Jaunākais izdevums

Influenceriem Latvijā ir gan brīvākas rokas darbībai, gan mazāks risks saņemt sodu, salīdzinot ar kolēģiem, kuri strādā, piemēram, Ķīnā. Iespējams, ka nākotnē šī joma tiks regulēta daudz plašāk nekā patlaban, liecina BDO pētījums par influenceru darbības tiesiskajiem aspektiem.

"Influenceru pakalpojumus izmanto arvien vairāk dažādu produktu un pakalpojumu ražotāju un tirgotāju, un šī joma pēdējos gados piedzīvo salīdzinoši strauju izaugsmi, kurā bieži vien ir strīdīgas situācijas. Turklāt dažādas valstis atbildības un prasību robežas nosaka krasi atšķirīgi," pētījuma datus skaidro ZAB BDO Law juriste Linda Lielbriede.

Robotizē arī influencerus 

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas,...

Viņa kā piemēru min Ķīnu, kur influencera darbības prasību pārkāpumi var rezultēties ar darbības liegumu līdz pat trim gadiem. Pētījums rāda, ka citās valstīs par neatbilstošu reklāmu atbild gan uzņēmumi, kas izmanto influenceru mārketinga pakalpojumus, gan arī paši influenceri.

Līgumu specifika

"Latvijas normatīvie akti jau šobrīd paredz virkni garantiju patērētāju aizsardzībai, kā arī ievērojamus naudas sodus pārkāpumu gadījumā. Vienlaikus uzņēmumu un influenceru vidū nav vienota viedokļa par sadarbības modeļa izveidošanu un turpmāku uzraudzību, kā arī par iespējamu atbildību pārkāpumu gadījumā," atzīst L. Lielbriede.

Viņa sacīto ilustrē ar 2019. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centra publicētajiem ieteikumiem influenceru darbības regulēšanai. "Līdzšinējie centieni atzīstami par nepietiekamiem, ņemot vērā nozares straujo attīstību. Veicinot influenceru mārketinga jomas sakārtošanu, iestādēm būtu jāvērtē iespēja izstrādāt papildu informatīvos materiālus influenceru izglītošanai par piemērojamo normatīvo regulējumu, atbildību un citiem aspektiem, veidojot sadarbību ar uzņēmumiem," iesaka L. Lielbriede.

Viņa atgādina, ka par pārkāpumiem šajā jomā juridiskā atbildība var iestāties ne vien influenceriem, bet arī uzņēmumiem, tāpēc būtiski izstrādāt sadarbības līgumus, kas nosaka atbildības sadalījumu un regulē citus būtiskus aspektus, piemēram, reklāmas saturu un sadarbības līguma izpildes kontroli, datu apstrādi un intelektuālā īpašuma jautājumus. Viņa atzīst, ka, izvēloties uzņēmuma tēla un tā piedāvāto preču vai pakalpojumu popularizēšanai izmantot influenceru mārketinga sniegtās iespējas, visbiežāk tiek uzsvērti tikai ieguvumi – plašāka atpazīstamība, daudz potenciālo klientu un ērts veids darbības paplašināšanai jaunos tirgus segmentos –, savukārt informācija par iespējamajiem riskiem un atbildību, kas cieši saistīti ar influenceru darbību, uzņēmumu vadībai iet secen.

Visu rakstu lasiet 3.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas, atspoguļojot daļu savas dzīves internetā, cita starpā reklamē produktus un no tā attiecīgi nopelna.

Pirms laika pasaules miljardieru bariņam pievienojās, piemēram, influencere/kosmētikas nozares pārstāve Kailija Džennere. Var ironizēt – tam, ko saka un dara populārākie influenceri, ir gandrīz tikpat liela ietekme kā kādu pasaules kārtības noteicēju ziņojumiem.

Tradicionālā izpratnē ierasts, ka šādi influenceri ir pavisam reāli cilvēki. Tiesa gan, tehnoloģijām attīstoties, tas var arī nebūt akmenī kalts. Proti, arī šajā jomā var runāt par robotizāciju un to, ka līdztekus reāliem cilvēkiem-influenceriem darbojas arī šādi virtuāli personāži.

Turklāt “Bloomberg” izpētījis, ka šādi ar datoru radīti virtuāli influenceri ir pietiekami populāri un saviem īpašniekiem var nopelnīt miljonus. Citiem vārdiem sakot, tiek izveidotas virtuālas personības, kurām piemīt daudz maz reālistiskas cilvēku īpašības, rakstura iezīmes un personība. Attiecīgi pie šādu tēlu uzturēšanās strādā veselas komandas, kas ar to nopelna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB, 03.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Šīsnedēļas žurnālā “Dienas Bizness” uzsver sistēmas nepilnības, kas mudina ierēdņus uzņemties tiesas lomu, pieprasot uzņēmējam izpildīt prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ierobežošanai, kas pat izmeklētājam kriminālprocesa ietvaros nebūtu vienkārši izpildāmas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 3. novembra numurā:

  • viedokļi - vai gribam palikt darbaspēka eksportētāji?
  • aktuāli – esam oficiāli atpalicēji Baltijā
  • tēma - VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā
  • intervija - Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
  • DB klubs - pārmaiņu laiki ir sākušies
  • lauksaimniecība - Latvijā no zirņiem veidos produktus ar pievienoto vērtību
  • biznesa prognozes - izmaksas plāno piesardzīgi
  • auto - cīņa par digitālo konkurenci, cilvēku prātiem un varu
  • influenceri - influenceru tirgus uz robežas
  • brīvdienu ceļvedis - Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru