Ekonomika

Taivāna sola palīdzēt uzņēmumiem pamest Ķīnu, lai izvairītos no Trampa tarifiem

LETA--AFP,07.11.2024

Jaunākais izdevums

Taivānas valdība palīdzēs salas uzņēmumiem pārcelt to Ķīnā bāzētās ražotnes, ja Donalds Tramps pēc stāšanās ASV prezidenta amatā īstenos savus draudus noteikt 60% muitas tarifus Ķīnā ražotu preču importam, ceturtdien paziņoja salas Ekonomikas ministrija.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja stingrāku nostāju pret Ķīnu un ieviet 60% tarifus visām ASV importētām Ķīnas precēm.

"Mēs pavisam drīz izstrādāsim atbalsta mehānismus mūsu Taivānas uzņēmējiem, kā pārvietot savas ražotnes, lai viņi netiktu pakļauti 60% tarifiem," norāda Taivānas Ekonomikas ministrija, taču sīkāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Liela daļa Taivanas uzņēmumu pēdējos 40 gados atvēruši ražotnes Ķīnā, Pekinai atverot savu ekonomiku ārvalstu uzņēmējiem, taču investīcijas pēdējos gados būtiski samazinājušās, ņemot vērā nesaskaņas reģionā tehnoloģiju dēļ.

Jau laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam, kad starp Pekinu un Vašingtonu norisinājās tirdzniecības karš, Taibeija piedāvāja Taivānas uzņēmumiem Ķīnā atbalsta mehānismus, lai tie spētu pārvietot savu darbību uz salas. Starp šiem mehānismiem bija divus gadus bezmaksas īre Ekonomikas ministrijas industriālajās zonās, nodarbinātības subsīdijas un lētāki aizdevumi.

Ražošana

Saistībā ar ASV tirdzniecības tarifiem Latvija saņems divus "sitienus"

LETA,09.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātājiem tarifiem Latvija saņems divus "sitienus" - no ASV un Eiropas Savienības (ES), šādu vērtējumu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc Rutkastes vārdiem, vispirms "sitiens" gaidāms no ASV pa tām nozarēm, kas tieši darbojas ASV tirgos, bet pēc tam arī no ES, kas ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un aktīvi tirgojas ar ASV. Rutkaste uzsvēra, ka būtiski saprast, kā ASV tarifi ietekmēs Eiropu un tās tautsaimniecības attīstību.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidroja, ka pašreizējie aprēķini par 25% ievedmuitas tarifu Latvijai varētu nest "0,5% līdz 1% mīnusu iekšzemes kopproduktā". Viņš pieļāva, ka ietekme uz inflāciju varētu nebūt liela, ja vien Latvija neveicinās pretpasākumus un neapliks ar lielākiem tarifiem to, ko Latvija importē no ASV, lai gan imports no ASV Latvijā ir diezgan zems.

Eksperti

ASV importa tarifu haoss: vai globālajā ekonomikā gaidāma recesija?

Simona Striževska, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste,06.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā tarifu politika ir radījusi papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos.

Pēc sākotnējās atlikšanas uz mēnesi, šonedēļ papildu importa tarifi 25 % apmērā tika uzlikti ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un Meksikai, uz mēnesi atbrīvojot no tiem automašīnu importu, kas veido vidēji piektdaļu no abu valstu importa uz ASV.

Nav izslēgti arī citi atvieglojumi. Arī tarifi Ķīnas importam tika pacelti vēl par 10 %, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanas amatā jau sasniedza 20 %. Tam sekoja mērenie atbildes soļi no Ķīnas un Kanādas puses.

Importa tarifu ieviešana un valstu atbilde uz tiem var vājināt globālās ekonomikas izaugsmi un kāpināt cenu līmeni, sevišķi pašiem ASV patērētājiem. Taču visvairāk izaugsmei traucē nenoteiktība. Ražotāju noskaņojums ASV kopš gada sākuma saglabājas mēreni pozitīvs, kaut arī uzņēmējus arvien vairāk uztrauc neskaidrība par jaunās Trampa administrācijas tarifu politiku. Pēdējā Piegādes vadības institūta (ISM) uzņēmumu aptaujā arvien vairāk ASV menedžeru atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidrākas izpratnes par ASV importa tarifiem. Februārī tas izraisīja pirmo ASV ražošanas pasūtījumu samazinājumu kopš Trampa ievēlēšanas novembrī.

Eksperti

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izaugsme paātrināsies

Dainis Gašpuitis, SEB makroekonomists,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Ekonomika

Dombrovskis: ASV noteiktie muitas tarifi negatīvi ietekmēs gan ES, gan tās pašas ekonomisko izaugsmi

LETA,14.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV noteiktie muitas tarifi atstās negatīvu iespaidu gan uz Eiropas Savienības (ES), gan ASV ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kā arī uz inflāciju, norādīja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES no savas puses gribēja no šāda scenārija izvairīties, kas arī skaidri tika pausts ASV, tomēr ASV jaunā administrācija nolēma virzīties uz priekšu, ieviešot muitas tarifus pret ES tēraudu un alumīniju, kā arī pret tērauda un alumīnija izstrādājumiem. Komisārs klāstīja, ka tieši tāpēc ES nolēmusi noteikt atbildes tarifus, kas daļēji tiks ieviesti no 1.aprīļa, daļēji no 16.aprīļa.

Dombrovskis norādīja, ka līdzīga situācija ES bija arī ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad tika ieviesti tarifi pret ES tēraudu un alumīniju. Viņš skaidroja, ka ASV administrācijas ieviestie muitas tarifi šoreiz ir apjomīgāki - ja iepriekš tēraudam tika piemērots 25% muitas tarifs, bet alumīnijam - 10% tarifs, tad patlaban 25% muitas tarifs ir gan tēraudam, gan alumīnijam, aptverot arī izstrādājumus no tērauda un alumīnija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien stājas spēkā jauni, augstāki ievedmuitas aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES).

Importam no ES noteikts 20% tarifs, savukārt Ķīnai piemērots 104% tarifs, un jaunās nodevas stājās spēkā trešdien plkst.7.01 pēc Latvijas laika.

Šis ir kārtējais solis ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā, kas radījusi bažas, ka pasaules ekonomikā varētu sākties lejupslīde.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm.

ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda, ka līdzšinējā sadarbība ar ASV bijusi ļoti laba un noturīga, neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ir Baltajā namā. Viņš ir pārliecināts, ka šī sadarbība turpināsies.

Vienlaikus būs daudz lietu, pie kurām būs ļoti nopietni jāstrādā, atzina Rinkēvičs. Katru reizi pēc jauna ASV prezidenta stāšanās amatā nepieciešams pastāvīgs diplomātisks darbs, atgādinot par mums būtiskām lietām, uzsvēra Rinkēvičs.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Otrkārt, būs risināmas diezgan nopietnas dilemmas, sacīja prezidents. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata nolīguma. Bez ASV daudzus mērķus esošajā līgumā sasniegt nevarēs, norādīja Rinkēvičs.

Tāpat iepspējami potenciāli tarifi Eiropas Savienības (ES) ekonomikai, kas mūs ietekmēs, uzsvēra Rinkēvičs.

Vienlaikus aktuāls būs jautājums par aizsardzības izdevumiem. Vinaprāt, Latvijai vajadzētu domāt par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai. "Es pilnīgi noteikti redzu, ka mūsu pašreizējās vajadzības, vismaz, kā man ziņots, ir virs 4% no iekšzemes kopprodukta," viņš sacīja, pieļaujot, ka Latvija varētu drīzāk pietuvoties 5%. Pie šī jautājuma strādā valdība. Tāpat par to ir gaidāmas diskusijas Nacionālās drošības padomē februārī.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Rinkēviču gan mazliet baida tas, ka ne visi Eiropas sabiedrotie to redz šādā veidā. "Tā būs vēl viena situācija," komentēja prezidents.

Viņš rezumēja, ka gaidāms diezgan neskaidrs, turbulents gads. Latvijas diplomātijai un politikas veidotājiem gan Baltijā, gan Eiropā būs daudz jāstrādā, lai izveidotu saprātīgas attiecības. "Bet daudzas lietas noteikti mainīsies," viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Vašingtonā pirmdien notiks Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē".

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu trešdien saasinājās vēl vairāk, Pekinai ieviešot papildu 50% muitas tarifu ASV preču importam.

Ķīna sākotnēji bija paredzējusi, ka no ceturtdienas spēkā stāsies papildu 34% muitas tarifs visu ASV preču importam, taču tagad šo tarifu Pekina palielinājusi līdz 84%.

Kā ziņots, trešdien stājušies spēkā jauni, augstāki ievedmuitas tarifi aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Sākotnēji viņš nāca klajā ar 34% papildu tarifu Ķīnas precēm.

Taču pēc tam, kad Ķīna atbildēja ar savu tarifu tādā pašā apmērā amerikāņu precēm, Tramps noteica vēl 50% lielu papildu nodevu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pazīstamā Latvijas zīmola JZ Microphones mikrofonus sāks izplatīt viens no lielākajiem Ķīnas pro-audio tehnikas tirgotājiem Dingdong Audio.

Sākot ar 2024. gada jūliju, Ķīnas pro-audio kompānija Dingdong Audio oficiāli kļuvusi par Latvijas mikrofonu zīmola JZ Microphones ekskluzīvo izplatītāju Ķīnā, Honkongā un Makao un uzņemas atbildību par JZ Microphones produktu popularizēšanu, pārdošanu, tehnisko atbalstu un pēc-pārdošanas servisu Ķīnā, Honkongā un Makao.

“JZ Microphones Ķīnas tirgū pazīstams ir jau daudzus gadus, un tā mikrofoni ir iekarojuši mūzikas industrijā popularitāti. Noslēgtais ekskluzīvais līgums ar vadošo pro-audio tirgotāju Dingdong Audio ir būtisks solis JZ Microphones produkcijas pārdošanas tālākai izaugsmei Ķīnā, Honkongā un Makao. Tas nodrošinās daudz plašāku produkcijas pieejamību tirgū, izmantojot Dingdong Audio plašo pārdošanas kanālu tīklu reģionā, kā arī profesionālu pro-audio servisu,” atzīst JZ Microphones valdes priekšsēdētājs Filips Rajevskis.

Ražošana

Laflora: Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi uzņēmumu varētu ietekmēt pastarpināti

LETA,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produktiem kūdras ieguvēju un pārstrādāju SIA "Laflora" varētu ietekmēt pastarpināti, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu no ES importētajiem produktiem.

Viņš minēja, ka tarifi uzņēmumu tieši neietekmēs, jo ASV nav "Laflora" tirdzniecības partneris, proti, uzņēmums galvenokārt eksportē uz Eiropas un Āzijas valstīm. Tomēr šāds lēmums un potenciālie tirdzniecības kari varētu ietekmēt uzņēmuma partnerus, kuri galvenokārt ir dārzkopji, ietekmējot "Laflora" un Latvijas kūdras nozari pastarpināti.

"Protams, ka mums tas raisa bažas, jo nekas nav sliktāks par neskaidrību. Patlaban varam vēl tikai modelēt - šajā brīdī ir vienkārši jāpagaida," pauda Ameriks, piebilstot, ka nedrīkst krist panikā un jāseko līdzi notikumu turpmākajai attīstībai.

Jau ziņots, ka Tramps iepriekš draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest jaunus 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

Ekonomika

Stājas spēkā Ķīnas tarifi Kanādas lauksaimniecības produktu importam

LETA--AFP,20.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien spēkā stājas Ķīnas muitas tarifi lauksaimniecības produktu importam no Kanādas, un nozares pārstāvji jau brīdinājuši, ka tie radīs graujošas sekas lauksaimniekiem.

Par šo muitas tarifu ieviešanu tika paziņots šī mēneša sākumā pēc tam, kad Ķīna pērn bija veikusi Kanādas piemēroto tarifu izvērtēšanu.

Rapšu eļļas, rapšu raušu un zirņu importam no Kanādas Ķīna noteikusi 100% ievedmuitas tarifus.

Savukārt akvakultūras produktu un cūkgaļas importam tiks piemēroti tarifi 25% apmērā.

Kanādas lauksaimniecības nozares pārstāvji jau norādījuši, ka viņus smagi ietekmēs šie jaunie muitas tarifi.

Šie tarifi piemēroti laikā, kad saasinās gan Kanādas, gan Ķīnas tirdzniecības attiecības ar ASV, ņemot vērā prezidenta Donalda Trampa tarifu plānus.

Kanāda pērn augustā noteica 100% tarifu Ķīnas elektroauto importam, pieskaņojoties ASV īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst Ķīnas valsts subsidēto automašīnu pieplūdumu Ziemeļamerikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.

Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.

Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.

Ekonomika

Globālās tirdzniecības noteikumi mainās - ar ko jārēķinās eksportējošiem uzņēmumiem?

Db.lv,26.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem, lai arī to dēļ akciju biržās turpinās strauja lejusplīde.

Ierakstā sociālajā tīklā "Truth Social" Tramps norāda, ka citas valstis "ir ļaunprātīgi izmantojušas vecās labās Savienotās Valstis!"

"Mūsu iepriekšējie līderi ir vainīgi pie tā, ka ļāvuši, lai tas un vēl tik daudz kas cits notiktu ar mūsu valsti," raksta Tramps, piebilstot: "Padarīsim Ameriku atkal dižu!"

Tramps uzsvēris, ka viņa ieviestie tarifi esot nepieciešami, lai no jauna līdzsvarotu globālo tirdzniecību un atjaunotu ražošanu iekšzemē. Viņš īpaši izcēlis Ķīnu "kā vislielāko izmantotāju no visiem" un kritizējis Pekinu, kas atbildot uz viņa ieviestajiem tarifiem, arī paaugstinājusi muitas tarifu ASV preču importam.

Tāpat Tramps aicinājis ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) samazināt bāzes procentlikmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels piektdien brīdināja, ka tarifi varētu palielināt inflāciju, un norādīja, ka pirms turpmāku lēmumu pieņemšanas rūpīgi tiks izvērtēta pašreizējā situācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības politika var novest pasaules lielāko ekonomiku recesijā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 4,0%, kas bija straujākais kritums kopš 2022.gada, pēc Trampa atteikšanās izslēgt iespējamību, ka ASV ekonomika šogad varētu nonākt recesijā.

"Šis ir pārejas periods, jo mēs darām kaut ko lielu - mēs Amerikai atgriežam labklājību. Tas prasa mazliet laika," svētdien norādīja Tramps.

Trampa mainīgie lēmumi tirdzniecības politikā ir izraisījuši nervozitāti globālajos tirgos un starp patērētājiem. Ir gaidāms, ka trešdien stāsies spēkā ASV 25% muitas tarifi tērauda un alumīnija importam.

"Šķiet, ka prezidents Tramps ir pametis ASV akciju tirgu un ir gatavs stādīt savu politisko vīziju augstāk par tuvākā termiņa prognozi ASV ekonomikai," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā iepriekšējā dienā un vairākiem viņa paziņojumiem, kas skar globālo ekonomiku.

Volstrītā akciju cenas palielinājās, tirgiem atzinīgi novērtējot Trampa pirmos izpildrīkojumus un izteikumus, kas vairoja cerības, ka jaunie muitas tarifi nebūs tik briesmīgi, kā bija gaidīts.

Naftas cenas kritās, ko veicināja prognoze par naftas ieguves kāpumu ASV.

"Goldman Sachs" analītiķi konstatēja, ka Trampa sākotnējie paziņojumi prezidenta amatā bija "labdabīgāki, nekā bija gaidīts".

"Trampa izteikumi par Ķīnu bija izteikti mazāk kareivīgi nekā prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā vai pat pēc šīm vēlēšanām," atzīmēja "Goldman Sachs" analītiķi.

Tas veicināja arī akciju cenu kāpumu Ķīnas tirgos, un Honkongas biržā akciju cenas pieauga par aptuveni 1%.

Eksperti

Janvāris finanšu tirgos: akcijas uzrāda kāpumu, bet Ķīnas AI inovācija maina spēles noteikumus

Voldemārs Strupka, Signet Bank ieguldījumu eksperts,11.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju un naftas cenas pasaules biržās pirmdien būtiski samazinās, ņemot vērā bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi.

Honkongas akciju biržas indekss nokrities par vairāk nekā 13%, kas ir straujākais kritums kopš 1997.gada Āzijas finanšu krīzes, bet Tokijas biržas indekss "Nikkei" sarucis par 7,8%.

Tikmēr Eiropā Frankfurtes akciju biržā rīta tirdzniecības sesijā bijis 10% kritums, Parīzes biržā fiksēta lejupslīde par vairāk nekā 6%, bet Londonā akciju cenas nokritušās par gandrīz 6%.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmo reizi kopš 2021.gada aprīļa sarukusi zem 60 dolāriem par barelu saistībā ar bažām par globālās ekonomikas recesiju.

Sestdien stājušies spēkā Trampa izsludinātie 10% muitas tarifi importam no visām ārvalstīm, izņemot Kanādu un Meksiku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien stājās spēkā ASV 25% muitas tarifi importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 20% muitas tarifs importam no Ķīnas.

ASV prezidents Donalds Tramps par tarifu noteikšanu importam no Kanādas un Meksikas paziņoja jau februāra sākumā, bet atlika to ieviešanu par vienu mēnesi. Viņš apsūdzēja abas kaimiņvalstis, ka tās neaptur nelegālo migrāciju un narkotiku kontrabandu uz ASV.

Tramps pirmdien paziņoja reportieriem, ka Kanādai un Meksikai vairs nav palikusi iespēja izvairīties no šiem tarifiem. Pēc šī paziņojuma ASV biržās kritās akciju cenas.

Baltais nams pirmdien arī paziņoja, ka Tramps parakstījis rīkojumu, kas paredz paaugstināt importam no Ķīnas noteikto muitas tarifu no 10% uz 20%.

Šo tarifu noteikšana, sevišķi Kanādas un Meksikas gadījumā, negatīvi ietekmēs piegāžu ķēdes tādās svarīgās nozarēs kā automobiļu un būvmateriālu ražošana, riskējot paaugstināt patēriņa cenas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā dažiem tuviem ASV tirdzniecības partneriem, un šis solis var izraisīt postošu tirdzniecības karu.

Runājot Baltā nama Rožu dārzā uz ASV karogu fona, Tramps paziņoja par augstu tarifu noteikšanu ASV svarīgajiem tirdzniecības partneriem Ķīnai un Eiropas Savienībai (ES). Dienu, kurā viņš paziņoja par jaunajiem tarifiem, Tramps nodēvēja par "Atbrīvošanas dienu".

Trampa runas laikā ASV dolāra vērtība pret eiro kritās par 1%, kā arī samazinājās pret citām svarīgākajām valūtām.

"Gadu desmitiem mūsu valsts ir tikusi izlaupīta un izvarota, ko darījušas tuvas un tālas valstis, gan draugi, gan ienaidnieki," sacīja Tramps.

Tramps rezervēja dažus no smagākajiem triecieniem "valstīm, kas slikti izturas pret mums", tai skaitā nosakot 49% tarifu precēm no Kambodžas, 47% - Madagaskaras, 48% - Laosas, 46% - Vjetnamas, 44% - Mjanmas, 37% - Bangladešas un Serbijas, 36% - Taizemes, 34% - Ķīnas, 32% - Indonēzijas un Taivānas, 31% - Šveices, 30% - Dienvidāfrikas, 29% - Pakistānas, 28% - Tunisijas, 27% - Kazahstānas, 26% - Indijas, 25% - Dienvidkorejas, 24% - Japānas un Malaizijas, 21% - Kotdivuāras, 20% - precēm no ES un Jordānijas, 18% - Nikaragvas, 17% - Filipīnām un Izraēlas, 15% - precēm no Norvēģijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet Āzijas biržās pārsvarā kritās pēc tam, kad Ķīna noraidoši reaģēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par izredzēm panākt tirdzniecības kara izbeigšanu.

Akciju tirgos otrdien atsākās kāpums pēc Trampa paziņojuma, ka viņam nav nodoma atlaist FRS vadītāju Pauelu, un viņa mājieniem, ka varētu tikt būtiski samazināti Ķīnai noteiktie muitas tarifi un ASV varētu noslēgt "godīgu vienošanos" par tirdzniecību ar Pekinu.

Ķīna ceturtdien noliedza, ka notiekot kādas "ekonomiskas un tirdzniecības sarunas" starp Pekinu un Vašingtonu.

ASV finanšu ministrs Skots Besents pauda piesardzīgu optimismu, sakot, ka abas valstis "vēl nav" runājušas par tarifu samazināšanu.

Akciju cenu palielināšanās ceturtdien ir daļa no "atvieglojuma kāpuma", kas turpinās, sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

ASV dolāra vērtība samazinājās, jo neskaidrība par Baltā nama nostāju veicināja pieprasījumu pēc Šveices franka, Japānas jenas un zelta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien parakstījis rīkojumu, ar kuru noteicis muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai.

Tramps paziņoja, ka ASV no otrdienas piemēros 25% tarifus importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 10% tarifus precēm no Ķīnas. Energoresursiem no Kanādas tiks piemērots zemāks 10% tarifs.

"Prezidents Tramps rīkojas drosmīgi, lai panāktu, ka Meksika, Kanāda un Ķīna pilda savus solījumus apturēt nelegālo imigrāciju un apturēt indīgā fentanila un citu narkotiku ieplūšanu mūsu valstī," paziņoja Baltais nams.

Trampa parakstītajā rīkojumā norādīts, ka gadījumā, ja trīs valstis veiks pretpasākumus, tarifi var tikt palielināti vai paplašināti.

Pēc Trampa paziņojuma Kanādas premjerministrs Džastins Trudo platformā "X" pavēstīja, ka apspriedis šo situāciju ar Meksikas prezidenti Klaudiju Šeinbaumu. "Mēs to negribējām, bet Kanāda ir gatava," paziņoja Trudo.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda no otrdienas noteiks muitas tarifus importam no ASV, atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem importam no Kanādas, pirmdien paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Viņš piebilda, ka "nav nekāda attaisnojuma" Vašingtonas darbībām.

"Ja šonakt stāsies spēkā amerikāņu tarifi, Kanāda no plkst.0.01 atbildēs ar 25% tarifiem, nosakot tos amerikāņu precēm 155 miljardu ASV dolāru vērtībā," paziņoja Trudo.

"Kanāda neļaus šim nepamatotajam lēmumam palikt bez atbildes," sacīja Trudo.

"Mūsu tarifi paliks spēkā, līdz ASV tirdzniecības darbība tiks atcelta; ja ASV tarifi turpināsies, mēs ar provincēm un teritorijām apspriedīsim vairākus netarifu pasākumus," sacīja premjers.

Viņš aicināja ASV administrāciju pārdomāt savu lēmumu par tarifiem un sacīja, ka Kanāda "stingri" aizstāv savu ekonomiku, darbavietas un strādājošos.

"Tarifi pārtrauks neiedomājami veiksmīgas tirdzniecības attiecības. Tie pārkāps tieši to tirdzniecības līgumu, kuru sarunās apsprieda prezidents Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā," sacīja Trudo.

Eksperti

Volatilitātes vilnis finanšu tirgos martā: tarifi, recesijas draudi un Eiropas stratēģiskais solis

Voldemārs Strupka, Signet Bank ieguldījumu eksperts,08.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā globālos akciju tirgos saglabājās augsta volatilitāte, galvenokārt saasinoties tirdzniecības karam, kā arī recesijas un inflācijas bažu dēļ. Gan ASV, gan Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu, lai gan zaudējumi Eiropā bija mazāk izteikti nekā ASV. To veicināja Vācijas paziņojums par jauniem aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem, kā arī Eiropas akciju relatīvi zemāks novērtējums un lielāki kapitāla ieplūdumi salīdzinājumā ar ASV akcijām.

Tomēr Eiropas autobūves nozare cieta smagus zaudējumus jaunizsludināto ASV tarifu dēļ – lielāko automobiļu ražotāju akcijas nokritās par 10–15%. Tikmēr Ķīnas akcijas uzrādīja relatīvu noturību salīdzinājumā ar ASV un Eiropas sāncenšiem. Šo spēku galvenokārt veicināja augošs tehnoloģiju sektors un investoru optimisms pēc pozitīvajiem paziņojumiem Nacionālā Tautas kongresa laikā, neskatoties uz notiekošo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Eiropas un Amerikas akcijas piedzīvo zaudējumus

Vācijas STOXX 600 mēneša laikā samazinājās par 5,2%, savukārt DAX par 4,2%. Tomēr 2025. gada 1. ceturksnī STOXX 600 joprojām pārspēja S&P 500 par 17% dolāru izteiksmē. S&P 500 martā zaudēja 4,1%, indeksam noslēdzot sliktāko ceturksni gandrīz trīs gadu laikā. Russell 2000 indekss samazinājās par 4,3%, kamēr Dow Jones nokritās par 2,8%. Tikmēr Nasdaq-100 cieta lielāko kritumu starp ASV indeksiem šajā mēnesī, sarūkot par 5,6%. Ķīnas CSI 300 palika nemainīgs, bet Shanghai Composite pievienoja 0,6%. Trampa paziņojums 2. martā par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi sākotnēji izraisīja kripto cenu pieaugumu – Bitcoins dienas laikā uzkāpa par vairāk nekā 11%. Tomēr šis kāpums bija īslaicīgs, ņemot vērā konkrētu detaļu trūkumu. Neskatoties uz šo, marts kriptovalūtām bija vēl viens neveiksmīgs mēnesis – Bitcoins noslēdza mēnesi nedaudz virs BTC/USD 82 500 līmeņa, piedzīvojot 4,3% kritumu, savukārt Ethereum virs ETH/USD 1 800 līmeņa, sarūkot par 20%.

Ražošana

Tesla un BMW vēršas ES Tiesā saistībā ar papildu muitas nodevām Ķīnā ražotajiem elektroauto

LETA/AFP,27.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" un Vācijas autobūves uzņēmums BMW vērsušies Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesā ar mēģinājumu apstrīdēt bloka lēmumu piemērot papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Tesla" un BMW vērsušies ES Tiesā, jo automobiļus ražo arī Ķīnā.

Papildu tarifu piemērošanu bloka augstākajā tiesā centušies apstrīdēt arī Ķīnas autoražotāji BYD, "Geely" un "SAIC".

ES oktobra beigās ieviesa papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem.

EK veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas valsts subsīdijas rada negodīgu konkurenci Eiropas autoražotājiem.

Jaunie tarifi būs spēkā piecus gadus.

Dažādu ražotāju produkcijai likmes atšķiras.

Jaunie tarifi attiecas arī uz ārvalstu koncernu Ķīnā ražotajiem elektroauto, Piemēram, "Tesla" Ķīnā ražotajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem tiks piemērots 7,8% tarifs.

Ķīnas autobūves gigantam "Geely", kas ir viens no valsts lielākajiem elektrisko transportlīdzekļu ražotājiem, tiks piemērots papildu tarifs 18,8% apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas papildu tarifus elektromobiļu importam no Ķīnas, lai gan pret to iebilda bloka lielākā ekonomika Vācija, atklājuši avoti ES diplomātiskajās aprindās.

Par papildu tarifiem līdz 35,3% nobalsoja desmit ES valstu, tostarp Francijas un Itālijas, vēstnieki, piecas valstis, kuru vidū ir Vācija un Ungārija, balsoja pret un 12 valstis atturējās.

Jūnijā Eiropas Komisija ieviesa papildu pagaidu ievedmuitas nodevas Ķīnas elektromobiļu importam, jo izmeklēšanā secināts, ka Pekinas palīdzība autobūves nozarei rada negodīgu konkurenci.

Ķīna jaunos tarifus, kas noteikti līdz 35,3% ievedmuitai, kritizējusi kā protekcionisma pasākumu, kas var izraisīt tirdzniecības karu. Sākotnēji jūnijā EK ierosināja papildu ievedmuitas nodevas līdz pat 38%.

Pašreizējā ievedmuita ir 10%.

Brisele papildu nodevas pamato ar mērķi aizsargāt Eiropas autoražotājus, jo nozare nodrošina 14 miljonus darbavietu, taču neiegūst no valsts subsīdijām, kādas Ķīna maksā saviem uzņēmumiem.