Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Latvijas aizsardzības industrijas apgrozījums pagājušajā gadā varētu būt sasniedzis divus miljardus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Viņa skaidroja, ka 2024.gada revidētie dati par visiem uzņēmumiem vēl nav zināmi, bet 2023.gadā uzņēmumu apgrozījums pārsniedza 1,6 miljardus eiro. Tādēļ par pagājušo gadu Egle-Ločmele prognozē, ka apgrozījums būs ap diviem miljardiem eiro.

Egle-Ločmele arī uzsvēra, ka eksports veido apmēram 400 miljonus eiro. Līdzīga summa varētu būt arī samaksātajos nodokļos."DAIF Latvija" vadītāja atzīmēja, ka asociācijai ir ļoti straujš biedru skaita pieaugums, kas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi redz iespēju attīstīties arī aizsardzības nozarē.

Egle-Ločmele informēja, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos regulāri kā piegādātāji parādās apmēram 500 uzņēmumu, bet daudzi asociācijas biedri arī strādā tikai eksportam. Tāpat ir uzņēmumi, kas strādā iekšlietu sistēmas vajadzībām.

Apdraudējuma gadījumā Latvijas gaisa telpu varētu slēgt ļoti ātri, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Viņš uzsvēra, ka LGS kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir izstrādātas attiecīgas procedūras, kā tiek veidotas lidojumiem slēgtas zonas. "Bet dažādās zonās var būt atšķirīgi nosacījumi atkarībā no lidaparāta lieluma, augstuma, ģeogrāfiskās zonas, atrašanās vietas un tā tālāk," piebilda Tauriņš.

Tāpat viņš papildināja, ka lēmums par austrumu robežas slēgšanu diennakts tumšajā laikā ir pieņemts ar nosacījumiem. "Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kas var ietekmēt, ir lidojuma augstums. Gaisa telpa ir slēgta līdz sešu kilometru augstumam, un tas nozīmē, ka zemāk par sešiem kilometriem nevar lidot nekas, izņemot speciālo aviāciju. Savukārt komerciālie gaisa kuģi lido augstāk, tādēļ komerciālo aviāciju tas neietekmē," skaidroja Tauriņš.

SIA "Valsts aizsardzības korporācija" un Vācijas uzņēmuma "Dynamit Nobel Defence GmbH" ceturtdien parakstītais saprašanās memorands paredz prettanku mīnu ražotni Latvijā izveidot divu gadu laikā.

Pēc memoranda parakstīšanās "Valsts aizsardzības korporācijas" valdes locekle Ingrīda Ķirse sacīja, ka tagad sāksies darbs pie projekta īstenošanas - tiks apzinātas potenciālās rūpnīcas atrašanās vietas, notiks darbs pie nepieciešamo investīciju aplēses.

Tāpat Ķirse skaidroja, ka notiks darbs pie turpmākās sadarbības formas izvēles. Ķirse pieļāva, ka tas varētu būt "Valsts aizsardzības korporācijas" un "Dynamit Nobel Defence GmbH" kopuzņēmums, jo tas ļautu nākotnē ar Vācijas uzņēmumu īstenot arī citus projektus.

Ķirse sacīja, ka tāpat kā citos "Valsts aizsardzības korporācijas" projektos, arī prettanku mīnu ražotnes primārais klients būs Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet Ķirse uzsvēra, ka prettanku mīnu ražotnei būs arī ļoti liels eksporta potenciāls.

Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem, atzīmēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopīgajā preses konferencē ar premjeri Eviku Siliņu (JV).

Viņš uzsvēra, ka informācijas apmaiņa starp dienestiem un valsts amatpersonām darbojusies adekvāti. Informācija saņemta savlaicīgi, tostarp to saņēmis arī Krāslavas novada vadītājs.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka galvenais izaicinājums ir pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstība. Viņš norādīja, ka lēmumi šajā jomā jau pieņemti, iepirkumi noslēgti un līgumi parakstīti, taču jāgaida piegādes.

Prezidents norādīja, ka galvenā uzmanība jākoncentrē uz tādu sistēmu izstrādi, kas iespēju robežās spētu neitralizēt šāda tipa dronus, ņemot vērā, ka objekts atradās Latvijas teritorijā samērā īsu laiku un nokrita 10 līdz 15 kilometru attālumā no robežas.

Dažādos līmeņos patlaban notiek sarunas ar vairākiem ražotājiem par iespējamu lielkalibra munīcijas ražošanu Latvijā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām atbilstošāko risinājumu, vēstī Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka viens no sarunu partneriem ir Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmums "Rheinmetall".

Patlaban nav zināms, kur potenciāli šāda ražotne atrastos un vai ražošanai būtu jābūvē jauna rūpnīcai vai arī iespējams izmantot kādas jau esošas telpas, norādīja Puriņš.

Patlaban arī nav zināms, cik detalizēti būs nepieciešama Latvijas valsts potenciālā dalība šādā projektā. Turklāt, kā norādīja Puriņš, šādās sarunās ir iesaistītas arī citas ministrijas.

Pirmdien ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu, vēstīja, ka Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā.

XI Industrijas dienā NBS laikā Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) kopā ar sadarbības partneriem sveic ‘’Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvu 2026’’ ieguvējus.

Aizsardzības un drošības industrijās 2025. gads ir bijis dinamisks virknē tautsaimniecības sektoru. Strauju attīstību turpināju dronu platformas, pretdronu sistēmas un bezpilotu sistēmām nozīmīgas komponentes. Pārdošanas apjomus kāpināja mašīnbūve, metālapstrāde un elektronikas uzņēmumi. Pieauga pieprasījums pēc inženiertehniskajiem, kiberdrošības, būvniecības un loģistkas pakalpojumiem. Īstenoti investīciju projekti ar publisko un privāto finansējumu, lai stiprinātu Latvijas bruņoto spēku kaujasspējas, notiprinātu tehnoloģisko pārākumu un eksportspēju. Virkne projektu savu briedumu sasniegs tikai pēc pāris gadiem, vienlaikus ir uzņēmumi un zinātnieki, kas sava darba augļus redz jau pašlaik. Tādēļ DAIF Latvija jau astoto gadu organizē pasākumu “Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balva”, izvērtējot gada laikā nozīmīgākos sasniegumus. Šī balva ļauj saskatīt nozīmīgākos sasniegumus aizsardzības un drošības industrijā, veicina aizsardzības un iekšējās drošības nozaru attīstību un industrijas starptautisko konkurētspēju.