Tiesu administrācija (TA) realizējusi tiesas sēžu skaņu ieraksta pilotprojektu Rīgas apgabaltiesā. Ar skaņu ierakstu aparatūras palīdzību TA cer nākotnē uzlabot tiesvedības procesa kvalitāti Latvijas tiesās un uzlabot tiesas sēžu protokolu kvalitāti. Līdz šim rokrakstā gatavotie tiesas sēžu protokoli esot ļoti grūti salasāmi un nekvalitatīvi.

Martā TA Rīgas apgabaltiesā uzstādīja profesionālu skaņu ierakstu aparatūru un veica tiesas sēžu skaņu ierakstu, lai pārliecinātos par aparatūras un ierakstu tehnoloģijas piemērotību tiesas sēžu protokolēšanas vajadzībām.

TA direktors Gints Karlsons projekta noslēgumā atklāj: "Ar skaņu ierakstu palīdzību mēs vēlamies uzlabot tiesvedības procesa kvalitāti un panākt, lai tiesas sēdēs noritētu atbilstoši tiesvedības procesa normām. Ieraksts būs objektīvs, skaidrs un precīzs tiesas sēdes protokols. Skaņu ierakstu aparatūra fiksēs visu tiesas sēžu gaitu, lai šaubu un domstarpību gadījumā būtu iespēja objektīvi noskaidrot, kas tiesas sēdē noticis, kā tajā uzvedušies lietas dalībnieki un ko teicis katrs sēdes dalībnieks. Ikviens cilvēks, apzinoties, ka viņa teiktais tiek ierakstīts, pievērsīs vairāk uzmanības tam, ko viņš tiesas sēdē saka. Mēs sagaidām, ka skaņu ierakstu tehnoloģija palīdzēs būtiski uzlabot disciplīnu tiesas sēdēs. Iedzīvotāji to noteikti izjutīs kā tiesas precīzāku un kvalitatīvāku darbu."

Ikviens jaunais talants var spert pirmos soļus mūzikas pasaulē, ierakstot dziesmu Skrīveru mūzikas ierakstu studijā, kura iekārtota jaunās telpās. Ierakstu studija ir skrīverieša Sanda Kalniņa iniciatīva un veikums, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Daudziem nav sveša puiša radošā darbība, viņš izpaužas alternatīvā hip-hop mūzikas žanrā, norāda medijs. Jaunieša «kontā» ir ne tikai ierakstītas savas dziesmas, bet arī izveidoti videoklipi.

Sanda mūzikai bija piekritēji, kuri vēlējās viņu atbalstīt, finansējot dziesmu ierakstīšanu un videoklipu uzņemšanu. Jaunietis saprata, ka tas būs īstermiņa ieguldījums, lietderīgāk būtu izveidot ierakstu studiju, kas ļautu īstenot sapņus daudziem apdāvinātiem mūziķiem. Atbalstītāji pazuda, taču puisī bija radies dzinulis ieceri īstenot. Sandis aizgāja no darba, lai pilnībā nodotos ierakstu studijas izveidei.

Holivudas aktieris Džonijs Deps (Johnny Depp) par filmēšanos ceturtajā Karību jūras pirātu (Pirates Of The Caribbean) filmā saņems 56 miljonus ASV dolāru, kas ir lielākā summa šovbiznesa vēsturē, kādu saņem viens cilvēks par vienu projektu, ziņo Daily Mail.

Kāds anonīms Disney filmu studijas pārstāvis Daily Mail norādījis, ka iepriekšējās trīs pirātu filmas guva kopumā 2.7 miljardus dolārus lielus ienākumus, tāpēc kompānijas bosi vēlas, lai uz ekrāniem parādītos arī ceturtā pirātu filma. Taču viņi arī apzinās, ka bez Dž. Depa pirātu filmu filmēt nevar, tāpēc ir gatavi maksāt lielas summas.

Zviedrijas stingrais likums pret pirātismu internetā ir strauji samazinājis nelegālo lejupielādes skaitu, bet eksperti prognozē, ka šāds efekts būs īslaicīgs, ziņo AFP.

Likums, kuru ieviesa Zviedrijā, balstās uz Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas direktīvu. Dienā, kad pieņēma šo likumu interneta datu plūsmas apjoms visā valstī samazinājās par 30 %.

Eksperti norāda, ka interneta datu plūsmas apjoma samazinājums Zviedrijā skaidrojams ar faktu, ka nelegālā lejupielāde sasniedz 50% līdz 75% no kopējā pasaules interneta datu plūsmas apjoma.

«Ir skaidrs, ka tie, kuri izmantoja failu apmaiņu ir nobijušies un pārcēlušies citur,» uzsvēra KTH Institute of Technology pētnieks Daniels Johansons (Daniel Johansson).

«Likums tiešām darbojās. Daži no populāriem Zviedru mūziķiem novērojuši, ka viņu dziesmu lejupielāde ir samazinājusies gandrīz pat par 80 procentiem,» uzsvēra D. Johansons.

Mūzikas ierakstu kompānija SIA Mikrofona ieraksti 2011.gadu noslēgusi ar 239,9 tūkst. latu lieliem zaudējumiem, ko uzņēmums skaidro ar kreditējošās bankas UniCredit Bank uzspiesto ēkas vērtības samazināšanu, liecina Mikrofona ierakstu vadības ziņojums.

Vadības ziņojumā Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Elita Mīlgrāve norāda, ka Unicredit Bank darbība radījusi neadekvātus zaudējumus, kas neatspoguļo patieso firmas darbības rezultātu. Reāli saimnieciskās darbības rezultāts esot nesis peļņu, bet uzņēmuma īpašuma pārvērtēšana to pilnībā dzēsusi.

AS UniCredit Bank mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja Dace Straume aģentūrai gan skaidro, ka bankai regulāri jāpārvērtē izsniegto kredītu nodrošinājums, lai zinātu tā aktuālo vērtību.

«Ņemot vērā UniCredit Bank un uzņēmuma veiksmīgo sadarbību, konkrētajā gadījumā pārvērtēšana tikai veikta pēc četriem gadiem, kas objektīvi izskaidro atšķirīgo vērtību. Jāpiebilst, ka ar nodrošinājuma pārvērtēšanu saistītie zaudējumi nekādā veidā neietekmē šī brīža kompānijas maksātspēju un naudas plūsmu,» norādīja Straume.

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Eiropas Komisija uzsāks pārbaudīt darījumu starp divām ierakstu kompānijām - vācu kompāniju Universal Music un franču kompāniju BMG Music Publishing - kurām apvienojoties, tiek izveidota pasaulē lielākā ierakstu kompānija pasaulē, ziņo bbc.

Universal Music septembrī par 2.1 miljardiem USD nopirka BMG. Līdz šim kompānijas bija attiecīgi trešā un ceturtā lielākā ierakstu kompānija pasaulē.

Apvienojoties ierakstu kompānijām, tās izveido lielāko ierakstu kompāniju pasaulē, apsteidzot pašreizējo tirgus līderi EMI no Lielbritānijas.

Komisijas sākotnējā tirgus analīze norāda, ka apvienojoties abām kompānijām, izraisītu nelabvēlīgu ietekmi uz konkurentspēju pašreizējā mūzikas tirgū.

Kompānija Universal Music pieder franču mediju un telekomunikācijas grupai Vivendi. Savukārt ierakstu kompānija BMG pieder vācu mediju uzņēmums Bertelsmann.

ASV pornobiznesa pārstāvji apņēmušies labprātīgi maksāt nodokļus, pretī no valdības pieprasot cieņu un tiesību paplašināšanu.

Nodokļu piemērošana tā dēvētajiem grēku izplatītājiem tiek pieļauta kā budžeta glābšanas iespēja, norāda Interfax. Baraka Obamas administrācija jau trīskāršojusi federālo nodokli cigaretēm. Tagad Ilinoisas štatā demokrāti apspriež iespēju uzlikt 25 % nodokli no interneta lejupielādējamajai pornogrāfijai, kaut arī ponogrāfijas jēdziena definēšana cieta fiasko, kad 2005. gadā bija mēģinājums ieviest nacionālo nodokli pikanta satura grāmatām un DVD.

Apmaiņā pret nodokļa uzlikšanu ASV politiķi apņēmušies aizstāvēt ponobiznesu no Krievijas pirātiem un aizsargāt autortiesības uz pornofilmām, kaut gan valdība līdz šim nav spējusi no pirātiem aizsargāt pat Holivudas produkciju.

Vairākas pasaules lielākās ierakstu kompānijas, aprēķinot šā gada otrā ceturkšņa finanšu rādītājus, konstatē, ka ieņēmumi no mūzikas kompaktdisku pārdošanas ievērojami samazinājušies. Par iemeslu tam, galvenokārt, tiek minēts lielais pieprasījums pēc lejupielādējamās mūzikas.

Warner Music Group

Kompānija Warner Music Group, kas ir ceturtā lielākā ierakstu kompānija pasaulē, šā gada otro ceturksni un kompānijas finanšu gada trešo ceturksni nobeidza ar 17 miljonu USD lieliem zaudējumiem jeb 0,12 USD par akciju, raksta Associated Press.

Gadu iepriekš Warner Music zaudējumi bija 14 miljoni USD jeb 0,10 USD par akciju. Kompānijas apgrozījums gada laikā samazinājies par 2%, nokrītot no 822 miljoniem USD līdz 804 miljoniem USD.

EMI

Ierakstu kompānijas EMI ieņēmumi no kompaktdisku pārdošanas šā gada otrajā ceturksnī samazinājušies par 19,8%. Kompānija to skaidro ar lielo pieprasījumu pēc lejupielādējamās mūzikas, raksta BBC.

ANO Drošības padome šodien paredzējusi apspriest situāciju Somālijā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta cīņai ar pirātismu pie šīs valsts krastiem. Par to raksta Newsru.

Kopš šī gada janvāra pie Somālijas krastiem pirāti sagrābuši aptuveni 65 kuģus. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, kopš šī gada sākuma pirātiem izpirkuma naudā samaksāti no 25 līdz 30 miljoniem dolāru, teikts dokumentā, kas sagatavots pirms padomes sēdes.

Lai cīnītos ar pirātismu jau vairākas valstis, piemēram, Krievija, ASV, Francija, izsūtījušas savus karakuģus.

ANO Drošības padome paredzējusi arī lemt par jaunas rezolūcijas projektu, kas ieviestu stingrākas sankcijas pret Somālijas pirātiem.

Adenas līcis, kas savieno Sarkano jūru un Indijas okeānu, skaitās viena no bīstamākajām vietām kuģošanai. Pirāti par sagrābtajiem kuģiem pieprasa izpirkumu. Iegūtos līdzekļus tie izmanto ieroču iepirkšanai islāmistiem, kas veic uzbrukumus pret Somālijas valdību.

Lai apkarotu pirātisma izplatību, dažas ES dalībvalstis ar likumu ir gatavas pirātiem atslēgt internetu, Latvija gan tik radikālai rīcībai vēl neesot gatava.

Lai cīnītos ar tiešsaistes pirātismu, Lielbritānijā radīts likumprojekts, kas pirātiem var izrādīties visnotaļ skaudrs. Likumprojekta būtība paredz, ka interneta pakalpojumu sniedzējam ir jāatslēdz internets mājsaimniecībā, ja tiek fiksēts tiešsaistes pirātisms. Ar līdzīgu risinājumu klajā nāca arī Spānijas likumdevēji. Lieki piebilst, ka tas ir radījis rezonansi britu sabiedrībā, jo pat pēc visminimālākajām aplēsēm tiek lēsts, ka ik gadus sešos miljonos mājsaimniecību fiksēts tiešsaistes pirātisms.

Kā norāda Business Software Alliance (BSA) izpilddirektore Latvijā Sanita Meijere, Latvijā šādas likumdošanas normas pat likumprojekta līmenī nebūs vēl vismaz pāris gadu. «Mēs piedāvājām šādu risinājumu Latvijas likumdevējiem, taču viņi norādīja, ka sabiedrība vēl nav gatava šādam solim. Sanāk, ka arī valsts netieši atbalsta pirātismu.»

Pirāti šī gada pirmajā ceturksnī ir uzbrukuši rekordlielam kuģu skaitam, sagrābjot 344 jūrniekus par ķīlniekiem un nogalinot septiņus, vēsta Starptautiskais Jūrniecības birojs (IMB).

Šī gada pirmjos trī mēnešos visā pasaulē ir notikuši 142 uzbrukumi kuģiem, kas ir lielākais skaits šajā periodā kopš 1991. gada, kad tika uzsākta šādu datu ievākšana. Somālijas pirāti šī gada sākumā ir veikuši 97 uzbrukumus. Kopumā pasaulē šogad jau ir nolaupīti 18 kuģi, no kuriem 15 pie Somālijas krastiem.

«Mēs redzam, ka dramatiski pieaug vardarbība un uzlabojas pirātu rīcībā esošās tehnoloģijas. Lielākā daļa uzbrukumu notiek pie Somālijas krastiem. Uzbrucēju bāzes kuģu atrašanās vietas ir zināmas, tāpēc ir svarīgi tos neitralizēt, lai novērstu turpmākus uzbrukumus» norādīja IMB.

Cisco pārstāvis paziņoja, ka sūdzēs tiesā kompāniju Apple par zīmola iPhone nelikumīgu izmantošanu, ziņo BBC.

Cisco 2006. gada decembrī izlaida savu pirmo telefonu, ar balss pārraides pakalpojumu, izmantojot interneta protokolu (Voice Over Internet Protocol), nosaucot to par iPhone.

2000. gadā Cisco iegādājās kompāniju Infogear Technology, kas bija reģistrējusi prežu zīmolu iPhone, un tapēc Cisco tiesāsies, jo uzskata, ka viņiem ir taisnība par iPhone zīmola izmantošanu.

Db.lv jau ziņoja, ka 9. janvārī kompānija Apple oficiāli prezentēja pašu radīto mobilo telefonu, kas saucas iPhone. Tieši šī iemesla dēļ arī tiesa notiks.

Rīt, 20. maijā darbu uzsāk lielākais mobilais mūzikas veikals Latvijā – Tele2 Mūzikas veikals mobilajā telefonā, piedāvājot 4 miljonus dziesmu, Db.lv informē Tele2 sabiedrisko attiecību konsultante Elija Krauze.

Tele2 Mūzikas veikalā ikvienam Tele2 un Zelta Zivtiņa klientam būs iespēja izvēlēties savas mīļākās dziesmas un lejupielādēt tās mobilajā telefonā. Visas mobilajā mūzikas veikalā nopērkamās dziesmas ir pilna garuma jeb full tracks nevis dziesmu fragmenti vai polifoniskie toņi. Tāpēc ikvienam mūzikas mīļotājam ir iespēja izvēlēties savai gaumei atbilstošāko mūziku gan no Latvijas, gan pasaules lielākajām ierakstu kompānijām, kā arī vairāk kā 20 Krievijas ierakstu kompānijām.

"Mums ir liels gods un lepnums, ka varam piedāvāt saviem klientiem kaut ko nebijušu - lielāko mobilo mūzikas veikalu Latvijā. Tele2 Mūzikas veikala mobilā versija ir tikai sākums, jo Tele2 plānos ietilpst jau tuvākajā laikā uzsākt mūzikas pārdošanu arī internetā," Db.lv norāda Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Celtnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam. Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas Saeimā izstrādās vairākus aprēķinu variantus, kuros plāno parādīt, cik lieli zaudējumi būs valstij, samazinot finansējumu Gaismas pils celtniecībai.

To Dienas biznesam pavēstījis būvnieku apvienības sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

«Lubānas tirgu nojauc, bet kāds veikals tur taps, varam tikai minēt. Cik var noprast, tas būs kāds ārzemju lielveikals, kam vietējie salāti, puķes un omīšu āboli diez vai šķitīs prioritāte,» ar šādu paziņojumu medijos vērsusies Pļavnieku iedzīvotāja Gunita Upīte, kura nobažījusies par Lubānas tirgus nākotni Rīgā.

Biznesa portāls db.lv noskaidroja, ka Lubānas tirgus ēka tiks daļēji demontēta, bet par tirgus tālāko pastāvēšanu būs jālemj tā īpašniekiem.

Šī gada 3.maijā SIA «Placēns» izdota būvatļauja Nr.BV/18-393-ABV, kas paredz, ka Lubānas iela 133a un 113d var turpināties projektēšanas darbi, portālam db.lv apstiprina Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns. Viņš paskaidro, ka demontēta tiks tikai daļa no ēkas, bet otra daļa tiks saglabāta. «Vai tur arī turpmāk būs tirgus, tas jājautā īpašniekiem,» saka Rīgas būvvaldes darbinieks. Ar SIA «Placēns» biznesa portālam db.lv sazināties neizdevās.

Projektēšanas darbu veic SIA «Diānas Zalānes projektu birojs». Sazinoties ar projektētāju, db.lv noskaidroja, ka minētajā adresē plānots būvēt tirdzniecības centru un projektu birojs min, ka, iespējams, tas būs veikals «Lidl». Ēka paredzēta 2000 kvadrātmetru platībā, tās projektēšana varētu aizņemt aptuveni gadu un tikpat arī pati būvniecība.

Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķe, pazīstama vijolniece Elgita Polloka smagi cietusi avārijā uz Liepājas - Ventspils ceļa un izlēmusi ceļu uzturētājam rakstīt kompensācijas pieprasījumu.

Ja būs nepieciešamas, tad arī tiesāsies, raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Vijoliniece Lieldienu brīvdienās ar diviem dēliem un māti devusies uz Jūrkalni. Elgita manījusi, ka ceļš nav labs, tādēļ braukusi ar mazāku ātrumu, nekā atļauts. Tomēr kādā bedrē pārsista kreisās puses priekšējā riepa un mašīna kļuvusi nevadāma, laikrakstam stāstījusi cietusī. Tagad vijolniece un viņas dēls guļ Liepājas Reģionālās slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā. Dēlam ir smadzeņu satricinājums, bet vijolnieces roka ir salauzta un izmežģīta vairākās vietās, tāpēc bija vajadzīga operācija, bet roka tagad pilna ar metāla skrūvēm.

Automašīna, visticamāk, esot norakstāma. Par slimnīcu būs jāmaksā, tāpat būs vajadzīga ilgstoša ārstēšanās. Cietusī izlēmusi ceļu uzturētājam rakstīt kompensācijas pieprasījumu. Ja būs nepieciešamas, tad arī tiesāsies.

Mūzikas ierakstu kompānijām Latvijā mazā tirgus un finansiālā atbalsta trūkuma dēļ ir apgrūtinoši radīt starptautiskus projektus, saka Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve.

Raksturojot šā brīža mūzikas ierakstu biznesu Latvijā, viņa akcentēja, ka nozares biznesam pietrūkst finansiālā atbalsta. «Mums ir mazs tirgus. Lai varētu izdot produktu, mēs ieguldām tikpat daudz darba kā Lielbritānijas kompānijas, taču viņi atšķirībā no mums var pārdot pilnīgi citas tirāžas. Tā ir problēma, tādēļ ir apgrūtinoši radīt starptautiskus projektus, jo viss maksā,» sacīja Mīlgrāve.

Problēma ir tā, ka mūzikas ierakstu kompānijām ir jācīnās pašu spēkiem un līdzekļiem, kas ir salīdzinoši niecīgi pret to, ko vajadzētu ieguldīt katrā projektā, ko grib izvirzīt pāri robežām.

«Papildus tam klāt vēl nāk vietējie autortiesību nīdēji, kuri grib atņemt tos ienākumus, kam būtu jāienāk caur blakustiesībām, piemēram, no tukšā nesēja nodevas, ienākumi no publiskā atskaņojuma, ko iekasē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība. Tas viss vietējai populārajai mūzikai rok bedri. Lielās pasaules kompānijas to tik ļoti neizjūt kā tieši vietējie producenti un izpildītāji, kuru rocība ar katru gadu sarūk. Mēs netiekam uz ārpusi, jo mums nav, uz kā atsperties,» norādīja Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja, piebilstot, ka vispirms pašiem ir jābūt spēcīgiem, lai varētu tikt uz ārpusi un sāktu ierakstīties pie lieliem producentiem.

Neraugoties uz nelegālo lejuplādes gadījumu skaita pieaugumu , Zviedrijas mūzikas kompānijas Spotify pārstāvis atzina, ka beidzot mūzikas industrija interneta izmanošanu saskata kā iespēju, nevis draudus, līdz ar to tiek izvirzīti jauni mērķi un mūzikas industrijas attistības plāni, izmantojot internetu, ziņo swedishwire.com.

Pirātisma straujais pieaugums kopš 2004.gada ir veicinājis ierakstu pārdošans samazinājumu par 30%, ar šādu informāciju šonedēļ nāca klajā Starptautiskās skaņu ierakstu industrijas federācija. Tādēļ sākot jaunu desmitgadi, pasaules mūzikas industrija, cīnoties pret pirātismu, cer iegūt jaunus ienākumu avotus ar mūzikas realizēšanu digitālā veidā.

Lielākajā ikgadējā mūzikas industrijas MIDEM tirdzniecības festivālā, kas sakās 24.janvārī tika paziņots, ka salīdzinājumā ar 2008.gadu, 2009.gadā ir novērojama ieņēmumu palielināšanās no digitālajiem kanāliem par 12%, kas uzlabo mūzikas industrijas attīstības iespējas. 2009.gadā digitāli pirktās mūzikas apjoms veidojis 27% no kopējā mūzikas pārdošanas apjoma, attiecīgi 4.2 miljardus dolāru no 15.8 miljardiem dolāru.

Milzīgais informācijas apjoms ir radījis situāciju, kad viss lietotājam interesējošais saturs nav izlasāms un apskatāms uzreiz. Lai neko nepalaistu garām, Twitter ir izveidojis jaunu fukciju - grāmatzīmes. Tas nodrošinās iespēju privāti saglabāt dažādus ierakstus, kas nebūs redzami citiem konkrētā Twitter konta administratoriem. Tas vēl nav viss - ir ieviesta arī jauna «dalīšanās» (share - angļu val.) ikona, kas katru ierakstu piedāvās saglabāt grāmatzīmēs, dalīties ar to vēstulē Twitter vai citos kanālos.

Twitter lietotāju ziņu lentas ir pārpildītas ar dažādiem ierakstiem un saitēm, kas nereti lasītāju «aizved» tālāk uz saturu ar gariem rakstiem, videoklipiem vai kustīgiem GIF attēliem. Jauno grāmatzīmes funkciju iespējams parocīgi lietot, lai saglabātu tiešraides video ierakstus to atskaņošanai vēlāk. Video satura saglabāšana ir īpaši svarīga, jo šāds saturs tiek veidots arvien biežāk, taču nereti pārvietošanās vai aizmirstu austiņu dēļ to nav iespējams noskatīties uzreiz. Tas pats attiecas arī uz garākiem rakstiem, lai tos netraucēti izlasītu ērtā brīdī.

Twitter nemitīgi pēta lietotāju paradumus, un izskata katru pieprasījumu pēc labākas lietojamības. Grāmatzīmes ir viens no tiem jauninājumiem, kas tiek ieviests saskaņā ar lietotāju vēlmēm. Lietotāji vēlas saglabāt jautājumus, lai uz tiem atbildētu vēlāk, kā arī dalīties ar ierakstu dažas stundas vai pat dienas vēlāk pēc tā ievietošanas. Tāpēc grāmatzīmes būs tik noderīgas. Un jā, būs iespēja sūtīt informāciju tiešajos ziņojumos ārpus Twitter, bet tieši no šīs informācijas platformas.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Mūzikas ierakstu kompānija izdzīvot nevar, tām jāmainās un jāmeklē citi ceļi, tā mūzikas ierakstu izdevēja SIA Platforma Records pieteikto maksātnespēju komentē uzņēmuma vadītājs un vienīgais valdes loceklis Rimants Liepiņš.

SIA Platforma Records maksātnespējas pieteikumu pieņēmusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa un 23.decembrī ierosinājusi maksātnespējas lietu.

Digitālā mūzikas platforma Platforma.lv turpinās strādāt kā atsevišķa vienība, portālam Diena.lv pastāstīja R.Liepiņš. «Šajā platformā pārstāvam visus Latvijas mūziķus, kas tur vēlas atrasties, izņemot Mikrofona ierakstu māksliniekus – tur ir Briežkalna džezs, koris Kamēr… ,» atgādināja R.Liepiņš. Un piebilda – «kam tad tos diskus vajag».

«Ja nebūs mūzikas ierakstu veikalu un leiblu, mūziķi jau turpinās ierakstīties, tikai distribūcijas veids būs savādāks,» pārliecināts ir R.Liepiņš – ierakstus pirks koncertos, impulsīvi, arī kā nišas produktus.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.