SIA Dommo, kas attīsta dzīvojamo māju projektu Ziedoņdārza mājas, noslēdzis līgumu ar pašvaldības aģentūru Rīgas dārzi un parki par līdzdalību Ziedoņdārza strūklakas atjaunošanā. Rīgas dārzi un parki šim nolūkam saņems 10 000 latu no SIA Dommo, pie kam SIA Dommo paredzējis ieguldīt 5 000 latu Ziedoņdārza bērnu laukumu uzlabošanā, informē SIA Dommo.

"Uzņēmēju apņemšanās līdzdarboties Ziedoņdārza sakārtošanā ir veicinājusi to, ka Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par līdzekļu piešķiršanu vairāku Rīgas parku sakopšanai un arī Ziedoņdārza strūklakas atjaunošanai," uzskata pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora vietnieks Uldis Zommers.

Ziedoņdārza strūklakas platība ir 140 kvadrātmetri. Tās autori ir arhitekts V.Zaķis un tēlnieks M.Lange. Strūklaka būvēta 1939.gadā un darbojusies līdz 1987.gadam. Ziedoņdārzs ir iekļauts Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Kopējā Ziedoņdārza platība ir 6,5 hektāri un tas iekārtots 1936.-1939.gadā. Ziedoņdārzam nosaukumu devis tā projekta autors un toreizējais Rīgas dārzu vadītājs Andrejs Zeidaks, kas veidojis arī Brāļu kapu ansambli un Raiņa kapus.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gada I pusgadā būvvaldes izsniegušas 2818 atļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai ar kopējo platību 618,3 tūkst. m². 2006.gada I pusgadā tika izsniegta 2520 atļaujas ar kopējo platību 555,9 tūkst. m². 2007.gada I pusgadā vasarnīcu un dārza māju būvniecībai izsniegtas 544 būvatļaujas. Būvatļaujas tiek izsniegtas jaunu objektu būvniecībai kā arī objektu kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

No kopējā izsniegto būvatļauju skaita viena dzīvokļa māju būvniecībai 2184 būvatļaujas jeb 78% izsniegtas jaunu māju būvniecībai. 2006.gada I pusgadā izsniegto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībā sastādīja 76% no kopējā izsniegto būvatļauju skaita šāda tipa objektu būvniecībai.

Visvairāk būvatļaujas jaunu viena dzīvokļu māju būvniecībai 2007.gada I pusgadā izsniegtas Rīgas rajonā – 909 būvatļaujas, kas sastāda 42% no kopējā šāda tipa būvatļauju skaita republikā. Ogres rajonā izsniegtas 173 būvatļaujas (8%), Rīgā - 145 būvatļaujas (7%), Jelgavā – 109 (5%), Bauskas rajonā – 81 (4%), Jelgavas rajonā – 80 (4%), Saldus rajonā – 62 (3%), Tukuma rajonā – 61 (3%), Jūrmalā – 53 (2%).

Izsniegto būvatļauju skaitam Latvijā ir tendence samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007.gadā būvvaldes izsniegušas 5341 atļauju viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai ar kopējo platību 1171,1 tūkst. m². Savukārt 2006.gadā tika izdotas 5868 atļaujas - kopējā platība 1296,5 tūkst. m². Samazinājies arī piešķirto būvatļauju skaits vasarnīcu un dārza māju būvniecībai. 2007.gadā izsniegtas 1073 šāda veida būvatļaujas, kas ir par 22% mazāk nekā 2006.gadā. Būvatļaujas tiek piešķirtas jaunu objektu būvniecībai kā arī objektu kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

No kopējā izsniegto būvatļauju skaita viena dzīvokļa māju būvniecībai 4009 būvatļaujas jeb 75% piešķirtas jaunu māju celtniecībai. 2006.gadā izdoto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībā veidoja 78% no kopējā izsniegto būvatļauju skaita šāda tipa objektu celtniecībai.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā būvvaldes izsniegušas 5868 atļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai ar kopējo platību 1296,5 tūkst. m², Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Investīciju un nekustamā īpašuma statistikas daļa.

Savukārt 2005.gadā tika izsniegtas 4928 atļaujas ar kopējo platību 1064,9 tūkst. m². Palielinājies arī izsniegto būvatļauju skaits vasarnīcu un dārza māju būvniecībai. 2006.gadā saņemtas 1378 būvatļaujas, kas ir par 28% vairāk nekā 2005.gadā. Būvatļaujas tiek izsniegtas jaunu objektu būvniecībai kā arī objektu kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

2006.gadā no kopējā saņemto būvatļauju skaita viena dzīvokļa māju celtniecībai 4580 būvatļaujas jeb 78% izsniegtas jaunu māju būvniecībai. 2005.gadā izsniegto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībā veidoja 77% no kopējā izsniegto būvatļauju skaita šāda tipa objektu celtniecībai.

Pēc 20 gadu klusēšanas pirmdien, 30. jūnijā plkst. 12.00 svinīgi tiks atklāta atjaunotā Ziedoņdārza strūklaka.

Strūklakas atklāšanā pilsētniekus priecēs Rīgas Skolēnu pils pūtēju orķestris, saldējums no Rīgas Piena kombināta, mazajiem rīdziniekiem un viņu vecākiem – pedāļu mašīnītes, kas būs izmantojamas parkā divas stundas bez maksas, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Atjaunoto strūklaku Ziedoņdārzā atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks, pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agris Kalnkaziņš un Ziedoņdārza māju attīstītāju SIA Dommo pārstāvis Jānis Komisars.

Ziedoņdārza strūklaka būvēta 1939. gadā, veidojot Ziedoņa dārzu Rīgā. Tās autori: arhitekts V. Zaķis un tēlnieks M. Lange. Ar pārtraukumiem strūklaka darbojusies līdz 80. gadu beigām. Tagad strūklakai veikts remonts - atjaunots tās baseins, vāze, hidraulika un elektrības padeve, veikts teritorijas labiekārtojums, kā arī uzstādītas četras jaunas akmens vardītes, kas ir vēsturiskie strūklakas elementi.

Līdz šā gada 7. maijam turpinās sabiedriskā apspriešana par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā un Ziedoņdārzā Rīgā.

Ar ES fondu līdzfinansējumu Rīgā šogad sāks Grīziņkalna, Ziedoņdārza atjaunošanu, kā arī Spīķeru kvartālā labiekārtošanu. Vistuvāk realizācija no pieminētajiem trim lielajiem projektiem ir Spīķeru t.s. revitalizācijas projekts. Pašlaik notiek iepirkums par būvdarbu veikšanu (pieteikumu iesniegšana ir līdz 15. maijam) un, ja konkursa rezultāts netiks apstrīdēts, jau tuvākajos pāris mēnešos varētu sākties rosība.

Arī parkos jau šogad varētu gaidīt pārmaiņas. Pašlaik notiek Ziedoņdārza un Grīziņkalna parka teritorijas atjaunošanas tehniskā projekta izstrāde (projekta izstrādes un rekonstrukcijas konkursā uzvarēja apvienība Livland un Livland Būve), paralēli notiek sabiedriskā apspriešana par vairāku koku ciršanu tajos.

Lai labiekārtotu pilsētas publiskās teritorijas, no 24.aprīļa līdz 7.maijam iedzīvotāji ir aicināti izteikt viedokli par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā, Ziedoņdārzā un Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Upes ielai, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Ziedoņdārzā paredzēts veidot jaunus stādījumus: kvalitatīvus skuju un lapu kokus, 500 lapu krūmus un vīteņaugus, 500 rožu, ziemciešu un zemsedzes, šo darbu realizēšanai nepieciešams izcirst 66 kokus, ieskaitot 29 asās egles, 9 purva bērzus un 6 vilkābeles.

Ziedoņdārzā izcērtamo koku saraksts un pamatojums izstrādāts, balstoties uz SIA Labie koki veikto koku inventarizāciju un sagatavoto dendrologa atzinumu. Ņemot vērā Ziedoņdārza kultūrvēsturiskās un dendroloģiskās vērtības, iespējamie izcērtamie koki tika analizēti īpaši rūpīgi. Vairākās parka vietās ir izveidojušies koku sējeņi, kas vēsturiskajā parka plānojumā nav atrodami. Šobrīd šo koku vainagi veido pārāk lielu noēnojumu, daži koki lielā vecuma dēļ ir sliktā stāvoklī un zaudējuši savu vizuālo kvalitāti.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Rīgas domei slēgt 1,56 miljonus latu vērtus līgumus par Grīziņkalna un Ziedoņdārza teritoriju atjaunošanu.

Rīgas dome bija paredzējusi slēgt 926 440 latus vērtu līgumu par Grīziņkalna parka teritorijas un 638 294 latus vērtu līgumu par Ziedoņdārza teritorijas revitalizāciju jeb atjaunošanu un labiekārtošanu. Abos iepirkumos par uzvarētāju bija atzīta SIA Livland Būve un SIA Livland veidotā pretendentu apvienība.

IUB sūdzības par šiem Rīgas domes lēmumiem iesniedza SIA RBSSKALS Būvvadība. Uzņēmums norādīja, ka pasūtītāja lēmums atzīt par uzvarētājiem Livland Būve un Livland ir nepamatots un ir pretrunā konkursa nolikuma prasībām un Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem, teiks IUB interneta mājaslapā publicētajā lēmumā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis iepirkuma konkursu par Grīziņkalna parka un Ziedoņdārza revitalizācijas tehnisko projektu izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem, paredzot, ka līgumcena varētu sasniegt 2,2 miljonus latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Līguma izpildes termiņš paredzēts ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.martam. Projektiem paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas attīstības plānu, iepirkuma vispārējais mērķis ir sakopt vidi Rīgas pilsētā, labiekārtojot Ziedoņdārzu un Grīziņkalnu, radot atraktīvu un komfortablu vidi atpūtai un izklaidei, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu.

Sagatavotajā iepirkuma nolikumā norādīts, ka parki apmierina tuvāko kvartālu iedzīvotāju prasības pēc rekreācijas, taču vienlaikus tiek norādīts, ka gadu gaitā gan Ziedoņdārzs, gan Grīziņkalns zaudējis savu apkārtnes sabiedrisko nozīmi, jo izskatās pamests un nepievilcīgs - pāraugušie augi, novecojušās mazās arhitektūras formas nerada vēlmi ilgstoši uzturēties šajās vietās.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinātajā iepirkuma konkursā par Grīziņkalna parka un Ziedoņdārza revitalizācijas tehnisko projektu izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem uzvarējusi SIA Tilts, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā piedalījās četri dalībnieki. Pretendents iesniedzis piedāvājumu par 4,59 miljoniem eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka līguma izpildes termiņš paredzēts ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.martam. Projektiem paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas attīstības plānu, iepirkuma vispārējais mērķis ir sakopt vidi Rīgas pilsētā, labiekārtojot Ziedoņdārzu un Grīziņkalnu, radot atraktīvu un komfortablu vidi atpūtai un izklaidei, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu.

Sagatavotajā iepirkuma nolikumā norādīts, ka parki apmierina tuvāko kvartālu iedzīvotāju prasības pēc rekreācijas, taču vienlaikus tiek norādīts, ka gadu gaitā gan Ziedoņdārzs, gan Grīziņkalns zaudējis savu apkārtnes sabiedrisko nozīmi, jo izskatās pamests un nepievilcīgs - pāraugušie augi, novecojušās mazās arhitektūras formas nerada vēlmi ilgstoši uzturēties šajās vietās.

Ziedoņdārzā sākta vērienīga rekonstrukcija, informēja Rīgas domē.

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku, bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Ziedoņdārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939.gadā. Parkā uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam.

Gadu gaitā Ziedoņdārzs kļuvis nepievilcīgs - bradājamais baseins sen nedarbojas, celiņu iesegums ir nolietots un saplaisājis, dārznieka māja ir sliktā stāvoklī, stādījumi pārauguši.

Augusta beigās Ziedoņdārzā sākta rekonstrukcija. Darbu gaitā notiks gājēju celiņu seguma atjaunošana, vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bradājamā ūdens baseina atjaunošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana un vēl viena jauna bērnu laukuma izveide, vingrošanas laukuma izveide, jaunu soliņu uzstādīšana un esošo soliņu remonts, apgaismojuma izbūve, dārznieka mājas atjaunošana, sabiedriskās tualetes izbūve , videonovērošanas sistēmas izbūve līdz pieslēguma vietai Sparģeļu ielā, suņu pastaigu laukuma izveide, teritorijas apzaļumošana un zāliena atjaunošana, kā arī tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu uzstādīšana.

Neskatoties uz Rīgas attīstības plānā deklarēto pamatnostādni par ūdenstilpņu tuvumā esošo teritoriju attīstību, veidojot tajās augstvērtīgu dzīves un darījumu vidi, jaunu projektu stratēģiski perspektīvajās un potenciāli iekārojamajās ūdenstilpņu malās un piekrastēs joprojām ir salīdzinoši maz, norāda SIA Immostate.

"Iemesli tam ir vairāki: no vienas puses projektu attīstītājam tas nozīmē daudz sarežģītāku tehnisko darba uzdevumu un lielākas izmaksas. No otras puses – pastāvošā likumdošana nav šo jomu veicinošs faktors. Tas pats attiecināms arī uz nākamo šīs joma attīstības etapu – iespēju apdzīvot arī pašus ūdeņus," skaidro Immostate. Vērojot pilsētvides attīstības aktualitātes ārvalstīs nekustamo īpašumu projektu attīstības uzņēmuma Immostate speciālisti vēlas rosināt diskusiju par jaunu tēmu – par t.s. peldošajām mājām.

"Latvijā pagaidām vēl nepopulārā peldošo māju ideja, līdz šim ir nedaudz apspēlēta dažos mēdijos: aprakstīti dažādi pa Latvijas ūdeņiem brīvi dreifējoši peldobjekti (peldošas tējnīcas, teltis vai vasaras mītnes uz plostiem). Mēs, savukārt, vēlamies norādīt uz vienu būtisku apstākli, proti, tāda peldošā māja, kādu to redzam, piemēram, pie kaimiņiem zviedriem, apriori ir saistīta ar pilsētas inženierkomunikāciju tīkliem. Radīt tādu peldošo māju nozīmē kompleksu risinājumu:

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Šī gada 1. pusgadā kopā izsniegtas 3197 būvatļaujas, kas ir par 41 % mazāk, nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2. ceturksnī izsniegtas 1504 būvatļaujas, kas ir uz pusi mazāk, nekā pērn 2. ceturksnī.

2009.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2008.gada pirmo pusgadu, samazinājies izsniegto būvatļauju skaits jaunu ēku un inženierbūvju būvniecībai, kā arī šo objektu kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai. Būvatļauju skaits viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai sarucis par 40%, divu un vairāku dzīvokļu māju – par 50%.

Viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai 2. ceturksnī izsniegtas 654 būvatļaujas, kas ir par 36 % mazāk nekā 2008.gada otrajā ceturksnī. No viena dzīvokļa māju celtniecībai izsniegto būvatļauju skaita 61 % izsniegtas jaunu māju būvniecībai.

Samazinājies izsniegto būvatļauju skaits vasarnīcu un dārza māju būvniecībai. 2009. gada otrajā ceturksnī izsniegtas 135 būvatļaujas, kas ir par 50 % mazāk nekā 2008. gada attiecīgajā periodā.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Aptuveni 11 % no visiem celtniecības darījumiem šī gada deviņos mēnešos ir bijuši hipotekārie kredīti privātmāju būvniecībai tieši Rīgas teritorijā, liecina Luminor bankas dati.

Pieprasītākās vietas mājas būvniecībai reģionos – Ventspils, Tukuma un Cēsu novadi.

Kā liecina Luminor bankas dati, šā gada deviņos mēnešos māju būvniecībai pieprasīto kredītu apjoms ir pieaudzis par 30%, savukārt šim mērķim izsniegtā vidējā kredīta summa nav būtiski mainījusies salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tas skaidrojams ar klientu izvēli celt mazāku mājokli būvniecības izmaksu pieauguma dēļ - iekštelpu apjoms šogad samazinājies par aptuveni 10 kvadrātmetriem, sasniedzot 160 kvadrātmetrus. Nemainīgi pirmo vietu pieprasījumā pēc mājas būvniecības vietas saglabā teritorijas Rīgā un Pierīgā, turklāt iedzīvotāju pieaugošā interese par zemes iegādi rada arī spiedienu uz īpašumu pieejamību un to cenām.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.