IKP 3. ceturksnī palielinājies par 2,9% 

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Ilze Žaime, 29.11.2019

Foto: PIXABAY

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Pārtikas produktu ražošanas nozares attīstība pieaugusi pirmo reizi kopš 2018. gada 2. ceturkšņa.

Savukārt, samazinājums par 2,7% vērojams koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir Latvijas lielākā apstrādes rūpniecības nozare.

Negatīvi nozares attīstību ietekmēja arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas kritums par 6,9%, apģērbu ražošanas – par 6,7%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas – par 5,0% un dzērienu ražošanas – 4,3%.

Kopš 2017. gada 1. ceturkšņa pieaudzis ceļu un dzelzceļu būvniecības apjoms.

Transporta un uzglabāšanas nozarē piedzīvots samazinājums par 4,6%, ko ietekmējusi kravu pārvadājumu samazināšanās par 5,4%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums par 12,7%, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 7,3% un pasta un kurjeru darbību palielinājums par 23,8%.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 1,9%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 0,1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība, tai skaitā, auto degvielas tirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, pieaugusi par 3,0%.

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 13,3%, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 6,6%.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 5,9%.

Būvniecības apjomu pieaugums vērojams gandrīz visās nozarēs: ēku būvniecība pieauga par 11,7%, inženierbūvniecības apjoms – par 2,1% (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 3,0%, pārējā inženierbūvniecībā – par 24,0%, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība nozares attīstību ietekmēja negatīvi, kritums par 4,6%). Specializētie būvdarbi veikti par 2,4% vairāk nekā pērn.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 9,4%.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozaru attīstība samazinājusies par 0,3 %, tajā skaitā telekomunikāciju nozare – par 9,0%, savukārt pieaugums vērojams datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,8% un informācijas pakalpojumu nozarēs – par 6,2%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu 14,3% apmērā ietekmēja visas nozares: finanšu pakalpojumu darbības samazinājās par 14,1%, apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozare – par 12,7%, bet finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības – par 15,3%.

Lielākā ietekme uz nozares kritumu bija monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājumam, kuru noteica straujš izdevumu pieaugums. Apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē samazinājumu ietekmēja privāto pensiju plānu izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums, kamēr nedzīvības apdrošināšanā ir vērojams neliels pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apjomi palielinājušies par 8,2 %, no tā: centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās – par 20,6%, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze – par 11,8%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 16,8%, savukārt samazinājums par 2,3% vērojams reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos.

Produktu nodokļu, kā pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes un muitas nodokļu, apjoms 2019. gada 3. ceturksnī samazinājies par 0,4%.

Mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam palielinājās par 5,1%.

Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinājušies par 0,9%, transportam – par 9,6%, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 6,9%. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,1%. Šīs izdevumu grupas veido 58% no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 3,2%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,8%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 5,6%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 1,1% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 17,4%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3. ceturksnī palielinājušies par 5,6%, tai skaitā preču eksporta (69% no kopējā eksporta) – par 5,5% un pakalpojumu eksporta – par 5,9%.

Kopš 2017. gada 1. ceturkšņa pozitīvu tendenci uzrāda citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta rādītāji, ko galvenokārt veido tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi.

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 1,0%. Preču imports, kas veido 84% no kopējā importa, palielinājās par 1,0%, bet pakalpojumu imports – par 0,6%.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, faktiskajās cenās par 9,1% palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,2% un darba devēju sociālās iemaksas – par 8,6%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 14,1%, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē par 9,8% un apstrādes rūpniecībā – par 8,7%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 1,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,7%.

Tevi varētu interesēt

Septembrī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomu gada izaugsme ir sasniegusi 3.1% (pēc kalendāri...

Patērētāji pasaulē ražojumus ar uzrakstu «Izgatavots Vācijā» vērtē visaugstāk, bet Ķīnas...

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk...

Uzņēmums Lockero ražo gudrās mantu glabātuves, kas ar pirksta noskenēšanu dod piekļuvi...

Atbalstot Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, Ministru kabinets noteicis stingrākas drošības prasības...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Dabas...

Dedzināto dēļu fasādes ir koksnes apstrādes veids, kas ļauj nodrošināt materiāla ilgmūžību....

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma...

Ūdenī iegāzies helikopters, apgāzusies laiva, naftas platformā noticis sprādziens - kā rīkoties...

Lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, līdzās sociālajiem...

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ir pabeidzis 5 miljonu eiro investīciju projektu...

Daudzfunkcionālajā kompleksā Z-Towers, kura nodošana ekspluatācijā iestrēgusi attīstītāju...

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Sveet Memory"...

Polijas uzņēmums "Cedrob", kura piegādātās putnu gaļas paraugos tika konstatēta salmonella, pēc...

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevusi ekspluatācijā muzeju krātuvi Pulka ielā 8,...