Jaunākais izdevums

Hipotekārā kreditēšana Latvijā pandēmijas laikā piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus. 2020. gada sākumā iedzīvotājiem izsniegtā mājokļu kredītu summa mēnesī svārstījās 40 miljonu eiro robežās, bet 2021. gada noslēgumā jau ik mēnesi sasniedza 75 līdz 80 miljonus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati.

2020. gada janvāra mēnesī finanšu iestādes – bankas un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – iedzīvotājiem mājokļu kredītos piešķīrušas 41,8 miljonus eiro, savukārt 2022. gada decembrī privātpersonām izsniegtā kopējā summa ir dubultojusies, sasniedzot 80,2 miljonus eiro.

“Minētajā periodā vidējais mēnesī noslēgto mājokļu kredītlīgumu skaits nav dubultojies, bet palielinājies vien par 20 %. No pieejamajiem datiem varam secināt, ka pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem aug, un, pieaugot pieprasījumam pēc nekustamajiem īpašumiem, turpina celties cenas un darījuma vidējā summa," secina Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Līdzīgu tendenci atspoguļo bankas Citadele dati. “Citadelē noslēgto mājokļa iegādes līgumu skaits 2021. gadā ir palielinājies par 40 %, salīdzinot ar 2020. gadu. COVID-19 pandēmija noteikti ir veicinājusi interesi par māju iegādi un lielākiem īpašumiem, kā arī palīdzējusi pārvarēt iepriekšējās krīzes bailes. Pēc pirmā satraukuma viļņa pāriešanas, klienti turpināja plānot un realizēt mājokļa iegādi,” skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.

Pēc KIB datiem 2020. gada janvāra mēnesī privātpersonām no jauna piešķirto hipotekāro līgumu skaits bija zem tūkstoša, savukārt 2022. gada decembra mēnesī līgumu skaits pārsniedza 1 200.

Kā norāda Mūrnieks: “COVID-19 pandēmijas laikā nekustamo īpašumu cenas Latvijā faktiski nesamazinājās, un 2021. gadā ekonomikā atgriezās inflācija, kas ietekmēja vidējā aizdevuma apmēru. 2019. gadā vidējā aizdevuma summa sērijveida dzīvoklim bija 38`000 eiro un jaunajos projektos - 82`800 eiro, savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā vidējais aizdevums sērijveida dzīvokļiem ir bijis 45`000 eiro, turpretī jaunajos projektos - 93`000. Esam novērojuši, ka klienti, kuri iepriekš plānoja nogaidīt, inflācijas kāpums ir motivējošs faktors lēmumam gan par mājokļa iegādi, gan investīcijām nekustamajā īpašumā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu termini, kas var apmulsinātAr aizņēmumiem savas dzīves laikā saskaras lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tomēr kredītu salīdzināšanas portāla Sortter ekspertu pieredze liecina, ka pat regulāri kredītu ņēmēji bieži neorientējas finanšu, tostarp kredītu terminoloģijā. Diemžēl to nereti izmanto negodprātīgi aizdevēji, kas līguma nosacījumos paslēpj dažādas maksas vai vienkārši augstus procentus. Tomēr tas tālāk var radīt problēmas – arī šo dārgo kredītu atmaksā.

Kur un kad visbiežāk jāsaskaras ar kredītu terminiem?

Pēdējo gadu laikā pilnveidota valsts likumdošana, kas šobrīd nosaka: visiem galvenajiem kredīta nosacījumiem jābūt precīzi un skaidri norādītiem gan aizdevēja piedāvātajā līguma paraugā, gan pašā līgumā, kas tiek noslēgts starp aizdevēju un aizņēmēju. Tas gan nozīmē, ka galvenā atbildība par līguma izlasīšanu un tā izprašanu gulstas uz paša aizņēmēja pleciem: vai tas pievērsīs uzmanību aizdevuma nosacījumiem vai nē.

Jāņem vērā, ka visbiežāk sarežģītu terminoloģiju lieto ilglaicīgu aizdevumu (piemēram, hipotekārā vai auto kredīta gadījumos) un kredītlīnijas tipa aizdevumos. Tas tāpēc, ka šie ir visai sarežģīti aizdevumi ar daudziem mainīgiem jēdzieniem un vērtībām, kā arī tie, kas var ļaut aizdevējam nopelnīt visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācija pilnveidojusi pārkreditēšanas kārtību, lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos.

Turpmākā kārtība paredz samazināt parakstāmo dokumentu skaitu – netiks slēgta starpbanku vienošanās, bet tā vietā nodrošinās atbilstošu informācijas apmaiņas procedūru banku starpā.

Sadarbības līgumiem ir pozitīva ietekme uz patērētājiem un citiem kredītiestāžu klientiem, jo, atvieglojot kārtību, kādā notiek pārkreditēšanas darījumi starp kredītiestādēm, tiek radīts mehānisms, kas spēj nodrošināt lielāku klientu mobilitāti starp dažādām bankām.

Ja vienas bankas klients, piemēram, vēlas pirkt nekustamo īpašumu, ņemot hipotekāro kredītu, un īpašums tiek iegādāts no citas bankas klienta, kurš šo īpašumu ir ieķīlājis par labu savai bankai, tad atbilstoši jaunajai kārtībai pircējs un pārdevējs darījumus kārto ar savu banku un nav nepieciešams slēgt starpbanku vienošanos papildus darījumam starp pircēju un pārdevēju par īpašuma pirkumu. To paredz banku noslēgtais sadarbības līgums par pārkreditēšanu īpašuma pirkuma gadījumā, kas nosaka savstarpējo informācijas un dokumentu apmaiņu. Šāda kārtība ir spēkā no 2021. gada 1. oktobra.

Komentāri

Pievienot komentāru