Foto

Ieguldot 4,3 miljonus, Rīdze jauno mācību gadu atsāk restaurētā ēkā

Lelde Petrāne, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Jauno mācību gadu uzsākusi pamatskola Rīdze (Kr.Valdemāra ielā 2), kas atgriezusies restaurētā ēkā.

Pamatskola Rīdze atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, ēkā, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā tika celta no 1881. - 1884. gadam kā pilsētas meiteņu skola. Ēkas projektu sākotnēji 1878. gadā izstrādāja arhitekts Johans Daniels Felsko (1813 - 1902), vēlāk, to nedaudz pārveidojot, pabeidza arhitekts Reinholds Šmēlings. Neorenesanses stilā veidotā trīsstāvu ēka, kurai akcentēts fasādes ķieģeļu mūrējums, kas periodiski mijas ar brūna krāsojuma joslām, ir nedaudz atvirzīta no ielas un izdalās kā monumentāls akcents pilsētas kanāla malā. Celtniecības darbus vadīja Roberts Heizermanis, krāsošanas darbus veica Rūdolfa Petersona firma, skulptūru autors ir tēlnieks Augusts Folcs, viņa darbnīca veica arī iekšējo dekoratīvo veidojumu darbus.

Pēc Rīgas domes pasūtīja tika veikta ēkas restaurācija un arī rekonstrukcija. Tika izveidota ēkas pamatu vertikālā un horizontālā hidroizolācija un pastiprināti pamati. Ir apgūtas iepriekš neizmantotās bēniņu telpas ēkas ceturtā stāva līmenī. Izbūvējot kabinetus ēkas bēniņos, izveidotas jaunas jumta izbūves Kr. Valdemāra ielas fasādē. Savukārt saimniecības kāpnes pārbūvētas par lifta šahtu, lai nodrošinātu vides pieejamību.

Iekšpagalmā tika demontētas avārijas stāvoklī esošās pagalma ieejas piebūves, kas nebija sākotnējais vēsturisks ēkas apjoms, to vietā, atbilstoši ugunsdrošības prasībām, kā arī funkcionalitātei, izbūvētas divas jaunas stiklotas kāpņu telpas.

Pilnībā renovēta ēkas ārējā apdare - esošā ķieģeļu fasāde attīrīta un restaurēta, atjaunotas dekoratīvā krāsojuma joslas, dzegas, skulptūras. Atbilstoši vēsturisko materiālu izpētei atjaunots ēkas augstākajā daļā bijušais jumta laternu - bēniņu ventilācijas izvads, kas veido arhitektonisku akcentu. Jaunās kāpņu telpas veidotas iespējami ažūras - stiklotas.

Iekštelpām veiktas funkcionālas pārbūves. Pārbūvēts un renovēts virtuves bloks. Tāpat pārbūvēti sanitārie mezgli, nomainīti visi iekšējie inženiertīkli. Veikta pagraba, vestibila, kāpņu telpu un aktu zāles restaurācija. Personām ar kustību traucējumiem nodrošināta piekļuve visās telpās un izveidotas speciāli aprīkotas tualešu telpas katrā stāvā un dušas telpas. Vides pieejamības nodrošināšanai papildus paredzēti lokāli pacēlāji pie kāpnēm ēkas pirmajā stāvā.

Rekonstruēta un labiekārtota skolas teritorija, to sadalot vairākās zonās: saimnieciskā zona, sporta laukums ar gumijotu segumu, autostāvvieta un apstādījumu un atpūtas teritorijas. Izveidota jauna lietus ūdens novadīšanas un drenāžas sistēma, kur ūdens caur attīrīšanas filtru tiek novadīts blakus esošajā pilsētas kanālā.

Pamatskolas Rīdze rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādāja SIA Linia, būvdarbus veica pilnsabiedrība Velve, Moduls-Rīga. Būvniecības kopējas izmaksas ir gandrīz 4,3 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restaurators un būvfirma saķeras par skulptūru atjaunošanas atalgojumu

Dienas Bizness, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tika noslēgta pamatskolas Rīdze ēkas restaurācija un rekonstrukcija, kuras laikā tika atjaunotas arī divas skulptūru grupas. Tomēr, iespējams, par padarīto darbu restauratoram nav izmaksāts pilns atalgojums, vēsta laikraksts Diena.

Ēkas restaurācija un rekonstrukcija, tajā skaitā divu skulptūru grupu restaurācija, tika veikta pēc Rīgas domes pasūtījuma. Skulptūru dēļ gan izveidojies konflikts starp to restauratoru Ati Cīruli un uzņēmumu, kurš noslēdzis līgumu ar domi par skulptūru atjaunošanu - RBC trans.

Ar laikrakstu Diena restaurators Atis Cīrulis sazinājās dienā, kad būvfirma RBC trans vērsusies pie viņa ar prasību atmaksāt uzņēmumam iemaksāto avansu par skulptūru restaurāciju, jo darbi nav izpildīti laikus. Tomēr A. Cīrulis uzskata, ka uzņēmums nevēlas pildīt savas saistības.

Kā pārliecinājās laikraksts, A. Cīrulim ar būvfirmu RBC trans līgums par pamatskolas Rīdze fasādes dekoratīvo elementu attīrīšanas, iekonservēšanas, restaurācijas, gruntēšanas un krāsošanas darbiem parakstīts šā gada 22. aprīlī. Līguma summa noteikta 1243,80 Ls apmērā, un galvenais restauratora uzdevums bija skulptūras Ģimene un Zināšanas restaurācija, izveidojot trūkstošās detaļas analogi vēsturiskajam izskatam. Tā, piemēram, vienai no skulptūrām atjaunota roka, kura laika gaitā bija nodrupusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Papildināts ar foto - Rīdzes skolēni par ēdināšanu varēs norēķināties, izmantojot personalizēto e-karti

Lelde Petrāne, 07.02.2014

Skolniece pasākumā pamatskolā Rīdze izmēģina elektronisko sistēmu, kas turpmāk Rīgas skolu audzēkņiem ļaus norēķināties par ēdināšanu, izmantojot skolēna personalizēto e-karti.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pamatskolā Rīdze (Kr. Valdemāra ielā 2) prezentēta elektroniskā sistēma, kas turpmāk Rīgas skolu audzēkņiem ļaus norēķināties par ēdināšanu, izmantojot skolēna personalizēto e-karti.

Pamatskola Rīdze ir pirmā Rīgas skola, kurā pilotprojekta veidā tiek ieviesta jaunā norēķinu sistēma ar skolēna personalizēto e-karti. Tā sniedz audzēkņu vecākiem iespēju iemaksāt pusdienām domātu naudu «elektroniskajā maciņā» un sadalīt to starp maciņam pievienotām e-kartēm, tādējādi norēķinoties bērniem nav jāizmanto skaidra nauda. Ieviešot jauno sistēmu, bērnu vecāki varēs būt droši, ka bērniem atvēlētā nauda tiks tērēta pārtikai tikai skolas ēdnīcā.

Skolēna personalizēto e-karti vairākās Rīgas skolās jau izmanto kā elektronisku caurlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gada balvu Rīgas arhitektūrā saņem RTU Radošo industriju centrs Ķīpsalā

Dienas Bizness, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 6.oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau devīto reizi tika pasniegta 2014.gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā piešķirta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Radošo industriju centra autoriem – arhitektiem Ģirtam Valeinim, Jānim Prusakam, Kristīnei Krakopei, Signei Zihelmanei un inženierim Artim Silmanovičam – Par kompetenci un degsmi 21.gadsimta augstākās izglītības un pētniecības prasībām atbilstošas sabiedriskas būves izveidošanā, informē Rīgas domes abiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda, ka šī gada būvju skatē kopā ar žūrijas ekspertiem īpaši apskatīti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, pievēršot uzmanību tādiem pilsētvides raksturlielumiem kā energoefektivitāte, vides pieejamība un universālais dizains, novērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos.

«Īpašs gandarījums par jauno RTU Radošo industriju centru Ķīpsalā, kas kopš pagājušā mācību gada ir arī Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes jaunā mājvieta. Objekts neapšaubāmi demonstrē Rīgas arhitektūras skolas varējumu un, cerams, dos vērā ņemamu ieguldījumu topošo inženieru un radošo industriju speciālistu profesionālajā izaugsmē,» uzsvēra G. Princis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotais projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana, informē VNĪ.

VNĪ robežšķērsošanas vietu Vientuļi (RŠV) ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Vientuļu RŠV rekonstrukcijā izmantotas modernākās muitas un robežkontroles tehnoloģijas un ievērotas visas aktuālās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz robežšķērsošanas vietām, kas ievērojami uzlabos robežas un muitas kontroles kvalitāti, sekmēs kontrabandas ierobežošanu un stiprinās valsts un ES iekšējo drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Piešķirti papildu līdzekļi Ventspils ostas pievadceļu rekonstrukcijai

Dienas Bizness, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Ventspils ostas pievadceļu sakārtošanai papildu iedalīti 7,12 miljoni eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tas ir papildinājums Ventspils brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, kura rezultātā sešu gadu laikā plānots izbūvēt un veikt rekonstrukciju 39 objektos Ventspilī, informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visu plānoto darbu pabeigšana plānota līdz 2015.gada 3.ceturksnim.

Pašreiz norit rekonstrukcijas darbi šādos objektos: Sanatorijas ielā, Latgales ielā, Kustes dambī posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas robežai, Celtnieku ielā posmā no Siguldas ielas līdz Talsu ielai, Krasta ielas izbūve starp Virves ielu un Medus ielu, Dzintaru ielā posmā no nekustamā īpašuma Ziemeļu ielā 21 līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 92, kā arī turpināsies darbi pie neapgūto teritoriju sakārtošanas Dzintaru ielā 68, un infrastruktūras izbūves Kaiju ielā 9 (Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils elektrotīkla attīstībā ieguldīs 1,2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iesākto zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla rekonstrukciju un atjaunošanu, arī šogad AS Sadales tīkls Ventspilī realizē projektus, kas paaugstinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti, informē uzņēmums.

Ventspilī AS Sadales tīkls šogad īstenos 16 projektus, elektrotīkla attīstībā ieguldot 1,2 miljonus eiro. Pilsētā turpinās pērn uzsāktā sadales punktu rekonstrukcija, vidējā sprieguma elektrotīklā tiek izbūvēti attālināti vadāmi jaudas slēdži, bet, turpinot sadarbību ar Ventspils pašvaldību, elektrotīkla rekonstrukcija vairākās pilsētas ielās tiek veikta vienlaicīgi ar pašvaldības plānotajiem ielu un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem.

Jebkuru inženiertehnisko iekārtu, tostarp elektrotīkla, droša un nepārtraukta ekspluatācija nav iespējama bez periodiskām pārbaudēm, remontdarbiem un atjaunošanas. Lai elektrotīkls būtu drošs, efektīvs, tas savlaicīgi un noteiktā apjomā ir jāatjauno, jo tā elementi kalpo vidēji 40 - 50 gadus, un tas ir galvenais nosacījums, lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroenerģiju iedzīvotājiem un samazinātu dažādu ārējo risku ietekmi uz elektroapgādes nepārtrauktību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizputes ceļinieks šogad cer palielināt apgrozījumu līdz 9-10 miljoniem latu

Žanete Hāka, 31.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedzis 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Pērn uzņēmums strādājis ar stratēģiju, kas paredz ražošanas procesu uzlabošanu un striktākus materiālu izlietojuma plānošanas un kontroles pasākumus, kā rezultātā paaugstinājusies uzņēmuma rentabilitāte, un ražošanas izmaksas, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājušās par vairāk nekā 11%.

Restrukturizācijas rezultātā uzņēmums arī samazinājis savas administratīvās izmaksas par 48%. Kā skaidro SIA Aizputes ceļinieks vadība, šāda pieeja ļāvusi uzņēmumam piedalīties iepirkumos ar konkurētspējīgu cenu piedāvājumu, nodrošinot uzņēmuma saimnieciskās darbības pozitīvu rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ziedoņdārzu plānots sakārtot līdz nākamā gada jūnijam

Lelde Petrāne, 04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedoņdārzā sākta vērienīga rekonstrukcija, informēja Rīgas domē.

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku, bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Ziedoņdārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939.gadā. Parkā uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam.

Gadu gaitā Ziedoņdārzs kļuvis nepievilcīgs - bradājamais baseins sen nedarbojas, celiņu iesegums ir nolietots un saplaisājis, dārznieka māja ir sliktā stāvoklī, stādījumi pārauguši.

Augusta beigās Ziedoņdārzā sākta rekonstrukcija. Darbu gaitā notiks gājēju celiņu seguma atjaunošana, vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bradājamā ūdens baseina atjaunošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana un vēl viena jauna bērnu laukuma izveide, vingrošanas laukuma izveide, jaunu soliņu uzstādīšana un esošo soliņu remonts, apgaismojuma izbūve, dārznieka mājas atjaunošana, sabiedriskās tualetes izbūve , videonovērošanas sistēmas izbūve līdz pieslēguma vietai Sparģeļu ielā, suņu pastaigu laukuma izveide, teritorijas apzaļumošana un zāliena atjaunošana, kā arī tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu uzstādīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Būvniecības gada balvas 2017 laureāti un labākie būvniecības speciālisti

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2018

Grand Prix. VEF Kultūras pils rekonstrukcija, Ropažu iela 2, Rīga. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Arhitekti “GRAF X”, Rūta Krūskopa, Ludmila Potapova, Laima Baltiņa, Juris Gusevs, Aigars Tereško. Būvnieks “Velve”, projekta vadītāji Ainārs Leitēns, Deniss Kamuškovs. Būvuzraudzība “Rīgas serviss”, Oļģerts Jurgensons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Šovasar sāks 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukciju par ES līdzekļiem

NOZARE.LV, 08.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar tiks sākta 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukcija par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Posmu rekonstruēs piegādātāju apvienība ACBR78 par 9,266 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piegādātāju apvienības pārstāve Ruta Kande un VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šodien parakstīja līgumu par autoceļa Rīga-Liepāja rekonstrukciju no 163,28. līdz 185,8.kilometram.

Lange informēja, ka rekonstrukcijas laikā šajā posmā tiks sakārtots segums - tiks veikta reciklēšana 20 centimetru biezumā un tiks ieklātas trīs asfaltbetona kārtas 16 centimetru biezumā, tiks sakārtoti tilti pār Trumpi un Ālandi, tiks sakārtotas 35 caurtekas, kā arī nobrauktuves un autobusu pieturvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ķemeru pārdošana: Investoru medības degradētā apkārtnē

Elīna Pankovska, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. noslēdzis nozīmīgu posmu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākajā rekonstrukcijā – pilnībā no jauna izbūvētas četras asfaltbetona kārtas un pabeigta tā asfaltēšana, informē A.C.B. uzņēmumu grupas komunikācijas konsultante Ieva Kārkliņa.

Līdz lidostas skrejceļa atvēršanai lidojumiem 18. augustā jāveic vēl pieguļošās infrastruktūras izbūvēšana un pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Vērienīgā Viļņas lidostas rekonstrukcija ir unikāls projekts ne vien Lietuvai, bet arī Eiropai.

Infografikā augstāk ieskats atsevišķos projektu faktos.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Viļņas lidostu slēdz uz skrejceļa rekonstrukcijas laiku

FOTO: Sākta Viļņas lidostas skrejceļa vērienīgā rekonstrukcija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar asfalta ražošanas pārtraukšanu decembra vidū, ceļu būves uzņēmums Binders pabeidzis 2015.gada būvdarbu sezonu. Turpinās darbi, kuru izpilde iespējama, pateicoties atbilstošiem laika apstākļiem. Galvenie būvniecības darbi atsāksies pēc tehnoloģiskā pārtraukuma pavasarī.

Uzņēmumam Binders šī sezona bija zīmīga ar to, ka līdztekus autoceļu rekonstrukcijas projektiem liels darba apjoms izpildīts, lai īstenotu specifiskus infrastruktūras projektus ar sevišķām prasībām darbu organizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, augustā noslēdzās Biķernieku sacīkšu trases posmu rekonstrukcija, bet oktobrī ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā Liepājas Starptautiskā lidosta.

Apjomīgs un sarežģīts darba process jūnijā noslēdzās Jelgavā - satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukcija un izbūve. Šovasar pabeigta vairāku ceļu posmu virskārtu atjaunošana, piemēram, Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka-Rūjiena posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem u.c. Noslēgusies projektā paredzētā darba apjoma izpilde uz valsts galvenā autoceļa A2 jeb Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei. Kopumā 10 km garā šosejas posmā abos virzienos maijā tika sākta asfalta segas rekonstrukcija, kam atbilstoši līgumsaistībām bija jābūt pabeigtai nākamajā ceļu būves sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pillar pusgada pārdošanas apjomi pārsniedz visa pērnā gada apmērus

Žanete Hāka, 18.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā nekustamā īpašuma attīstīšanas un tirdzniecības grupas Pillar pārdošanas apjomi sasniedza 19,3 miljonus eiro (13,51 miljonu latu), liecina ABLV Bank paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Salīdzinoši - visa 2012. gada laikā Pillar realizēja nekustamos īpašumus par 15,7 miljoniem eiro (10,99 miljoniem latu).

Kopumā šogad noslēgti jau 237 īpašumu pārdošanas darījumi. Klientu aktivitāte pieaugusi visos mājokļu segmentos – premium klases, jaunajos projektos, kā arī sērijveida dzīvokļos. No realizētajiem īpašumiem jaunajos un rekonstruētajos projektos pārdoti 44 dzīvokļi, kuru vidū ir arī 13 premium klases dzīvokļi Elizabetes Park House projektā. Sērijveida mājās pārdoti 169 dzīvokļi.

Pillar grupa jūnija beigās pārdeva visas SIA Pillar 17 kapitāla daļas. Šī uzņēmuma aktīvus veidoja nekustamais īpašums Jūrmalā. Kopējā darījuma summa sasniedza 1,4 miljonus eiro un tas bija jau ceturtais darījums pēdējo gadu laikā, kad kopā ar tā aktīvos ietilpstošo īpašumu tiek pārdots arī pats Pillar Holding Company meitas uzņēmums. Savukārt uzņēmumam SIA Pillar 13 sakarā ar tā biznesa mērķu izpildi un faktiskās darbības izbeigšanu uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss par Liepājas lidostas rekonstrukcijas būvdarbiem, liecina Liepājas pašvaldības mājaslapā publicētā informācija.

Lidostas rekonstrukcijas projektā galvenie veicamie darbi ir skrejceļa, manevrēšanas ceļa, perona un lidjoslas un skrejceļa gala drošības zonas rekonstrukcija, uguņu sistēmas izbūve, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas ar attīrīšanas iekārtām rekonstrukcija un drenāžas sistēmas izbūve.

Iepirkums sastāv no divām daļām - būvdarbi veicami saskaņā ar tehniskā projekta Liepājas starptautiskās lidostas rekonstrukcija pirmo un otro kārtu, un piedāvājumi iesniedzami tikai par abām iepirkuma daļām kopā.

Pieteikumi slēgtajā konkursā iesniedzami SIA Aviasabiedrība Liepāja līdz 4.aprīļa plkst.11. Izpildītājam būs jānodrošina līgumā minēto darbu pilnīga pabeigšana un nodošana sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam 10 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro

Monta Glumane, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Investējot 30 000 eiro, rekonstruēts viens no pirmajiem Latvijas balzams tīkla veikaliem

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas atklāts Latvijas balzams veikals Marijas ielā 1, Rīgā, kas vēsturiski ir viens no pirmajiem tīkla veikaliem. Veikala rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā 30 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

«Šis mums ir stratēģiski svarīgs veikals, un ne tikai lielās cilvēku plūsmas dēļ. Tas atrodas pretim Centrālajai stacijai un būtiski ietekmē pirmo iespaidu par Rīgu un veido mūsu pilsētas seju. Tādēļ veikala rekonstrukcija bija nepieciešama ne tikai, domājot par biznesa attīstību, bet arī pilsētvides uzlabošanai. Turklāt veikals atrodas vēsturiskā ēkā, kuras 1.stāvā jau kopš 18. gadsimta rindojas virkne veikalu. Šis mūra nams ar veikaliem celts 1884. gadā, un tā arhitekts bija Kārlis Johans Felsko,» stāsta Latvijas balzams veikali tīkla vadītāja Viktorija Voičenko.

V.Voičenko atzīst, ka no vienas puses tas sarežģīja šī rekonstrukcijas projekta saskaņošanu, no otras puses ir liels gandarījums par paveikto – nomainīti logi un izkārtnes, modernizēts interjers un pilnveidots produktu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļa posmu no Svētciema līdz Salacgrīvai rekonstruēs par 4,8 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves firma SIA Binders sākusi valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) segas rekonstrukciju ( pastiprināšanu) posmā no 81,27. km līdz 87,1.km jeb posmā Svētciems-Salacgrīva, informē uzņēmums.

Vairāk nekā 4 km no gandrīz 6 km rekonstrukcijai paredzētā posma plānots atjaunot, izmantojot reciklēšanas metodi. Pārējai daļai tiks veikta pilna rekonstrukcija ar ceļa apakškārtu atjaunošanu.

Reciklēšana ir ceļa segas atjaunošanas metode, kurā vecais segums tiek nofrēzēts, uzirdināts, sajaukts ar šķembām, ieklāts atpakaļ uz ceļa un kalpo kā apakšējā kārta, kam virsū klāj jauno asfalta segumu.

Ar reciklēšanas metodi Binders pērn pabeidza ceļa segas atjaunošanu autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) 25 km garā posmā no tilta pār Gauju Inčukalnā līdz tiltam pār Braslu pirms Straupes. Ar šīs metodes izmantošanu šobrīd noslēgumam tuvojas šosejas A3 asfalta segas atjaunošana posmā pie Valmieras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas ceļu būvnieks Lietuvā noslēdz 19 miljonus eiro vērtu līgumu

Lelde Petrāne, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. šodien Lietuvā parakstījis vienošanos ar Viļņas Starptautisko lidostu par skrejceļa rekonstrukciju, kas tiks uzsākta šā gada martā un norisināsies līdz gada beigām. A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veiks rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs 4 slāņos izbūvētais lidostas skrejceļš ar asfaltbetona segumu 150 tūkst. m2 platībā un lidjoslas seguma pastiprināšana, jaunākas klases gaismu sistēma.

Rekonstrukcijas darbu laikā Viļņas lidosta tiks pilnībā slēgta uz 35 dienām - no 14. jūlija līdz 18. augustam. Vairums aviosabiedrību lidojumus novirzīs uz Kauņas lidostu.

Pēdējo reizi Viļņas lidostas skrejceļš tika rekonstruēts pirms vairāk nekā 20 gadiem.

A.C.B. Viļņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija piešķirta konkursa rezultātā, uzvarot ar labāko piedāvājumu.

Viļņas lidostā tiks veikta skrejceļa rekonstrukcija, atjaunojot ne tikai tā segumu, bet arī pilnībā pārbūvējot pārējo ar to saistīto infrastruktūru - mainot un atjaunojot saistītās elektroinstalācijas, izbūvējot jaunas gaismu sistēmas, izveidojot jaunas drenāžas un meliorācijas sistēmas ūdens savākšanai un novadīšanai. Turklāt lidjoslas seguma pastiprināšana nodrošinās, lai, piemēram, gadījumos, kad lidmašīna paceļoties novirzās no skrejceļa, netiktu nodarīti būtiski bojājumi infrastruktūrai un tādējādi - arī kavēta lidostas darbība. Vienā virzienā tiks izbūvētas CAT III gaismu sistēmas, kas ļaus būtiski palielināt drošību, nolaižoties lidmašīnām miglas laikā. Skrejceļa abās pusēs tiks modernizēta arī tuvošanās gaismu rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plūdu draudu novēršanā iegulda teju 10 miljonus no ES fondu naudas

Dienas Bizness, 09.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda finansējuma novirzījusi 9,7 milj. eiro plūdu apdraudējumu mazināšanai dažādās Latvijas vietās, informē VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Finansējums piešķirts pieciem projektiem plūdu aizsardzības pasākumu īstenošanai dažādās Latvijas pašvaldībās.

2014.gada decembrī Carnikavas novadā projekta Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā ietvaros noslēdzās pirmais būvniecības posms – dambja rekonstrukcija. Līdz 2015.gada oktobrim projekta ietvaros Carnikavā ir paredzēts izbūvēt jaunu dambja posmu. Līdz ar to Carnikavas novadā iespējamo plūdu risku samazināšanai būs ieguldīts ES fondu finansējums 4,4 milj. eiro apmērā.

Pretplūdu aizsardzības pasākumi Carnikavā īstenoti ES fondu 2007-2013. gada plānošanas perioda apakšaktivitātes Plūdu risku samazināšana grūti prognozējamu vižņu-ledus parādību gadījumos ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Lelde Petrāne, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rekonstruēs Zvaigžņu ielu

Gunta Kursiša, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vairāk nekā 154 tūkstošiem latu rekonstruēs Zvaigžņu ielu Aizputē, liecina Aizputes novada domes noslēgtā iepirkumu konkursa rezultāti.

Paredzēts, ka ielas rekonstrukciju posmā no Lažas ielas līdz Brīvzemnieka bulvārim veiks SIA Aizputes ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedza 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Nozīmīgākie SIA Aizputes ceļinieks objekti, kuros šovasar darbi turpinās vai arī kurus plānots uzsākt šogad, ir autoceļa E22 posma Tīnūži-Koknese rekonstrukcija, apgaismojuma rekonstrukcija Liepājā, autoceļa A9 Rīga-Liepāja segas rekonstrukcija, veloceliņa būvniecības darbi Saldū un Kalvenes ielas rekonstrukcijas pirmā un otrā kārta Aizputē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils brīvostas 34.piestātnes rekonstrukcija izmaksājusi nedaudz vairāk kā miljonu eiro

Žanete Hāka, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies rekonstrukcijas darbi Ventspils brīvostas 34.piestātnē, kas tiek izmantota amonjaka un citu ķīmisko kravu kuģu pietauvošanai.

Piestātne celta pirms 38 gadiem un līdz šim tajā kapitāli remontdarbi nebija veikti., informē Ventspils brīvosta.

Ventspils brīvostas 34.piestātne būvēta 1976.gadā, tās garums ir 190 metru, bet dziļums pie piestātnes – 9,5 metri. No Ventspils brīvostas pārvaldes piestātni nomā stividorsabiedrība Ventamonjaks serviss.

Tā sauktā bolverka tipa piestātnes pamatne bija pildīta ar grunti, bet fasādes sienu veidoja čaulpāļi. Spraugas starp piestātnes nesošajiem betona čaulpāļiem bija aizpildītas ar šķembām un smiltīm un noslēgtas ar koka vairogiem. Piestātnes ekspluatācijas turpat 40 gadu ekspluatācijas laikā konstrukcijas bija nolietojušās.

Komentāri

Pievienot komentāru