Dūmu nav, un ekonomikas krāsns ir auksta. Tieši šādu secinājumu var izdarīt par Zaļā kursa ietekmi uz Latvijas un Eiropas ekonomiku.

Latvijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms 2023. gadā bija par 66,6% mazāks nekā 1990. gadā. Pēc emisiju apjoma samazinājuma Latvija ir ceturtajā vietā pasaulē, liecina Pasaules Bankas dati. Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pirmrindniece vislabāk parāda visas ES tendenci. Proti, daudzos gadījumos, lai samazinātu emisiju apjomu, energoietilpīgā ražošana vienkārši tiek likvidēta, kas loģiski izraisa ekonomikas stagnāciju. Tendence ir vērojama visā ES, bet Latvijā īpaši.

Globālā aina

Kopš 2004. gada, kas ir arī Latvijas iestāšanās ES gads, situācija emisiju jomā globālajā tirgū ir krasi mainījusies. Salīdzinājuma ņemam trīs lielākās salīdzināmās ekonomikas – Ķīnu, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un ES. Salīdzināmais lielums – CO2 ekvivalenta miljardi tonnu. Proti, 2000. gadā Ķīna emitēja 3,67 miljardus tonnu, ASV – 5,93, bet ES – 3,56. 2004. gadā Ķīnas emisiju apjoms sasniedza aptuveni ASV emisijas un Eiropas kopējo izmešu daudzumu pārsniedza jau par aptuveni pusotru miljardu CO2 ekvivalenta tonnām. 2010. gadā Ķīna emitēja 9,13 miljardus tonnu, ASV – 5,52, ES – 3,41. 2023. gadā ES emisijas bija 2,51 miljards tonnu CO2 ekvivalenta, ASV – 4,68, bet Ķīnas – 13,26.

Janvāra sākumā Rīgas laku un krāsu rūpnīca (RILAK) atklāja savu pirmo ekspozīciju Ķīnas tirgū, īstenojot nozīmīgu posmu uzņēmuma ilgtermiņa eksporta stratēģijā un pakāpeniski veidojot klātbūtni Āzijas tirgū.

Guandžou pilsētā, Guandunas un Latvijas ekonomikas un tirdzniecības foruma (Guangdong – Latvia Economic and Trade Forum) ietvaros, demonstrāciju zāles atklāšanā piedalījās uzņēmēji un institūciju pārstāvji no vairākām Ķīnas provincēm.

“Ekspozīcijas atklāšana Guandžou apliecina uzņēmuma spēju ilgtermiņā strādāt starptautiskā vidē. Izvēlētā attīstības pieeja, kas balstīta padziļinātā tirgus izpētē, normatīvās vides izpratnē un mērķtiecīgā produktu pielāgošanā, ļāva uzņēmumam ne vien ienākt Ķīnas tirgū, bet to darīt pārliecinoši, ar augstu pievienoto vērtību un skaidri definētu konkurences priekšrocību. Šī pieeja ir nozīmīga ne vien rūpnīcas izaugsmei, bet arī kā piemērs tam, kā Latvijas ražotāji var sekmīgi stiprināt savu pozīciju vienā no pasaules sarežģītākajiem tirgiem,” norāda Ivars Osis, “Rīgas laku un krāsu rūpnīca” valdes loceklis.

Pasaulē pazīstamā Latvijas zīmola JZ Microphones mikrofonus sāks izplatīt viens no lielākajiem Ķīnas pro-audio tehnikas tirgotājiem Dingdong Audio.

Sākot ar 2024. gada jūliju, Ķīnas pro-audio kompānija Dingdong Audio oficiāli kļuvusi par Latvijas mikrofonu zīmola JZ Microphones ekskluzīvo izplatītāju Ķīnā, Honkongā un Makao un uzņemas atbildību par JZ Microphones produktu popularizēšanu, pārdošanu, tehnisko atbalstu un pēc-pārdošanas servisu Ķīnā, Honkongā un Makao.

“JZ Microphones Ķīnas tirgū pazīstams ir jau daudzus gadus, un tā mikrofoni ir iekarojuši mūzikas industrijā popularitāti. Noslēgtais ekskluzīvais līgums ar vadošo pro-audio tirgotāju Dingdong Audio ir būtisks solis JZ Microphones produkcijas pārdošanas tālākai izaugsmei Ķīnā, Honkongā un Makao. Tas nodrošinās daudz plašāku produkcijas pieejamību tirgū, izmantojot Dingdong Audio plašo pārdošanas kanālu tīklu reģionā, kā arī profesionālu pro-audio servisu,” atzīst JZ Microphones valdes priekšsēdētājs Filips Rajevskis.

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

Ķīna noteikusi sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas", trešdien paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Kā norādīja ministrijā, sankcijas noteiktas kā atbilde uz Eiropas Savienības (ES) jūlijā pieņemto 18.sankciju pakotni Krievijai, kurā tika iekļautas divas Ķīnas bankas.

Tādā veidā ES cenšas ierobežot Maskavas kontaktus ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu kara Ukrainā izbeigšanu.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija uzsvēra, ka Pekina stingri iebilst pret ES lēmumu par sankcijām, tādēļ nolēmusi atbildes sankciju sarakstā iekļaut divas ES bakas - "Urbo bankas" un "Mano bankas". Organizācijām un personām Ķīnā aizliegts iesaistīties darījumos, sadarbībā un citās darbībās ar abām Lietuvas finanšu institūcijām.

ES sankcijas pret divām Ķīnas bankām vērsa, jo Rietumvalstu vērtējumā tās ir saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību.

Ķīna pirmdien paziņoja, ka ieviesīs pagaidu nodevas atsevišķiem piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES).

Nodevas, kuru lielums svārstīsies no 21,9% līdz 42,7%, spēkā stāsies otrdien.

Tās attieksies uz dažādiem piena produktiem, to vidū svaigu un kausētu sieru, biezpienu, zilo sieru, kā arī pienu un krējumu, norāda Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Ķīna izmeklēšanu saistībā ar piena produktu importu no ES sāka pērnā gada augustā pēc Ķīnas Piena produktu ražošanas asociācijas lūguma. Izmeklēšana noslēgsies februārī.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija pirmdien pavēstīja, ka sākotnējie izmeklēšanas secinājumi norāda uz saikni starp ES subsīdijām un ievērojamo kaitējumu, ko tās rada Ķīnas piena produktu nozarei.

Kā ziņots, Ķīna 17. decembrī ieviesa antidempinga nodevas no 4,9% līdz 19,8% apmērā cūkgaļas importam no ES.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas papildu tarifus elektromobiļu importam no Ķīnas, lai gan pret to iebilda bloka lielākā ekonomika Vācija, atklājuši avoti ES diplomātiskajās aprindās.

Par papildu tarifiem līdz 35,3% nobalsoja desmit ES valstu, tostarp Francijas un Itālijas, vēstnieki, piecas valstis, kuru vidū ir Vācija un Ungārija, balsoja pret un 12 valstis atturējās.

Jūnijā Eiropas Komisija ieviesa papildu pagaidu ievedmuitas nodevas Ķīnas elektromobiļu importam, jo izmeklēšanā secināts, ka Pekinas palīdzība autobūves nozarei rada negodīgu konkurenci.

Ķīna jaunos tarifus, kas noteikti līdz 35,3% ievedmuitai, kritizējusi kā protekcionisma pasākumu, kas var izraisīt tirdzniecības karu. Sākotnēji jūnijā EK ierosināja papildu ievedmuitas nodevas līdz pat 38%.

Pašreizējā ievedmuita ir 10%.

Brisele papildu nodevas pamato ar mērķi aizsargāt Eiropas autoražotājus, jo nozare nodrošina 14 miljonus darbavietu, taču neiegūst no valsts subsīdijām, kādas Ķīna maksā saviem uzņēmumiem.

Ķīnas noteiktās sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas" - būtiski neietekmēs nedz to darbību, nedz visu Lietuvas banku sistēmu, paziņoja Lietuvas centrālā banka un ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Lietuvas Bankas provizoriskais vērtējums liecina, ka šim lēmumam nebūs būtiskas ietekmes uz valsts finanšu sistēmu vai pašu banku darbību, jo minēto banku biznesa modeļi ir orientēti uz vietējo tirgu," trešdien norādīja Lietuvas Banka.

Tā piebilda, ka centīsies noskaidrot iemeslus sankciju piemērošanai tieši šīm bankām.

Arī Savicks sacīja, ka nav saņēmis norādes, ka gaidāms šāds lēmumu, taču apliecināja, ka tam nebūs būtiskas ietekmes.

"Ir jautājumi par to, kāpēc izvēlētas tieši šīs nelielās Lietuvas bankas, bet tajā pašā laikā, kā norāda eksperti, tur noteikti nav tik būtiskas ietekmes, īpaši attiecībā uz ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu," žurnālistiem klāstīja ministrs.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" un Vācijas autobūves uzņēmums BMW vērsušies Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesā ar mēģinājumu apstrīdēt bloka lēmumu piemērot papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Tesla" un BMW vērsušies ES Tiesā, jo automobiļus ražo arī Ķīnā.

Papildu tarifu piemērošanu bloka augstākajā tiesā centušies apstrīdēt arī Ķīnas autoražotāji BYD, "Geely" un "SAIC".

ES oktobra beigās ieviesa papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem.

EK veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas valsts subsīdijas rada negodīgu konkurenci Eiropas autoražotājiem.

Jaunie tarifi būs spēkā piecus gadus.

Dažādu ražotāju produkcijai likmes atšķiras.

Jaunie tarifi attiecas arī uz ārvalstu koncernu Ķīnā ražotajiem elektroauto, Piemēram, "Tesla" Ķīnā ražotajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem tiks piemērots 7,8% tarifs.

Ķīnas autobūves gigantam "Geely", kas ir viens no valsts lielākajiem elektrisko transportlīdzekļu ražotājiem, tiks piemērots papildu tarifs 18,8% apmērā.

Ķīna piektdien paziņoja, ka ieviesīs pagaidu antidempinga nodevas līdz 62,4% apmērā cūkgaļas importam no Eiropas Savienības (ES).

Ķīnas Tirdzniecības ministrija apgalvo, ka Eiropa Ķīnas tirgū veic cūkgaļas un cūkgaļas blakusproduktu dempingu, tirgū pārdodot produktus par cenu, kas ir zemāka par ražošanas cenu vai zemāka par cenu, kāda tiek noteikta eksportētājvalsts tirgū.

Ministrija piebilst, ka ES ražotās cūkgaļas cenas rada būtisku kaitējumu Ķīnas cūkgaļas rūpniecībai.

Ministrijas paziņojumā sacīts, ka no 10.septembra tiks piemērotas pagaidu nodevas no 15,6% līdz 62,4% apmērā, kas būs jāiemaksā kā depozīts. Tomēr paziņojumā nav sacīts, vai un ar kādiem noteikumiem šos depozītus varēs atgūt.

Ķīna izmeklēšanu saistībā ar cūkgaļas importu no ES sāka pērn jūnijā neilgi pēc tam, kad ES ieviesa tarifus Ķīnā ražoto elektrisko automobiļu importam. Vēlāk Ķīna ieviesa antidempinga nodevas Eiropas brendija un konjaka importam.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja ierosinājumu liegt Ķīnas un citu valstu, kas apdraud nacionālo drošību, kompānijām piekļūt saules un vēja parku, kā arī akumulatoru ar vairāk nekā 100 kilovatu (kW) jaudu kontroles sistēmām un to attālinātai kontrolei.

Enerģētikas ministrijas izstrādātie grozījumi Elektrības likumā vēl jāapstiprina parlamentā. Ja tie tiks pieņemti, grozījumi spēkā stāsies 2025.gada 1.maijā.

"Mūsu mērķis ir samazināt riskus un apdraudējumu sistēmas uzticamai darbībai un stabilitātei un izvairīties no situācijas, kad aprīkojuma ražotāji no naidīgām valstīm var tikt izmantoti, lai vienlaicīgi atslēgtu elektrības ģeneratoru grupu vai citu pakalpojumu sniedzējus, traucējot sistēmas stabilitāti vai to pilnībā pārraujot," trešdien paskaidroja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Kā informēja ministrijā, Lietuvā pašlaik ir vairāk nekā 1000 saules un vēja parku, kuru jauda pārsniedz 100 kW, ir arī vairāki akumulatori ar tādu jaudu, kā arī daļai no tiem kontroles sistēmas ir ražotas Ķīnā un tiek attālināti kontrolētas.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas saruka, Ķīnai atliekot paziņojumu par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Volstrītas indeksu kāpumu veicināja optimisms par ASV ekonomikas labo stāvokli.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc akciju cenu samazināšanās Āzijas biržās un sagrautām cerībām uz lielāku pieprasījumu Ķīnā.

Saasinoties Pekinas un ES tirdzniecības strīdam, Ķīna otrdien paziņoja, ka ieviesīs papildi nodevas brendijam un konjakam, kas importēts no ES. Pēc ES izmeklēšanas par Pekinas subsīdijām Ķīnas elektromobiļu ražotājiem šogad Ķīna sāka izmeklēšanu par ES brendija nozari.

"Remy Cointreau" akcijas cena kritās par vairāk nekā 6%, "Pernod Ricard" akcijas cena - par apmēram 4%, LVMH akcijas cena - par vairāk nekā 3%, un "Kering" akcijas cena - par vairāk nekā 4%.

Taivānas valdība palīdzēs salas uzņēmumiem pārcelt to Ķīnā bāzētās ražotnes, ja Donalds Tramps pēc stāšanās ASV prezidenta amatā īstenos savus draudus noteikt 60% muitas tarifus Ķīnā ražotu preču importam, ceturtdien paziņoja salas Ekonomikas ministrija.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja stingrāku nostāju pret Ķīnu un ieviet 60% tarifus visām ASV importētām Ķīnas precēm.

"Mēs pavisam drīz izstrādāsim atbalsta mehānismus mūsu Taivānas uzņēmējiem, kā pārvietot savas ražotnes, lai viņi netiktu pakļauti 60% tarifiem," norāda Taivānas Ekonomikas ministrija, taču sīkāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Liela daļa Taivanas uzņēmumu pēdējos 40 gados atvēruši ražotnes Ķīnā, Pekinai atverot savu ekonomiku ārvalstu uzņēmējiem, taču investīcijas pēdējos gados būtiski samazinājušās, ņemot vērā nesaskaņas reģionā tehnoloģiju dēļ.

Jau laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam, kad starp Pekinu un Vašingtonu norisinājās tirdzniecības karš, Taibeija piedāvāja Taivānas uzņēmumiem Ķīnā atbalsta mehānismus, lai tie spētu pārvietot savu darbību uz salas. Starp šiem mehānismiem bija divus gadus bezmaksas īre Ekonomikas ministrijas industriālajās zonās, nodarbinātības subsīdijas un lētāki aizdevumi.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka plāno uz pieciem gadiem Ķīnas elektromobiļu importam noteikt nodevas līdz pat 36% apmērā, ja vien Pekina nespēs piedāvāt alternatīvu risinājumu nesakaņām negodīgu valsts subsīdiju jautājumā.

Eiropas Savienība (ES) jau jūlijā Ķīnas elektromobiļu importam noteica papildu pagaidu nodevas, jo EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi iegūst no negodīgām subsīdijām, kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Otrdien EK nāca klajā ar plāna projektu, lai šīs nodevas padarītu par pastāvīgām, nosakot prasību ieinteresētajām pusēm līdz augusta beigām sniegt nepieciešamo informāciju situācijas izvērtēšanai.

Komisija paredzējusi pastāvīgās importa nodevas piemērot lielākajiem Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD tiktu noteikta 17% papildu nodeva, "Geely" tā būtu 19,3% un SAIC - 36,3%. Šīs nodevas gan tiktu samazinātas salīdzinājumā ar jūlijā ieviestajām pagaidu nodevām.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, atliekot augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu uz vēl 90 dienām.

Arī Ķīna paziņoja, ka atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV precēm uz 90 dienām.

Tramps parakstīja rīkojumu dažas stundas pirms tam, kad otrdien būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā pieņemtajam lēmumam uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Es tikko parakstīju rīkojumu, kas pagarinās tarifu atlikšanu Ķīnai vēl uz 90 dienām," savā platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. Rīkojums būs spēkā līdz 10.novembrim.

Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua" ziņo, ka arī Ķīna no 12.augusta uz 90 dienām atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV. Līdz tam Ķīna saglabās 10% tarifus ASV precēm.

ASV un Ķīna pēc Šveicē notikušām tirdzniecības sarunām maijā paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus. ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Ķīnas tika samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tika pazemināti no 125% līdz 10%.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Ogļu patēriņš pasaulē šogad veidos 8,77 miljardus tonnu, un tas būs visu laiku augstākais līmenis, trešdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Neskatoties uz aicinājumiem apturēt visnetīrākā fosilā kurināmā dedzināšanu, kas izraisa klimata pārmaiņas, IEA paredz, ka pieprasījums pēc oglēm pasaulē šogad jau trešo gadu pēc kārtas sasniegs rekordaugstu līmeni.

Vienlaikus aģentūra prognozē, ka ogļu patēriņš pasaulē savu maksimālo līmeni sasniegs 2027.gadā, taču tas būs atkarīgs no Ķīnas, kas pēdējos 25 gados patērējusi par 30% vairāk ogļu nekā pārējās pasaules valstis kopā.

Turklāt arī šī gada ogļu patēriņa kāpumu galvenokārt veicinājusi Ķīna un tās aizvien pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas, jo šīs valsts spēkstacijās izmantota vairāk nekā trešdaļa no kopējā pasaulē patērētā ogļu apjoma, vēstī IEA.

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Īstermiņa ieceļošanai Lielbritānijā no 2.aprīļa visiem Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas pilsoņiem, būs vajadzīga elektroniskā ieceļošanas atļauja (ETA), aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ETA būs jākārto ikvienam neatkarīgi no vecuma. To iespējams pieteikt arī citu personu vārdā, piemēram, bērnu, vecvecāku. ETA būs vajadzīga arī tām personām, kuras Lielbritānijā ieceļo tranzītā, izņemot gadījumus, kad persona nepamet lidostas tranzīta zonu un neiziet Lielbritānijas robežkontroli.

ETA būs piesaistīta personas pasei un būs derīga divus gadus. Patlaban maksa par ETA pieteikšanu ir 12 eiro, taču no 9.aprīļa maksu paaugstinās līdz 19 eiro. Lēmumu par ETA piešķiršanu pieņems vidēji trīs darba dienu laikā.

ETA sistēma neattiecas uz personām, kurām ieceļošanai Lielbritānijā vajadzīga vīza, personām, kuras saņēmušas ilgstošas uzturēšanās atļaujas, tostarp pastāvīgās un pagaidu uzturēšanās statusu, Lielbritānijas un Īrijas pilsoņiem. Uzrādot rezidenci apliecinošu dokumentu, ETA sistēma neattiecas arī uz Īrijā, Gērnsijā, Džērsijā un Menas salā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras ieceļo Lielbritānijā no šīm teritorijām.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektore Ngozi Okondžo-Iveala trešdien paziņoja, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karš varētu samazināt preču tirdzniecības apjomu starp abām valstīm par 80%, negatīvi ietekmējot globālo ekonomiku.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien nolēma uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. Viņš paziņoja, ka paaugstina muitas tarifu Ķīnas preču importam līdz 125%.

"Tirdzniecības saspīlējuma saasināšanās starp ASV un Ķīnu rada ievērojamu risku, ka divpusējā tirdzniecība krasi samazināsies. Mūsu sākotnējās prognozes liecina, ka preču tirdzniecība starp šīm divām valstīm varētu samazināties pat par 80%," norāda Okondžo-Iveala.

Viņa skaidro, ka ASV un Ķīna kopā veido 3% no globālās tirdzniecības, un šis konflikts varētu būtiski iedragāt globālās ekonomikas perspektīvas.

Tāpat Okondžo-Iveala brīdina par riskiem pasaules ekonomikai sadalīties divos blokos, no kuriem viens koncentrētos ap ASV, bet otrs ap Ķīnu.

Ķīnas amatpersonas izskata iespēju pārdot videoplatformu "TikTok" miljardierim Īlonam Maskam, pirmdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

Aģentūra, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo, ka viens no Pekinā apspriestajiem scenārijiem paredz, ka Maskam piederošais uzņēmums "X" iegādāsies "TikTok" no Ķīnas uzņēmuma "ByteDance", kam pieder "TikTok", un apvienos to ar "X".

"Bloomberg" aplēsis "TikTok" vērtību uz 40 līdz 50 miljardiem ASV dolāru.

Lai gan Masks šobrīd tiek uzskatīts par pasaules bagātāko cilvēku, ziņu aģentūra norāda, ka nav skaidrs, kā Masks varētu veikt šo darījumu un vai viņam būtu jāpārdod citi aktīvi.

ASV valdība pagājušajā gadā pieņēma likumu, kas spiež "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt. Likums stājas spēkā svētdien - dienu pirms jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

ASV noteiktie muitas tarif preču importam no Ķīnas tiks samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tiks pazemināti no 125% līdz 10%.

Šie samazinājumi būs spēkā 90 dienas.

Šis lēmums tika pieņemts, "atzīstot apbusējo ekonomisko un tirdzniecības attiecību nozīmi abām valstīm un pasaules ekonomikai," teikts Baltā nama publiskotajā abu valstu paziņojumā.

ASV finanšu ministrs Skots Besents nedēļas nogalē notikušās sarunas ar Ķīnas pārstāvjiem raksturoja kā produktīvas un veselīgas.

"Abas puses izrādīja lielu cieņu," viņš sacīja žurnālistiem.

Vienlaikus abu pušu kopīgajā ziņojumā norādīts, ka Ķīna un ASV vienojušās izstrādāt mehānismu, lai turpinātu diskusijas par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien paziņoja, ka Ķīnas elektrisko automobiļu importam noteiks papildu nodevu 100% apmērā, tādējādi cenšoties novērst Ķīnas subsidētu automašīnu pieplūdumu Ziemeļamerikā.

Vienlaikus Trudo arī pavēstīja par papildu nodevas 25% apmērā piemērošanu tērauda un alumīnija izstrādājumu importam no Ķīnas.

Trudo norādīja, ka Ķīna, kas ir viena no pasaulē lielākajām elektrisko automobiļu eksportētājām, nerīkojas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā citas valstis tādās jomās kā vides un darba standarti.

Viņš sacīja, ka Ķīnā notiek elektroauto pārprodukcija un valsts apjomīgās subsīdijas tās autobūves nozarei "liek mums rīkoties".

Elektroauto importam noteiktā papildu nodeva, kas papildinās spēkā esošo importa nodevu 6,1% apmērā, tiks piemērota no 1.oktobra un attieksies uz Ķīnā ražotiem elektriskajiem un atsevišķiem hibrīda vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, autobusiem un piegādes furgoniem.