Jaunākais izdevums

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" iegādājusies prāmju un ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu termināļa darbību Ventspils ostā, tādējādi turpinot paplašināšanos Baltijas jūrā, informēja uzņēmumā.

Prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā iegādei vēl nepieciešams konkurences uzrauga apstiprinājums.

Detalizēta informācija par darījumu netiek publiskota.

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidroja, ka 8.maijā Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par universālā termināļa teritorijas un infrastruktūras nomu ar AS "Ventspils Stevedoring Company". Vienlaicīgi tika pārtraukts nomas līgums ar SIA "Noord Natie Ventspils Terminals".

Šajā terminālī jau ilgstoši tiek apkalpoti "Stena Line" prāmji, un kuģošanas kompānijas paziņojums par termināļa tiesību (proti AS "Ventspils Stevedoring Company") iegādi ir kompānijas balsojums par sadarbības turpināšanu augstākajā līmenī.

Ventspils brīvostas pārvalde ir gandarīta par "Stena Line" lēmumu attīstīt savu darbību tieši Ventspils brīvostā. Brīvostas pārvaldē norāda, ka tas ir ne vien apliecinājums līdzšinējā darba kvalitātei, bet arī ļoti skaidrs Ventspils ostas nākotnes potenciāla signāls. Tāpat brīvostas pārvaldē pauž cerību, ka termināļa iegāde rezultēsies esošā pakalpojumu klāsta palielināšanā un daudzveidošanā, kas būs neatsverams ieguvums ne tikai Ventspils brīvostai, bet visai Latvijai.

"Darbības Ventspilī atrašanās tiešā "Stena Line" īpašumā sniegs tai iniciatīvu tālākām paplašināšanās iespējām, Latvijai kļūstot par arvien nozīmīgāku jūrniecības valsti ar pieaugošu tirdzniecības apmēru," pausts "Stena Line" paziņojumā.

"Stena Line Group" izpilddirektors Niklass Mortensons uzsver, ka ar tādu "stratēģisku soli esam nodrošinājuši ilgtermiņa pozīcijas mums nozīmīgā Eiropas tīkla daļā".

"Stena Line" prāmji starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā kursē kopš 2012.gada. Kompānijā uzsver, ka Ventspils ir viens no tās stratēģiskajiem punktiem Baltijas jūrā.

Pieaugot pieprasījumam, nesen par 30% palielināta abu starp Latviju un Zviedriju kursējošo prāmju - "Stena Baltica" un "Stena Scandica"- kravnesība, kā arī katrs prāmis var uzņemt līdz 970 pasažieriem.

Līdzīga jaudas paplašināšana 2021.un 2022.gadā tika veikts starp Liepāju un Travemindi Vācijā kursējošajiem prāmjiem "Stena Livia" un "Stena Flavia", kas ļāva kravnesību palielināt par 40% un samazināt brauciena laiku.

Pērn uzņēmums ar diviem jauniem prāmjiem paplašināja satiksmi starp Zviedriju un Poliju, kā arī atklāja jaunu maršrutu starp Nīnashamnu un Hanko Somijā, savukārt Norvikas ostas Nīnashammā paplašināšana sniedz jaudas un infrastruktūru, kas nepieciešama "Stena Line" darbības izaugsmei gan Latvijā, gan Somijā.

1962.gadā dibinātais ģimenes uzņēmums "Stena Line" ir viena no Eiropas lielākajām prāmju kompānijām ar 39 kuģiem un 18 maršrutiem Ziemeļeiropā, gadā veicot 27 000 reisu. Tās apgrozījums gadā pārsniedz pusotru miljardu eiro un darbinieku skaits tuvojas 6000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja – Latvijas uzņēmumu reputācijas un eksporta produktivitātes pamats

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējam latvietim nepatīk sarunāties ar citiem. Taču mūsu nav tik daudz, lai no biznesa perspektīvas mēs to varētu atļauties. Latvijai ir vajadzīgi starptautiskie investori un jauni eksporta tirgi. Jāapzinās, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai būtu saistošs galamērķis lieliem spēlētājiem, toties mums netrūkst iespēju kļūt par ilgtspējīgu inovāciju centru, par radošu spēkstaciju.

Tiesa, šai spēlei ir savi noteikumi, viens no svarīgākajiem – ilgtspēja. Īpaši tad, ja lūkojamies Ziemeļvalstu virzienā.

Kad resursi ir limitēti, jādomā “ārpus kastes”. Ne velti Latvijas lielākais potenciāls ir tieši radošums, kas ļauj mums gūt līderpozīcijas dažādās inovāciju jomās, apsteidzot daudz lielākas valstis. Latvija ir viena no jaudīgākajām investīciju piesaistītājām Eiropas Savienībā (ES). Starptautiskajiem investoriem esam interesanti vairāku iemeslu dēļ. Nu, kaut vai daži no tiem: varam lepoties ar inovāciju līdera statusu Baltijas mērogā (Bloomberg Innovation Index, 2021), esam otrie starp OECD valstīm Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā (Tax Foundation, 2022), un vairāk nekā 120 valsts pārvaldes pakalpojumu ir pieejami ar digitālo identitāti, nodrošinot attālinātu piekļuvi un dokumentu parakstīšanu. Latvija nodrošina pasaules līmeņa IKT infrastruktūru un augstus IKT reitingus, t. sk. esam plašākā un veiksmīgākā 5G militāro tehnoloģiju testa vide Eiropā, ieņemam 2. vietu starp OECD valstīm mobilo datu lietojumā (OECD Broadband Portal, 2022), un 23% Latvijas IKT speciālistu ir sievietes, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji ES dalībvalstīs (Eurostat, 2021).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru