Citas ziņas

Iekšlietu ministrija pārņems Rīgas centru

, 22.09.2008

Jaunākais izdevums

Latvijas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumu ietvaros piektdien, 26. septembrī Rīgas Kongresu namā, Kronvalda parkā un Daugavmalā notiks Iekšlietu ministrijas organizēta jauniešu interaktīvā diena Drošība un kārtība – Latvijai 90.

Šīs dienas laikā dažādos pasākumos un aktivitātēs ikvienam interesentam, bet jo īpaši jauniešiem, būs iespēja iepazīties ar Rīgas pašvaldības policijas un Iekšlietu ministrijas dienestu – Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – vēsturi, šodienu un nākotnes vīziju, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece, Preses centra vadītāja.

Vērienīgais pasākums tiks atklāts Rīgas Kongresu namā plkst. 10.00, piedaloties Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Aivaram Straumem, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Iekšlietu ministrijas vadības pārstāvjiem.

Kongresu nama Jaunajā zālē šajā dienā no plkst. 10.00 – 16.00 notiks jauniešu konference par izglītību Iekšlietu ministrijas sistēmā un Iekšlietu ministrijas dienestu prestižu. Konferencē piedalīsies aptuveni 200 Iekšlietu ministrijas izglītības iestāžu kadeti un jaunieši no Latvijas skolām, kurās izveidotas specializētās mācību klases.

Jauniešus uzrunās Latvijas Policijas akadēmijas rektors Vitolds Zahars, kā arī ģenerāļi, Iekšlietu ministrijas dienestu priekšnieki – Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, Valsts robežsardze priekšnieks Gunārs Dāboliņš un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis.

Konferences laikā jaunieši gan interaktīvi prezentēs savas mācību iestādes, gan sadarbībā ar jauniešiem no biedrības „Jauniešu konsultācijas” diskutēs par policistu, ugunsdzēsēju, robežsargu profesijas prestižu. Par savu darbu un karjeru iekšlietu sistēmā stāstīs Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra priekšnieks, NATO čempions Valdis Bikovskis, Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes helikoptera pilots Raimonds Liepiņš, VUGD operatīvās vadības pārvaldes priekšnieka vietnieks Ivo Mežulis un citi.

Konferences mērķis ir rosināt jauniešus, kas savu nākotni vēlas saistīt ar darbu iekšlietu dienestos, izvērtēt šīs grūtās un sarežģītās profesijas plusus un mīnusus, būt aktīviem dalībniekiem to nākotnes veidošanā.

Savukārt Kronvalda parkā pie Kongresu nama visas dienas garumā – no plkst. 10.00 – 16.00 - būs iespējams apskatīt un aptaustīt Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes transportlīdzekļus, piedalīties konkursos, viktorīnās un rotaļās gan pieaugušajiem, gan bērniem un Ceļu satiksmes drošības direkcijas drošības stendā izmēģināt, kas notiek ar tiem, kas brauc nepiesprādzējušies.

No plkst. 12.30 – 12.50 Kronvalda parkā savas prasmes rādīs Valsts robežsardzes dienesta suņi, bet no plkst. 13.00 - 13.30 ar paraug-demonstrējumiem uzstāsies speciālo uzdevumu vienība „Alfa”.

Kanālmalā pie Kronvalda parka no plkst. 10.00 – 16.00 varēs apskatīt un izmēģināt ūdenslīdēju/glābēju laivas un aprīkojumu.

Iejusties un orientēties dažādajās aktivitātēs Kronvalda parkā palīdzēs mūziķis un dīdžejs Aigars Runčis, bet viņam asistēs Bebrs Bruno, Runcis Rūdis un Zilonītis Baltiņš.

Savukārt Daugavmalā piestātnē pie Vanšu tilta no plkst. 11.30 – 12.00 notiks Valsts robežsardzes kuģu parāde, kurā piedalīsies arī robežsardzes helikopters.

No plkst.12.00 – 16.00 ikviens interesents varēs apskatīt Valsts robežsardzes kuģus „Rānda” un „Valpas”, kuterus, helikopteru un robežsargu speciālos līdzekļus un ekipējumu.

Savukārt Rīgas Kongresu nama vestibilā no plkst. 10.00 – 16.00 būs apskatāma fotogrāfiju un priekšmetu izstāde, speclīdzekļi un ieroči un Iekšlietu ministrijas sistēmas mācību iestāžu interaktīvie stendi. Apmeklētāji varēs veikt pārbaudi ar melu detektoru, iemēģināt roku šaušanas stendā un piedalīties konkursos un viktorīnās.

Jauniešu interaktīvās dienas noslēgumā plkst. 16.00 Kongresu namā tiks apbalvoti iekšlietu sistēmā strādājošo darbinieku bērnu zīmējumu konkursa „Mana mamma/tētis darbā” labāko darbu autori. Pasākumu kuplinās bērnu popgrupa Kukainīši.

Plkst. 16.30 sāksies noslēguma koncerts, kurā uzstāsies Iekšlietu ministrijas koris Vairogs, Latvijas Policijas akadēmijas vīru koris Iustus un meiteņu ansamblis Rota, kā arī Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes koris.

Fotogrāfiju un priekšmetu izstāde, kurā apkopotas liecības par ugunsdzēsēju, policijas, robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes attīstību Latvijas valsts pastāvēšanas 90. gados, oktobrī un novembrī apceļos Latvijas lielākās pilsētas – Daugavpili, Rēzekni, Valmieru, Liepāju, Jelgavu un Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienesta pārbaudes rezultātā atzīts, ka Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksā Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 strādājošo personu ēdināšanas nenodrošināšana ir saistīta ar Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktora L. Ozola un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītājas V. Silkanes savu amata pienākumu nepildīšanu, ar vairākiem trūkumiem Iekšlietu ministrijas kopējā darba organizācijā, kā arī ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka V.Elkšņa un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra A. Straumes savu amata pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pirmdien, 21. jūlijā, apstiprināja dienesta pārbaudes rezultātus par Iekšlietu ministrijas un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras amatpersonu rīcību saistībā ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu IeM administratīvo ēku kompleksā Čiekurkalna 1.līnijā 1, saskaņā ar kuriem ierosināta disciplinārlieta pret divām amatpersonām, bet vēl divām izteikts aizrādījums, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece, Preses centra vadītāja.

Disciplinārlietas ierosinātas pret Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktoru Laimoni Ozolu un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītāju Vinetu Silkani. L. Ozols uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināts no pienākumu izpildes. Lēmums par amatpersonām piemērojamo sodu tiks pieņemts mēneša laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī ir lieliska iespēja tikt vaļā no sliņķiem un kabinetos sēdētājiem, paudis Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, paredzot samazināt vadošo amatu skaitu Iekšlietu ministrijā.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ceturtdien, 9. jūlijā, iknedēļas Iekšlietu ministrijas dienestu vadītāju sanāksmē uzdeva veikt pasākumus, lai samazinātu štata vietu skaitu Iekšlietu ministrijā un tās dienestos, īpaši augstāko un vidējo vadītāju līmenī, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja.

Ministrs sanāksmē norādīja, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un budžeta ieņēmumu samazinājumu, lai nākamgad būtu iespējams izveidot sabalansētu valsts budžetu, valdība ir lēmusi samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reorganizēs Iekšlietu ministrijas sporta centru

, 02.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija šodien, 2. oktobrī, pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts aģentūras Iekšlietu ministrijas sporta centrs reorganizāciju. Aģentūru ar nākamā gada 1. janvāri paredzēts pievienojot Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrai.

Aģentūras reorganizāciju izvērtēja darba grupa, kas secināja, ka, veicot reorganizāciju, iespējams uzlabot aģentūras darbību un samazināt iestādes uzturēšanai nepieciešamos administratīvos izdevumus, tos tālākā gaitā novirzot reģionālu darbinieku amatu vietu izveidei, kas nepieciešamas aģentūras funkciju veikšanai un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm fiziskās sagatavotības veicināšanai.

Valsts aģentūrā Iekšlietu ministrijas sporta centrs pašreiz ir nodarbināti 22 darbinieki. Reorganizācijas rezultātā plānots samazināt darbinieku skaitu, likvidējot četras štata vietas ar kopējo darba algas fonda ietaupījumu 8 160 Ls gadā. Pārējie valsts aģentūrā nodarbinātie pēc reorganizācijas turpinās darbu Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iekšlietu dienesti veidos vienas pieturas aģentūras

Madara Fridrihsone, Db, 02.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu dienesti – Valsts policija, Valsts Robežsardze, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tiks pakļauti strukturālām reformām.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijā tapušo informatīvo ziņojumu, ar kuru šodien iepazinās Ministru kabinets, Latvijā plānots izveidot piecus reģionālos centrus.

Vidzemes reģionālo centru veidos Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Valkas, Limbažu un Valmieras struktūras, iekšlietu dienestu reģionālais centrs atradīsies Valmierā. Zemgales reģionālo centru veidos Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Tukuma un Jelgavas struktūras, bet reģionālais centrs atradīsies Jelgavā.

Latgales reģionālo centru veidos Balvu, Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes iekšlietu struktūras, ar reģionālā centra atrašanās vietu Daugavpilī. Savukārt Kurzemes reģionālo centru veidos Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Talsu un Ventspils iekšlietu struktūras ar reģionālā centra atrašanās vietu Liepājā, bet Rīgas reģionālajā centrā iekļaus Rīgas reģionālo pārvaldi, Jūrmalas un Ogres struktūras. Rīgas reģionālais centrs atradīsies Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalnkaziņu atbrīvo no amata

LETA, 28.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domē šodien pieņemts lēmums pārtraukt darba attiecības ar pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktoru Agni Kalnkaziņu, jo aģentūra no 1.marta tiks likvidēta.

Rīgas domes deputāts Dainis Stalts (Demokrātiskie patrioti) pauda pārsteigumu, ka darba attiecības pārtrauktas pēc abpusējas vienošanās, jo vēl nesen Kalnkaziņš aizrautīgi stāstījis par aģentūras nākotnes plāniem. Kalnkaziņš aģentūru vadījis 15 gadus un ir viens no nedaudzajiem, kas institūcijas likvidēšanas dēļ zaudējis darbu.

Jau ziņots, ka 132 likvidējamās aģentūras darbinieki pagājušā nedēļā noslēguši darba līgumu ar pašvaldības SIA Rīgas meži, kas no 1.marta pārņems aģentūras funkcijas. Darba līgumos saglabāti visi iepriekšējie nosacījumi, kas saistās ar Rīgas dārzu un parku darbinieku tiesībām un pienākumiem, tomēr aģentūras vadītāja šo darbinieku vidū nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iekšlietu ministrijā plāno samazināt budžetu par 4.3 miljoniem

, 08.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Iekšlietu ministrijas dienestu vadītāji rīt, 9. jūlijā pārrunās jautājumus, kas saistīti ar nozares darbību budžeta samazināšanas apstākļos. Ministrija radusi iespēju samazināt valsts pamatbudžeta izdevumus 5.91% apmērā no izdevumu kopsummas. Kopējā summa, kas saskaņā ar protokollēmumu jāietaupa Iekšlietu ministrijai, ir 4.3 miljoni latu.

Sanāksmē tiks pārrunāti jautājumi par Iekšlietu ministrijas funkciju nodrošināšanu pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ņemot vērā valdības lēmumu samazināt budžeta izdevumus. Pēc samazināšanas Iekšlietu ministrijas plānotie pamatbudžeta izdevumi būs 232.5 miljoni latu, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja.

Saskaņā ar priekšlikumiem, ko Iekšlietu ministrija iesniedza Finanšu ministrijai, izdevumu samazinājums tiks panākts, par 1.5 miljoniem latu samazinot plānotos līdzekļus valsts materiālo rezervju atjaunošanai un par 300 000 latu – izdevumus lietisko pierādījumu glabāšanai, realizācijai un iznīcināšanai. Vēl 650 000 latu ietaupīti saistībā ar to, ka Iekšlietu ministrija vēlāk nekā plānots pārcēlās uz jauno administratīvo ēku kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1, līdz ar to nebija jāmaksā valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi ieplānotā nomas maksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Segliņu apciemos Lietuvas kolēģis

Jānis Lasmanis, Db, 07.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savā pirmajā ārvalstu vizītē esot Lietuvas iekšlietu ministra amatā Raimundas Palaitis dosies uz Latviju, lai tiktos ar mūsu iekšlietu ministru Mareku Segliņu.

Rīgā R. Palaitis ieradīsies rīt - 8.janvārī. Viņš tiksies ar Iekšlietu ministru Mareku Segliņu, lai pārrunātu sadarbības iespējas abu valstu noziedzības situācijas mazināšanai ekonomiskās krīzes apstākļos.

„Šajā saspringtajā ekonomiskajā situācijā, kad atsevišķos noziedzīgu nodarījumu veidos vērojams pieaugums, kaimiņvalstu saliedēta darbība ir īpaši aktuāla,” sacīja Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Vizītes laikā tiks pārrunāti arī citi jautājumi, tostarp, viedokļu saskaņošana abu valstu nākotnes dialogos ar Čehiju, kā pašreizējo Eriopas Savienības prezidējošo valsti, un jau tuvākajā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notiks no 15. līdz 16. janvārim Prāgā. Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Raimundas Palaitis iepazīsies arī ar Iekšlietu ministrijas administratīvo kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Infrastruktūras sakārtošanai iekšlietu nozarē cer piesaistīt privāto finansējumu

Db.lv, 27.10.2021

Jau ziņots, ka AS "UPB" sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Nodrošinājuma valsts aģentūru ir izstrādājusi Ugunsdzēsības depo tipveida projektus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi Iekšlietu ministrijas piedāvājumu par publiskā un privātā sektora sadarbību infrastruktūras sakārtošanai iekšlietu nozarē, lai piesaistītu privāto finansējumu jaunu katastrofas pārvaldības centru būvniecībai Rīgā un reģionos.

Centru plānots būvēt Bolderājā, Ludzā, Dubultos, Bulduros, Krāslavā, Rēzeknē, Balvos, Saldū, Aizkrauklē, Zilupē, Limbažos, Kuldīgā, Jelgavā, Dundagā, Dobelē un Preiļos.

Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā, tiks veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, lai novērtētu šāda projekta ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu.

Pamatojoties uz finanšu un ekonomisko aprēķinu rezultātiem, Iekšlietu ministrija sagatavos un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs konceptuālo ziņojumu par publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanas iespējām un paredzētajām darbībām katastrofas pārvaldības centru būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūrniece: Līdzekļu samazinājums apdraudēs valsts drošības pamatus

, 21.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka iekšlietu nozarē ietaupījums nav pieļaujams nedz 30, nedz 40 procentu apmērā.

Šodien, 21.aprīlī, Ministru kabineta sēdē ministre ir iecerējusi aicināt valdības locekļus ļoti rūpīgi izvērtēt valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus iekšlietu nozarei. „Šāds samazinājums apturētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu pamatfunkciju veikšanu, apdraudot sabiedriskās kārtības un valsts drošības pamatus,” uzskata ministre.

Iepriekšējie ministrijas veiktie pasākumi ir ļāvuši par 19% samazināt 2009.gada atlīdzības fonda izdevumus. Samazinājums panākts, IeM sistēmas darbiniekiem 2009.gadā nemaksājot pabalstus, piemaksas, prēmijas, visās IeM padotības iestādēs samazināts personāla skaits. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm no 120 uz 50 latiem samazināta ikmēneša uzturdeva, no 40 uz 30 dienām samazināts ikgadējā atvaļinājums ilgums, no trīskāršas mēneša vidējās izpeļņas uz vienas mēneša vidējās izpeļņas apmēru samazināts atvaļināšanas pabalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts radaru partneri meklē dīvainā slepenībā

, 12.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija plāno uz ceļiem izvietot vēl simts jaunus fotoradarus. Fotoradarus uzstādīs Iekšlietu ministrijas izraudzīts privāts partneris, taču, pēc kādiem kritēijiem to izvēlēsies, Iekšlietu ministrija slēpj.

LTV raidījums De Facto centies noskaidrot, kāpēc ir šāda slepenība.

«Pie mums tikai retais autovadītājs ievēro atļauto ātruma ierobežojumu, tāpēc iespējas uz Latvijas ceļiem uzstādīt simts fotoradarus kādam uzņēmējam sola fantastiskas biznesa iespējas, jo ienākumi šeit varētu būt mērāmi miljonos latu. Nenoliedzami, ka ļoti gards kumoss. Tikai dīvaini, ka valdība ļoti lielā slepenībā lemj, kurš pie šī gardā kumosa tiks,» secinājis De Facto.

Ministru kabinets ziņojumu par plānoto fotoradaru iepirkumu uzklausīja septembra beigās valdības sēdes slēgtajā daļā. Pie radariem plāno tikt, izmantojot privāto, publisko partnerību. Un aptuveni tas varētu notikt šādi: valsts izaugās kādu uzņēmēju, kurš uz Latvijas ceļiem uzstāda simts fotoradarus, radaru izmaksas sedz partneris, ne valsts. Uzņēmēja izdevīgums rodas soda naudās, proti, tajās valsts un uzņēmējs dalās. Taču pagaidām nekas konkrētāks nav zināms, jo par radaru iegādi atbildīgās amatpersonas Iekšlietu ministrijā un arī Valsts policijā interviju De Facto vairākkārt atteikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš šodien, 29.septembrī, ierosinājis dienesta pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem, izsniedzot un lietojot Iekšlietu ministrijas autotransporta stāvēšanas atļauju kādam ar Iekšlietu ministriju nesaistītam transportlīdzeklim.

Mareks SegliņšPārbaude ierosināta pēc 2008.gada 28.septembrī interneta portālā TVNET ievietotās publikācijas Mistisks Segliņa padomnieks braukā ar mistisku auto, kurā redzama invalīdu autostāvvietā stāvoša automašīna Mercedes-Benz ar valsts reģistrācijas numuru GB–209 un logā ievietotu Iekšlietu ministrijas atļauju Nr.96.

Pretēji publikācijā apgalvotajam, atļauja nav izsniegta nevienam esošajam vai bijušajam iekšlietu ministra štata vai ārštata padomniekam, taču pastāv pamatotas aizdomas, ka tā izsniegta un lietota neatbilstoši Iekšlietu ministrijas autotransporta stāvēšanas atļauju izsniegšanas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktoram – vēl viena disciplinārlieta

, 22.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ierosinājis vēl vienu disciplinārlietu pret Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktoru Laimoni Ozolu, jo radušās aizdomas par nesamērīgu saistību uzņemšanos līguma projektā par telpu nomu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai Iekšlietu ministrijas administratīvajā kompleksā Čiekurkalna 1.līnijā 1.

Iekšlietu ministrijas Aģentūru uzraudzības nodaļas šodien ministram iesniegtajā ziņojumā norādīts – L. Ozols ir apstiprinājis un iesniedzis saskaņošanai Iekšlietu ministrijā tādu telpu apakšnomas līguma projektu, ar kuru uzņēmies nesamērīgas līgumsaistības, kā rezultātā radījis kaitējumu Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai, Iekšlietu ministrijai un līdz ar to valsts interesēm.

Tādējādi var secināt, ka L. Ozola rīcībā, iespējams, ir saskatāmas Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā minētā disciplinārpārkāpuma „Amata pienākumu nepildīšana” pazīmes, norādīts ministra parakstītajā rīkojumā.

Lai izvērtētu šos faktus, pret L. Ozolu ierosināta vēl viena disciplinārlieta. Jau ziņots, ka ministrs jau ierosināja disciplinārlietu pret viņu saistībā ar Iekšlietu ministrijas Galvenās inspekcijas dienesta pārbaudē konstatētajiem trūkumiem aģentūras darbā, risinot jautājumu par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu IeM administratīvo ēku kompleksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautiskās misijas turpinās, bet ar mazāku dalībnieku skaitu

, 14.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija arī nākamgad piedalīsies civilās misijās Kosovā, Afganistānā un Gruzijā, taču ar mazāku dalībnieku skaitu.

Šādu lēmumu Ministru Kabinets pieņēmis pēc tam, kad uzklausījis iekšlietu ministres Lindes Mūrnieces sniegto ziņojumu par iekšlietu sistēmas darbinieku dalību starptautiskajās misijās un operācijās.

Eiropas Savienības (ES) Novērotāju misijā Gruzijā arī turpmāk paliks divi pārstāvji, bet policijas misijā Afganistānā un likuma varas nodrošināšanas misijā Kosovā nosūtāmo civilo ekspertu skaits nākamajam periodam samazināts līdz vienam ekspertam katrā valstī. Šobrīd Afganistānā uzturas 2 iekšlietu sistēmas darbinieki, bet Kosovā – 10 eksperti.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā, līdzdalība šajās ES civilajās ekspertu misijās ir nozīmīga Latvijas starptautisko saistību sastāvdaļa, taču viena pārstāvja uzturēšanās misijā valstij vidēji izmaksā 40 tūkstošus, tāpēc samazināta finansējuma apstākļos visas trīs misijas nav iespējams turpināt līdzšinējā apjomā. Ņemot vērā, ka Kosovas misija ir līdz šim lielākā Eiropas Drošības un aizsardzības politikas misija ar kopskaitā aptuveni 1800 starptautisko civilo ekspertu dalību, arī Latvijas līdz šim nosūtīto amatpersonu skaits ir bijis visnotaļ liels un nākamajam periodam var tikt samazināts, neradot būtisku kaitējumu. Izvērtējot definētās ārpolitikas prioritātes un pašreizējo ekonomisko situāciju, būtiski šobrīd ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas speciālistu dalību Gruzijā, jo šis konfliktu skartais reģions ir tuvu kaimiņos Eiropas Savienībai, līdz ar to tas atstāj iespaidu uz visa reģiona stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šī civilā misija Gruzijā ir vienīgais starptautiskais novērotājs, kas darbojas tiešā Abhāzijas un Dienvidosetijas tuvumā, ļaujot starptautiskajai sabiedrībai spriest par notikumiem un procesiem šajā teritorijā. Tāpat arī Afganistānas drošības situācija ir ļoti sarežģīta un, kā vēstulē Valsts kancelejai norāda Ārlietu ministrija, Latvijas iesaiste šīs valsts stabilizēšanā – gan militārā, gan civilā jomā – ir viens no prioritārajiem drošības politikas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iekšlietu ministrs: Būtu pamats pārvērtēt attiecības ar Igati

LETA, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktā izmeklēšana saistībā ar Latvijas austrumu robežas izbūvi varētu būt pamats, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu attiecības ar būvfirmu «Igate», tomēr pārsteidzīgi lēmumi pieņemti netiks, šorīt Latvijas Radio paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ministrs apstiprināja, ka IDB aizturēja bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru un divus būvuzņēmuma pārstāvjus. Izmeklēšana ir saistīta ar Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu, piebilda politiķis. Taujāts, vai tas varētu nozīmēt, ka būs jāpārbūvē žogs, Ģirģens tieši neatbildēja, bet atzina, ka atsevišķi veikto darbu aspekti neatbilst prasītajiem apjomiem un specifikācijām.

Ģirģens uzsvēra, ka šis būs pārbaudījums IDB izmeklētājiem pierādīt savu varēšanu juridiski nostiprināt pierādījumus.

«Kopumā sistēma attīrās, kas ir pozitīvi,» piebilda Ģirģens, «kamēr es būšu iekšlietu ministrs, mūsu dienestos nebūs neaizskaramu personu, vai tas būtu ierindnieks vai ģenerālis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija sniegs humāno palīdzību Gruzijai

, 12.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru Kabinets šodien, 12.augustā nolēma sniegt humāno palīdzību Gruzijai karadarbības rezultātā izraisīto seku pārvarēšanai, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Laura Karnīte.

Valdība nolēma nosūtīt uz Gruziju humānās palīdzības kravu ar valsts materiālajās rezervēs esošajiem medicīniskajiem resursiem. Uz Gruziju nosūtīs 4000 flakonus asins aizvietotāja un 20 000 marles saišu. Aptuvenās kravas izmaksas tiek lēstas 20 000 latu apjomā, ko plānots segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kravas nogādāšanu organizēs Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Katastrofu medicīnas centru, saskaņojot ar Gruzijas Iekšlietu ministriju.

Kā norādīts Ministru Kabineta rīkojuma paskaidrojuma rakstā, pēc Gruzijas Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas 2008.gada 8.augustā Krievijas Federācija uzsāka militāru agresiju pret Gruziju, veicot gaisa uzlidojumus uz pilsētām Gori, Poti, Senaki, Marneuli, Oni, Khutaisi, Khoni un vairākiem objektiem galvaspilsētā Tbilisi. Bombardēšanas rezultātā ir sagrautas neskaitāmas celtnes, identificēti daudz nogalināti civiliedzīvotāji un vēl vairāk ievainoti un pazuduši. Gruzijas Iekšlietu ministrija iespēju robežās novērtē postījumus un veic neatliekamos pasākumus civiliedzīvotāju glābšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Segliņš ir šokā, ka policisti masveidā neapmeklē darbu

, 02.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārliecinātos par policijas iecirkņu darba noslogotību, piektdien, 29.augusta pēcpusdienā Iekšlietu ministra biroja un Iekšlietu ministrijas Galvenās inspekcijas pārstāvji veica negaidītas pārbaudes VP RRP Ziemeļu un Brasas iecirkņos, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Dace Ūdre.

To laikā konstatēti vairāki trūkumi – daudzi darbinieki neatradās savās darba vietās, savukārt iecirkņu priekšnieki un dežuranti nevarēja pamatoti paskaidrot viņu prombūtnes iemeslus. Konstatētas arī nepilnības policijā nogādāto personu uzskaitē un reģistrācijā. Policisti nav varējuši arī uzrādīt Iekšlietu ministrijas darbinieku pieprasītos videoierakstus.

Rezultātā atklājās, ka piektdienas pēcpusdienā abos iecirkņos darbā atradās tikai 3% līdz 4% no policistiem. Piemēram, vienā no iecirkņiem 130 darbinieku vietā darba pienākumus piektdienas pēcpusdienā pildīja tika četri policisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

PiedāvājumsPašreizējā situācija
Aizsardzības ministrijaAizsardzības ministrija
Ārlietu ministrijaĀrlietu ministrija
Attīstības ministrijaEkonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija , Vides ministrija
Finanšu ministrijaFinanšu ministrija
Kultūras un izglītības ministrijaIzglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija
Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijaIekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija
Veselības un labklājības ministrijaLabklājības ministrija, Veselības ministrija
Zemkopības ministrijaZemkopības ministrija

Komentāri

Pievienot komentāru