Šogad tika noslēgta pamatskolas Rīdze ēkas restaurācija un rekonstrukcija, kuras laikā tika atjaunotas arī divas skulptūru grupas. Tomēr, iespējams, par padarīto darbu restauratoram nav izmaksāts pilns atalgojums, vēsta laikraksts Diena.

Ēkas restaurācija un rekonstrukcija, tajā skaitā divu skulptūru grupu restaurācija, tika veikta pēc Rīgas domes pasūtījuma. Skulptūru dēļ gan izveidojies konflikts starp to restauratoru Ati Cīruli un uzņēmumu, kurš noslēdzis līgumu ar domi par skulptūru atjaunošanu - RBC trans.

Ar laikrakstu Diena restaurators Atis Cīrulis sazinājās dienā, kad būvfirma RBC trans vērsusies pie viņa ar prasību atmaksāt uzņēmumam iemaksāto avansu par skulptūru restaurāciju, jo darbi nav izpildīti laikus. Tomēr A. Cīrulis uzskata, ka uzņēmums nevēlas pildīt savas saistības.

Kā pārliecinājās laikraksts, A. Cīrulim ar būvfirmu RBC trans līgums par pamatskolas Rīdze fasādes dekoratīvo elementu attīrīšanas, iekonservēšanas, restaurācijas, gruntēšanas un krāsošanas darbiem parakstīts šā gada 22. aprīlī. Līguma summa noteikta 1243,80 Ls apmērā, un galvenais restauratora uzdevums bija skulptūras Ģimene un Zināšanas restaurācija, izveidojot trūkstošās detaļas analogi vēsturiskajam izskatam. Tā, piemēram, vienai no skulptūrām atjaunota roka, kura laika gaitā bija nodrupusi.

Rīgas pamatskolā Rīdze (Kr. Valdemāra ielā 2) prezentēta elektroniskā sistēma, kas turpmāk Rīgas skolu audzēkņiem ļaus norēķināties par ēdināšanu, izmantojot skolēna personalizēto e-karti.

Pamatskola Rīdze ir pirmā Rīgas skola, kurā pilotprojekta veidā tiek ieviesta jaunā norēķinu sistēma ar skolēna personalizēto e-karti. Tā sniedz audzēkņu vecākiem iespēju iemaksāt pusdienām domātu naudu «elektroniskajā maciņā» un sadalīt to starp maciņam pievienotām e-kartēm, tādējādi norēķinoties bērniem nav jāizmanto skaidra nauda. Ieviešot jauno sistēmu, bērnu vecāki varēs būt droši, ka bērniem atvēlētā nauda tiks tērēta pārtikai tikai skolas ēdnīcā.

Skolēna personalizēto e-karti vairākās Rīgas skolās jau izmanto kā elektronisku caurlaidi.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Pirmdien, 6.oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau devīto reizi tika pasniegta 2014.gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā piešķirta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Radošo industriju centra autoriem – arhitektiem Ģirtam Valeinim, Jānim Prusakam, Kristīnei Krakopei, Signei Zihelmanei un inženierim Artim Silmanovičam – Par kompetenci un degsmi 21.gadsimta augstākās izglītības un pētniecības prasībām atbilstošas sabiedriskas būves izveidošanā, informē Rīgas domes abiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda, ka šī gada būvju skatē kopā ar žūrijas ekspertiem īpaši apskatīti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, pievēršot uzmanību tādiem pilsētvides raksturlielumiem kā energoefektivitāte, vides pieejamība un universālais dizains, novērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos.

«Īpašs gandarījums par jauno RTU Radošo industriju centru Ķīpsalā, kas kopš pagājušā mācību gada ir arī Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes jaunā mājvieta. Objekts neapšaubāmi demonstrē Rīgas arhitektūras skolas varējumu un, cerams, dos vērā ņemamu ieguldījumu topošo inženieru un radošo industriju speciālistu profesionālajā izaugsmē,» uzsvēra G. Princis.

Lielās talkas laikā, 27.aprīlī, sakopjot un pielāgojot civilās aizsardzības prasībām vairāku pašvaldību ēku pagrabus, Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot arī savus ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai, informēja pašvaldībā.

Viens no pagrabiem, ko plāno sakārtot pašvaldība, atrodas Rīgas 49.vidusskolā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65. Lai informētu par pareizu telpu pielāgošanu un pašvaldības turpmākajām iecerēm, trešdien, 24.aprīlī, plkst.12 skolas sporta kompleksā Krišjāņa notiks preses konference, kurā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), vicemēre Linda Ozola (JKP), Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš un skolas direktors Imants Mednis.

Preses konferences laikā būs iespējams apmeklēt ēkas pagraba telpas, kur pašvaldības pārstāvji sniegs ieteikumus pareizai telpu pielāgošanai patvēruma vietas veidošanai.

Septembrī Ventspils ostas pievadceļu sakārtošanai papildu iedalīti 7,12 miljoni eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tas ir papildinājums Ventspils brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, kura rezultātā sešu gadu laikā plānots izbūvēt un veikt rekonstrukciju 39 objektos Ventspilī, informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visu plānoto darbu pabeigšana plānota līdz 2015.gada 3.ceturksnim.

Pašreiz norit rekonstrukcijas darbi šādos objektos: Sanatorijas ielā, Latgales ielā, Kustes dambī posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas robežai, Celtnieku ielā posmā no Siguldas ielas līdz Talsu ielai, Krasta ielas izbūve starp Virves ielu un Medus ielu, Dzintaru ielā posmā no nekustamā īpašuma Ziemeļu ielā 21 līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 92, kā arī turpināsies darbi pie neapgūto teritoriju sakārtošanas Dzintaru ielā 68, un infrastruktūras izbūves Kaiju ielā 9 (Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā).

Turpinot iesākto zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla rekonstrukciju un atjaunošanu, arī šogad AS Sadales tīkls Ventspilī realizē projektus, kas paaugstinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti, informē uzņēmums.

Ventspilī AS Sadales tīkls šogad īstenos 16 projektus, elektrotīkla attīstībā ieguldot 1,2 miljonus eiro. Pilsētā turpinās pērn uzsāktā sadales punktu rekonstrukcija, vidējā sprieguma elektrotīklā tiek izbūvēti attālināti vadāmi jaudas slēdži, bet, turpinot sadarbību ar Ventspils pašvaldību, elektrotīkla rekonstrukcija vairākās pilsētas ielās tiek veikta vienlaicīgi ar pašvaldības plānotajiem ielu un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem.

Jebkuru inženiertehnisko iekārtu, tostarp elektrotīkla, droša un nepārtraukta ekspluatācija nav iespējama bez periodiskām pārbaudēm, remontdarbiem un atjaunošanas. Lai elektrotīkls būtu drošs, efektīvs, tas savlaicīgi un noteiktā apjomā ir jāatjauno, jo tā elementi kalpo vidēji 40 - 50 gadus, un tas ir galvenais nosacījums, lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroenerģiju iedzīvotājiem un samazinātu dažādu ārējo risku ietekmi uz elektroapgādes nepārtrauktību.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Noslēdzies VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotais projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana, informē VNĪ.

VNĪ robežšķērsošanas vietu Vientuļi (RŠV) ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Vientuļu RŠV rekonstrukcijā izmantotas modernākās muitas un robežkontroles tehnoloģijas un ievērotas visas aktuālās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz robežšķērsošanas vietām, kas ievērojami uzlabos robežas un muitas kontroles kvalitāti, sekmēs kontrabandas ierobežošanu un stiprinās valsts un ES iekšējo drošību.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Šovasar tiks sākta 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukcija par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Posmu rekonstruēs piegādātāju apvienība ACBR78 par 9,266 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piegādātāju apvienības pārstāve Ruta Kande un VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šodien parakstīja līgumu par autoceļa Rīga-Liepāja rekonstrukciju no 163,28. līdz 185,8.kilometram.

Lange informēja, ka rekonstrukcijas laikā šajā posmā tiks sakārtots segums - tiks veikta reciklēšana 20 centimetru biezumā un tiks ieklātas trīs asfaltbetona kārtas 16 centimetru biezumā, tiks sakārtoti tilti pār Trumpi un Ālandi, tiks sakārtotas 35 caurtekas, kā arī nobrauktuves un autobusu pieturvietas.

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Likvidēta būvfirma AS "RBSSKALS", liecina "Firmas.lv" informācija.

Lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma šogad 3.aprīlī, savukārt kompānija no uzņēmumu reģistra izslēgta piektdien, 16.maijā.

Kompānijai savulaik jau bija sākts likvidācijas process, taču uzņēmuma darbība tika atjaunota - "RBSSKALS" likvidācijas process tika sākts 2020.gada 27.janvārī, bet pabeigts 2020.gada 22.maijā, pieņemot lēmumu par darbības atjaunošanu.

Jau ziņots, ka 2017.gadā maksātnespēju pieteica vairāki ar būvniecības uzņēmumu "RBSSKALS" saistīti komersanti - SIA "RBSSKALS Construction", SIA "RBSSKALS Engineering" un SIA "RBSSKALS būvvadība". Visi šie uzņēmumi ir likvidēti.

"RBSSKALS" grupas īpašnieks Māris Saukāns iepriekš skaidroja, ka problēmas uzņēmumu grupai radīja būvniecības krīze 2016.gadā - 2015.gadā uzņēmums pabeidza vairākus lielus būvniecības projektus, bet jauni to vietā nebija.

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedzis 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Pērn uzņēmums strādājis ar stratēģiju, kas paredz ražošanas procesu uzlabošanu un striktākus materiālu izlietojuma plānošanas un kontroles pasākumus, kā rezultātā paaugstinājusies uzņēmuma rentabilitāte, un ražošanas izmaksas, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājušās par vairāk nekā 11%.

Restrukturizācijas rezultātā uzņēmums arī samazinājis savas administratīvās izmaksas par 48%. Kā skaidro SIA Aizputes ceļinieks vadība, šāda pieeja ļāvusi uzņēmumam piedalīties iepirkumos ar konkurētspējīgu cenu piedāvājumu, nodrošinot uzņēmuma saimnieciskās darbības pozitīvu rezultātu sasniegšanu.

Ziedoņdārzā sākta vērienīga rekonstrukcija, informēja Rīgas domē.

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku, bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Ziedoņdārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939.gadā. Parkā uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam.

Gadu gaitā Ziedoņdārzs kļuvis nepievilcīgs - bradājamais baseins sen nedarbojas, celiņu iesegums ir nolietots un saplaisājis, dārznieka māja ir sliktā stāvoklī, stādījumi pārauguši.

Augusta beigās Ziedoņdārzā sākta rekonstrukcija. Darbu gaitā notiks gājēju celiņu seguma atjaunošana, vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bradājamā ūdens baseina atjaunošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana un vēl viena jauna bērnu laukuma izveide, vingrošanas laukuma izveide, jaunu soliņu uzstādīšana un esošo soliņu remonts, apgaismojuma izbūve, dārznieka mājas atjaunošana, sabiedriskās tualetes izbūve , videonovērošanas sistēmas izbūve līdz pieslēguma vietai Sparģeļu ielā, suņu pastaigu laukuma izveide, teritorijas apzaļumošana un zāliena atjaunošana, kā arī tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu uzstādīšana.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa veicis investīciju 800 tūkstošu eiro apjomā, iegādājoties jaunu asfalta tehniku – divus ieklājējus un trīs veltņus.

Jauno tehniku uzņēmums jau sācis izmantot Latvijas ceļu būvē - lidostā Rīga, Ulmaņa gatves rekonstrukcijā, autoceļa P132 Rīga - Jaunmārupe segas rekonstrukcijā, autoceļa A13 Rēzekne – Daugavpils segas rekonstrukcijā, autoceļa E22 Ludza – Terehova segas rekonstrukcijas darbos, autoceļa P62 Krāslava – Madona atjaunošanā un citos.

Uzņēmuma vadība norādījusi, ka veiktās investīcijas jaunās asfalta tehnikas iegādē A.C.B. ļaus turpināt palielināt darbu izpildes kvalitāti un ražību. Jaunās tehnikas ekspluatācija esot par 10- 20% lētāka nekā vecās tehnikas izmantošana.

«Varēsim paveikt lielāku darba apjomu augstākā kvalitātē, veltot tam īsāku laiku. Tas ir īpaši izšķiroši tieši šobrīd, kad ceļu būves nozarē vērojama asa konkurence un cenu dempings,» norādīja A.C.B. Uzņēmumu grupa tehniskais direktors Dzintars Pomers.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību konkursā par Liepājas lidostas rekonstrukcijas būvdarbiem, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniegusi SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate un tā tiks izskatīta 29. jūlijā.

Uzņēmuma pārstāvis - zvērināts advokāts Juris Beikmanis skaidro, ka pasūtītājs ir izslēdzis no turpmākās dalības iepirkumā trīs lielus un pieredzējuši pretendentus, atstājot vienu - SIA CBF Binders, kurš pasūtītājam varēs nosaukt jebkādu augstāko cenu par darbu veikšanu, kā to paredz slēgta konkursa noteikumi. Faktiski pasūtītājs ar savu lēmumu ir panācis, ka netiek nodrošināta konkurence un netiks nodrošināta efektīva finanšu līdzekļu izmantošana, saka Igate pārstāvis. Konkurences neesamības situācijā tirgus dalībnieks var manipulēt ar cenu, kas šajā gadījumā visticamāk nevis tiks samazināta, bet gan palielināta, norāda J. Beikmanis.

Liepājas pašvaldība nolēmusi Valsts kasē aizņemties 564, 65 tūkstošus latu aizņēmumu Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēkas renovācijai. Tāpat deputāti vienojās Valsts kasē ņemt ilgtermiņa aizņēmumu 442,78 tūkst. Ls apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta Liepājas pilsētas skvēru un apstādījumu teritoriju rekonstrukcija īstenošanai.

No kopējās aizņēmuma summas 400 tūkstoši tiks pieprasīti jau šogad, savukārt atlikušie 164,6 tūkstoši – nākamgad. Aizņēmums Valsts kasei būs jāatdod nākamo 15 gadu laikā.

Liepājas valsts 1. ģimnāzijas ēka ir viens no izcilākajiem Eiropas augstāko standartu jūgendstila arhitektūras paraugiem, kurai skolu ēku arhitektūrā Latvijā līdzvērtīgu nav (izņemot ēku Rīgā, Strēlnieku ielā 4a, kura celta 1905. gadā pēc būvinženiera Mihaila Eizenšteina projekta). To atzinis RTU profesors J.Krastiņš savā pētījumā Liepājas jūgendstila arhitektūra.

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēka uzbūvēta laika posmā no 1909.-1912.gadam pēc arhitekta L.Melvila projekta kā Liepājas meiteņu ģimnāzija. Pamatakmens skolas ēkai likts 1910.gada 22.maijā. Jūgendstilā celtā skolas ēka pabeigta 1912.gadā.

Turpinoties Rīgas HES rekonstrukcijai, 9. augustā, no Rīgas ostas uz ražotni nogādāja jaunu hidroagregāta Nr.2 turbīnu. Kravu ar 150 tonnu smago turbīnu, piegādāja no General Electric rūpnīcas caur Hamburgas ostu, informē AS Latvenergo Komunikācijas projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Kravas transportēšana pa Rīgas ielām notika naktī, kad uz autoceļiem ir viszemākā transporta intensitāte.

9.augusta rītā jaunā turbīna, kas sastāv no turbīnas rumbas un piecām turbīnas lāpstām, sekmīgi saņemta AS Latvenergo Rīgas HES. Vērienīgā rekonstrukcijas projekta ietvaros tā aizvietos līdzšinējo hidroagregāta Nr. 2 turbīnu.

«Latvijā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums ir ievērojams – 30-40% no patēriņa. Tādējādi ir gandarījums, ka Rīgas HES sekmīgā rekonstrukcija ne tikai paaugstinās hidroelektrostaciju hidroagregātu drošību, bet palielinās elektroenerģijas efektīvu izstrādi, saražojot par 2–4 % vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim,» komentē AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Noslēgumam tuvojas Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija, kuras mērķis piegulošo teritoriju aizsardzība no plūdu draudiem, informē Zemkopības ministrijā.

Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja kritiskā stāvokļa dēļ pastāvēja nacionāla mēroga plūdu draudi, jo varēja applūst līdz 60 000 hektāru lielas zemes platības.

Projekta īstenošanas laikā tiek veikta Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija 11,1 km garumā, atjaunojot gan dambi, gan 3,9 km garumā to papildus nostiprinot ar metāla sietu konstrukcijām, kas pildītas ar dolomīta akmeņiem. Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukciju paredzēts noslēgt šā gada 31. augustā.

Projekts Lubāna ezera hidrotehnisko būvju kompleksa aizsargspēju palielināšana pieguļošo teritoriju aizsardzībai pret plūdu draudiem – 1. kārta Dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātē Vides risku samazināšana. Šā projekta izmaksas ir 1,3 miljoni eiro. Būvniecības tehnisko projektu izstrādāja SIA Geo Consultants, projekta tehnisko realizāciju veic SIA Riga rent, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Zvidze.

Turpinās Biķernieku kompleksās sporta bāzes sacīkšu trases posma rekonstrukcija, kā to paredz ceļu būves uzņēmuma CBF SIA Binders līgumsaistības ar rekonstrukcijas pasūtītāju - VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijam, informē SIA Binders pārstāve Vita Noriņa.

Kopš rekonstrukcijas darbu sākšanas šā gada sākumā ir demontētas atjaunošanai paredzētās trases drošības konstrukcijas, nofrēzēts vecais asfaltbetons, uzsākta trases betona apmaļu pamatu izbūve un gājēju tuneļa rekonstrukcija.

Rekonstrukcijai līgumā paredzētā apjoma ietvaros jābūt pabeigtai līdz šā gada 1.jūlijam.

Projekts paredz atsevišķu trases posmu rekonstrukciju ar dažādiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Kopumā līdz jūlijam tiks rekonstruēti 734 m no trases kopējā garuma.

Vislielākais darbu apjoms paredzēts posmā no starta pozīcijas līdz vietai trasē, kur beidzas Elkoņa līkums. Šeit 5 cm biezumā nofrēzēts vecais asfalta segums, neskarot trases apakšējās konstrukcijas. 2-3 cm biezumā tiks ieklāta izlīdzinošā asfaltbetona kārta, uz tās tiks ieklāta asfaltbetona virskārta 5 cm biezumā.