Lai mazinātu mežizstrādes jaudu deficītu Latvijā un pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētras gāzto/lauzto koku cirsmas, uzņēmēji meklē iespējas iznomāt mežizstrādes tehniku kaimiņvalstīs.Šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs ir piesaistījis lauvas tiesu visu Latvijas mežizstrādes jaudu, bet privātīpašniekiem lielākoties vien atliek paļauties uz agrāk noslēgtiem līgumiem ar mežizstrādātājiem vai arī pašiem sakopt vētras radītos postījumus. Turklāt, neraugoties uz milzīgo darba apjomu, peļņā uz Zviedriju ir devušies ne tikai kaimiņvalstu, bet arī Latvijas mežizstrādātāji. Līdz ar to brīvu mežizstrādes jaudu nav ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs, tomēr, neraugoties uz to, viens no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem SIA Silva no Igaunijas iznomājis sešus tehnikas komplektus (harvesters + forvarders) ar mātes kompānijas Metsaliitto Igaunijas meitas uzņēmuma palīdzību. «Pirmās tehnikas vienības uz Latviju atceļoja jau martā,» skaidro SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka tehnika ir iznomāta līdz šā gada 1. jūlijam, taču esot iespējas šo nomas līgumu pagarināt. «Tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šo tehniku iznomātu no Latvijas uzņēmumiem, taču šeit brīvu jaudu nav,» sīkākos komentāros par nomas maksas apjomiem neielaižas J. Antoņevičs. Viņš atzīst, ka iznomātās tehnikas vienības galvenokārt strādās SIA Silva ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, kuras cietušas no janvāra vētras. Uzņēmums visas jaudas koncentrēja uz ilgtermiņa līgumsaistību izpildi. «Nepiesaistot papildu mežizstrādes jaudas, Silva nevarētu likvidēt vētras postījumus ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās,» atzīst J. Antoņevičs. Viņš norāda — jo ilgāk vētrā lauztā/gāztā koksne atrodas mežā, jo tā arvien vairāk zaudē savas kvalitātes īpašības un līdz ar to arī pielietojumu un cenu tirgū. «Ņemot vērā siltos laika apstākļus, ilgi vilcināties nav laika, jo vētras gāztie koki sāk bojāties un to kvalitāte strauji pazeminās,» uzsver SIA Silva valdes loceklis. Viņš atgādina, ka, tikai sakopjot vētras postījumus, ir iespējams novērst kaitēkļu savairošanos nesakoptās mežaudzēs un ugunsbīstamības risku. Turklāt, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tāpēc arī, pēc J. Antoņeviča teiktā, pat iznomājot papildus sešus tehnikas komplektus, uzņēmuma mežizstrādes apjoms mēnesī no 55 000 m3 pieaugs līdz 75 000 m3. Šobrīd Silva mežizstrādē izmanto 10 harvesterus, kamēr janvārī uzņēmuma rīcībā bija tikai 2 harvesteri un pāri par 300 koku gāzējiem. «Faktiski līdz šim esam piesaistījuši 8 tehnikas komplektus, no kuriem 6 ir iznomāti no Igaunijas un, ja situācija to prasīs, tad varētu iznomāt vēl kādu,» uzsver J. Antoņevičs.

2005. gadā būtiski — par 69.7 % pieaugs apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības apjoms valsts mežos, bet saruks — par 19.3 % augošas koksnes pārdošanas apjomi ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kā arī augošu koku cirsmu pircējiem izsolēs — par 14.5 %. To paredz savulaik zemkopības ministra Mārtiņa Rozes pieņemtais lēmums, skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka tādējādi LVM 2005. gadā 1.3 milj. m3 pārdos ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, 1.3 milj.m3 — augošu koku izsolēs un 1.29 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu veidā. 2005. gadā valsts mežos samazinās ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju skaits (no 223 šogad līdz 169 2005. gadā) un tiem pārdotās koksnes daudzums (no 1.6 milj. m3 šogad līdz 1.3 milj. m3 2005. gadā), tāpat samazinās augošu koku izsolēs pārdodamās koksnes apjoms (no 1.52 milj.m3 līdz 1.3 milj. m3), toties pieaug (no 0.76 milj. m3 šogad līdz 1.29 milj. m3 nākošgad) apaļkoku sortimentu pārdošana. Tāpat paredzēts palielināt nākošā gada decembra augošu koku izsoļu apjomu uz februārī un martā augošu koku izsoļu apjoma samazināšanas rēķina.

Biznesa portāls db.lv veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai kafijas tirdzniecības vietas Rīgas centrā atbalsta dzēriena iegādi, ja klients to vēlas savā līdzpaņemtajā krūzē.

Apmeklētajās 10 tirdzniecības vietās Rīgā cenas par vienu standarta «latte» ir, sākot no diviem līdz pat vairāk nekā četriem eiro.

Ierodoties ar savu līdzpaņemto krūzi, vairumā kafijas tirdzniecības vietu atlaide netiek piešķirta, tomēr uzņēmumos - «Costa Coffee»,«Coffee Tower» un «Miit Coffee» atlaide tiek piešķirta 20 centu un 5% apmērā.

«Double Coffee» barista Strēlnieku ielā 1 pastāstīja, ka db.lv ir pirmie, kas kafiju vēlas iegādāties ar savu līdzpaņemto krūzi, un uz šādu jautājumu raudzījās skeptiski. «Mums ir savas krūzes ar zīmolu, un tas ir reklāmas mārketings, kurš reklamē kafijas uzņēmumu. Mēs par to maksājam naudu, tāpēc mēs lejam kafiju tikai tajās krūzēs. Pagaidām neplānojam klientiem piešķirt atlaidi, ja kafija tiek iegādāta ar savu krūzi,» skaidroja uzņēmuma «Double Coffee» pārstāvis.

«2003. gads bija lūzuma gads, jo valdība nolēma jaunus ilgtermiņa mežizstrādes līgumus neslēgt un esošos nepagarināt, turklāt būtiski palielināt apaļkoku sortimentu tirdzniecību valsts mežos,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš norāda, ka tādējādi mežizstrādātājs Latvijā labākajā gadījumā kļūst par pakalpojuma sniedzēju valsts mežu apsaimniekotājam, nevis uzņēmums, kurš pērk augošus koku, tos izstrādā un pārdod gatavu sortimentu. «Tieši šī iemesla dēļ, ka beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, vairāki uzņēmumi likvidēja savu mežizstrādes biznesu, bet tiem, kuriem bija savas pārstrādes jaudas, ķērās pie aktīvas koksnes izejvielu meklēšanas ārpus Latvijas,» skaidro A. Cunskis. Viņš norāda, ka šo faktoru rezultātā pieauga koksnes importa apjomi no tuvākajām ārzemēm. «Valsts ar saviem lēmumiem ir radījusi nestabilu situāciju mežizstrādē, un pat lielu, stipru un konkurētspējīgu uzņēmumu īpašnieki un vadība sāk nodrošināties pret visādām nejaušībām,» skaidro A. Cunskis. Šī iemesla dēļ mežizstrādes uzņēmumos mainās kapitāldaļu īpašnieki, jo neredzot perspektīvu izdevīk pārdot vēl strādājošu nekā jau bankrotējošu uzņēmumu, secina A. Cunskis. Viņš pieļauj, ka minēto apsvērumu dēļ pērn viena no Latvijas lielākā mežizstrādes uzņēmuma ievērojamu kapitāldaļu īpašnieks Varis Sīpols pārdeva tās otram līdzīpašniekam — Zviedrijas kompānijai Korsnas. A. Cunskis arī prognozē, ka minēto iemeslu dēļ mežizstrādes uzņēmumos turpināsies īpašnieku maiņa.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži neto apgrozījums pērn sasniedza 65.3 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar 2003. gadu ir par 42 % vairāk. «Lielāki ieņēmumi ir saistīti ne tikai ar vidējo augošu koku realizācijas cenu pieaugumu, bet arī ar augstākas pievienotās vērtības — gatavu apaļkoksnes sortimentu piegāžu pieaugumu,» skaidro valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka, realizējot apaļkoksnes sortimentus to gala patērētājiem — kokrūpniekiem, tiek izskausti starpnieki un līdz ar to arī pieauga mežu apsaimniekotāja ienākumi, kuru daļa agrāk palika tieši dažādu starpnieku kabatās. Bez tam 2004. gadā ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos cērtamās koksnes cenas tika sasaistītas ar augošu koku izsoļu cenām, norāda R. Strīpnieks. Jāatgādina, ka sākotnēji bija nolemts ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos cērtamās koksnes cenas 2004. gadā pielīdzināt tirgus cenām, tomēr janvāra nogalē tika pieņemts lēmums, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem koksne maksās 80 % apmērā no augošu koku izsoļu cenām. Kā vēl viens no peļņas pieauguma iemesliem tiek minēta efektivitātes paaugstināšana, kas panākta ar mežsaimniecisko darbu izsolīšanu pakalpojumu sniedzējiem lejupejošā cenu izsolē, skaidroja R. Strīpnieks.

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Sākusies prāmja līnijas Sāremā-Ventspils 2007.gada sezonas biļešu pārdošana, Db.lv informēja Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra galvenā speciāliste Inguna Almbauere.

Visas biļetes ir ar 10 līdz 30 % lielu atlaidi, ja pasūtījumi tiek veikti periodā no 2006. gada 1. novembra līdz 2007. gada 31. martam.

Līdz 2007. gada 31. janvārim visas biļetes ir ar 30 % atlaide, Februārī prāmja biļetēm- 20 % atlaide un Martā- 10 % atlaide.

Skolu ekskursiju braucieniem atlaide no 30 līdz 50 %, atkarībā no laika perioda. Zemākas biļešu cenas ir bērnu grupām ar vismaz 20 skolēniem. Uz katru desmito skolēnu ir jābūt vienam pieaugušam pavadītājam. Bērni līdz 6 gadu vecumam var ceļot bez maksas. No 1. maija līdz 17. jūnijam un no Septembra mēneša ekskursijas braucieni skolēniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem būs ar 50 % atlaidi pasažieru biļetēm. No 18. jūnija līdz 31. augustam atlaide- 30 %. Grupas gidam un skolēnu pavadītājiem brauciens bez maksas.

No šā gada 19.oktobra darba dienās tiks piemērota 25% atlaide biļetēm dienas vilcienos, informē AS Pasažieru vilciens (PV).

Kopumā atlaide tiks piemērota 46 vilcienu reisiem.

«Šī atlaide jau regulāri tiek piemērota ziemas sezonā darba dienu vilcieniem, lai pasažieriem nodrošinātu pieejamāku pakalpojumu. 25% atlaide dod iespēju mūsu pasažieriem braukt savās ikdienas gaitās, ietaupot ievērojamus naudas līdzekļus. Šosezon atlaide būs spēkā līdz 2016.gada 23.aprīlim,» min Pasažieru pārvadājumu departamenta vadītājs Ivars Zaļais.

Atlaides biļetēm vienam braucienam tiks piemērotas 19 elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Tukums-Rīga, 11 elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Aizkraukle-Rīga, 8 elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Jelgava-Rīga un 9 elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Skulte-Rīga.

Lielais vairums no pērn izstrādātajiem 660 000 m3 tika iegūti, sakopjot vējgāzto/lauzto koksni valsts mežos — ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās, norāda SIA Metsaliitto Latvia (agrāk SIA Silva) valdes loceklis Juris Antoņevičs. Šogad uzņēmums plāno sagbāt esošo mežizstrādes apjomu, taču ciršanas apjoms ir atkarīgs no koksnes resursu cenām. Kā nozīmīgāko šī gada projektu mežizstrādē J. Antoņevičs min starpciršu mehanizāciju — tās cirst ar mazo harvesteri. «Jau divus gadus sadarbībā ar mežzinātnes instūta Silava speciālistiem esam strādājuši pie šī projekta,» uzsver J. Antoņevičs. uzņēmums mežizstrādes apjomu 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadu palielināja par apmēram 50 000 m3, turklāt nācies piesaistīt arī Igaunijas māsas kompānijas mežizstrādes jaudas, lai tiktu galā ar vētras sekām, skaidro J. Antoņevičs. Pērn ieguldīti 0.64 milj. Ls mežizstrādes tehnikā. Šobrīd uzņēmuma rīcībā ir divi harvesteri, bet teju jau būs trešais, norāda J. Antoņevičs.

«Drīsim visu iespējamo, lai līdz 1. jūnijam visa vētrā cietusī koksne būtu izcirsta un izvesta no valsts mežiem, kaut arī katram kokam pakaļ neskriesim – kaut kas ir jāatstāj arī dabas daudzveidībai,» uzsver valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd LVM apsaimniekojamos mežos ir pārdots 59% jeb vairāk, nekā 0.97 milj. m3 vētrā cietušās koksnes, bet vēl jāpārdod 0.67 milj.m3 un līdz 1. jūnijam ir atlikušas vairs nu jau mazāk par 9 nedēļām. LVM prezidents norāda, ka vētrā cietušas koksnes pārdošana un izstrāde pagaidām vislēnāk notiek ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju platībās, kur vēl jāpārdod 51 % no kopumā vētrā nopostītā jeb 321 000 m3. Cirsmu izsolēs, kur pārdošana notiek ar lejupslīdošu soli, vēl jāpārdod 33% no kopumā vētrā nopostītā jeb 167 000 m3. R. Strīpnieks norāda, ka pēc 1. jūnija tiks veikta detalizēta analīze par vētras seku novākšanas gaitu un tad varēs izdarīt secinājumus par katra atsevišķa koksnes pārdošanas veida efektivitāti. «Skaidrs ir viens – brūkoša koksnes tirgus situācijā augošas koksnes cenas ir nokritušās daudz straujāk, nekā gatavo apaļkoksnes sortimentu cenas un pircēji, pretēji augošu koku izsolēm, aizvien saglabājuši lielu interesi par gatavo sortimentu piegādēm no LVM», secina R. Strīpnieks. Jautāts par to, ko un kā darīs LVM ar tiem ilgtermiņa mežizstrādes ilgtermiņa līgumturētājiem, kuri savās platībās nebūs izcirtuši vētras lauztos/gāztos kokus, LVM prezidents atsakās komentēt LVM iespējamo rīcību attiecībā uz katru ilgtermiņa līgumu, apstiprinot, ka LVM rīkosies individuāli, atbilstoši katra no iepriekšējās mežu apsaimniekošanas sistēmas pārņemtā līguma nosacījumiem.

Mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis un SIA Beavers direktors Armands Putniņš apstiprināja, ka startēs konkursā par tiesībām iegūt sniegt mežizstrādes pakalpojumus trīs gadus. Abu uzņēmumu vadītāji ir gandarīt, ka beidzot šādi ilgāka termiņa pakalpojumu sniegšanas līgumi tiek iedibināti valsts mežu apsaimniekošanā. Savukārt vairāki citi mežizstrādātāji nebija izlēmuši, vai piedalīsies šajā konkursā, jo neesot iepazinušies ar konkursa nosacījumiem, jo īpaši — vai paredzētas mežizstrādes pakalpojuma cenas pārskatīšanas iespējas, jo šobrīd nosaukt cenu mežizstrādes pakalpojumam 2006. vai 2007. gadam esot ļoti problemātiski, grūti prognozējamas esot izmaksas. Piemēram, vai valdība pilnībā mežsaimniecisko, tostarp arī mežizstrādes darbu veicējus pilnībā vai tikai daļēji atbrīvos no akcīzes nodokļa maksāšanas, kādas papildu prasības vai nosacījumi tiks izvirzīti mežizstrādē utt.. «Ja līgumā tiks atrunātas ikgadējās cenu izmaiņas, tad tas nebiedē,» skaidro A. Putniņš. Viņš norāda: divritenis šajā jomā neesot jāizgudro, jo analogām problēmas risina arī celtnieniecībā.

«Zviedru solītās cenas par mežizstrādes pakalpojumiem vētras postījumu likvidēšanai vidēji ir par 30 %, bet augošu koku ciršanā — pat par 50 % un vairāk, nekā piedāvā mežizstrādātājiem Latvijā,» skaidro Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Tāpēc viņš nemaz nebrīnās par to, ka kokgāzēji un mežizstrādātāji no Latvijas varētu doties strādāt uz Zviedriju. «Man ir pieci dažādi piedāvājumi no Zviedrijas, un, cik zinu, vismaz viena kompānija no Latvijas jau strādā Dienvidzviedrijā, taču vēl vairākas pošas turp doties,» uzsver A. Krūtainis. Viņaprāt šobrīd ir pienācis laiks sakārtot mežizstrādes pakalpojumu tirgu Latvijā, jo attiecīgo pakalpojumu cenas Latvijā ir nesamērīgi zemas: uzņēmēji nevar investēt un attīstīties, bet bankas šādos apstākļos nav īpaši atsaucīgas attiecīgās jomas kreditēšanā, un nevar runāt arī par normāliem pakalpojumu līguma termiņiem. Turklāt arī daudzi zemo mežizstrādes pakalpojumu cenu solītāji esot aizdomājušies par minētajiem jautājumiem, norāda asociācijas vadītājs. «Esmu noskaņots patriotiski, tomēr, kad vēders sāk burkšķet, tad nekāds patriotisms vairs nav prātā,» atzīst I. Krūtainis. Zinot, ka Latvijā ir mežizstrādes profesionāļi, loģiski, ka zviedri vērš skatus uz Latviju, piebilst Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis.

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

2014. gadā Latvijā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 557 līdz 662 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinoši 2013. gadā tās bija no 566 līdz 630 eiro uz vienu hektāru.

2014. gadā vislielākās meža atjaunošanas vidējās izmaksas, kurās ietilpst augsnes sagatavošana, stādu un stādīšanas izmaksas, bija meža zemes trešās kvalitātes grupas1 mežos (662,35 eiro/ha), bet viszemākās – meža zemes pirmās kvalitātes grupas1 mežos (557,73 eiro/ha).

2014. gadā meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, Latvijā bija vidēji no 218 līdz 240 eiro par hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2014. gadā bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (239,90 eiro/ha).

2014. gadā viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 16,44 eiro, bet starpcirtē – 20,78 eiro. Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Kopējās meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2012. gadā Latvijā bija no 275 līdz 418 Ls uz hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. 2011. gadā šīs izmaksas bija no 313 līdz 435 Ls uz hektāru.

Meža kopšanas izmaksas Latvijā vidēji bija no 121 līdz 148 Ls uz hektāru. Meža kopšanas izmaksās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana.

Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Kopējo mežizstrādes izmaksu lielumu galvenajā cirtē un starpcirtē veido darbaspēka izmaksas, transporta izmaksas, tai skaitā, pielietotās tehnikas izmaksas. 2012.gadā kopējās 1 kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 12,09 Ls, bet starpcirtē – 14,06 Ls.

Kopējās meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2013. gadā Latvijā bija no 566 līdz 630 eiro uz hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012. gadā šīs izmaksas bija no 392 līdz 595 eiro uz hektāru.

Meža atjaunošanas vidējās izmaksās uz hektāru ietilpst augsnes sagatavošanas un stādu un stādīšanas izmaksas. Augsnes sagatavošanas un stādīšanas izmaksas 2013. gadā vislielākās bija meža zemes 2. kvalitātes grupas mežos, bet viszemākās meža zemes 4. kvalitātes grupas mežos.

Meža kopšanas izmaksas 2013.gadā Latvijā vidēji bija no 210 līdz 232 eiro uz hektāru. Meža kopšanas izmaksās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2013. gadā bija meža zemes 1.kvalitātes grupas mežos.

Lai arī tiek uzsvērts, ka vētra ir radījusi postījumus mežiem, taču mežizstrādātājiem tā dod ne tikai darbu, bet arī iespējas risināt savas problēmas. Proti, mežizstrādes izmaksas vējlauzēs ir augstākas nekā cērtot augošus kokus , turklāt lielais vētras postījumu apjoms — ap 7.3 milj. m3 Latvijā un Zviedrijā ap 80 milj. m3 koksnes — dod izvēles iespējas. Tiesa, Zviedrijas piedāvājums 12 — 20 Ls/m3 par mežizstrādes pakalpojumiem ir krietni pievilcīgāks par piedāvājumiem Latvijā, tomēr, dodoties turp, vismaz pēc vairāku aptaujāto domām, var zaudēt iestrādes Latvijā, kā rezultātā, atgriežoties atpakaļ pēc 1 — 1.5 gadiem, būtu problemātiski tikt pie mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas. Strādājot Zviedrijā, nav garantijas, ka pēc šo vējgāžu sakopšanas būs iespējas turpināt iegūt jaunus pasūtījumu mežizstrādes pakalpojumu sniegšanā, jo šiem Latvijas uzņēmējiem varētu tikt izvirzītas dažādas papildu prasības, par kurām šajos ārkārtas apstākļos netiek pieminēts. Lai arī Latvijas kopējās mežizstrādes jaudas tiek lēstas uz 14 milj. m3 koksnes (kas ir nedaudz lielākas par vidēji gadā izcērtamās koksnes apjomu Latvijā), taču nav izslēgts, ka vētras seku likvidēšanas laikā Latvijā varētu parādīties ārvalstu mežizstrādātāju brigādes, piemēram, no vētrā mazāk cietušās Igaunijas vai Lietuvas, kā arī citām valstīm.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!