Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Kā aizdomājāties līdz idejai par banku?

2010. gada sākumā "Coop" Igaunijā novēroja to, ka visas bankas pamet lauku reģionus – tur aizver filiāles un samazina bankomātu skatu. Tad "Coop" saprata - tā ir zināma problēma, un mūsu dalībnieki par to nebūt nav priecīgi. Tika nolemts, ka varbūt mūsu mazumtirdzniecības veikalos būtu jāsāk piedāvāt ļoti vienkārši banku produkti. "Coop" Igaunijā ir vairāk nekā 300 veikali. Tas nozīmē, ka ir zināms skaits ar mazākām pilsētām un ciemiem, kur "Coop" tirgus daļa ir visi 100%.

Tad 2011. gadā tika palaista "Coop" kredītkarte. Tas izrādījās ļoti populāri un nākamo piecu gadu laikā tika izdoti vairāk nekā 100 tūkstoši šādu karšu, kuras veikalos pārdeva kasieri.

Tad "Coop" saprata – te taču ir iespēja! Ir vajadzība pēc banku produktiem, kurus mēs varam piedāvāt ar šo veikalu starpniecību. 2016. gadā tika sperts nākamais solis un tika nolemts radīt banku. Izvērtējot situāciju, tika nopirkta maza Igaunijas banka ("Eesti Krediidipank") ar visām nepieciešamajām licencēm, klientiem, IT sistēmām un darbiniekiem. Tāpat pilnībā saprotams bija tas, ka šo banku nav jēgas padarīt par kaut ko līdzīgu "Swedbank", "SEB" vai pat "LHV", kas Igaunijā ir ļoti populāra. Mums bija jāatrod sava niša.

Kāda tā ir?

Izdomājām, ka galvenais stratēģiskais mērķis būs integrēt banku produktus mazumtirdzniecības vidē. Mēs mērķējām tikai uz ļoti vienkāršiem banku produktiem. Mēs nebūt nenosedzam visus banku produktus, ko piedāvā "Swedbank", "SEB" un "Luminor". Mēs piedāvājam iespēju atvērt kontu, veikt maksājumus, izņemt un iemaksāt skaidru naudu un noguldīt depozītu. Mēs arī piešķiram aizdevumus – hipotekāros, patērētāju, auto līzingus. Tādējādi mēs esam specializējušies visai šauri.

Ļoti populārs produkts ir mūsu debetkarte – ja jūs ar to maksājiet "Coop" veikalos, automātiski saņemiet labākās iespējamās cenas.

"Coop" veikalos ir trīs cenu līmeņi. Ir normālās cenas, cenas lojālajiem klientiem un cenas «lojāliem+» klientiem. Jūs to varat redzēt arī reklāmās, piemēram, kafijas cena "Coop" veikalos ir pieci eiro, lojālajiem klientiem - četri eiro, bet "Coop Pank" klientiem – trīs eiro. Rezultāts ir tāds, ka nākamajā rītā daudzi nāk un pieprasa šo karti.

Vēl viens piemērs ir tas, ka pirms trīs gadiem mums bija skaidrs, ka nav jēga izveidot pašiem savu bankomātu tīklu. Mēs sapratām, ka nauda jau tāpat ir "Coop" veikalos – to kasēs. Izveidojām sistēmu, ka jūs naudu no "Coop" veikaliem varat izņemt. Piemēram, varat nopirkt banānus, cukuru, maizi un vēl izņemt 20 eiro skaidrā naudā. Mēs to paņemsim no jūsu bankas konta. Tāpat ir iespēja "Coop" veikalos naudu kontā iemaksāt. Tad ar sava telefona palīdzību var redzēt, ka nauda tur nonākusi, un to var lietot dažādiem citiem mērķiem, piemēram, rēķinu nomaksai un tā tālāk.

Izklausās ērti.

Šie ir piemēri, kā banku biznesā darboties citādāk. Vienlaikus negribu kritizēt "Swedbank", "SEB" un "Luminor" – viņiem ir savs biznesa modelis un viņi ir ļoti gudri. Pats "Hansapank" esmu nostrādājis 12 gadus. Tomēr ir vieta arī citiem biznesa modeļiem – turklāt mūsu stratēģija bijusi ļoti veiksmīga – mēs esam pat trīskāršojuši savu biznesa apjomu. Mūsu kredītportfelis bija 150 miljoni eiro. Tagad tas ir vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā. Depozīti ir dubultojušies, bet peļņa, kas bija 1,7 miljonu eiro apmērā, šogad ir aptuveni 5,5 miljonu eiro apmērā. Kapitāla atdeve, klientu skaits un tirgus daļa aug. Informētība par mūsu zīmolu šo trīs gadu laikā Igaunijā ir pieaugusi līdz 50%. Tirgus daļa mums ir 2%, bet puse no iedzīvotājiem zina, ka "Coop" nozīmē ne tikai veikalu, bet arī banku pakalpojumus.

Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ pašlaik īstenojam sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO). Mums ir nepieciešamība pēc papildu kapitāla, lai banku saglabātu augošu. Mēs tādējādi solām, ka nākamajos trijos gados savu klientu bāzi palielināsim līdz 100 tūkstošiem, kredītu portfeli palielināsim līdz miljardam eiro. Tad vēl mums ir jāsamazina finansēšanas izmaksas. Ja mēs šajā ziņā būsim veiksmīgi, tad mūsu izmaksu/ieņēmumu rādītājs (CIR) saruks līdz 50% un kapitāla atdeves rādītājs būs pie 15% (ROE). Tad mēs arī klientiem varēsim samazināt procentu likmes un tādējādi - pārdot vēl vairāk aizdevumu.

Lai finansētu šo trīs gadu izaugsmi, mums nepieciešami 37 miljoni eiro. Mēs piedāvāsim šīs akcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Kāpēc Latvijā un Lietuvā? Tādēļ, ka "Nasdaq" piedāvā pan-baltisku skatījumu, un mēs ticam, ka arī daži latvieši un lietuvieši būs ieinteresēti nopirkt mūsu akcijas un piedalīties šajā izaugsmes stāstā. Mēs redzam, ka interese Igaunijā ir milzīga. Cilvēkiem patīk investēt akcijās, ja redz, ko dara kompānija. Jūs uz "Coop" veikalu varat doties katru dienu un vērot, kā cilvēki tur iepērkas, darbojas ar savu naudu, atver kontus utt. Mēs ticam, ka Igaunijā šī būs ļoti populāra akcija – varbūt arī Latvijā un Lietuvā.

Protams, mūsu biznesam ir izteikti lokāls raksturs, un mēs nesaredzam jēgu nākt uz Latvijas vai Lietuvas tirgu.

Kā tā?

Es domāju, ka jums arī ir līdzīgi patērētāju kooperatīvi, un jums jādibina pašiem sava šāda banka. Sākumā mēs devāmies vizītēs uz Somiju, kur jau darbojās analogs vietējais bizness. Somi ar mums dalījās visa veida informācijā, jo arī viņiem nebija plāns doties uz Igauniju. Mēs būtu ļoti laimīgi, ja jums šajā ziņā būtu panākumi. Viļņā man kāds investors teica, ka šāda ideja ļoti interesanta varētu būt "Maximai".

Varbūt pastāstiet vairāk par pašu IPO?

Mēs šajā IPO privātajiem investoriem dosim priekšrocības. 60% no "Coop Pank" pašlaik pieder "Coop", kas ir mūsu stratēģiskais akcionārs. Pēc šī IPO šis īpatsvars var sarukt līdz 50-40%. Mēs arī savas akcijas gribētu pārdot institucionālajiem investoriem. Domājam, ka tiem "Coop Pank" piederēs 20% līdz 30% akciju. Atlikusī daļa – arī 20% līdz 30% - būs privātajiem investoriem, kuri akcijas varēs dabūt īpašā kartībā. Pilnīgi visi no tiem varēs dabūt līdz pat 2,5 tūkst. akciju. Tie, kas uz akcijām būs pieteikušies līdz šai piektdienai, varēs dabūt līdz pat 5 tūkst. akciju. Lielākā priekšrocība būs "Coop Pank" klientiem, kuri varēs dabūt līdz pat 10 tūkst akciju. Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sākās jau 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Savukārt pirmās akciju tirdzniecības dienas zvanu Tallinā domājam zvanīt 9. decembrī.

Maksāsiet arī dividendes?

Dividendes sāksim maksāt no 2022. gada. Tajās izmaksāsim 25% no gada peļņas. "Coop" ir vairāk izaugsmes stāsts. Tomēr, ja gribam, lai mums ir privātie investori, jāmaksā dividendes.

Ko vēl darīsiet, lai palielinātu vērtību akcionāriem?

Jāstrādā arī pie jauniem produktiem. No nākamā gada mēs saviem klientiem pārdosim arī apdrošināšanas produktus. Mums nav savas apdrošināšanas kompānijas, bet mēs no tirgus ņemsim labākos piedāvājumus. Nākošais solis būs pensiju fondi.

Svarīgi piebilst, ka Eiropas regulatori mēģina ieviest tā saucamo atvērto banku biznesa koncepciju. Tā paredz, ka tirgus dalībniekiem ir jādalās ar savu klientu datiem. Proti, ja piekritīsiet, ka "Swedbank" jādalās ar jūsu datiem, tad citas bankas, redzot šīs bankas konkrēto piedāvājumu, jums varēs izteikt arī savus piedāvājumus. Tā mums ir ļoti labvēlīga vide, jo klienti sāk migrēt. Turklāt šodien – ja jums ir konts "Coop" bankā, tas nenozīmē, ka tas ir jāslēdz citā bankā. 2008. gadā "Hansapank" teicām, ka ļoti svarīgi, ka paliec vienā bankā, kur ir viss – līzings, pensiju fondi, investīciju fondi, dzīvības un nedzīvības apdrošināšana utt. Tomēr arī tagad visam ir iespējams atrasties vienā vietā (norāda uz viedtālruni).

Man "Swedbank" ir auto līzingam, "Coop Pank" ikdienišķajiem banku pakalpojumiem un "LHV" – investīcijām.

Viss ir vienuviet, un viss ir ērti. Pirms 15 gadiem vajadzēja domāt par fizisku banku pieejamību, bet tagad nav vērts izmantot tikai vienas bankas pakalpojumus. Tā vietā ir jādomā par labākajiem piedāvājumiem! Piemēram, Igaunijā "LHV" ir labākā, ja ir runa par investīciju pakalpojumiem, un savas "Coop Pank" akcijas es pirkšu ar tās palīdzību. Savukārt, ikdienišķās banku operācijas es veicu "Coop Pank", uz kuras kontu nāk arī mana alga. Savukārt, izdevīgāko auto līzingu es dabūju no "Swedbank". Viss strādā.

Galvenais ir tas, ka vieta ir daudziem biznesa modeļiem. "Swedbank", "SEB" un "Luminor" Igaunijā aizņem ap 90% no tirgus. Vietējām bankām ir 10%. Domāju, ka nākamo piecu gadu laikā šīs vietējās bankas savu tirgus daļu palielinās. Varbūt pēc pieciem gadiem kopā aizņemsim 20%.

Lielās bankas ir ļoti efektīvas, un to bizness ir ļoti labs. Es visiem saviem draugiem esmu teicis – ja gribi nopirkt dzīvokli Tallinā, tev ir laba alga un tev ir 20% pašam sava finansējuma daļa, tad ļoti iespējams no "Swedbank" vai "SEB" saņemsi labāko piedāvājumu. Viņi ir lieli un viņiem ir lētāki resursi. Svarīgi gan saprast, ka ne visi klienti izskatās šādi. Dažiem klientiem nav šāda te līdzfinansējuma daļa un tiem, piemēram, ir dividenžu ienākumi, kas, savukārt, var nederēt lielajām bankām. Mums ar to pietiek. Būtībā uzņemamies augstāku risku, bet arī mūsu cenu līmenis ir augstāks. Vieta ir visiem.

Kādas rekomendācijas citiem, kas vēlas iet uz biržu?

Tam ir jābūt racionālam iemeslam. Mums tas ir – mums vajag kapitālu. Nav jēgas iet uz biržu un tā realizēt, piemēram, kādu PR pasākumu. Tāpat jābūt labam, izpildāmam stāstam, kas nav kāda fantāzija.

Banku sektorā šis ir interesants laiks. Vai jūs iespaido naudas atmazgāšanas skandāli?

Kad nopirkām "Krediidipank", tad viens no tās biznesa virzieniem bija nerezidentu apkalpošana. Tad mūsu regulators teica - mēs šo banku varam pirkt vien tad, ja slēgsim visu tās nerezidentu biznesu. Mēs to apsolījām izdarīt un arī izdarījām. Nu esam banka vietējiem Igaunijas cilvēkiem un mazajiem un vidējiem tās biznesiem. Kāpēc situācija ir tik slikta "Swedbank" un "SEB"? Tāpēc, ka viņi šajā biznesā ir bijuši jau ilgus gadus un viņiem par visiem šiem gadiem ir arī jāatbild. "Coop" šo banku nopirka vien pirms trīs gadiem, un mēs esam atbildīgi tikai par to, kas notika pēc 2017. gada.

Vai neteiktu, ka regulēšana palikusi jau pārāk stingra?

Domāju, ka šobrīd tā jau ir pārlieku stingra, jo tā rada vidi, kad bankas daudz vairs nevar izdarīt. To riska tolerance ir zema. Ja tā ir, tad nekas nenotiek, un dzīve nesolās būt īpaši interesanta. Protams, regulējumi ir svarīgi. Tomēr - kā tas bieži vien ir – mēs virzāmies no viena grāvja malas otrā. Viss tas, kas mums ir jāpārbauda, dažkārt liek domāt, ka esam kāda izmeklēšanas iestāde.

Kur jūs šobrīd ieguldītu savu naudu?

Es pirkšu "Coop Pank" akcijas. Man kopš 2001. gada arī ir pašam savs ieguldījumu portfelis, kuru pārvalda speciālists. Tāpat esmu veicis ieguldījumu nekustamajā īpašumā Tallinā, un zināma daļa naudas glabājas arī pensiju shēmās. Esmu centies visu nelikt uz vienas kārts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas Coop Pank sākotnējā publiskā piedāvājumā emitēs 32,2 miljonus akciju

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka Coop Pank paziņojusi akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumus – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības stratēģijas finansēšanai.

Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sāksies š. g. 18. novembrī.

Saskaņā ar publiskā piedāvājuma prospektu, banka sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā emitēs līdz 32,2 milj. jaunu akciju, palielinot akciju kopējo skaitu līdz 94,4 milj. Akciju emisijas ietvaros daži no esošajiem mazākuma akcionāriem jaunajiem investoriem pārdos līdz pat 14,1 milj. akciju. Līdz ar to sākotnējā publiskā piedāvājuma gaitā investoriem būs iespēja iegādāties kopumā līdz 46,3 milj. akciju.

Privātie un institucionālie investori var izteikt vēlmi iegādāties Coop Pank akcijas parakstīšanās periodā, kurš sāksies 2019. gada 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Parakstoties akcijām, cenai jābūt 1,15 – 1,3 eiro robežās. Tādējādi kopējais sākotnējā publiskā piedāvājuma apjoms atkarībā no akciju cenas būs aptuveni 55 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Coop Pank akcijas iekļauj Nasdaq Tallinn Baltijas Oficiālajā sarakstā

Žanete Hāka, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Coop Pank akcijas no 10. decembra iekļautas biržas Nasdaq Tallinn Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Coop Pank akciju iekļaušana biržā notiek pēc uzņēmuma akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) investoriem, kas bija spēkā no šī gada 18. līdz 29. novembrim. Kopumā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā piedalījās 10 879 investori, kas parakstījās uz 32,99 miljoniem akciju kopsummā par 37,94 miljoniem eiro.

“Investoru skaits, kas Coop Pank sākotnējā publiskā piedāvājumā iegādājās uzņēmuma akcijas, ir iespaidīgs. Baltijas valstīs pēdējo gadu laikā ir bijuši tikai divi IPO, kuros piedalījās vairāk investoru nekā Coop bankas IPO,” pauda Nasdaq Tallinn valdes priekšsēdētājs Kaarel Ots.

"Piesaistot kapitālu sākotnējā publiskā piedāvājuma rezultātā, mūsu uzņēmums, kurā bija tikai 64 akcionāri, tagad kļūst par biržā kotētu uzņēmumu ar gandrīz 11 000 akcionāru," sacīja Coop Pank valdes priekšsēdētājs Margus Rink. "Coop Pank komanda ir apņēmības pilna izpildīt mūsu akcionāriem dotos solījumus un īstenot izaugsmes plānus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Igaunijas banka Coop Pank sākotnējā publiskā piedāvājumā emitēs 32,2 miljonus akciju

Žanete Hāka, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka Coop Pank otrdien paziņojusi akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumus – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības stratēģijas finansēšanai.

Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sāksies 18. novembrī. Saskaņā ar publiskā piedāvājuma prospektu, banka sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā emitēs līdz 32,2 milj. jaunu akciju, palielinot akciju kopējo skaitu līdz 94,4 milj.

Akciju emisijas ietvaros daži no esošajiem mazākuma akcionāriem jaunajiem investoriem pārdos līdz pat 14,1 milj. akciju. Līdz ar to sākotnējā publiskā piedāvājuma gaitā investoriem būs iespēja iegādāties kopumā līdz 46,3 milj. akciju. Privātie un institucionālie investori var izteikt vēlmi iegādāties Coop Pank akcijas parakstīšanās periodā, kurš sāksies 2019. gada 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Parakstoties akcijām, cenai jābūt 1,15 – 1,3 eiro robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome un igauņu uzņēmums SIA «Prana property» izbeigs kopīpašuma tiesības īpašumam Zolitūdē, Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», šodien lēma Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja.

Līdz ar komitejas lēmumu, abas puses turpmāk būs atbildīgas par savu īpašuma daļu un turpmākās apbūves ieceres jāsaskaņo nebūs. Nams Priedaines ielā 20 sastāv no zemesgabala 10 065 kvadrātmetru platībā un nepabeigtas dzīvojamās mājas. Rīgas pašvaldībai piederēs 5782 kvadrātmetri un pazemes autostāvvietas daļa, bet «Prana property» - 4494 kvadrātmetri, kur atrodas dzīvojamā ēka un pazemes autostāvvieta.

Pēc īpašuma sadales, «Prana property» savā īpašumā apņemas nodrošināt virszemes daļas, kas ir brīva no apbūves, labiekārtošanu un jaunizveidotā zemesgabala fizisku nošķiršanu. Savukārt dome par saviem līdzekļiem nodrošinās pazemes autostāvvietas daļas nojaukšanu, lai izveidotu pilnvērtīgu piemiņas vietu traģēdijā cietušajiem un ierīkotu skvēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LB: Rimšēvičs nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar PNB banku

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Guseļņikovs paziņo par PNB bankas akciju pārdošanu

LETA, Db.lv, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā dzīvojošais Krievijas finansists Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka pārdevis sev piederošās Latvijas «PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») akcijas.

Guseļņikovs tviterī vēsta, ka akcijas pārdevis «investoriem no Eiropas un ASV», taču tos konkrēti nenosauc.

«Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas «PNB bankas» akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!» sacīts Guseļņikova ierakstā tviterī.

ASV un Eiropas investoru grupa pieņēmusi lēmumu pievienoties AS PNB Banka akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas rezultātiem. Vienošanās paredz PNB Bankas vairākuma akcionāra Grigorija Guseļņikova akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu, informē bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 297 miljonus eiro, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Viņa atgādināja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma bankas darbība ir pilnībā apturēta un netiek sniegti nekādi bankas pakalpojumi klientiem. «Labā ziņa šajā satraucošajā laikā ir tāda, ka gandrīz visi jeb 99,2% «PNB Bankas» klientu saņems savu naudu atpakaļ jau tuvākajās dienās. Atlīdzības varētu sasniegt 297 miljonus eiro,» teica Černaja-Mežmale.

Viņa norādīja, ka FKTK šodien sniegs visu informāciju, kas un kā jādara bankas klientiem, lai saņemtu savu naudu. Likums paredz, ka garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam, taču tiek strādāts pie tā, lai tas notiktu ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš lēmuma 15.augustā apturēt «PNB bankas» darbību, «Swedbank» filiālēs un klientu apkalpošanas centros vērojams «PNB bankas» klientu pieplūdums - atvērti vairāk nekā 2000 jaunu kontu, informēja «Swedbank».

«PNB bankas» klientu pieplūdums atsevišķās «Swedbank» filiālēs izveidojis rindas, tāpēc «Swedbank» aicina savus klientus pēc iespējas vairāk izmantot attālinātos bankas pakalpojumus, bet, ja nepieciešama ierašanās filiālē, tad izmantot iespēju rezervēt laiku konsultācijai iepriekš. Esošajiem «Swedbank» klientiem ir noteikta prioritāra apkalpošana.

«Jau šobrīd visus pamatpakalpojumus, ko izmantojam ikdienā - naudas pārskaitījumus, konta atlikuma pārskatīšanu, PIN koda maiņu, dažādus maksājumus, rēķinu apmaksu u.c. - var veikt internetbankā vai mobilajā lietotnē bez fiziskas bankas darbinieka klātbūtnes. Savukārt, ja nepieciešama jauna bankas karte, bankai var pieteikt, lai to atsūta pa pastu un šāds sūtījums ir pilnībā drošs, jo bankas karti var aktivizēt tikai pats kartes īpašnieks,» skaidroja «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovam vēl paliks daļa PNB bankas akciju

Db.lv, 29.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 60% akciju pārdošanas Grigorijam Guseļņikovam vēl palikusi daļa «PNB bankas» akciju, to LNT ziņām apliecināja bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels. Bankas pārskati liecina, ka Guseļņikovam līdz šim piederēja 38% procenti akciju un netiešā veidā vēl 57,66%.

«PNB bankas» vadītājs O.Bramvels norādīja, ka jaunais īpašnieks iegādājas lauvas tiesu bankas akciju, lai kontrolētu un pieņemtu lēmumus par bankas tālāko attīstību. Jaunie akcionāri plānojot ieguldīt papildu kapitālu bankas attīstībā un vienlaikus paziņojuši, ka nav ieinteresēti turpināt sāktās tiesvedības, tai skaitā pret Latvijas valsti. G.Guseļņikovs pārmeta kādai augsta ranga Latvijas amatpersonai centienus izspiest no bankas kukuļus, ar to, visticamāk, domājot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

«Mēs saprotam, ka attīstīties Latvijā, pastāvot strīdam ar valsti, ir diezgan grūti,» skaidroja O. Bramvels. Viņš uzsvēra, ka «PNB bankas» darbību un līdz ar to tās aptuveni 80 tūkstošus klientu gaidāmais darījums neietekmēs. «Vienīgi jaunajiem akcionāriem ir plašāks redzējums par bankas produktu, tehnoloģiju attīstību un bankas attīstību kopumā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Mēs gribētu atsākt aktīvāk kreditēt kā tas vēsturiski bijis,» tā O. Bramvels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Meridian Trade Bank bijušās valdes priekšsēdētājas akcijas nodotas bankas īpašumā

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Meridian Trade Bank" bijušajai valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei piederošās akcijas, kas veido 27,06% no bankas akciju kapitāla, nodotas pašas bankas īpašumā, apstiprināja bankā.

"Akcionāri savā starpā vienojās, ka Dzenes akcijas tiek nodotas bankas īpašumā," sacīja "Meridian Trade Bank" sabiedrisko attiecību un mārketinga direktore Marita Ozoliņa, piebilstot, ka izmaiņas bankas akcionāru sastāvā veiktas 2019.gada oktobra sākumā. Viņa arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikuma prasībām un bankā notiekošajam pārmaiņu procesam, minētās akcijas plānots pārdot ne vēlāk kā gada laikā no to iegādes brīža.

Tāpat Ozoliņa sacīja, ka "Meridian Trade Bank" apstiprinātais pārmaiņu plāns paredz bankas kapitāla palielināšanu, kas cita starpā pieļauj ārēja investora piesaisti, taču līdz šim brīdim banka nevienu investora piesaistes darījumu nav noslēgusi. Pēc bankas datiem, šobrīd Nataļjai Podgorbunskihai pieder 32,93% akciju, "Meridian Trade Bank" - 27,06%, Mihailam Gaņevam - 12,7%, Gočam Tutberidzem - 9,91%, AS "Gaisma-SD", kuras patiesais labuma guvējs ir Artūrs Dzenis, - 9,9%, SIA "J.A. Investment Holdings", kuras īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, - 7,2%, bet Natālijai Prohorovai - 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība ir apturēta, aktīvi veido 3% no visiem Latvijas banku aktīviem un tās ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka šā gada sākumā «PNB banka» bija sestā lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apmēra, tās tirgus daļai veidojot 3%. Tāpat ministrijā piebilda, ka Latvijā četras lielākās bankas veido turpat 90% no visiem banku aktīviem, tādējādi «PNB banka» ir relatīvi maza Latvijas banku sistēmā, un tās tiešā ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska.

Ministrijā atzīmēja, ka «PNB banka» 2017.gadā mainīja darbības modeli un koncentrējās uz Latvijas klientu segmentu. 2018.gadā bankas kredītportfelis samazinājās par 34,4 miljoniem eiro, bet nodarbināto skaits saruka no 630 2017.gadā līdz 523 šogad pirmajā pusgadā. Pēc reformas, banka uzrādīja nelielu peļņu 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB banka lūgs prokuratūru atcelt bankas maksātnespēju

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB banka» vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu pasludināt banku par maksātnespējīgu, žurnālistiem sacīja «PNB bankas» nu jau bijusī valdes locekle Anna Verbicka.

Viņa atzina, ka tiesas lēmums par bankas maksātnespēju ir negatīvs un «PNB banka» šim lēmumam nepiekrīt, tāpēc banka vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu atsauktu tiesas lēmumu un apturētu maksātnespējas procesu.

Verbicka stāstīja, ka tiesa lēmuma pieņemšanā neņēma vērā to, ka ir pārsūdzēts Eiropas Centrālās bankas (ECB) negatīvais novērtējums par «PNB banku». Turklāt tiesa savu lēmumu par bankas maksātnespēju pamatoja, ņemot vērā ECB novērtējumu.

«Tiesa pieņēma lēmumu, balstoties uz citu lēmumiem. Bet mums šķiet, ka būtu tikai godīgi, ja tiesa pati izvērtētu - banka ir vai nav maksātnespējīga,» pauda bankas bijusī valdes locekle.

Vienlaikus Verbicka informēja, ka prokuratūrai lūgts atļaut bijušajai «PNB bankas» vadībai pārstāvēt bankas intereses tajās lietās, kas jau ir iesāktas, piemēram, pret ECB lēmumu. «Šīs dienas lēmumā nav minēts - tas ir atļauts vai nav. Lai gan mūsu juristi apgalvo, ka tas ir pieļaujams,» pauda Verbicka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS PNB Banka jaunie akcionāri gatavi bankā iepludināt 146 miljonus eiro

Žanete Hāka, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB banka vērsusies tiesā pret akcionāriem saistībā ar aizdevumiem

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru