Jaunākais izdevums

Jaunākā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā ražošanas ēka ir nodota ekspluatācijā un parakstīts nomas līgums par tās izmantošanu ar vienu no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem "HansaMatrix", kurš jau kopš 2007.gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Jaunā ražošanas ēka atrodas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām. 4600 kvadrātmetru plašā ražotne ar adresi Ventspils augsto tehnoloģiju parks Nr.7 jau sākotnēji projektēta elektronikas produktu ražošanas vajadzībām. Ēku nomās uzņēmums "Hansamatrix", kurš Ventspilī attīsta savu darbību jau 13 gadus. Ražošanas telpās jau sākusies iekārtu uzstādīšana.

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi ražošanas telpu līgumu ar uzņēmumu uz 10 gadu ilgu termiņu ar pirmtiesībām to pagarināt. Diemžēl, neskatoties uz uzņēmuma ilggadējo darbību Ventspilī, Ventspils pilsētas dome nepiekrita saskaņot zemes, kas juridiski ir pašvaldības īpašums, nomu uz vairāk nekā vienu gadu. Neskatoties uz juridiskajiem sarežģījumiem ilgstošā sadarbība starp Ventspils brīvostas pārvaldi un "HansaMatrix" grupas uzņēmumiem ļāvusi sadarbību turpināt un attīstīt, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

"HansaMatrix" ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, to industrializāciju, kā arī sniedz integrētus ražošanas pakalpojumus klientiem, datu tīklu iekārtu, lietu interneta, industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Kompānijas akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Ēku nr. 7 VATP teritorijā pēc Ventspils brīvostas pasūtījuma būvēja SIA "Aimasa". Kopējās izmaksas - 5,15 miljoni eiro, no kuriem 1,16 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Lai attīstītu brīvostas industriālo teritoriju, 2020.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpinājusi 3 jaunu ražošanas ēku būvniecību. Šobrīd pabeigta un nodota ekspluatācijā ir 7.ražošanas ēka Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. Drīzumā noslēgsies ražošanas ēkas Ganību ielā 103 būvniecības darbi, kur nomnieks jau pamazām uzstāda iekārtas.

Savukārt Ventspils Augsto tehnoloģiju parka 6.ēkai veikta pārprojektēšana, jo tās nomnieks savu biznesa plānu maiņas dēļ atteicās no papildus ēkas nomas esošās darbības paplašināšanai. Gatavības stadijā ir vēl trīs ražošanas ēku projekti Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, kas var tikt piedāvāti investoriem.

Kopš 2002.gada Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā pēc Ventspils brīvostas pasūtījuma uzbūvētas 10 ražošanas ēkas un piesaistīti vairāk nekā 20 ražošanas uzņēmumu, radot vairāk nekā 1700 jaunu darba vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Konceptuāli atbalsta 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu Ventspils brīvostas pārvaldei

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts līdzšinējais operacionālais vadītājs un valdes loceklis Jānis Sams.

Līdz ar izmaiņām HansaMatrix valdes sastāvā iecelti divi jauni valdes locekļi – HansaMatrix Ventspils rūpnīcas vadītājs Gatis Grava un Ogres rūpnīcas vadītājs Vitauts Galvanausks.

Darbu valdē un uzņēmuma finanšu direktora amatā turpina Māris Macijevskis. HansaMatrix dibinātājs un līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis vai netupinās vadīt uzņēmu.

"Jūtos pagodināts par man izrādīto uzticību un esmu gatavs pieņemt šo izaicinājumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar mūsu profesionālo komandu varam sasniegt ambiciozos HansaMatrix mērķus," pauž J.Sams.

Viņš pievienojās HansaMatrix 2020. gada jūnijā un ieņēma operacionālā vadītāja amatu. Vairāk nekā 10 gadus viņš darbojies elektronikas ražošanas menedžmentā starptautiskos uzņēmumos, lielāko pieredzi gūstot Schneider Electric ražotnēs, ieguvis maģistra grādu visaptverošā kvalitātes vadībā un inženiera grādu ražošanas automatizācijā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Osmanis: Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams

LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" asociētais uzņēmums SIA "Lightspace Technologies" sācis procesu akciju kotācijai Toronto biržā, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Lēmums kļūt par publiski kotētu uzņēmumu Toronto biržā "TSX Venture Exchange" pieņemts, lai sasniegtu "Lightspace Technologies" stratēģiskos biznesa attīstības mērķus, izvērtējot stratēģiskās attīstības iespējas, kā arī, ņemot vērā sarežģīto investīciju klimatu reģionā. Finansējums tiks piesaistīts, izmantojot privāto investoru ieguldījumus.

Sīkāku informāciju par kotāciju biržā uzņēmums atklās atbilstoši normatīvu prasībām.

"HansaMatrix" pieder 67,7% "Lightspace Technologies" kapitāldaļas ar meitasuzņēmuma AS "Lightspace Holding" starpniecību.

Vienlaikus kompānijā min, ka "HansaMatrix" daļu skaits uzņēmumā samazināsies, pirms kotēšanas biržā konvertējot no trešajām pusēm saņemtos konvertējamos aizdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis atkāpies no padomes locekļa amata, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"HansaMatrix" padomē I.Osmanis strādājis kopš 26.maija, līdz tam ilgus gadus bijis valdes priekšsēdētājs. Turpmāk viņš paliks nozīmīgs "HansaMatrix" akcionārs un konsultēs uzņēmuma vadību vajadzības gadījumā, teikts paziņojumā.

I.Osmanis savas zināšanas un enerģiju turpmāk veltīšot 3D fotonikas un optisko risinājumu uzņēmuma "LightSpace Technologies" attīstībai, kurā ir gan dibinātājs, gan valdes priekšsēdētājs.

HansaMatrix dibinātājs Osmanis vairs nevadīs uzņēmumu  

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts...

"Mēs strauji attīstāmies, darba apjoms ievērojami pieaug, tāpēc esmu nolēmis fokusēt savu nedalītu uzmanību papildinātās realitātes produktu attīstībai," paziņojumā norāda I.Osmanis.

"HansaMatrix" padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja Baiba Anda Rubesa, padomes priekšsēdētājas vietniece Ingrīda Blūma, padomes locekļi Anderss Lenarts Borgs, Dagnis Dreimanis un Normunds Igolnieks.

Jau ziņots, ka "HansaMatrix" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 11,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, kā arī koncerns cieta zaudējumus 281 000 eiro apmērā, kas ir 2,9 reizes mazāki nekā gadu iepriekš.

Tostarp 2021.gada otrajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums palielinājies par 14% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 6,042 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājušies par 14,6%.

"HansaMatrix" pagājušajā gadā strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Vienlaikus "HansaMatrix" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 22,589 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2019.gadā, bet koncerna zaudējumi bija 551 612 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"HansaMatrix" ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, to industrializāciju, kā arī sniedz integrētus ražošanas pakalpojumus klientiem, datu tīklu iekārtu, lietu interneta, industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Kompānijas akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

"HansaMatrix" lielākie akcionāri 2021.gada marta beigās, pēc "HansaMatrix" publiskotās informācijas, bija "Macro Rīga" (34,08%), kuras vienīgais īpašnieks ir Osmanis, investīciju uzņēmumi "ZGI-4 AIF" (15,06%), "BaltCap Latvia Venture Capital Fund" (9,95%) un "FlyCap Investment Fund I AIF" (9,61%), kā arī "CBL Asset Management" pārvaldītie fondi (6,56%) un "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" pārvaldītie fondi (5,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas brīvostas pārvaldē Zepu aizstās ar Štelmaheru

LETA, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investīciju fonda "BaltCap" grupas uzņēmums SIA "Emsco" akciju atpirkšanas brīvprātīgajā piedāvājumā plāno iegādāties vismaz 75% augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" balsstiesīgo akciju, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Gadījumā, ja akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums būs veiksmīgs, "Emsco" plāno ierosināt "HansaMatrix" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

"BaltCap" Investīciju direktors Juris Pārups skaidro, ka viens no "BaltCap" fondiem ir "HansaMatrix" mazākuma akcionārs jau vairāk nekā četrus gadus, un ir bijusi iespēja vērot uzņēmuma attīstību.

Viņš arī norāda, ka "BaltCap" kā privātā kapitāla investora mērķis ir palīdzēt perspektīviem uzņēmumiem augt un kļūt par vadošajiem spēlētājiem reģionā un plašāk.

Tāpat Pārups uzsver, ka "BaltCap" ir pārliecināti, ka "HansaMatrix" ir iespējas panākt straujāku izaugsmi ar konsolidētāku akcionāru struktūru.

Biržas "Nasdaq Riga" valde 20.februārī nolēmusi, ka uzraudzības statuss "HansaMatrix" nekavējoties tiek piemērots, arī ņemot vērā iespējamo sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap, vadošais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā, ar sava uzņēmuma Emsco starpniecību kļūs par lielāko augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix akcionāru.

BaltCap ir veiksmīgi noslēdzis brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un iegādāsies 93,1% HansaMatrix akciju.

BaltCap investīciju direktors Juris Pārups ir gandarīts, ka HansaMatrix brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums ir veiksmīgi noslēdzies. "Esam pateicīgi HansaMatrix akcionāriem par uzticību. Darījuma labie rezultāti apliecina, ka investoru ieskatā piedāvātā cena par akciju atspoguļo uzņēmuma vērtību. Jaunā īpašnieku struktūra ļaus HansaMatrix labāk piesaistīt papildu kapitālu, lai efektīvi izmantotu uzņēmuma turpmāko izaugsmes potenciālu un tādējādi arī palīdzētu veicināt Baltijas valstu ekonomiku," uzsver J. Pārups.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA “PurpleGreen Energy C”, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai Ventspilī.

Zaļais ūdeņradis nākotnē ieņems noteicošu lomu kā ilgtspējīgas enerģijas ražošanas avots, tāpēc pasaulē to dēvē par “zaļo revolūciju”. Projekta realizācija būs nozīmīgs solis atjaunīgās enerģijas klastera attīstībā Ziemeļkurzemes reģionā. Tas pavērs iespējas gan pētniecībai, gan citu uzņēmējdarbības projektu attīstībai nākotnē, kur būtiska nozīme būs tieši nākotnes enerģijas izmantošanai.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs: “Ventspilij ir visas priekšrocības, lai attīstītos par nākotnes enerģijas ražošanas un eksporta mezglu, kas savukārt būtu liela konkurētspējas priekšrocība uzņēmumiem sākt un izvērst savu darbību šeit. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde mērķtiecīgi attīsta atjaunīgās enerģijas klasteri Ventspilī un zaļā ūdeņraža ražošana šajā dažādo aktivitāšu kompleksā ir viens no ļoti svarīgiem stūrakmeņiem. Esam gandarīti, ka “PurpleGreen Energy C” izvēlējās Ventspils brīvostu par vietu sava projekta attīstībai, un esam gatavi aktīvai un produktīvai sadarbībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" iegādājusies prāmju un ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu termināļa darbību Ventspils ostā, tādējādi turpinot paplašināšanos Baltijas jūrā, informēja uzņēmumā.

Prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā iegādei vēl nepieciešams konkurences uzrauga apstiprinājums.

Detalizēta informācija par darījumu netiek publiskota.

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidroja, ka 8.maijā Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par universālā termināļa teritorijas un infrastruktūras nomu ar AS "Ventspils Stevedoring Company". Vienlaicīgi tika pārtraukts nomas līgums ar SIA "Noord Natie Ventspils Terminals".

Šajā terminālī jau ilgstoši tiek apkalpoti "Stena Line" prāmji, un kuģošanas kompānijas paziņojums par termināļa tiesību (proti AS "Ventspils Stevedoring Company") iegādi ir kompānijas balsojums par sadarbības turpināšanu augstākajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Iespēja pārdot HansaMatrix akcijas krītošā tirgū par “buļļu” tirgus cenu

Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs., 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsmes kapitāla fonds FlyCap, kam pieder aptuveni 9% HansaMatrix akciju, piedalīsies brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumā, kas ir spēkā līdz 31. martam. Piedāvātā cena 8,50 EUR par akciju ir par 36 % lielāka nekā 2022. gada oktobra beigās, vēl pirms BaltCap intereses izteikšanas par HansaMatrix iegādi. Cena ir gandrīz 40% virs tirgus vērtības — tā ir laba prēmija, ko mēs, kā akcionārs, nevēlamies laist garām.

Uzskatu, ka, ja šis atpirkums nenotiks (piedāvājumam tiks pieteikti mazāk par 75% no balsstiesīgajām akcijām), tad ir gandrīz 100% varbūtība ka HansaMatrix akcijas cena nokritīs līdz EUR 6, t.i., kāda tā bija pirms paziņojuma, ja ne vēl zemāk,” prognozē Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs.“Šī ir unikāla iespēja tā sauktajā “lāču” jeb krītošā akciju tirgū pārdot akcijas par paaugstinātu jeb “buļļu” tirgus cenu.

HansaMatrix grupas struktūra ar vairākām investīcijām citos uzņēmumos, kas strādā ar zaudējumiem, ir pietiekami sarežģīta. Šo citu uzņēmumu zaudējumi var ietekmēt HansaMatrix iespējas piesaistīt turpmāk lielāku finansējumu. Stratēģiskais pircējs parasti meklē investīciju iespējas vienā konkrētā biznesā, nevis vairākās nozarēs, līdz ar to gaidīt citu investoru pirkšanas piedāvājumu varētu būt izaicinoši, un tas varētu arī nenotikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" noslēdzis ražošanas līgumu un saņēmis pirmos pasūtījumus augstas sarežģītības elektronikas ierīces ražošanai un piegādei transporta industriālā segmenta klientam Ziemeļvalstīs, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Klienta nosaukums saskaņā ar līguma nosacījumiem netiek izpausts.

Prognozētais "HansaMatrix" kopējais ieņēmumu apmērs no jaunā līguma līdz 2022.gada beigām varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.

"Sadarbības sākšana Covid-19 ierobežojumu situācijā ar jaunu industriālo klientu Ziemeļvalstīs jāvērtē, kā augsts "HansaMatrix", kā EMS piegādātāja novērtējums. Priecājamies, ka sagatavošanās darbs rezultējies pasūtījumā un klients uzticējis mums uzsākt sava jaunā produkta ražošanu," paziņojumā norāda "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

"HansaMatrix" pagājušajā gadā strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" noslēdzis ražošanas līgumu 3,3 miljonu eiro apmērā cilvēka-mašīnas saskarnes elektronikas ierīču ražošanai un piegādei industriālā segmenta klientam Vācijā, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Klienta nosaukums saskaņā ar līguma nosacījumiem netiek izpausts.

"HansaMatrix" kopējais ieņēmumu apmērs no jaunā līguma deviņu mēnešu periodā no 2021.gada ceturtā ceturkšņa līdz 2022.gada otrā ceturkšņa beigām sasniegs 3,3 miljonus eiro.

HansaMatrix dibinātājs Osmanis vairs nevadīs uzņēmumu  

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts...

"Esam gandarīti ar jauna, būtiska apjoma līguma noslēgšanu ar pasūtītāju Vācijā, kas norāda uz industriālā sektora pieprasījuma pieaugumu Eiropas Savienības (ES) valstīs, samazinoties Covid-19 ierobežojumiem, kā arī apstiprina pieaugošo tendenci ražošanas pasūtījumu izvietošanai ģeogrāfiski tuvāk pasūtītājam ar mērķi samazināt šī brīža nenoteiktību globālajās piegāžu ķēdēs," paziņojumā biržai norāda "HansaMatrix" valdes priekšēdētājs Jānis Sams.

"HansaMatrix" pērn strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Koncerna apgrozījums pērn bija 22,589 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2019.gadā, bet koncerna zaudējumi bija 551 612 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"HansaMatrix" ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, to industrializāciju, kā arī sniedz integrētus ražošanas pakalpojumus klientiem, datu tīklu iekārtu, lietu interneta, industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Kompānijas akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

"HansaMatrix" lielākie akcionāri 2021.gada marta beigās, pēc "HansaMatrix" publiskotās informācijas, bija "Macro Rīga" (34,08%), investīciju uzņēmumi "ZGI-4 AIF" (15,06%), "BaltCap Latvia Venture Capital Fund" (9,95%) un "FlyCap Investment Fund I AIF" (9,61%), kā arī "CBL Asset Management" pārvaldītie fondi (6,56%) un "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" pārvaldītie fondi (5,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Forpet Baltic" pārtikas iepakojumu ražotnē Ventspilī investēti vairāk nekā 14 miljoni eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Dabai draudzīgā pārtikas iepakojuma ražošanas uzņēmuma "Forpet Baltic" projekta realizācija Ventspils brīvostā sākta 2021.gada maijā. Kopējais investīciju apjoms projektā jau šobrīd ir vairāk nekā 14 miljoni eiro, un "Forpet Baltic" ir šobrīd lielākais investīciju projekts Ventspilī. Lai gan ražotne vēl ir tapšanas procesā, tajā jau strādā 50 darbinieku - gan biroja, gan ražošanas darbinieki, kuri mācās strādāt uz jaunajām iekārtām jau to testēšanas procesā.

Patlaban galvenais tehniskais aprīkojums jau ir iegādāts un uzstādīts, un sākta iekārtu testēšana. Pirmos izmēģinājuma produktus klienti jau notestējuši un atzinīgi novērtējuši. Paralēli uzņēmums sācis darbu pie nākamā attīstības posma un papildu iekārtu iegādes, kas varētu dubultot pārdošanas apjomus un palielināt darbinieku skaitu līdz 160.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspilī norisināsies atjaunīgās enerģijas jautājumiem veltīts pasākums

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS "HansaMatrix" šogad prognozē koncerna apgrozījumu 26-28 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Iepriekš martā uzņēmums prognozēja koncerna apgrozījumu šajā gadā 24-26 miljonu eiro apmērā.

Tāpat uzņēmumā prognozē EBITDA rentabilitāti 9-12% apmērā, pretēji martā prognozētajiem 13-15%.

Savukārt 2023.gadam "HansaMatrix" prognozē 32-34 miljonu eiro apgrozījumu un EBITDA rentabilitāti 10% līdz 13% apmērā.

Paziņojumā biržai teikts, ka "HansaMatrix" neizpildīto pasūtījumu apmērs 2022.gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 19,2 miljonus eiro, kas, nedaudz uzlabojoties pusvadītāju pieejamībai, samazinājās par 11,9%, salīdzinot ar attiecīgo rādītāju 2022.gada otrā ceturkšņa beigās.

Maržas 2022.gadā ietekmējuši tādi faktori kā ražoto produktu klāsta izmaiņas, globālais pusvadītāju deficīts un enerģijas cenu pieaugums un svārstīgums, kas, cita starpā, veicina vispārējo un algu inflāciju Latvijā, Eiropas Savienības un citās valstīs, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" no industriālā sektora klienta Ziemeļvalstīs saņēmis ražošanas pasūtījumu 5,3 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, "HansaMatrix" saņēmis ražošanas pasūtījumu elektrības pārvades gaisvadu līniju bojājumu indikatoru sistēmu ražošanai un piegādei esošam klientam Ziemeļvalstīs industriālā tirgus sektorā.

Plānoto piegāžu apmērs 2022. un 2023.gadā sasniegs 5,3 miljonus eiro, sākot no 2022.gada ceturtā ceturkšņa.

Klienta nosaukums atbilstoši konfidencialitātes līguma nosacījumiem netiek izpausts.

Jau vēstīts, ka "HansaMatrix" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 21,962 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2020.gadā, bet koncerna zaudējumi palielinājās 2,3 reizes un bija 1,952 miljoni eiro. Vienlaikus "HansaMatrix" mātesuzņēmums pērn strādāja ar 21,359 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2020.gadā, kā arī cieta 1,453 miljonu eiro zaudējumus, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" parakstījis līgumus ar "SEB banku" un "SEB līzingu" par faktoringa, overdrafta, garantiju līnijas, reversā faktoringa un kredīta termiņu pagarināšanu līdz 2023.gada 30.novembrim par kopējo summu 5,92 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Līdzekļi tiek izmantoti investīciju, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un saimnieciskās darbības vajadzībām, tai skaitā eksporta darījumiem.

"HansaMatrix" sāka sadarbību ar SEB grupu 2017.gada decembrī. Parakstītie finansējuma termiņu pagarinājuma līgumi turpina sadarbību ar banku un ļauj uzņēmumam nodrošināt nepieciešamo finansējumu pietiekošā apmērā, skaidro "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

Jau vēstīts, ka "HansaMatrix" koncerna apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos bija 20,171 miljons eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns cieta 1,293 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai 2021.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Rīgas Brīvostas Flote 2022. gada novembrī mainīja nosaukumu uz SIA LVR Flote, tā parādot gatavību sniegt pakalpojumus visām Latvijas ostām, paaugstinot to konkurētspēju, darbības efektivitāti un atbrīvojot resursus to tiešās darbības attīstībai.

Kādi ir uzņēmuma plāni un ieceres jaunajā veidolā, to Dienas Bizness jautāja LVR Flote valdes loceklim Kasparam Ozoliņam.

Kas ir uzņēmums LVR Flote, ko tas dara un kā radies?

LVR Flote ir ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs. No 2010.gada līdz šā gada novembrim LVR Flote nosaukums bija Rīgas Brīvostas Flote. Savulaik Rīgas Brīvostas pārvalde nolēma, ka tehniskos pakalpojumus ostā, kas Rīgas brīvostai ir nepieciešami, varētu nodrošināt Brīvostas pārvaldei piederoša kapitālsabiedrība. To nodibināja 2010.gadā, ar laiku uzticot visus ostas tehniskos pakalpojumus šim uzņēmumam. 2010.gadā LVR Flote sāka ar ledus laušanas un velkoņu pakalpojumu sniegšanu, gadu laikā pakāpeniski attīstoties par jaudīgu tehnisko pakalpojumu sniedzēju. Šobrīd LVR Flote strādā jau ar astoņiem pakalpojumu veidiem, sākot no ostas infrastruktūras apsaimniekošanas līdz ļoti specifiskiem pakalpojumiem, kā piemēram, avārijas seku likvidācija, hidrogrāfiskie mērījumi un navigācijas līdzekļu apkalpošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 21,962 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2020.gadā, taču koncerna zaudējumi samazinājās par 40,6% un bija 502 420 eiro, liecina biržai "Nasdaq Riga" iesniegtais finanšu pārskats.

Vienlaikus 2021.gada ceturtajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums samazinājies par 13% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu un bija 4,838 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi pieauguši par 43,7%, sasniedzot 516 002 eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka koncerna peļņu 2021.gada ceturtajā ceturksnī un pagājušajā gadā kopumā negatīvi ietekmēja vairākas ar naudas plūsmu nesaistītas pozīcijas, tostarp zaudējumi no ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos, Eiropas Investīcijas bankas (EIB) garantijas un EIB aizdevuma patiesās vērtības izmaiņas, kā arī ar nomu saistītie procentu izdevumi.

2021.gadā galvenais pārdošanas dzinējspēks turpināja būt Baltijas klienti, veidojot 52% no kopējā apgrozījuma, kamēr Ziemeļvalstu un pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu tirgus daļas bija attiecīgi 27% un 6%. Tajā pašā laikā piegādes klientiem, kas atrodas ārpus ES tirgus veidoja 15% no kopējā apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā tika apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) finansējuma piešķiršana Latvijas ostu un loģistikas koridoru digitalizācijas projektam “Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi”.

Projekta vadību ir uzņēmusies Rīgas brīvostas pārvalde, un tajā piedalīsies Ventspils ostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Satiksmes ministrija, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, VID Muitas pārvalde un Valsts robežsardze. Projekta ieviešanas finansējums ir 3,24 miljoni eiro, bet tā uzturēšanu un attīstību nākotnē nodrošinās pašas ostas.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš: “Ostas procesu digitalizācija un automatizācija ir mūsdienīgas ostas ikdienas darba sastāvdaļa, kas, nodrošinot arvien efektīvāku ostas darbību, paaugstina tās konkurētspēju. Rīgas ostā aktīvi attīstām un investējam viedo tehnoloģiju un IT projektos, kā arī sadarbojamies ar Latvijas inovāciju uzņēmumiem un uzturam aktīvu pieredzes apmaiņu ar Eiropas ostu inovāciju līderiem - Roterdamas, Triestes, Stokholmas un Plimutas ostām. Tas ļauj mums atrasties viedo tehnoloģiju ieviešanas kopienā un uzņemties līderību arī šajā Latvijas transporta un loģistikas nozarei svarīgajā digitalizācijas projektā”.

Komentāri

Pievienot komentāru