 1,7% augstāks nekā pirms gada, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt 2019. gada vienpadsmit mēnešos kopā nozares pieaugums bijis nedaudz spēcīgāks, pārdošanas apjomiem mazumtirdzniecībā palielinoties par 2,2%.

Jāatzīmē, ka šogad vērojamais pieaugums tirdzniecībā ir vērtējams kā vājš, ņemot vērā labvēlīgo situāciju darba tirgū. Palielinoties darba samaksai, aug iedzīvotāju ienākumi un līdz ar to arī iespējas palielināt savus tēriņus. Strādājošo reālās darba samaksas kāpums 2019. gada trīs ceturkšņos ir bijis divas reizes straujāks nekā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Tomēr iedzīvotāji aizvien izvēlas savus brīvos naudas līdzekļus uzkrāt – saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2019. gada oktobra beigās monetāro finanšu iestāžu piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi bija par 7,5% augstāki nekā pirms gada, veidojot 7,2 miljardus eiro. Turklāt šobrīd bezdarbs ir šīs desmitgades zemākajā līmenī, 2019. gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenim noslīdot līdz 5,9%.

Mazumtirdzniecības pieaugumu šā gada novembrī veicināja pārdošanas apjomu pieaugums nepārtikas preču veikalos, īpaši palielinoties informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībai, kultūras preču un atpūtai paredzēto preču tirdzniecībai, kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībai, kā arī apģērbu un apavu tirdzniecībai. 2019. gada vienpadsmit mēnešos mazumtirdzniecība ar nepārtikas precēm, atskaitot degvielu, bija par 3,8% lielāka nekā pirms gada. Tikmēr autodegvielas mazumtirdzniecība palielinājusies vien par 0,2 %.

Mazumtirdzniecība ar pārtikas precēm šā gada novembrī bijusi par 1,1% augstāka nekā pirms gada. Šāds kāpums, lai arī zems, ir augstāks par iepriekšējos trīs mēnešos reģistrēto, un 2019.gada vienpadsmit mēnešos kopā tirdzniecība pārtikas veikalos palielinājās par 1,2%. Kopš gada vidus mazumtirdzniecības pieaugumu pārtikas veikalos kavē tirdzniecības vājināšanās ar alkoholiskajiem dzērieniem Latvijas pierobežas reģionos. Tas atspoguļojas arī datos par pārtikas un dzērienu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos, kur vienpadsmit mēnešos ir reģistrēts kritums 3,0% apmērā. Tikmēr pārtikas preču mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos ir palielinājusies par 1,6%.

Var secināt, ka šogad mazumtirdzniecība Latvijā attīstījusies mērenāk nekā to varētu sagaidīt, ņemot vērā darba tirgus situāciju. Tomēr gada noslēdzošajā mēnesī mazumtirdzniecības apjomu straujāku pieaugumu varētu veicināt tēriņu pieaugums saistībā ar gatavošanos svētkiem, kā arī augstāka tūrisma aktivitāte Ziemassvētku un Vecgada - Jaungada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pērn būtiski pieauga iedzīvotāju izdevumi nepārtikas preču iegādei un pakalpojumiem

Finanšu ministrija, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.

Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos.

Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā.

Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 0,7 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, par 5,5 %, autodegvielas – palielinājās par 2,0 %.

Salīdzinot ar 2018. gada augustu, vislielākais apgrozījuma kāpums bija nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces (par 32,2 %), un mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 23,0 %). Lielākais apgrozījuma kritums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 1,9 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga 5,0 %.

2019. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 0,2 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,5 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 0,9 %, autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP apjoms palielinājās par 0,7 %. IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās 2017. g. 2. ceturksnī – 2019. g. 2. ceturksnī (procentos)

2019. gada 2.ceturksnī pēc provizoriskajiem aprēķiniem lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums – par 24,5 %, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums ir 5,8 %.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 0,4 %. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm ražošanas apjomu pieaugums bija tikai gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 11,7 %. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēja pieaugumi poligrāfijas nozarē – par 4,1 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 16,6 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 1,1 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 3,2 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2018.gada 1.maija līdz šā gada 30.aprīlim, bija 425,01 miljons eiro, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 9,9% un bija 19,225 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Kompānijas apgrozījumā lielāko īpatsvaru veidoja naftas produktu, gāzes un preču mazumtirdzniecība - 316,178 miljonus eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, seko naftas produktu vairumtirdzniecība - 106,425 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 23,6%, un pārējie ieņēmumi, kas bija 2,407 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 0,9%.

Latvijā «Circle K Latvia» ieņēmumi pagājušajā finanšu gadā veidoja 424,699 miljonus eiro, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka «Circle K Latvia» peļņas samazinājums galvenokārt skaidrojams ar arvien sīvāku konkurenci tirgū, savukārt apgrozījuma pieaugums pamatā saistīts ar degvielas cenu kāpumu, tostarp akcīzes nodokļa palielinājuma dēļ, kā arī ar veikalu veiksmīgu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Rimi prezentē pašapkalpošanās skeneru sistēmu

Ilze Žaime, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem. Sistēmas izstrādē un uzstādīšanā investēti 100 tūkstoši eiro.

Pagaidām sistēma tiks testēta tikai Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 112, t/c «Valdemārs». Pēc dažiem mēnešiem tā tiks ieviesta arī citos lielākajos Rimi veikalos. Vienlaicīgi pirmos pašapkalpošanās skenerus būs iespēja lietot 60 apmeklētājiem. Lai norēķinātos par pirkumiem, ir uzstādīti četri jauni kasu termināļi.

Lai iepirktos, izmantojot pašapkalpošanās skeneri, pircējam jāveic trīs vienkāršas darbības. Pie ieejas veikalā klients reģistrē Mans Rimi karti un paņem skeneri. Izvēloties produktus un pievienojot tos savam pirkumu grozam vai ievietojot iepirkumu maisiņā, klients tos uzreiz noskenē. Ejot ārā no veikala, atliek kases terminālī nolasīt savu pirkumu sarakstu no Mans Rimi kartes un par to norēķināties ar maksājumu karti vai viedierīci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ar dzelžainu apņemšanos kļūt par tirgus līderi

Linda Zalāne, speciāli DB, 16.09.2019

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas)

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kesko Senukai Latvia iekodies aptuveni 10% tirgus pīrāgā, taču uzņēmuma ambīcijas ir tuvākajos gados ieņemt līdera pozīciju.

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas) DB pauž pārliecību, ka klientu skaits Latvijā ir pietiekams, lai veidotu veiksmīgu uzņēmējdarbību mazumtirdzniecībā un turpinātu attīstīties. Kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no lielākajām izaicinājumiem.

Fragments no intervijas

Latvijā ar K Senukai veikaliem esat atgriezušies kopš 2016. gada. Kopš pārņēmāt K Rauta tīklu, pirmo reizi 2018. gadā uzņēmumam ir peļņa, neskatoties uz lielajām investīcijām. Apgrozījums kāpis par 64%. Kā tas izdevās?

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais kopš darbības sākuma Latvijā. Vēlos piebilst, ka uzrādījām nozarē straujāko apgrozījumu kāpumu, pārsniedzot 90 miljonus eiro, un būtiski audzējām tirgus daļu. No brīža, kad pārņēmām K Rauta tirdzniecības tīklu, esam to padarījuši par veiksmīgu biznesu. Pirmkārt, mainījām veikala koncepciju – K Rauta bija iecienīts veikals būvniekiem, savukārt mēs saredzējām tirgū iespējas aug ar daudz plašāku sortimentu. Radījām koncepciju ģimenēm, ieviešot daudzus jaunus produktu segmentus, preču klāstu sievietēm, bērniem. Tāpat arī sākām piedāvāt daudz zīmolu produktu, kurus līdz tam varēja iegādāties tikai specializētajos veikalos. Otrkārt, ieviesām jaunu pieeju No padoma līdz risinājumam tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā, sākot piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu un konsultācijas ar profesionālu darbinieku komandu. Redzam, ka klients izvēlas doties uz to veikalu, kur var saņemt visvairāk pievienotās vērtības – ne tikai preces, bet arī konsultācijas, pakalpojumus, līzingu un izdevīgas akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki 50+ kā darba tirgus (ne)slēptais potenciāls

Mečislavs Maculēvičs, "Rimi Baltic" personālvadības direktors, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests apturējis licenci 19 no 20 zīmola "Dinaz" degvielas uzpildes stacijām, kas pieder SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija", atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, vēsta Latvijas Radio.

Kā skaidroja VID vadītāja, pēc ilgstošas sarakstes un uzņēmumu konsultēšanas ticis konstatēts, ka līdz pat decembra pēdējai dienai "Latvijas nacionālā naftas kompānija" nav izpildījusi noteikumus par kases sistēmām, kas pieņemti pirms sešiem gadiem. "Šāda veida stacijas darboties vairs nedrīkst šajā gadā. Kompānija bija darījusi zināmu, ka viņiem ir noslēgts līgums un ir grafiks, ka līdz februārim viņi to izdarīs. Bet, sazinoties ar viņu apkalpojošo uzņēmumu, tika iegūta informācija, ka šādas vienošanās nav," informēja Jaunzeme.

Pēc viņas teiktā, šajā gadījumā VID neesot bijis citu rīcības variantu kā pārtraukt šo degvielas uzpildes stacijas darbību, izņemot vienu, kurai sistēma ir nodrošināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Marta mazumtirdzniecības rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju ekonomikā

Mārtiņš Āboliņš, "Bankas Citadele" ekonomists, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un daudzu nozaru darbība ir faktiski apturēt, martā Latvijas mazumtirdzniecībā fiksēts negaidīti mazs kritums.

Salīdzinājumā ar 2019. gada martu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies tikai par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Statistiskas datus apšaubīt nav pamata, taču, manuprāt, šie rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju Latvijas ekonomikā un tos noteikti nevajadzētu izmantot krīzes pasākumu plānošanā.

Tirdzniecība "savāc" nodokļus 

Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2019. gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 7,58 miljardus...

Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču no bankas maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka patēriņa kritums Latvijā sākās mēneša vidū un zemāko līmeni sasniedza tikai marta pēdējā nedēļā. Tieši šis varētu būt arī iemesls, kādēļ sākotnēji daudzi uzņēmumi nespēja kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai, jo martā apgrozījuma kritums vēl nesasniedza likumā noteikto slieksni.

Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās. Kopš marta vidus būtiski sarucis apgrozījums nepārtikas tirdzniecībā, savukārt pārtikas veikalos un aptiekās apgrozījums ir pat audzis.

To redzam arī oficiālajos mazumtirdzniecības marta datos. Taču nav pārsteigums, ka vislielākais apgrozījuma kritums šobrīd ir vērojams krīzes vistiešāk skartajās nozarēs, piemēram, restorānos, viesnīcās un aviācijā. Šīs nozares, protams, neparādās mazumtirdzniecības rādītājos un tas ir papildus iemesls, kādēļ mazumtirdzniecības rādītāji šobrīd tikai daļēji atspoguļo patēriņa izmaiņas, kā arī stāvokli ekonomikā kopumā.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Aprīlī mazumtirdzniecības rādītāji būs ievērojami sliktāki. Piemēram, Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms martā samazinājās par vairāk nekā 10%, taču tur ierobežojumi tika noteikti dažas dienas ātrāk un bija plašāki, piemēram, iekļaujot būvmateriālu veikalu slēgšanu.

Kopš marta beigām bankas datos jūtami uzlabojumi nav vērojami. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka ekonomikas noskaņojuma rādītāji Latvijā aprīlī ir ļoti būtiski pasliktinājušies un sasnieguši gandrīz 2009. gada zemāko līmeni. Situācijas pasliktinājums vērojams visās nozarēs, bezdarba gaidas aug un patērētāji atliek lielos pirkumus. Tikmēr reģistrētais bezdarbs Latvijā jau ir tuvu 8% no 6,3% marta vidū un 6,8% marta beigās, savukārt, ieskaitot dīkstāves pabalsta saņēmējus, bezdarbs Latvijā vairs nav tālu no 11% un pieaug katru dienu. Situācijā, kad ekonomikā nezināmo ir daudz vairāk nekā zināmo faktoru liela uzņēmumu un patērētāju piesardzība ir saprotama.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka pagaidām nav pazīmju, kas liktu domāt, ka ekonomikas kritums Baltijā būs lielāks, kā mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Bankas Dānijā, Zviedrijā un Somijā ziņo par ļoti līdzīgu patēriņa kritumu, kāds vērojams Latvijā. Tikmēr ierobežojumi ekonomikā bijuši mazāki kā citur un tas ļauj cerēt, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk kā iepriekšējā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazumtirgotājs: aizvien biežāk grozā tiek liktas dārgākas preces

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā ienākumi ir pieauguši 40,6% mājsaimniecību, liecina jaunākā nozares apskata «Maxima mazumtirdzniecības kompass» dati. Salīdzinot aptaujas datus, kas iegūti pirms diviem gadiem (2017. gadā), redzams, ka šobrīd par 8,4 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kuri izjūt ienākumu pieaugumu.

Turklāt pēdējo divu gadu laikā starpība starp to respondentu daļu, kuri atzīst, ka viņu ienākumi ir palielinājušies, un tiem, kuru ienākumi ir samazinājušies, ir dubultojusies.

Lielākais ienākumu pieaugums ir novērojams respondentiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem (pieaugums par 16,5 procentpunktiem). Būtiskas ienākumu svārstības redzamas arī vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem (pieaugums par 13,7 procentpunktiem), kas, iespējams, saistīts ar pensiju indeksāciju.

Ja analizē datus reģionālā griezumā, redzams, ka ievērojami palielinājies rīdzinieku skaits, kuri atzīst, ka viņu ienākumi ir palielinājušies (pieaugums par 15,7 procentpunktiem). Jāatzīmē arī vidzemnieki, kuru skaits ienākumu pieauguma ziņā ir stipri virs pārējo reģionu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā laikā pārveidoti desmit un atvērti divi jauni skaistumkopšanas, mājsaimniecības un higiēnas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma AS "Drogas" veikali, kuru dizains veidots atbilstoši jaunajai koncepcijai.

Aizvadītā gada beigās Latvijā kopumā darbojās 20 jaunās koncepcijas "Drogas" veikali. "Veikalu rekonstrukcija un jaunās koncepcijas ieviešana ir vērienīgs projekts, kuru sākām 2017. gada nogalē, rekonstruējot "Drogas" veikalu tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Veikalu rekonstrukciju turpināsim arī 2020. gadā, arvien palielinot jaunās koncepcijas veikalu skaitu," stāsta Ilze Kirstuka-Ščeglova, AS "Drogas" Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore.

Ejot līdzi laikam un sekojot aktuālākajām tendencēm digitālajā jomā, 2019. gadā īpaša uzmanība pievērsta e-veikala Drogas.lv attīstībai. "Interneta veikals, kas darbojas paralēli reālajām tirdzniecības vietām, jau kļuvis par pašsaprotamu uzņēmuma sastāvdaļu un ērtu platformu, kur iepirkties. Arī šajā jomā esam ņēmuši vērā mūsu klientu ieteikumus un vēlmes, lai iepirkšanās e-veikalā būtu maksimāli ērta visos tās posmos - no preču izvēles līdz piegādei. Prieks, ka klienti ir to novērtējuši - Drogas.lv nupat atzīts par 2019. gada labāko interneta veikalu skaistumkopšanas kategorijā," norāda I. Kirstuka-Ščeglova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kolektīvajām atlaišanām ziņojuši vēl divi uzņēmumi, kamēr bezdarbnieku skaits pēdējo trīs dienu laikā pieaudzis par aptuveni 1011, kopumā sasniedzot 72 681, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Līdz šim tika ziņots par kopumā 32 darba devēju paziņojumiem par kopumā 4702 darbinieku kolektīvajām atlaišanām, tomēr tagad vēl divi uzņēmumi ir pieteikuši savu darbinieku plānoto atbrīvošanu, tādējādi kopskaitā kolektīvajai atlaišanai pieteikti 4749 darbinieki.

Pēc NVA datiem, starp nozarēm, kurās plānotas kolektīvās atlaišanas, ir transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, apstrādes rūpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, māksla, izklaide un atpūta, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, mežsaimniecība, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti par Latvijas ekonomiku: situācija kļūst sarežģītāka

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šodienu lielākajās tirdzniecības vietās ir nonācis Dienas Bizness izdotais žurnāls Miljonārs. Žurnāla Miljonārs autors ir Lato Lapsa, kas sadarbībā ar Lursoft ir paveicis šo darbu.

Šogad reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēts arī patiesā labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Publicējam ieskatam dažus no 100 lielākajiem patiesā labuma guvējiem:

- Artūrs Altbergs, uzņēmumu kopējā peļņa 24 680 645 EUR,

- Ernests Bernis, uzņēmumu kopējā peļņa 38 023 084 EUR,

- Edgars Dupats, uzņēmumu kopējā peļņa 33 693 424 EUR,

- Andris Kozlovskis, uzņēmumu kopējā peļņa 61 044 096 EUR,

- Vilis Dambiņš, uzņēmumu kopējā peļņa 24 950 742 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas gaidāms degvielas mazumtirdzniecības nozarē?

"Virši" izpilddirektors Jānis Vība, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā no 11.maija atsāks darbu tirdzniecības centri, kuros drīkstēs darboties visi tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kā arī restorāni un citi ēdināšanas uzņēmumi, bet joprojām būs jāievēro stingras epidemioloģiskās drošības prasības, paziņojusi Ekonomikas un sakaru ministrija.

Tādu lēmumu otrdien pēc ekonomikas ministra Tāvi Āsa ieteikuma pieņēmusi valdības ārkārtējās situācijas komiteja.

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus 

Daudzu uzņēmumu darbu ietekmē ne tikai Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības...

"Mazumtirdzniecībā mums strādā vairāk nekā 50 000 cilvēku, un tirdzniecības centru slēgšana ļoti nopietni ietekmējusi lielu daļu no viņiem," norādījis Āss. "Ierobežojumu mazināšana palīdzēs nodrošināt ienākumus gan tirdzniecības centru, gan tos apkalpojošo nozaru darbiniekiem, piemēram, vairumtirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un pārvadātājiem."

Ministrs piebildis, ka tirdzniecības centru atvēršana var palīdzēt samazināt darbinieku atlaišanas mērogus, turklāt atsāks darbu, piemēram, apavu un pulksteņu remontdarbnīcas, zooveikali un skaistumkopšanas saloni un cilvēkiem atkal būs pieejami arī šādi pakalpojumi, kas nav uzskatāmi par vitāli nepieciešamiem, tomēr ikdienas dzīvē ir vajadzīgi.

Lai nepieļautu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, tirdzniecības centriem būs jāgādā gan par darbinieku, gan klientu drošību, nodrošinot telpu dezinficēšanu un vēdināšanu. Apmeklētājiem stingri ieteikts valkāt masku, nākt uz veikalu vienatnē, ja vien tas iespējams, vai pasūtīt preces internetā. Iepērkoties jāievēro noteikums neuzturēties kopā vairāk par diviem cilvēkiem un ieturēt vismaz divu metru atstatumu no pārējiem.

Tirgotāji savukārt aicināti nerīkot preču prezentācijas veikalos un pārcelt reklāmas kampaņas uz savām interneta vietnēm.

Ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības centros drīkstēs sniegt tikai līdz plkst.22, lai nepieļautu cilvēku drūzmēšanos vēlās vakara stundās, bet tur esošajiem kinoteātriem, kazino, boulinga zālēm un rotaļu istabām vēl jāpaliek slēgtām.

Kā norādījusi Igaunijas Tirgotāju asociācijas vadītāja Nele Peila, šāds valdības lēmums vērtējams atzinīgi. Pēc viņas teiktā, lēsts, ka 40 procenti no mazumtirdzniecības norisinās tirdzniecības centros un to atvēršana skars aptuveni 20 000 darbinieku.

Jau ziņots, ka Igaunijas valdība nolūkā ierobežot jaunā koronavīrusa pandēmiju 12.martā nolēma izsludināt valstī ārkārtējo situāciju līdz 1.maijam. 24.aprīlī valdība nolēma ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 17.maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskanējušās pārmaiņas tika plānotas jau kādu laiku un lēmums par AS «Diāna», SIA «Gabriēla», SIA «Lekon» atdalīšanos no «top!» veikalu ķēdes tika pieņemts jau šā gada maijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Iepirkumu grupa» pārstāve Ilze Priedīte.

Db.lv jau vēstīja, ka, apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem ar nosaukumu «Latvian Retail Management», nākamajā gadā plānots attīstīt jaunu veikalu tīkla zīmolu «Citro» ar vairāk nekā 70 tirdzniecības vietām visā Latvijā. «Latvian Retail Management» apvienojušies vietējā kapitāla mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli AS «Diāna», SIA «Gabriēla», SIA «Lekon», kas iepriekš veidoja daļu no mazumtirdzniecības tīkla «top!» veikalu ķēdes.

«Pagājušajā nedēļā prezentētais zīmols ir tikai nākamais solis, jo maijā panāktā vienošanās paredzēja, ka «top!» zīmolu šie partneri var izmantot līdz 2020.gada 1.janvārim,» akcentēja I. Priedīte. ««Iepirkumu grupa» izgaismo ceļu veiksmīgam biznesam – šobrīd ir skaidra vīzija par tālāko attīstību, tiek ieviesti jauni procesi, modernizēti esošie un plānoti jauni veikali,» sacīja «top!» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas inflācija un izaugsme zema, mazumtirdzniecībai - nedaudz labāk

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pār Eiropu šīs nedēļas pirmajā pusē nobiruši vairāki ekonomikas dati. Tie atklājuši, ka gada inflācija eiro monetārajā reģionā decembrī palielinājusies līdz 1,3% atzīmei.

Vēl novembrī tā atradās pie 1% atzīmes, un oktobrī pie 0,7%. Reģiona pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, bijusi 1,3% apmērā.Ilgstoši spītīgi zemais patēriņa cenu pieaugums liek domāt, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būs jāturpina spert kādus izšķirīgākus soļus, lai reģiona inflāciju un ekonomikas aktivitāti atgrieztu uz noturīgāka pieauguma kursa.

ECB reģiona inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā. Problēma gan ir tā, ka grūti iedomāties, ko vēl lietas labā ECB varētu darīt. Likmes jau ir rekordzemas, un iestāde atsākusi arī savu gigantisko kvantitatīvās mīkstināšanas programmu (valstu un arī korporatīvā parāda izpirkšanu no tirgus uz savas bilances audzēšanas rēķina).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar COVID-19 izplatību valstī līdz 2020. gada 5. maijam SIA "Rīgas nami" 18 uzņēmējiem ir apstiprinājusi nomas maksas samazinājumu, informē pašvaldības uzņēmumā.

Atbalstu nomas maksas samazinājumam vai atbrīvojumam ir saņēmuši jau 18 telpu nomnieki, kuri pārstāv dažādas uzņēmējdarbības jomas: pasākumu organizēšana, izklaides un atpūtas darbība; mazumtirdzniecība specializētos veikalos; mākslinieku darbība; restorānu, kafejnīcu, bāru un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi; ceļojumu biroja pakalpojumi.

12 gadījumos uzņēmējiem ir piešķirts telpu nomas maksas atbrīvojums, 6 gadījumos - nomas maksas samazinājums.

SIA "Rīgas nami" nomnieku saraksts, kuri saņēmuši atbalstu, pieejams šeit.

Šobrīd 6 nomnieki nav saņēmuši nomas maksas atlaides, jo pieteikuma izskatīšanas brīdī neatbilda Ministru kabineta noteikumos Nr.180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību" noteiktajiem atbalsta saņemšanas kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzi apģērbu mazumtirdzniecībā nu jau trešo gadu Zariņu ģimene no Alūksnes liek lietā izveidotajā ražošanas uzņēmumā SIA Linden

«Sākām kā apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecības uzņēmums Alūksnē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esam attīstījušies līdz tam, ka esam izveidojuši zīmolu Branchess un sešus veikalus Alūksnē, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Pirms trīs gadiem nolēmām izmēģināt savus spēkus sieviešu apģērbu ražošanā un nodibinājām atsevišķu uzņēmumu, lai to izdarītu,» saka Līva Lelīte, SIA Linden valdes locekle. Pieredze, kas diendienā gūta, pārdodot sieviešu apģērbus veikalos, kas agrāk darbojās zem zīmola Līna, bet tagad ar vienotu Branchess vizuālo identitāti, ir devusi iespēju labāk saprast, ko pircēji vēlas. «Gribējām izdarīt kaut ko labu savai pilsētai, radīt jaunas darbavietas,» teic Kalvis Zariņš, SIA Linden projektu vadītājs. L. Lelīte piebilst, ka Alūksne ir viņu dzimtā pilsēta un ģimene ir priecīga dot iespēju cilvēkiem atgriezties tajā. «Pie mums strādā cilvēki, kuriem varbūt nebūtu iespējas palikt un veidot ģimenes Alūksnē, ja nebūtu šī uzņēmuma,» norāda K. Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru