Ražošana

Peļņas nodokļa atlaide bijis labs tramplīns uzņēmējiem; investīcijas teju 218 miljoni latu

Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Interesanti, ka tieši decembra pēdējās valdības sēdēs ir apstiprināti 12 projekti par kopējo ieguldījumu summu 92 milj. Ls. Nedaudz pārsteidzoši, tomēr viens no tiem uzņēmumiem (SIA Metalleks), kuriem valdība jau bija piešķīrusi tiesības īstenot investīciju projektu (6,4 milj. Ls apmērā) un pēc tam izmantot peļņas nodokļa atlaidi (0,96 milj. Ls apmērā), no sākotnējās idejas ir atteicies un projektu neīstenos.

Efekts neizpaliks

A/s Agrofirma Tērvete padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks atzinīgi vērtē valsts sniegtās iespējas investīciju projektiem piemērot UIN atlaides. «Ikvienam uzņēmumam tas viennozīmīgi ir svarīgi – kaut vai nedaudz valsts atbalsta, kas savā ziņā ir arī garantija, ka uzņēmums strādās un turpinās attīstīties,» tā Vitauts Paškausks. Valdība SIA Tērvetes AL jau 2012.gada septembrī piešķīra UIN atlaidi par atbalstāmo investīciju projektā «Tērvetes alusdarītavas modernizācija un jaunu produktu ieviešana ražošanā veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem» – 0,89 milj. Ls. Savukārt šā gada novembrī valdība nolēma palielināt alus ražotājam Tērvetes AL UIN atlaidi par 157 500 Ls.

A/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils: «Ņemot vērā, ka veicam būtiskas investīcijas, tas dod papildu stimulu un brīvus līdzekļus, ko varam investēt attīstībā.» Viņš uzsver, ka pozitīvu efektu jutīs tad, kad būs pabeigts 7,9 milj. Ls vērtais investīciju projekts. UIN atlaide ir 25 % no šīs summas jeb 1,98 milj. Ls un to varēs izmantot 16 gadu laikā pēc projekta. Dobeles dzirnavnieka investīciju projekta rezultātā jau izveidotas vairākas ražotnes, tostarp spageti ražotne, moderna miltu glabātuve, transformators, bet vēl procesā ir cieto kviešu dzirnavu izbūve. Uzņēmums vērienīgo investīciju projektu plāno pabeigt nākamgad.

Farmācijas lēciens

UIN atlaidi lielo investīciju veikšanai izmanto gan a/s Olainfarm, gan a/s Grindeks.

DB jau rakstīja, ka valdība atbalstīja Olainfarm 22,95 milj. Ls vērto investīciju projektu ar 5,21 milj. Ls lielu peļņas nodokļa atlaidi pēc ieguldījumu projekta īstenošanas. Arī a/s Grindeks, investējot 5 milj. Ls, saņems tiesības izmantot peļņas nodokli 1,26 milj. Ls apmērā. Abi Latvijas farmācijas milži investīciju atbalstu ieguldīs ne tikai esošo ražotņu modernizācijā, bet arī jaunu produktu ražošanā. Grindeks iecerējis modernizēt un paplašināt gan gatavo zāļu formu, gan aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražošanu. Projektu plānots realizēt līdz 2017. gada decembrim. Savukārt Olainfarm strādā pie no nitrofurāna ražošanas iecirkņa izveides, kā arī palielina ražošanas jaudas. A/s Valmieras stikla šķiedra ražotnē kopumā plāno ieguldīt 8,87 milj. latu. UIN atlaide a/s Valmieras stikla šķiedra paredzēta 1,79 milj. latu apmērā. Nedaudz mazāku atlaidi varēs saņemt PNB Print (iepriekš Preses nams Baltic), kura projektā plānots ieviest jaunus produktus un modernizēt tehnoloģijas. Kopējie ieguldījumi plānoti 6,96 milj. latu, bet UIN atlaide – 1,74 milj. latu apmērā. Savukārt Cotton Club Liepāja trīs gadu laikā iecerējusi izveidot kokvilnas šķiedras auduma izstrādājumu ražotni Liepājā, ieguldot 4,995 milj. latu. Jaunu ražotni iecerējis veidot arī Tecnopali North Europe – jaunas režģoto konstrukciju un apgaismes balstu ražotnes izveidošanā paredzēts ieguldīt 3,696 milj. latu. Adugs projektā «SIA «ADUGS» ilgtermiņa ieguldījumi darbības modernizācijai un paplašināšanai» paredzēti 4,25 milj. latu ieguldījumi, savukārt Alfa Agro paredzējusi izveidot zāles miltu granulu ražošanas infrastruktūru. Plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,6 milj. latu. Tāpat UIN atlaidi saņems Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, kura projektā «Jaunu asinhronās vilces dzinēju ieviešana ražošanā» plāno ieguldīt 3,77 milj. latu. Vienu investīciju projektu arī nolemts neatbalstīt – Avileks iecere Investīciju projekta pieteikumu izvērtēšanas komisiju nav pārliecinājusi.

450 milj. eksportam

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka tieši šogad uzņēmumi īpaši aktīvi izmantojuši iespēju iesniegt savus investīciju projektus, lai pretendētu uz UIN atlaidēm. «25 uzņēmumos kopējās investīcijas plānotas 217 milj. Ls apmērā.

Projektiem sekmīgi noslēdzoties, 2020.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, eksporta apjomi šajos uzņēmumos būs pieauguši par 83%, būs izveidotas 1200 jaunas darbavietas, arī darbaspēka nodokļos nomaksātā summa būs pieaugusi par 67% jeb 28,9 milj. Ls gadā,» ieguvumus uzskaita D. Pavļuts. Gan viņš, gan uzņēmēji uzskata, ka UIN atlaides ir viens no pagaidām efektīvākajiem Latvijā izveidotajiem nodokļu politikas instrumentiem, lai veicinātu privātā sektora investīcijas uzņēmumu modernizācijā, produktivitātē un attīstībā, un uzņēmumi šo iespēju novērtē.

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā visu atbalstīto investīciju projektu rezultātā uzņēmumu eksports pieaugs par 447 milj. Ls gadā. Jāatgādina – lai uzņēmums iegūtu tiesības piemērot UIN atlaidi, tam ir jāizpilda vairāki nosacījumi, tostarp sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem jānodrošina jauna darbības profila uzsākšana vai esošās darbības modernizācija vai paplašināšana, kas ietver jaunu produktu ražošanu, esošās darbības maiņu, pārejot no viena produktu veida ražošanas uz cita produktu veida ražošanu vai no viena pakalpojumu veida sniegšanas uz cita pakalpojumu veida sniegšanu, vai vispārēju darbības procesu būtisku maiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu likme Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs un 11. zemākā ES

Žanete Hāka, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un sasniedz 35%, kas ir 11. zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā un viszemākais Baltijas valstīs (Lietuvā kopējā nodokļu likme ir 42,6%, Igaunijā – 49,3%), secināts jaunākajā Pasaules Bankas, Starptautiskās finanšu korporācijas (IFC) un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē.

Šo 35% kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% UIN daļa, 27,2% ir darbaspēka nodokļi un 2,9% – pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir virs ES/EBTA reģiona vidējā rādītāja – 193 stundas (vidēji reģionā 176 stundas), tomēr laika patēriņš ir krietni samazinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu (264 stundas). Savukārt, Latvijā maksājamo nodokļu skaits (tikai 7) šobrīd ir viens no mazākajiem un ierindo Latviju Eiropas pirmajā pieciniekā kopā ar Norvēģiju, Zviedriju, Igauniju un Maltu.

Pētījumā arī secināts, ka ES/EBTA reģionā vidēja lieluma uzņēmums nodokļos caurmērā samaksā 41%, kopumā veicot 12,3 maksājumus, un tam ir nepieciešamas 176 stundas, lai nokārtotu savas nodokļu saistības ar valsti. Savukārt, pasaulē vidēja mēroga uzņēmumam šis nodokļu slogs ir 40,9%, ko pavada 25,9 maksājumi un 264 stundas saistību nokārtošanai ar valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Asociācija: Latvijā izplatīts uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar PVN apliekams darījums

LETA, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniem un inovatīviem uzņēmumiem būs pieejami 15 miljoni eiro

Žanete Hāka, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi veicināt jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidi un attīstību Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu un Latvijā līdz šim vēl nebijušu 2014.-2020.gada planošanas perioda valsts atbalsta programmu, kas nodrošinās iespējas inovatīviem un jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām) saņemt atbalstu savas saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai akselerācijas fondu ietvaros.

Šā gada 12.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu, informē ministrija.

«Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir balstīta uz produktivitātes pieaugumu – tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām. Lai to veicinātu, manās prioritātēs ietilpst gan finanšu resursu pieejamības nodrošināšanas mehānismu pilnveidošana, gan arī iesācējuzņēmumu jeb start-up regulējuma izveidošana. Jaunā valsts atbalsta programma ir efektīvs instruments jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības veidu uzsākšanai,» stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai nodrošinātu akselerācijas fondu ieviešanu, AS Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies divus līdz trīs finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuru pienākumos būs nodrošināt bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšanu (mentoringu, palīdzību nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansiālu atbalstu pirms-sēklas un sēklas investīcijas veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AFI Investīcijas: Šogad izaicinājums ir veidot stratēģiju tirgiem, kuros valda stabila izaugsme

Db.lv, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un vērtspapīru tirdzniecības kompānija AS AFI Investīcijas pagājušo gadu noslēdza ar 11,082 miljonu eiro peļņu, salīdzinot ar 843 tūkstošiem eiro gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Neto peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem pārsniedza 14,21 miljonus eiro, salīdzinot ar 6,25 miljoniem eiro 2016. gadā. AFI Investīcijas pašu kapitāls 2017. gada beigās pārsniedza 22,8 miljonus eiro, bet kompānijas aktīvi bija 69,48 miljoni eiro.

AFI Investīcijas ir Latvijas investīciju kompānija, kuras darbības pamatā ir ieguldījumi starptautiskos vērtspapīru tirgos, galvenokārt atvasinātos finanšu instrumentos – opcijās un nākotnes līgumu darījumos.

«Pagājušā gada pirmo pusgadu raksturo tieši šādi tirgus apstākļi – pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā tirgū bija vērojams paaugstināts uztraukums, kuru pagājušā gada sākumā nomainīja stabila izaugsme. Gada otrā puse uzņēmumam bija mazāk veiksmīga, jo AFI Investīcijas ieguldījumu modeļi nav piemēroti mērenai un noturīgai pasaules fondu tirgu izaugsmei. Opciju un nākotnes līgumu tirgu ienesīgumu virza tirgu volatilitāte un pagājušā gada noslēgumā tā bija zema. Tomēr, arī šajos apstākļos AFI Investīcijas guva peļņu no vērtspapīru tirdzniecības, optimizējot mūsu ieguldījumu portfeļus un darbības modeļos samazinot riskus,» stāsta Deniss Pospelovs, AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs un dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Iepakošanas nozarē - veselīga izaugsme

Lāsma Vaivare, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu investīcijas Latvijā, tiek ieteikta peļņas nodokļa reforma – reinvestēto peļņu neaplikt ar šo nodokli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet tā kā valstij vajag nodokļus, plānots ierobežot zaudējumu pārnešanu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir domnīcas Certus rīkotā foruma par nodokļu politiku rezultāts. Nenoliedzami, ka pēdējos gados peļņas nodoklis (UIN), tā likmes, apliekamā bāze un nosacījumi ir kļuvuši par vienu no investīciju piesaistes instrumentiem starpvalstu cīņās. Savukārt investīcijas nozīmē darba vietas un vienlaikus arī nodokļus valsts makā. Vēl jo būtiskāka nozīme investīciju piesaistē ir Latvijas vēlmei īstenot straujāku ekonomisko izaugsmi un skarbo realitāti, kad ārvalstu tiešo investīciju atlikums šā gada pirmajā pusē saruka par vairāk nekā 300 milj. eiro.

ES dalībvalstu saimē Latvija ar Lietuvu un Poliju dala 3. –5. vietu, vērtējot peļņas nodokļa likmi. Vēl zemākas likmes ir tikai Īrijā (12,5%) un Bulgārijā (10%), tomēr, kā norāda domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, tad svarīgākais ir šī nodokļa efektīvā likme. «Analizējot šī nodokļa efektīvās likmes atklājās, ka Latvijai nav labākais piedāvājums, jo kaimiņvalstīs atvieglojumu kopums ir vēl pievilcīgāks, kaut arī nominālās peļņas nodokļa likmes ir tādas pašas vai augstākas,» norāda V. Dombrovskis. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka, piemēram, Lietuvā efektīvā peļņas nodokļa likme vienmēr ir bijusi ievērojami zemāka nekā Latvijā. «Lietuvā 2011. gadā tā bija tikai 2,6% un varbūt tāpēc arī spēja piesaistīt tādu investoru kā Barclays Bank,» skaidro V. Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā nolūkā piesaistīt lielos investorus iecerēts atbrīvot no peļņas nodokļa uzņēmumus, kuri investējuši valstī ne mazāk kā 30 miljonus eiro un izveidojuši vismaz 200 darbavietas.

Atbrīvojumu no peļņas nodokļa maksāšanas uz 20 gadiem kompānija varēs saņemt, ja parakstīs ar valsti līgumu par investīcijām lielā projektā un ne mazāk kā 75% ieņēmumu gūs no apstrādājošās rūpniecības vai datu apstrādes.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja atbilstošu peļņas likuma grozījumu projektu, kuru sagatavojusi Ekonomikas ministrija, Projekts tiks iesniegts izskatīšanai Seimā.

Ekonomikas ministra vietnieks Marjus Skuodis valdības sēdē teica, ka ierosinātais atbrīvojums no peļņas nodokļa būtiski veicinās investīciju klimata uzlabošanu Lietuvā.

"Patlaban mums Lietuvā ir tikai nedaudzi lielie investīciju projekti, tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tā ir "Continental" [autodetaļu] rūpnīca Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā vai arī "Vakaru medienos grupe" investīcijas [kokskaidu plākšņu fabrikā] Akmenē. Mēs gribam, lai tādu projektu būtu vairāk," sacīja Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas var slēpties aiz lielās peļņas vai netipiskiem zaudējumiem?

Ilze Berga, KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu princips. Šobrīd, kad šis jaunais režīms ir stājies spēkā, varētu šķist, ka tā ietekmi varēsim just, ātrākais, jūlijā, kad būs jāsniedz pirmā UIN deklarācija, vai jau būtiskāk 2019. gada sākumā, kad būs redzami uzņēmumu rezultāti par 2018. finanšu gadu.

Tomēr nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu. Bet, lai atpazītu reformas ietekmi, svarīgi zināt, kur to meklēt un ieraudzīt.

«Vecajā» UIN sistēmā bija virkne elementu un aprēķina nianšu, kuru rezultātā peļņas atzīšana un nodokļa nomaksa no tās vai izdevuma un tā atskaitīšana nodokļu vajadzībām nenotiek vienā un tajā pašā finanšu periodā. Šīs aprēķina nianses radīja tā saucamās pagaidu atšķirības, kuras atspoguļoja kā atlikto nodokli bilancē.

Viens piemērs šādām pagaidu atšķirībām ir atšķirības pamatlīdzekļu finanšu nolietojumā, ko katrs uzņēmums nosaka individuāli, un nolietojumā nodokļu vajadzībām, ko nosaka likums. Tas bieži bija novērojams ražošanas uzņēmumos, kas regulāri ieguldīja jaunās ražošanas iekārtās. Tie pirmajos gados pēc iekārtu iegādes varēja atskaitīt lielāku nolietojumu nodokļu vajadzībām nekā finanšu uzskaitē. Šo atšķirību dēļ finanšu peļņa bija lielāka nekā ar nodokli apliekamais ienākums. Tas zināmā mērā bija nodokļu atvieglojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas ražojošie uzņēmumi plāno vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu

Dienas Bizness, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām, liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja.

Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos.

«Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir – pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas,» saka Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KP piemēro saistošos noteikumus ZMK investīcijas iegādei

Dienas Bizness, 13.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Vides investīcijas iegūt izšķirošu ietekmi SIA ZMK investīcijas un SIA Vides pakalpojumu grupa. Lai netiktu ierobežota konkurence sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgū, KP noteikusi apvienošanās dalībniekiem saistošos noteikumus.

Darījuma rezultātā daļa no SIA ZMK investīcijas un tam piederošā uzņēmuma SIA Vides pakalpojumu grupa tiks pievienota SIA Vides investīcijas piederošajam uzņēmumam SIA Clean R. Šajā daļā apvienošanās atļauta, jo tā nesamazinās konkurenci vai nenostiprinās apvienotā dalībnieka dominējošo stāvokli ražošanas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tirgū, no atkritumiem atdalīto otrreizējo materiālu tirdzniecības pakalpojumu tirgū, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumu un ēku un teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumu tirgū, kā arī vides labiekārtošanas iekārtu tirdzniecības un labiekārtošanas pakalpojumu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti lietuviešiem neiesaka ļauties kārdinājumam pārcelt uzņēmumus uz Igauniju

LETA, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi Lietuvas uzņēmēji pēdējā laikā saņem uzaicinājumus pārcelt savu darbību uz Igauniju - viņiem tiek solīts, ka par nesadalīto peļņu nebūs jāmaksā peļņas nodoklis, bet uzņēmuma dibināšanas procedūras tiks nokārtotas vienā dienā, tomēr nodokļu konsultanti iesaka neļauties šādam kārdinājumam, lai vēlāk nenāktos vilties, raksta portāls 15min.lt.

«Ikviena uzņēmuma galvenais mērķis ir palielināt darbības rentabilitāti. Tādēļ aicinām iepazīties ar mūsu nodokļu optimizācijas iespējām, dibinot uzņēmumu Igaunijā. Galvenās Igaunijas priekšrocības - peļņas nodokļa likme par nesadalīto peļņu ir 0%, tiek nodrošināti visi nosacījumi nerezidentu dalībai uzņēmuma darbībā, internetbankas pakalpojumi. Iesakām Jums iegādāties jau nodibinātu uzņēmumu vienas dienas laikā,» teikts piedāvājumā, ko Lietuvas uzņēmumiem izsūta firma «imoneestijoje.lt» (Uzņēmums Igaunijā).

«Tādu piedāvājumu nepieņemiet,» ieteikusi advokātu biroja Sorainen Nodokļu prakses grupas vadītāja Lietuvā Saule Dagilīte, skaidrojot, ka Igaunijā nebūt nav daudz nodokļu priekšrocību salīdzinājumā ar Lietuvu. Tiesa gan, peļņas nodoklis rentabliem uzņēmumiem atšķirībā no Lietuvas nav jāmaksā katru gadu, jo ar nodokļiem tiek aplikta tikai sadalītā peļņa, taču to nāksies maksāt, kolīdz no peļņas tiktu izmaksātas dividendes vai tā tiktu izmantota akcionāru labā, piemēram, iegādājoties aktīvus, vai arī tiktu samazināts reģistrētais pamatkapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzņēmumu peļņa pēc nodokļiem pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi 2,5 miljardus eiro, kas salīdzinājumā aizpērno gadu ir par 0.56 miljardiem eiro jeb 32 % vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft dati. «Lai arī vēl visi lielie uzņēmumi nav iesnieguši 2017. gada finanšu pārskatus un kopējie skaitļi vēl var mainīties, tomēr jau pašlaik 103 333 uzņēmumu (neskaitot banku un apdrošinātāju) gada pārskatos kopējā peļņa pēc nodokļiem pārsniegusi 2,51 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā jebkad Latvijas vēsturē, jo līdzšinējais tīrās peļņas rekords 2,31 miljards eiro, kas tika sasniegts 2007. Gadā, nu ir pārspēts,» skaidro SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis.

Viņš atgādina, ka krīzes rezultātā 2009. un 2010.gadā kopējā uzņēmumu pelņa bija ar mīnusa zīmi – attiecīgi 1,40 miljardu eiro un 294,2 milj. eiro apmērā, savukārt viena miljarda eiro slieksnis pārkāpts 2005, 2006. un 2007. gadā un pēc tam tikai 2013. gadā. Faktiski 2017. gads ir pirmais, kurā uzņēmumu kopējā peļņa ir sasniegusi un pat pārsniegusi 2007. gada iespēto. «Recesijas dēļ kopējais tīrās pelņas apmērs kritās un Latvijas uzņēmumi spēja sasniegt iepriekšējo līmeni tikai pēc deviņiem gadiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš atzīst, ka kopējās peļņas pieaugums situācijā, kad Latvijā sarūk gan kopējais iedzīvotāju, gan arī uzņēmumu skaits ir priecīga ziņa. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir spējuši sekmīgi strādāt, jo galu galā uzņēmumus jau dibina, lai gūtu peļņu, kuru, protams, katrs var izmantot dažādi – vieni to izmanto pašu patēriņam, citi investē jaunu biznesa projektu un ieceru īstenošanā, vēl citi reinvestē peļņu esošā biznesa izaugsmē,» tā A. Brūvelis. Viņš gan norāda, ka pērnais gads ir pēdējais, kad uzņēmumi strādāja pēc iepriekšējā uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma normām, jo kopš 2018. gada ir jauns peļņas nodokļa likums, kurš šo nodokli paredz maksāt tad, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai arī veikti darījumi, kurus pielīdzina dividenžu saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru