Transports un loģistika

Igaunija vadīs izmeklēšanu saistībā ar jaunu informāciju par prāmja Estonia katastrofu

LETA--BNS, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

"Jaunā tehniskā izmeklēšana nenozīmē, ka 1997.gada ziņojums tiks atcelts, bet mēs arī nedomājam tikai pievienot tam dažas lappuses. Gadījumā, ja tiks atrasta jauna svarīga informācija, valstis to izskatīs kopā,” viņš sacījis.

Runājot par izmeklēšanas izmaksām, ministrs uzsvēris, ka valstis tajā ieguldīs "tieši tik līdzekļu, cik būs nepieciešams".

Kā pastāstījis Ārlietu ministrijas pārstāvis Marts Luiks, filmas veidotāji sazinājušies ar Igaunijas varas iestādēm jau ap koronavīrusa krīzes sākuma laiku un paziņojuši, ka pērnruden filmēšanas gaitā atklājušies jauni apstākļi.

"Mēs šos kadrus noskatījāmies 12.augustā un, lai gan neesmu kuģniecības speciālists, bija skaidrs, ka caurums "Estonia" labajā bortā ir kaut kas jauns," viņš sacījis.

Septembrī šos kadrus noskatījušies arī tehniskie eksperti, kuri atzinuši, ka trieciens pa prāmja korpusu nācis no ārpuses un bojājumu nav izraisījis sprādziens.

"Nevar izslēgt iespēju, ka šiem bojājumiem bijusi nozīme kuģa bojāejā," atzinis norvēģu jūras tehnoloģiju profesors Jorgens Amdals no Tronheimas.

Piecu sēriju dokumentālā filma ""Estonia" - atradums, kas mainīs visu", uzņemta pēc "Discovery" kanāla Norvēģijā "Discovery Norway" pasūtījuma, tās režisors ir Henriks Evertsons.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā pie SIA "Man-Tess tranzīts" prāmju piestātnes 6.jūlijā pirmo reizi pienācis jaunās kravu pārvadājumu līnijas "Baltic Link" prāmis "Midas", uzsākot regulāru kravu autotransporta (ro-ro) pārvadājumu reisus starp Rīgu un Okselosundas ostu Zviedrijā.

Turpmāk prāmis katru nedēļu veiks trīs reisus no Rīgas - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Līnijas "Baltic Link" operators ir Zviedrijas kuģniecības kompānija "Wagenborg Shipping Sweden AB", kas ar jauno līniju "Baltic Link" paplašina savu ro-ro prāmju līniju tīklu Baltijas jūrā.

"Ņemot vērā prāmju pārvadājumu konkurences īpatnības un Rīgas ostas atrašanās vietu, vēl vienas kravas prāmju līnijas ienākšana ostā vērtējama ļoti pozitīvi," uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Latvijas kravu pārvadātājiem tiek piedāvāts vēl viens konkurētspējīgs loģistikas ceļš uz Skandināvijas valstīm, savukārt Rīgas ostā paplašinās sniegto pakalpojumu klāsts. Tas ļaus piesaistīt Rīgas ostai jaunus klientus un audzēt kravu apjomu. Tādējādi mēs speram vēl soli tuvāk Rīgas ostas attīstības mērķim - kļūt par mūsdienīgu un efektīvu loģistikas centru, apkalpojot gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," teic V. Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Neļauj turpināt Tallink prāmja kravas reisus uz Zasnicu

LETA--BNS, 15.04.2020

"Star" ir pasažieru prāmis, kas līdz koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem kursēja maršrutā Tallina-Helsinki.

Foto: ERIK PROZES/POSTIMEES/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija nolēmusi neatļaut turpināt prāmju operatora "Tallink Grupp" veiktos kravas reisus starp Paldiskiem Igaunijā un Zasnicu Vācijā, tāpēc prāmis "Star" šajā maršrutā beigs kursēt sestdien.

Ministrija norāda, ka atrisinātas problēmas ar sauszemes robežas šķērsošanu Polijā, tāpēc prāmja reisi vairs nav nepieciešami.

"Tā kā robežšķērsošanas problēmas Polijā tika atrisinātas marta otrajā pusē un preces robežkontroles punktos vidēji pavada tikai desmit līdz piecpadsmit minūtes, nevar uzskatīt, ka kravu pārvadājumi ir traucēti," ziņu aģentūrai BNS teica Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas vicekanclers Ahti Kuningass.

Tā kā bija problēmas ar Polijas sauszemes robežu šķērsošanu, ministrija vienojās ar "Tallink" par kravas reisu veikšanu. Tomēr apmēram nedēļu pēc šīs vienošanās Polijas robežas šķērsošanas problēmas tika atrisinātas, paskaidroja Kuningass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Estonia katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku

LETA--BNS, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

Ekspedīcija tiks uzsākta tuvāko 10 dienu laikā un ilgs divas nedēļas. Privāti finansēto izpētes grupu vadīs bijušais katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisijas vadītājs Marguss Kurms.

"Tagad vai nekad," sacīja katastrofas upuru tuvinieku apvienības "MTU Memento Mare" priekšsēdētājs Raivo Hellerma.

Viņš piebilda, ka ekspedīcijai nav mērķis meklēt vainīgos vai mēģināt apstiprināt katastrofas versiju, bet tā ir unikāla iespēja rast atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem par katastrofu.

Lennarts Berglunds, kura vadītā organizācija SEA pārstāv "Estonia" katastrofas upuru radiniekus no Zviedrijas, laikrakstam "Postimees" pauda uzskatu, ka visa iepriekšējā izpēte tikusi veikta, lai noslēptu katastrofas īsto cēloni. "Šī izmeklēšana mums ir ļoti svarīga, lai atrastu īsto cēloni, kāpēc "Estonia" gāja bojā," sacīja Berglunds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"DFDS", viens no Ziemeļeiropā lielākajiem prāmju operatoriem, veic izmaiņas prāmju kustībā Ziemeļbaltijas maršrutos. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz klientu pieprasījuma izmaiņām saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

"Esam nolēmuši samazināt reisu skaitu gandrīz uz pusi starp Igaunijas ostu Paldiskos un Somijas ostu Hanko saistībā ar pieprasījuma kritumu šajā maršrutā," stāsta Igaunijas-Somijas un Igaunijas-Zviedrijas maršrutu direktors Pēters Ojasārs (Peeter Ojasaar).

No šī brīža prāmis "Sailor" dosies vakara reisos starp Igaunijas ostu Paldiskos uz Zviedrijas ostu Kapelskāru.

"Tādējādi tagad mēs varam piedāvāt mūsu klientiem ērtus vakara reisus katru dienu gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem," stāsta P.Ojasārs.

Saistībā ar Zviedrijas atšķirīgo pieeju cīņā pret pandēmiju šim maršrutam ir stabils pieprasījums.

"Pašreiz vienīgais prāmis, kas kuģo ar Lietuvas karogu maršrutā Paldiski-Kapelskāra, ir "Optima Seaways". Pateicoties prāmim "Sailor", mēs varam piedāvāt mūsu klientu vajadzībām izdevīgāku grafiku maršrutā Igaunija-Zviedrija," informē P.Ojasārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija sākusi strādāt pie labojumiem likumā, kas aizliedz piekļuvi 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vrakam, ceturtdien paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Ministrs intervijā Zviedrijas Radio sacīja, ka Tieslietu ministrija darbu pie likuma labojumiem varētu pabeigt līdz martam, un piebilda, ka parlamentā pastāv plašs atbalsts labojumu veikšanai.

Tas nozīmē, ka varbūt jau vasarā būs iespējams ienirt pie prāmja vraka, sacīja Dambergs.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra nesen lūdza atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmiem caurumiem tajā.

Pēc šiem atklājumiem Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks kopīgu izmeklēšanu, kuru vadīs Igaunija.

Papildu caurumu izpētei, iespējams, tiks izcelta arī daļa vraka, norādījusi Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line šogad maršrutā starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā norīkos divus jaunus, lielus un modernus prāmjus.

Pirmais no tiem – Stena Scandica Nīnashamnas ostā ieradās 27. jūlijā, veicot savu pirmo nakts reisu no Ventspils.

Jaunajā prāmī ir par 70 % palielināta pasažieru salona ietilpība salīdzinājumā ar esošajiem kuģiem, kā arī gandrīz par 30 % lielāka kravas ietilpība, turklāt tiek nodrošināti apstākļi patīkamai laika pavadīšanai, ceļojot pa Baltijas jūru.

“Mēs gandrīz desmit gadus pārvadājam pasažierus un kravas Baltijas jūras reģionā. Šajā laikā ik gadu esam piedzīvojuši spēcīgu izaugsmi. Turklāt, salīdzinot ar 2012. gadu, mēs esam vairāk nekā divas reizes paplašinājuši savu darbību – sākām ar vienu kuģi un 10 reisiem nedēļā, un tagad divi kuģi veic 24 reisus nedēļā. Šo paplašināšanos veicina mūsu klientu pieaugošais pieprasījums pēc jūras braucieniem Baltijas jūrā un papildu kravas ietilpības,” saka Johans Edelmans (Johan Edelman), tirdzniecības direktors Baltijas jūras ziemeļu reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā

Jānis Goldbergs, 11.08.2021

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītam ir nākotne, neraugoties uz tranzīta kravu apgrozījuma kritumu pēdējos gados. Notiek ostu pārorientēšanās uz jauniem kravu veidiem un citiem pārvadājumiem, Latvijas ostas vēl aizvien var pārņemt vadošo lomu Baltijā, tam ir visi priekšnoteikumi.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Fragments no intervijas

Jūs SIA Terrabalt sākāt strādāt vairāk nekā pirms 10 gadiem. Kompānija dibināta 1991. gadā. Kas toreiz notika, kā uzņēmums mainījies jūsu laikā?

2010. gads – pilnīgs uzņēmuma restarts. Terrabalt ir viena no pirmajām ostas kompānijām Liepājā. Protams, toreiz bija krīzes ietekme, bet tas nebija noteicošais pārmaiņās. Liela krīze bija pašam uzņēmumam, jo bija zaudēts prāmis uz pieciem gadiem, nonākot pavisam neapskaužamā situācijā. Tajā brīdī mainījās uzņēmuma īpašnieki, un tobrīd arī es atnācu uz uzņēmumu un sāku strādāt kā valdes loceklis un uzņēmuma direktors. Mums izdevās panākt vienošanos ar Scandlines par prāmja līnijas atjaunošanu. Šajā procesā saņēmām atbalstu gan no Liepājas pilsētas, gan no Liepājas SEZ. Vēlāk Scandline pārņēma uzņēmums Stena Line, ar ko turpinājām sadarbību, un kopš šī laika 2010. gadā mēs lēnām, bet pārliecinoši ejam uz augšu. Ir izdevies palielināt gan apjomu, gan arī esam iegādājušies daudz pamatlīdzekļu, investējām infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operatoram "Tallink" atsākot pasažieru pārvadājumus, no Rīgas uz Stokholmu kursēs tikai viens prāmis līdzšinējo divu vietā, piektdien uzņēmuma rīkotajā vebinārā teica "Tallink Grupp" galvenais izpilddirektors Pāvo Negene.

Uzņēmums pieņēmis lēmumu, ka šovasar tas attiecīgajā maršrutā nevarēs atsākt darbību ar diviem prāmjiem. Savukārt par otra prāmja pievienošanu lems atkarībā no situācijas.

Tāpat "Tallink Grupp" galvenais izpilddirektors teica, ka uzņēmums ir informējis valstu valdības, ka vismaz pirmo mēnesi uz prāmju reisiem tiks pārdotas biļetes, kas atbilst pusei no prāmju kapacitātes. Negene teica, ka atkarībā no tā, vai Latvijas tirgus atdzīvosies, uzņēmums varēs runāt par darba attiecību atjaunošanu arī ar atlaistajiem darbiniekiem.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū sākās "Tallink Latvija" darbinieku kolektīvas atlaišanas process, skarot 550 strādājošos. Atlaišanas process skar apkalpes locekļus uz kuģiem "Isabelle" un "Romantika", kas kursē zem Latvijas karoga, kā arī uzņēmuma krasta darbiniekus Latvijā, taču vairākums darbinieku, uz kuriem attiecas atlaišana, ir kuģu apkalpojošais personāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot inficēšanās līmenim ar Covid-19 Eiropas valstīs, Latvijai ar savu piedāvājumu tūrismā ir jāmēģina riskēt, jo tas, kas nekad iepriekš nav strādājis, iespējams, šoreiz var nostrādāt, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Mūsu uzdevums ir reaģēt uz situāciju un izmantot iespējas, kuras parādās. Viens veiksmes stāsts, piemēram, ir prāmis no Somijas, kuru pirms tam nekad nebija izdevies sarunāt," sacīja Rožkalns.

Pēc viņa teiktā pašlaik uzmanīgi tiek sekots dažādu Eiropas valstu saslimstības rādītājiem ar Covid-19, lai varētu operatīvi reaģēt, ja kaut kur līmenis samazinās.

"Piemēram, situācija pašlaik lēnām uzlabojas Zviedrijā. Mēs visu laiku tajā virzienā lūkojamies. Turklāt tā kā Zviedrijā augsts inficēšanās līmenis bija teju visu laiku, viņus nekur īpaši neielaida, visdrīzāk atvaļinājumus pilnā apmērā viņi nav izmantojuši un gribēs ceļot. Jautājums ir, ko mēs varam piedāvāt, ja Zviedrijā inficēšanās līmenis samazinās," stāstīja LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija vēlas no jauna izpētīt 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraku, piektdien paziņojušas varasiestādes.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra lūgusi atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmu caurumu tajā.

"Mēs neplānojam atcelt likumu par kapa miera aizsargāšanu, bet mēs izvērtēsim, kā likumu iespējams pielāgot, lai veiktu pētījumus, ko vēlas negadījumu izmeklēšanas aģentūra," preses konferencē paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line nostiprina savas pozīcijas un paplašina pakalpojumus Baltijas jūras reģionā, šogad maršrutā starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā norīkojot divus jaunus prāmjus, informē uzņēmums.

Pirmais no tiem Stena Scandica ieradās Ventspils ostā otrdien, 29. jūnijā, un ir gatavs pirmajam reisam, kas notiks piektdien, 2. jūlijā. Prāmī ir par 70% palielināta pasažieru salona ietilpība salīdzinājumā ar esošajiem kuģiem, kā arī gandrīz par trešdaļu lielāka kravas ietilpība.

Jaunais prāmis Stena Scandica ir 222 m garš, un tas ir par 30% lielāks nekā esošie prāmji šajā maršrutā. Tā salona ietilpība, salīdzinot ar esošajiem prāmjiem, ir par 70% lielāka. Uz kuģa ir restorāns un bārs ar panorāmas skatu uz jūru, kā arī izklaides iespējas gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Ventspils‒Nīnashamna ir īsākais maršruts starp Baltiju un Skandināviju.

Komentāri

Pievienot komentāru