Jaunākais izdevums

Igaunijas valdība atvieglojusi kārtību, kādā Latvijas robežu var šķērsot cilvēki, kam darba vai mācību dēļ regulāri jādodas uz Igauniju.

Saskaņā ar ceturtdienas vakarā pieņemto valdības lēmumu cilvēkiem, kas šādos nolūkos robežu šķērso vismaz divas reizes nedēļā, no pirmdienas, 3.maija, būs jāveic tikai viens Covid-19 tests septiņās dienās, bet tiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā pārslimojuši Covid-19 vai vakcinēti pret to, tas nebūs jādara.

Šāds atvieglojums, kā norāda laikraksts "Postimees", noteikts pirmām kārtām tāpēc, lai atvieglotu Veru apriņķa uzņēmēju un strādājošo stāvokli.

Pašlaik, šķērsojot robežu, jāievēro vispārējā kārtība - cilvēkam, kas dodas neatliekamās darba darīšanās, pēc robežas šķērsošanas jāveic tests, kura rezultātam jābūt negatīvām, lai nebūtu desmit dienas jāpavada pašizolācijā, bet šī prasība nozīmē lielu laika un resursu patēriņu.

Norādīts, ka arī turpmāk gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem būs jāievēro visas Covid-19 dēļ noteiktās drošības prasības attiecībā uz distancēšanos, sejas masku valkāšanu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas valdība pastiprinās kontroli uz robežas ar Vāciju, lai cīnītos ar jauno koronavīrusu, kas Mozeles reģionā izplatās straujāk nekā citur Francijā.

No pirmdienas cilvēkiem, kas dzīvo vienā un strādā otrā robežas pusē, būs reizi nedēļā jāveic Covid-19 tests, paziņoja valdība.

Valdība šādu lēmumu pieņēmusi pēc Vācijas valdības pagājušās nedēļas brīdinājuma, ka tā plāno noteikt jaunus ierobežojumus robežas šķērsošanai ar Franciju, jo Mozeles reģionā sākuši straujāk izplatīties jaunā koronavīrusa paveidi.

Jaunā prasība par testa veikšanu katru nedēļu neattieksies uz Francijas iedzīvotājiem, kas regulāri šķērso robežu, lai dotos uz darbu Luksemburgā.

Visā Francijā spēkā paliek prasība, ka iebraucējiem, izņemot pārrobežu strādniekiem, no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pasākumu nozares organizācijas valdībai, Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministrijām, kā arī Konkurences padomei un Valsts policijai nosūtījušas vēstuli, aicinot novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka organizācijas lūdz līdz 12.jūlijam vienoties par saprotamu, visiem pasākumu rīkošanas tirgus spēlētājiem vienlīdzīgu noteikumu izsludināšanu, nepieļaujot negodīgas konkurences veidošanos un tirgus kropļošanu.

Vēstuli bez PMB parakstījuši arī Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" direktors Mārcis Gulbis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības "Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes loceklis Jānis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijas valdība ir pārskatījusi iebraukšanas noteikumus, kas bija pastiprināti Covid-19 pandēmijas dēļ, un tranzīta ceļotāji tagad var šķērsot valsti bez ierobežojumiem 12 stundu laikā.

Ceļotājiem no ceturtdienas ir jāpierāda, ka viņi vai nu ir vakcinēti pret Covid-19, atveseļojušies no šīs slimības, vai viņiem ir negatīvs Covid-19 tests.

Šī prasība neattiecas uz bērniem līdz 15 gadu vecumam, kravas mašīnu šoferiem, lauksaimniekiem ar zemi abpus robežai, un tranzīta ceļotājiem. Par to trešdien paziņoja valdība savā interneta vietnē.

Pagājušonedēļ izdota dekrēta sākotnējais variants paredzēja, ka prasība sniegt minēto pierādījumu attiecas arī uz tranzīta ceļotājiem un kravas mašīnu šoferiem.

Slovēnija ir svarīga tranzītvalsts Vācijas atpūtniekiem, kas brauc uz Horvātiju ar automobili vai vilcienu.

Valdība trešdien savā sanāksmē nolēma atbrīvot tranzīta ceļotājus un kravas mašīnu šoferus no pienākuma pierādīt vakcināciju, atveseļošanos vai negatīvu testu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kādus šķēršļus un iespējas Covid-19 krīze ir radījusi loģistikas uzņēmumiem?

Sadarbības materiāls, 12.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka Covid-19 krīze ievērojami pamainījusi dažādus mūsu dzīves aspektus – sākot ar pavisam sadzīviskām niansēm, piemēram, iespēju apmeklēt iepirkšanās centrus un veikalus, un beidzot ar globālām izmaiņām uzņēmējdarbībā. Šoreiz par to, kā pandēmija ietekmējusi loģistikas uzņēmumus!

Kravu pārvadājumi un citas nozares vienmēr iet roku rokā

Kravu pārvadājumus ne tikai pandēmijas, bet arī visā pārējā laikā ietekmē virkne citu notikumu, piemēram, rūpnīcu darbība, preču pieprasījums, noteikumi robežu šķēršošanai, un daudzi citi. Piemēram, līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos savu darbību pārtrauca virkne rūpnīcu visā pasaulē, un tas, protams, atspoguļojās arī kravu pārvadājumu lauciņā. Lielu lomu spēlēja arī dažāda veida ierobežojumi, kas skāra ne vien sadzīvi, bet arī uzņēmējdarbību.

Kā redzams Oficiālās statistikas portālā, 2019. gadā ar autotransportu iekšzemē tika veikti 55,764 miljoni tonnu kravu pārvadājumi, savukārt starptautiskajos pārvadājumos – 17,991 miljoni tonnu. 2020. gadā bija vērojamas likumsakarīgas izmaiņas, proti, pieauga iekšzemes pārvadājumu apjoms jeb kravu pārvadājumi Latvijā (59,989 miljoni tonnu), savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi saruka – to apjoms samazinājās līdz 15,716 miljoniem tonnu. Pozitīvi vērtējams fakts – neskatoties uz krīzi, Latvijas eksportā bija un ir vērojama augšupejoša līkne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz ES robežas būs jādeklarē arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vērtībā

Db.lv, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 3.jūnija uz Eiropas Savienības (ES) robežas būs jādeklarē arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vērtībā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai uzlabotu cīņu ar naudas atmazgāšanu, ir papildināts Eiropas Komisijas tiesiskais regulējums, paredzot, ka turpmāk, šķērsojot ES robežu, būs jādeklarē ne tikai banknotes un monētas, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi un maksājuma uzdevumi, bet arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vai vairāk apmērā.

No 2021.gada 3.jūnija jebkurai personai robežas šķērsošanas vietā jāiesniedz skaidras naudas deklarācija VID muitas amatpersonai, iebraucot ES vai izbraucot no tās ar 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgu summu citās valūtās, ko veido viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem: banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, valūta, kas vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi, zelta monētas, kas satur vismaz 90% zelta, zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5% zelta.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pasaule atveras, bet mums atkal draud ar lokdaunu?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visur citur Eiropā sāk mazināt saistībā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, nupat bija šāda ziņa arī par Igauniju, bet mūsu gaužām neveiksmīgās vakcinācijas virsvadītājs Pavļuts sācis biedēt ar D+ režīmu, proti, lokdaunu. Ko tas mums nozīmē?

Uzņēmēji jau iesmej, ka tad tiešām būs d... un, ja gribat, ar lielo sākuma burtu un ar vairākiem plusiem. Jau rudenī tika lēsts, ka valstis, kuras visātrāk tiks galā ar pandēmiju – vai nu īslaicīgi ieviešot striktus ierobežojumus un norobežojoties no vīrusa ievešanas, vai strauji vakcinējot iedzīvotājus –, varēs ātrāk ļaut ekonomikai funkcionēt un tā iegūs būtiskas priekšrocības attīstībai, savukārt valstis, kurās ilgstoši saglabāsies apdraudējumi un ierobežojumi, pakļaus sevi atpalicībai.

Nu redzam, kurp ved Latviju tās ministri, šajā gadījumā ar veselības (kādreizējo ekonomikas!) ministru priekšgalā. Ir jau saprotams, kādēļ tādi draudi, – Pavļuts visupirms ir politiķis, tam galvenās rūpes ir par sevi. Visi tie līdzšinējie aizliegumi un arī draudi par jauniem ierobežojumiem ir nekas cits kā vainas par savām neprasmēm krīzes pārvaldībā novelšana uz tautas pleciem. Proti, ja saslimušo statistika kļūs sliktāka, varēs skandināt: redz, kā mēs strikti rīkojāmies, noteicām ierobežojumus cilvēkiem kontaktēties, brīdinājām par sekām, bet tā ir, ja tauta ir tik neapzinīga, nepaklausīga, nedisciplinēta utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome pieņēmusi jaunus ielu tirdzniecības noteikumus, kas paredz sniegt atbalstu uzņēmējiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, būtiski atvieglojot ielu tirdzniecības vietu un vasaras terašu saskaņošanu, vienlaikus samazinot arī saskaņošanai nepieciešamo procedūru skaitu.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiks atļauts izvietot saskaņotā vasaras terasē leti ēdiena izsniegšanai un norēķinu veikšanai. Letes dizaina risinājumam būs jābūt integrētam vasaras terases dizaina risinājumā (izmaiņas uz laiku, kamēr valstī būs spēkā regulējums, sabiedriskās ēdināšanas vietām atļaujot izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai).

Līdzšinējais saistošo noteikumu regulējums ļāva ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tirgot pārtikas preces tikai patērēšanai tirdzniecības vietā. Tāpēc tika sagatavotas izmaiņas, kas paredz iespēju izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai, kā arī būs atļauts izvietot ēdienkartes slietņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jauno automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Izņēmums bija elektriskie transportlīdzekļi, kuru pārdošanas rādītāji 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, Eiropā pieauga vidēji par 137%.

Latvija, Lietuva un Igaunija jaunu elektroauto pārdošanas rādītāju tabulās starp Eiropas valstīm ieņem pirmās vietas. Vislielākais elektroauto pārdošanas pieaugums pērn, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā, starp Baltijas valstīm konstatēts Igaunijā – 419%, kam seko Latvija ar 358% un Lietuva – 279%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gadā vieglo automašīnu tirgus Eiropas Savienības (ES) valstīs samazinājās vidēji par 23,7%, rāda Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) publiskotie dati. Kopumā ES tirgū pērn pārdoti 9,9 miljoni jaunu automašīnu, kamēr 2019. gadā pārdoto auto skaits bija vairāk nekā 13 miljoni. Tai pašā laikā Eiropā pērn pārdoto elektrisko transportlīdzekļu un plug-in hibrīdu skaits ir pieaudzis par 1,4 miljoniem, kas ir par 137% vairāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācija pagarina robežas šķērsošanas ierobežojumus par spīti EK prasībām

LETA--DPA, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija ir nolēmusi pagarināt robežas šķērsošanas ierobežojumus, kas noteikti nolūkā iegrožot Covid-19 izplatību, par vēl astoņām dienām, otrdien paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretāre.

Domājams, ka šis lēmums sadusmos Eiropas Komisiju (EK), kas pieprasījusi Vācijai un vēl piecām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atvieglot robežas šķērsošanas ierobežojumus.

Robežas šķērsošanas ierobežojumi, kas liedz ierasties Vācijā no Čehijas, Slovākijas un Austrijas Tiroles federālās zemes, paliks spēkā līdz 3.martam, otrdien apstiprināja Vācijas amatpersona.

Vācija 14.februārī noteica šos ierobežojumus uz 10 dienām, ņemot vērā lipīgākā jaunā koronavīrusa paveida izplatību kaimiņvalstīs. Ir gan pieļauti izņēmumi attiecībā uz svarīga darba veicējiem, tostarp kravu pārvadātājiem, tomēr viņiem iepriekš jāreģistrējas internetā un jāuzrāda negatīvs koronavīrusa tests, kas nav vecāks par 48 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība otrdien nolēmusi, ka arī tiem, kuri iebrauc Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somijas, desmit dienas būs jāuzturas pašizolācijā, ziņo Igaunijas valdības preses dienests.

Šī prasība jau ir spēkā attiecībā uz ieceļotājiem no citām valstīm. Attiecībā uz ieceļotājiem no Latvijas, Lietuvas un Somijas tā stāsies spēkā no pirmdienas, 5.aprīļa.

Prasība par pašizolāciju neattieksies vienīgi uz personām, kuras varēs uzrādīt apliecinājumu, ka pēdējo sešu mēnešu laikā pabeigušas pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai atveseļojušās no šīs slimības.

Desmit dienu pašizolācijas periodu būs iespējams saīsināt, ja, iebraucot Igaunijā, tiks uzrādīts apliecinājums par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu Covid-19 testu, kā arī ne agrāk kā sestajā dienā pēc iebraukšanas Igaunijā tiks veikts Covid-19 tests un tā rezultāts būs negatīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori Latvijā ar biznesa prognozēm vispiesardzīgākie Baltijā, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) no 15. martam līdz 16. aprīlim veiktā ikgadējā Vācijas investoru biznesa aptauja.

Šī gada apsekojumā galvenā uzmanība tika pievērsta pandēmijas ekonomiskajām sekām, un rezultāti liecina par salīdzinoši ātru ekonomikas atveseļošanos. 20 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā un Igaunijā jau 2021. gada pavasarī bija sasnieguši apgrozījumu, kāds tiem bija pirms koronvīrusa uzliesmojuma, savukārt Lietuvā gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu jau pavasarī bija sasnieguši to apgrozījumu, kāds tiem bija pirms pandēmijas.

Paredzams, ka līdz šā gada beigām arī Igaunijā vairāk nekā puse aptaujāto investoru būs sasnieguši savu primskrīzes līmeni. Latvijā uzņēmumi ir piesardzīgāki savās prognozēs, un tikai trešdaļa aptaujāto uzņēmumu Latvijā sagaida, ka šogad pārdošanas apjomi atgriezīsies tajā līmenī, kāds tas bija pirms koronvīrusa. Aptuveni 30 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā norādīja, ka pirmskrīzes līmeni, visticamāk, sasniegs tikai 2023. gadā vai vēl vēlāk. Igaunijā tik vēlas atkopšanās prognozes izteica 12 % aptaujāto uzņēmumu, bet Lietuvā - tikai 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic maija sākumā Rīgā sagaidīja 26. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-AAZ.

Šī ir pirmā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"Šogad airBaltic no Baltijas valstīm piedāvā lidojumus 96 maršrutos. Mēs redzam, ka, pieaugot cilvēku vakcinācijas līmenim Eiropā, pieprasījums pēc atpūtu ceļojumiem sāk palielināties. Tādējādi, lai nākotnē atbalstītu mūsu atgriešanos pie peļņas un izaugsmes, plānojam, ka mūsu flotē līdz 2021. gada beigām būs 32 Airbus A220-300 lidmašīnas," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

airBaltic pārņems savu pasažieru apkalpošanu lidostā Rīga 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada janvāra uzņēmuma pasažieru apkalpošanu lidostā...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Turklāt šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic jūnija beigās Rīgā sagaidīja 27. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABA.

Šī ir otrā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 6 170 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru ceļojuši uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 65 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 160 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Lidsabiedrība norāda, ka šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāta budžeta komitejā pārstāvētie demokrāti vēlu otrdienas vakarā vienojušies par 3,5 triljonus dolāru lieliem tēriņiem, lai varētu īstenot prezidenta Džo Baidena vērienīgos plānus klimata izmaiņu apkarošanā, veselības apdrošināšanā un tādās sociālās sfēras projektos, kas saistīti ar bērnu aprūpi un mājokļiem.

Projektos, kurus Baidens pasludinājis par savām prioritātēm, tuvākās desmitgades laikā paredzēts ieguldīt milzu summas no federālajiem līdzekļiem, taču šīs ieceres sastopas ar sīvu republikāņu pretestību.

Pēc komitejas locekļu tikšanās ar Senāta vairākuma līderi Čaku Šūmeru par vienošanos tviterī paziņojis senators Marks Vorners.

Savukārt Šūmers žurnālistiem pavēstījis, ka ikviena Baidena programma saņems dāsnu finansējumu.

Demokrātu mērķis ir šo vienošanos iemiesot budžeta rezolūcijā, kas gadījumā, ja to apstiprinās abas Kongresa palātas, ļaus pieņemt turpmākos likumus par milzīgajiem tēriņiem bez atbalsta meklēšanas no republikāņiem.

Budžeta rezolūcija ļautu demokrātiem, kam Senātā ir tikai niecīgs vairākums, izvairīties no republikāņu obstrukcijas, jo turpmāko budžeta likumu apstiprināšanai vairs nevajadzētu 60 no 100 senatoru balsīm, bet pietiktu ar vienkāršo vairākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) pirmdien paziņoja, ka Eiropas Komisijā (EK) iesniegusi sūdzību par sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" mēģinājumiem noteikt izmaiņas saziņas lietotnes "WhatsApp" lietošanas noteikumos.

"Facebook" bija centies panākt, lai "WhatsApp" lietotāji akceptē jaunus lietošanas noteikumus, taču "Facebook" noliedz, ka tādējādi tas ļaus saziņas platformai vairāk dalīties personu datos ar savu mātesuzņēmumu.

Regulatori un privātuma aktīvisti nosodījuši šādu rīcību, un varasiestādes vairākās valstīs, tostarp Vācijā, ir noteikušas pagaidu aizliegumus.

Tikmēr BEUC norāda, ka apsūdz "Facebook" par negodīgu rīcību, liekot patērētājiem nodot šos datus un nespējot paskaidrot jaunās izmaiņas.

""WhatsApp" mēnešiem ilgi bombardējis lietotājus ar agresīviem un nemitīgiem paziņojumiem, lai liktu viņiem pieņemt jaunos lietošanas noteikumus un privātuma politiku," skaidro organizācija. "Viņi teikuši lietotājiem, ka viņu piekļuve aplikācijai tiks liegta, ja viņi nepieņems šos noteikumus. Taču patērētāji nezina, kam tieši viņi piekrīt."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot pircējus ilgtspējīgās izvēlēs, mazumtirgotājs Rimi šī gada sākumā pilotprojektā veikalā Spicē uzsāka produktu tirdzniecību bez iepakojuma un tagad šāds zero waste stends atklāts arī veikalā Alfā.

Kā liecina Rimi novērojumi, pirmajās dienās vispieprasītākie produkti jaunajā stendā bija zobu birstes un pašmāju vannas kosmētikas produkcija. Kopumā lielākā pircēju interese stenda pirmajos darbības mēnešos bijusi par mutes kopšanas līdzekļiem, intīmās higiēnas precēm, matu kosmētiku un mazgāšanās līdzekļiem, kā arī vannas bumbām.

"Pircēju atsauksmes sociālajos tīklos un arī pārdošanas rezultāti liecina, ka šī iniciatīva tiek ļoti labprāt pieņemta un augstu novērtēta. Vienlaikus bezatkritumu koncepta piekritēji sagaida vēl vairāk eko produktu šajā stendā, tāpēc arī turpmāk Rimi strādās pie produktu bez iepakojuma sortimenta paplašināšanas, iekļaujot gan eko produktus, gan jaunus šķidros produktus un jaunas esošo produktu apakšgrupas, lai palīdzētu pircējiem arī turpmāk izdarīt ilgtspējīgas izvēles vēl plašākā produktu kategorijā," stāsta Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Vācijas lēmuma pasludināt Čehiju par riska zonu jaunā vīrusa paveida dēļ, uz abu valstu robežas pirmdien izveidojušās garas automašīnu rindas.

Uz šosejas E55/D8, kas savieno Prāgu ar Drēzdeni, izveidojies kravas mašīnu sastrēgums vairāku kilometru garumā.

Ūsti pie Labes policija aptur kravas mašīnas, pirms ļauj iebraukt tunelī.

Uz šosejas E50/D5, kas ved uz Nirnbergu, kravas mašīnu sastrēgums stiepjas 20 kilometru garumā, ziņo radio.

Vācija svētdien aizliedza ieceļošanu no Čehijas pierobežas reģioniem un Austrijas Tiroles reģiona, kur sākuši izplatīties lipīgākie koronavīrusa paveidi.

Izņēmums ir cilvēki, kas strādā robežas otrā pusē, kravas automašīnu vadītāji un Vācijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem joprojām ļauts šķērsot robežu. Taču viņiem iepriekš jāreģistrējas internetā un uz robežas jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts, kas nedrīkst būt vecāks par 48 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru