Jaunākais izdevums

Igaunijas valdība atvieglojusi kārtību, kādā Latvijas robežu var šķērsot cilvēki, kam darba vai mācību dēļ regulāri jādodas uz Igauniju.

Saskaņā ar ceturtdienas vakarā pieņemto valdības lēmumu cilvēkiem, kas šādos nolūkos robežu šķērso vismaz divas reizes nedēļā, no pirmdienas, 3.maija, būs jāveic tikai viens Covid-19 tests septiņās dienās, bet tiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā pārslimojuši Covid-19 vai vakcinēti pret to, tas nebūs jādara.

Šāds atvieglojums, kā norāda laikraksts "Postimees", noteikts pirmām kārtām tāpēc, lai atvieglotu Veru apriņķa uzņēmēju un strādājošo stāvokli.

Pašlaik, šķērsojot robežu, jāievēro vispārējā kārtība - cilvēkam, kas dodas neatliekamās darba darīšanās, pēc robežas šķērsošanas jāveic tests, kura rezultātam jābūt negatīvām, lai nebūtu desmit dienas jāpavada pašizolācijā, bet šī prasība nozīmē lielu laika un resursu patēriņu.

Norādīts, ka arī turpmāk gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem būs jāievēro visas Covid-19 dēļ noteiktās drošības prasības attiecībā uz distancēšanos, sejas masku valkāšanu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas valdība pastiprinās kontroli uz robežas ar Vāciju, lai cīnītos ar jauno koronavīrusu, kas Mozeles reģionā izplatās straujāk nekā citur Francijā.

No pirmdienas cilvēkiem, kas dzīvo vienā un strādā otrā robežas pusē, būs reizi nedēļā jāveic Covid-19 tests, paziņoja valdība.

Valdība šādu lēmumu pieņēmusi pēc Vācijas valdības pagājušās nedēļas brīdinājuma, ka tā plāno noteikt jaunus ierobežojumus robežas šķērsošanai ar Franciju, jo Mozeles reģionā sākuši straujāk izplatīties jaunā koronavīrusa paveidi.

Jaunā prasība par testa veikšanu katru nedēļu neattieksies uz Francijas iedzīvotājiem, kas regulāri šķērso robežu, lai dotos uz darbu Luksemburgā.

Visā Francijā spēkā paliek prasība, ka iebraucējiem, izņemot pārrobežu strādniekiem, no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome pieņēmusi jaunus ielu tirdzniecības noteikumus, kas paredz sniegt atbalstu uzņēmējiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, būtiski atvieglojot ielu tirdzniecības vietu un vasaras terašu saskaņošanu, vienlaikus samazinot arī saskaņošanai nepieciešamo procedūru skaitu.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiks atļauts izvietot saskaņotā vasaras terasē leti ēdiena izsniegšanai un norēķinu veikšanai. Letes dizaina risinājumam būs jābūt integrētam vasaras terases dizaina risinājumā (izmaiņas uz laiku, kamēr valstī būs spēkā regulējums, sabiedriskās ēdināšanas vietām atļaujot izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai).

Līdzšinējais saistošo noteikumu regulējums ļāva ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tirgot pārtikas preces tikai patērēšanai tirdzniecības vietā. Tāpēc tika sagatavotas izmaiņas, kas paredz iespēju izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai, kā arī būs atļauts izvietot ēdienkartes slietņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jauno automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Izņēmums bija elektriskie transportlīdzekļi, kuru pārdošanas rādītāji 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, Eiropā pieauga vidēji par 137%.

Latvija, Lietuva un Igaunija jaunu elektroauto pārdošanas rādītāju tabulās starp Eiropas valstīm ieņem pirmās vietas. Vislielākais elektroauto pārdošanas pieaugums pērn, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā, starp Baltijas valstīm konstatēts Igaunijā – 419%, kam seko Latvija ar 358% un Lietuva – 279%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gadā vieglo automašīnu tirgus Eiropas Savienības (ES) valstīs samazinājās vidēji par 23,7%, rāda Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) publiskotie dati. Kopumā ES tirgū pērn pārdoti 9,9 miljoni jaunu automašīnu, kamēr 2019. gadā pārdoto auto skaits bija vairāk nekā 13 miljoni. Tai pašā laikā Eiropā pērn pārdoto elektrisko transportlīdzekļu un plug-in hibrīdu skaits ir pieaudzis par 1,4 miljoniem, kas ir par 137% vairāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācija pagarina robežas šķērsošanas ierobežojumus par spīti EK prasībām

LETA--DPA, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija ir nolēmusi pagarināt robežas šķērsošanas ierobežojumus, kas noteikti nolūkā iegrožot Covid-19 izplatību, par vēl astoņām dienām, otrdien paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretāre.

Domājams, ka šis lēmums sadusmos Eiropas Komisiju (EK), kas pieprasījusi Vācijai un vēl piecām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atvieglot robežas šķērsošanas ierobežojumus.

Robežas šķērsošanas ierobežojumi, kas liedz ierasties Vācijā no Čehijas, Slovākijas un Austrijas Tiroles federālās zemes, paliks spēkā līdz 3.martam, otrdien apstiprināja Vācijas amatpersona.

Vācija 14.februārī noteica šos ierobežojumus uz 10 dienām, ņemot vērā lipīgākā jaunā koronavīrusa paveida izplatību kaimiņvalstīs. Ir gan pieļauti izņēmumi attiecībā uz svarīga darba veicējiem, tostarp kravu pārvadātājiem, tomēr viņiem iepriekš jāreģistrējas internetā un jāuzrāda negatīvs koronavīrusa tests, kas nav vecāks par 48 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība otrdien nolēmusi, ka arī tiem, kuri iebrauc Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somijas, desmit dienas būs jāuzturas pašizolācijā, ziņo Igaunijas valdības preses dienests.

Šī prasība jau ir spēkā attiecībā uz ieceļotājiem no citām valstīm. Attiecībā uz ieceļotājiem no Latvijas, Lietuvas un Somijas tā stāsies spēkā no pirmdienas, 5.aprīļa.

Prasība par pašizolāciju neattieksies vienīgi uz personām, kuras varēs uzrādīt apliecinājumu, ka pēdējo sešu mēnešu laikā pabeigušas pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai atveseļojušās no šīs slimības.

Desmit dienu pašizolācijas periodu būs iespējams saīsināt, ja, iebraucot Igaunijā, tiks uzrādīts apliecinājums par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu Covid-19 testu, kā arī ne agrāk kā sestajā dienā pēc iebraukšanas Igaunijā tiks veikts Covid-19 tests un tā rezultāts būs negatīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic maija sākumā Rīgā sagaidīja 26. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-AAZ.

Šī ir pirmā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"Šogad airBaltic no Baltijas valstīm piedāvā lidojumus 96 maršrutos. Mēs redzam, ka, pieaugot cilvēku vakcinācijas līmenim Eiropā, pieprasījums pēc atpūtu ceļojumiem sāk palielināties. Tādējādi, lai nākotnē atbalstītu mūsu atgriešanos pie peļņas un izaugsmes, plānojam, ka mūsu flotē līdz 2021. gada beigām būs 32 Airbus A220-300 lidmašīnas," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

airBaltic pārņems savu pasažieru apkalpošanu lidostā Rīga 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada janvāra uzņēmuma pasažieru apkalpošanu lidostā...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Turklāt šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot pircējus ilgtspējīgās izvēlēs, mazumtirgotājs Rimi šī gada sākumā pilotprojektā veikalā Spicē uzsāka produktu tirdzniecību bez iepakojuma un tagad šāds zero waste stends atklāts arī veikalā Alfā.

Kā liecina Rimi novērojumi, pirmajās dienās vispieprasītākie produkti jaunajā stendā bija zobu birstes un pašmāju vannas kosmētikas produkcija. Kopumā lielākā pircēju interese stenda pirmajos darbības mēnešos bijusi par mutes kopšanas līdzekļiem, intīmās higiēnas precēm, matu kosmētiku un mazgāšanās līdzekļiem, kā arī vannas bumbām.

"Pircēju atsauksmes sociālajos tīklos un arī pārdošanas rezultāti liecina, ka šī iniciatīva tiek ļoti labprāt pieņemta un augstu novērtēta. Vienlaikus bezatkritumu koncepta piekritēji sagaida vēl vairāk eko produktu šajā stendā, tāpēc arī turpmāk Rimi strādās pie produktu bez iepakojuma sortimenta paplašināšanas, iekļaujot gan eko produktus, gan jaunus šķidros produktus un jaunas esošo produktu apakšgrupas, lai palīdzētu pircējiem arī turpmāk izdarīt ilgtspējīgas izvēles vēl plašākā produktu kategorijā," stāsta Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Vācijas lēmuma pasludināt Čehiju par riska zonu jaunā vīrusa paveida dēļ, uz abu valstu robežas pirmdien izveidojušās garas automašīnu rindas.

Uz šosejas E55/D8, kas savieno Prāgu ar Drēzdeni, izveidojies kravas mašīnu sastrēgums vairāku kilometru garumā.

Ūsti pie Labes policija aptur kravas mašīnas, pirms ļauj iebraukt tunelī.

Uz šosejas E50/D5, kas ved uz Nirnbergu, kravas mašīnu sastrēgums stiepjas 20 kilometru garumā, ziņo radio.

Vācija svētdien aizliedza ieceļošanu no Čehijas pierobežas reģioniem un Austrijas Tiroles reģiona, kur sākuši izplatīties lipīgākie koronavīrusa paveidi.

Izņēmums ir cilvēki, kas strādā robežas otrā pusē, kravas automašīnu vadītāji un Vācijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem joprojām ļauts šķērsot robežu. Taču viņiem iepriekš jāreģistrējas internetā un uz robežas jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts, kas nedrīkst būt vecāks par 48 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta noteikumu “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots taisnīguma princips, informē Tiesībsarga birojā.

Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu šo nepilnību novērst.

Minētie noteikumi paredz, ka “atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.”

Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu sadale proporcionāli nopelniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija no 9.jūnija atkal ļaus atkal atvērt ēdināšanas un izklaides vietu iekštelpas grupām, kurās būs līdz 200 cilvēku, otrdien paziņoja premjerministrs Aleksandrs de Kro.

Kafejnīcu un restorānu ārtelpas tika atkal atvērtas sestdien pēc gandrīz septiņu mēnešu pārtraukuma, bet teātri un kinoteātri ir palikuši slēgti.

''Mēs esam spēruši milzu soļus uz priekšu" vakcinācijas kampaņā, sacīja premjers, attaisnojot ilgi gaidītos atvieglojumus.

Beļģija plāno līdz 9.jūnijam savakcinēt pret Covid-19 80% no iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un mazaizsargātus cilvēkus.

Premjers piebilda, ka būs nepieciešams "saglabāt situācijas kontroli intensīvās aprūpes nodaļās", kur pacientu skaitam nevajadzētu pārsniegt 500.

Pašlaik intensīvajā aprūpē ir apmēram 700 pacientu, bet viņu skaits ir stabili krities pēdējās divas nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 9.martā pabeidza darbu pie Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas paredz regulējumā iekļaut elektroskrejriteņus, informē Saeimas Preses dienestā.

Pašreizējais regulējums precīzi nenosaka ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem, anotācijā norādījuši likumprojekta autori, akcentējot, ka, palielinoties to skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem. Pērn 88 ceļu satiksmes negadījumos bija iesaistīti elektriskie skrejriteņi, norādījusi Valsts policija.

Likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.

Braukt ar elektroskrejriteni drīkstēs personas no 14 gadu vecuma. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai tiesības nevajadzēs. Savukārt personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem būs nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, paredz likumprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien pavēstīja, ka viņai veiktā Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs.

Premjere norādīja, ka viņai nedaudz paaugstinājusies temperatūra, bet citu simptomu viņai nav un ka pašsajūta kopumā ir laba.

"Es uzmanīgi sekoju līdzi savai veselībai, un, līdz izveseļošos, būšu mājās. Es turpināšu pildīt valdības vadītājas pienākumus no mājām, jo e-Igaunijā vadīt valdības sēdes un veiksmīgi piedalīties citās darba sanāksmēs var arī virtuāli," norādīja premjere.

Līdz pagājušajai ceturtdienai Kallasa ievēroja pašizolācijas režīmu pēc tuva kontakta ar kādu inficētu cilvēku, tomēr, beidzot pašizolācijas režīma ievērošanu, premjeres testa rezultāts bija negatīvs.

Nākamās analīzes rezultāts, kas bija pozitīvs, saņemts pirmdienas vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotājs SIA "Daiļrade koks" šajā un nākamajā gadā plāno attīstībā investēt kopumā 2,6 miljonus eiro, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Tostarp ražotnē Valmierā 2021. un 2022.gadā plānots ieguldīt kopumā apmēram 1,8 miljonus eiro, savukārt pārējās uzņēmuma ražotnēs šogad plānots ieguldīt apmēram 0,8 miljonus eiro.

Jansons skaidroja, ka "Daiļrade koks" ir iecerējis 2021.gada laikā realizēt ilgi lolotu ideju - uzņēmuma Valmieras ražotnes apdares līnijas pilnīgu nomaiņu, aizvietojot nokalpojušās iekārtas un vienlaikus arī esošajā ēkā uzstādot vēl vienu līniju, kas paredzēta detaļu krāsošanai.

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību 

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai...

"Krāsoto detaļu smidzināšanas līnija paredzēta arī ūdensbāzes krāsu pielietošanai, kas ir ekoloģiska un īpaši piemērota bērnu mēbeļu ražošanai. Bez tam projekts paredz arī vairāku darbagaldu nomaiņu ar modernām, enerģiju taupošām CNC iekārtām un citu aprīkojumu," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka projekta realizācija ļaus paaugstināt gan darba ražīgumu, gan sekmēs būtisku elektroenerģijas ietaupījumu.

Investīcijas "Daiļrades koks" Valmieras ražotnē plānots īstenot ar daļēju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu, atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

Komentējot uzņēmuma plānus šim gadam, Jansons atzina, ka dažādo ierobežojumu dēļ, kas noteikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir grūti veikt precīzas prognozes, taču patlaban tiek cerēts, ka "Daiļrade koks" apgrozījums 2021.gadā sasniegs pieaugumu 5-10% robežās. "Optimismu vieš lielie eksportam paredzēto mēbeļu pasūtījumi, kas izvietoti jau līdz gada vidum," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka ļoti liela nenoteiktība valda izejmateriālu tirgū.

Jansons pauda cerību par drīzu mēbeļu un mēbeļu furnitūras veikalu atvēršanu, uzsverot, ka mēbeļu tirdzniecības veikali var nodrošināt visas epidemioloģiskās prasības.

"Mēs pilnīgi droši varam ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus un nodrošināt katram pircējam nepieciešamo 25 kvadrātmetru tirdzniecības platību. Patlaban tirdzniecība ir ļoti apgrūtināta, mēbeles ir tā prece, ko pircēji vēlas apskatīt pirms pirkuma izdarīšanas," uzsvēra Jansons.

Kompānija "Daiļrade koks" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro. Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar apgrozījumu 23,238 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 4,6 reizes un sasniedza 777 045 eiro. Uzņēmumam "Daiļrade koks" ir piecas ražotnes - divas ražotnes Tukumā un pa vienai Valmierā, Vaiņodē un Viļakā.

Uzņēmuma kapitālā 70% apmērā pieder Jansonam, savukārt 30% - Jurim Naglam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija no piektdienas mīkstina Covid-19 dēļ noteiktos iebraukšanas noteikumus tūristiem.

Iepriekš pieprasītais svarīgais iebraukšanas iemesls, piemēram, tuvu radinieku vai partneru apmeklēšana, vairs neattieksies uz cilvēkiem no Eiropas Savienības (ES) un Šengenas zonas valstīm.

Šī pārmaiņa attiecas uz tūristiem no valstīm, kur situācija ar jauno koronavīrusu netiek uzskatīta par pārāk nopietnu.

Dānijas Ārlietu ministrija tomēr ceturtdienas vakarā paziņoja, ka tūristiem un citiem iebraucējiem vēl ir jāveic testi un jādodas karantīnā pēc ierašanās Dānijā, ja viņi nav vakcinēti pret Covid-19 un nav atveseļojušies no šīs slimības.

Tūristi un citi iebraucēji no Vācijas-Dānijas robežas zonas un Zviedrijas pierobežas rajoniem varēs neievērot karantīnas režīmu. Viņiem iebraukšanai pietiks ar negatīvu testu, kas nav vecāks par 72 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā turpina lēni samazināties - salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, saslimstība samazinājusies par 11,2% un atklāti vidēji 592 jauni inficēšanās gadījumi dienā. Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 461,9. Saglabājot esošos drošības pasākumus, ar pašreizējo lēzeno saslimstības samazinājuma tempu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kad valstī reģistrētu mazāk par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju dienā, varētu sagaidīt maijā, informē SPKC.

Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā sasniegts līdz šim lielākais veikto testu skaits - veikti kopumā 81 179 testi. Vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir 5,1% (pirms septiņām dienām - kopumā 70 477 testi, pozitīvo testu īpatsvars 6,6%). Veikto testu skaita dinamika nedēļas laikā pieaugusi par 15,2%, veicot vidēji 11 542 testus dienā (pirms septiņām dienām - 10 068 testi dienā).

Aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 4145 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, salīdzinot ar 4667 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām. Analizējot saslimstību reģionos, samazinājums novērots visos Latvijas reģionos (t.sk. Rīgā) un visās vecuma grupās, izņemot bērnus. Joprojām vērojams saslimstības pieaugums bērnu vidū vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem. Visaugstākā saslimstība vērojama 10-19 gadus veco jauniešu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū

DB, 23.04.2021

Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauno dzīvokļu būvniecībā Rīga drīzumā varētu sākt pietuvoties Viļņai un Tallinai

LETA, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno dzīvokļu būvniecībā Rīga drīzumā varētu sākt pietuvoties Viļņai un Tallinai, no kurām pagaidām jūtami atpaliek, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamā īpašuma attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Domāju, ka Rīga uzņems apgriezienus. Igaunijā, piemēram, cilvēku rocība ir lielāka tieši finansējuma pieejamības ziņā. Igaunijā ir daudz mazāka ēnu ekonomikas ietekme, līdz ar to daudz lielākam cilvēku lokam ir pieejams finansējums. Tas ir faktors, kas ir dzinis Tallinu uz priekšu, salīdzinot ar Rīgu," teica Kļaviņš.

Viņš skaidroja, ka pēc iepriekšējās krīzes Latvijā tirgus attīstību sabremzēja dažādi alternatīvie nodokļu režīmi, kas liedza cilvēkiem iegūt finansējumu mājokļa iegādei. Pagājušā gada laikā gan situācija ir uzlabojās, samazinot pelēkajā sektorā strādājošo Latvijas iedzīvotāju skaitu.

"Taču šī problēma nav izskausta pavisam - pandēmija atkal izgaismoja šo problēmu: ja tu strādā pelēkajā sektorā, maksā mazus nodokļus, tad arī krīzes situācijā nav pieejams atbalsts. Valsts iet pareizajā virzienā prom no šiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tādēļ domāju, ka situācija ar laiku uzlabosies," pauda Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķērsojot Latvijas robežu, pagājušajā gadā muitā ir iesniegtas 469 skaidras naudas deklarācijas par kopumā 58,615 miljoniem eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati.

Salīdzinot ar 2019.gadu, iesniegto skaidras naudas deklarāciju skaits ir samazinājies par 516 deklarācijām, bet deklarētā skaidras naudas summa sarukusi par 130,62 miljoniem eiro jeb 69%.

2020.gadā 371 deklarācija par 17,9 miljoniem eiro iesniegta, iebraucot Latvijā, bet 98 deklarācijas par 40,714 miljoniem eiro - izbraucot no Latvijas.

Veicot visu 469 iesniegto deklarāciju fizisko kontroli, pārkāpumi konstatēti 17 gadījumos, kamēr 2019.gadā tika konstatēti 45 pārkāpumi.

2019.gadā kopumā, šķērsojot Latvijas robežu, tika iesniegtas 985 skaidras naudas deklarācijas par 230,443 miljoniem eiro.

Prasība fiziskām personām uz Eiropas Savienības ārējas robežas deklarēt skaidras naudas līdzekļus, ja to apmērs ir 10 000 eiro vai vairāk, ir spēkā kopš 2006.gada 1.jūlija. Savukārt kopš 2019.gada 1.jūlija ir pienākums deklarēt skaidru naudu 10 000 eiro vai lielākā apmērā arī uz Eiropas Savienības iekšējās robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Igaunijā drīkstēs darboties ēdināšanas iestādes iekštelpās, teātri un kinoteātri

LETA/BNS, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā šomēnes drīkstēs atsākt darbu sabiedriskās ēdināšanas iestādes iekštelpās, teātri un kinoteātri, kā arī tiks atsāktas klātienes mācības, paredz valdības otrdien pieņemtais lēmums par Covid-19 epidēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanu.

Ēdināšanas iestādes iekštelpās, teātri un kinoteātri drīkstēs atsākt darboties no 24.maija. Tomēr tiem būs atļauts uzņemt ne vairāk kā 50% no maksimāli iespējamā apmeklētāju skaita, turklāt teātros un kinoteātros vienā zālē apmeklētāju skaits nedrīkstēs būt lielāks par 200.

Teātros un kinoteātros apmeklētājiem būs jāvalkā maskas. Pasākumiem būs jābeidzas ne vēlāk kā plkst.22.

Ēdināšanas iestāžu iekštelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairāk par sešiem cilvēkiem.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādēm būs jābeidz darbs ne vēlāk kā plkst.22.

Valdība arī nolēma, ka no 17.maija atsāksies klātienes nodarbības visās mācību iestādēs - vispārizglītojošās skolās, arodskolās un augstskolās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kompānija "XTI Aircraft Company", kas izstrādā vertikālas pacelšanās un nolaišanās hibrīdelektriskās lidmašīnas, parakstījusi saprašanās memorandu ar Igaunijas Uzņēmējdarbības attīstības fondu (EAS), Igaunijas aviācijas klāsteru (EAC) un Igaunijas aviācijas akadēmiju (EAVA), kas paredz Igaunijā uzbūvēt šādu lidmašīnu montāžas līniju un to testēšanas centru.

"Priecājamies sadarboties ar Igaunijas EAS, EAC un EAVA reģionālā aviopārvadājumu tirgus attīstīšanā," norādījis "XTI Aircraft Company" valdes priekšsēdētājs Roberts Labells, uzsverot, ka uzņēmums cenšas attīstīt ekoloģiskas aviācijas tehnoloģijas un grib veicināt aviācijas attīstību Igaunijā.

No ASV kompānijas viedokļa Igaunijas ģeogrāfiskais stāvoklis ļauj savienot simtiem lidostu un 100 miljonus potenciālo pasažieru 1000 kilometru rādiusā, izmantojot tam pasaulē pirmo civilo tāliem lidojumiem paredzēto hibrīdelektrisko vertikālas pacelšanās un nolaišanās lidmašīnu "XTI TriFan 600". Šo sešvietīgo lidmašīnu, kas būs gan ātra, gan ērta, paredzēts izmēģināt Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru