Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

Polijas nacionālā valūta, kas nav piesaistīta eiro, cieš no jaunattīstības tirgu svārstībām

Jaunattīstības valstu valūtas turpina piedzīvot vērtības kritumu. Iemesli ir dažādi un reizēm pārklājas un summējas – politiskās nestabilitātes risks, stagnējoša ekonomikas izaugsme un ASV centrālās bankas monetārā politika, pamazām sašaurinot kvantitatīvo mīkstināšanu pasaules lielākajā ekonomikā.

Šā kompleksa iznākumā trūkties kā likums dabū Turcijas lira, Argentīnas peso, Indijas rūpija, Indonēzijas rūpija un Dienvidāfrikas rands. Šo valstu valūtu vērtība cēlās, ASV Federālajām rezervēm kopš 2009. gada stimulējot savas valsts ekonomiku, kas ietekmēja arī starptautiskā kapitāla rožaināku skatījumu uz jaunattīstības tirgiem, to kreditēšanu un attiecīgo valūtu kursiem.

Jaunattīstības valstu ekonomikas ir mazāk aizsargātas pret tirgus šoku nekā 1990. gados, kad krīze tādās valstīs kā Taizeme un Krievija aizbaidīja investorus no tirgiem, tomēr tas nenoveda pie globālās recesijas.

Tā liecina jaunākais Morgan Stanley ekonomistu un stratēģu pētījums. Viņi lēš, ka 1990. gada kritums jaunattīstības tirgus pieprasījumā ASV ekonomikas izaugsmi četros ceturkšņos samazinātu par 1,4%, bet eirozona un Japāna, visdrīzāk, iekļūtu recesijā, raksta Bloomberg.

Iemesli tam ir fakts, ka jaunattīstības tirgiem, īpaši Ķīnai, ir spēcīgāka ietekme uz pasaules ekonomiku, piegādes ķēdēm un tirdzniecību. Jaunattīstības valstu ekonomikas patlaban veido aptuveni pusi no pasaules IKP, kas ir vairāk nekā 1997.-1998. gadā, kad to īpatsvars bija 50%.

«Ja jaunattīstības tirgus šoks īstenojas, ietekme uz attīstības tirgiem būtu spēcīgāka nekā 1990. gados un, visdrīzāk, tā būtu ilgāka,» norāda eksperti.

Lielākais jaunattīstības valstu fondu kritums pēdējo 11 mēnešu laikā rada interesi tādos investīciju stratēģos kā Morgan Stanley, Credit Suisse Group AG un Goldman Sachs, raksta Bloomberg.

Morgan Stanley eksperti paredz, ka MSCI Emerging Markets Index šajā gadā pieaugs par 34 %, jo uzņēmumu peļņas augs par 40 %. Credit Suisse prognozē, ka kritums 22 valstu indeksā būs ierobežots līdz 5.3 %, bet Goldman Sachs rekomendē investorus investēt Ķīnā, kuras CSI 300 Index nākamo desmit mēnešu laikā pieaugs par 36 %.

Stratēģi norādījuši, ka jaunattīstības valstu tirgos var vilkt paralēles ar 2004. gada maiju, kad MSCI Index atguvās no divos mēnešos piedzīvotā 11 % krituma un līdz gada beigām uzkāpa par 26 %. Tāpat kā toreiz, investori ņem ārā naudu no jaunattīstības valstu fondiem, valdot bažām, ka Ķīnas lēmums ierobežot aizdevumus un procentu likmju palielināšana no Indijas līdz pat Brazīlijai iegrožos ekonomikas izaugsmi.

Visticamāk, gada sliktākais punkts jaunattīstības tirgiem ir aiz muguras, jo pasaules ekonomika izvairīsies atkrist atpakaļ recesijā, uzskata Emerging Markets Management vadītājs Antuāns van Agtmels.

«Runājot par ekonomiku, nākamie trīs ceturkšņi būs lēnāki nekā iepriekšējie divi, tomēr dubulta recesija nebūs,» Bloomberg sacījis eksperts. «Attīstības tirgi jau ir garām šā gada sliktākajam periodam.»

MSCI Emerging Markets Index ir samazinājies par 8,7% kopš 16. marta, kad A. van Agtmels sacīja, ka jaunattīstības akcijas ir patiesi novērtētas un pēc pagājušā gada rallija tām nepieciešams atelpas brīdis.

Tomēr eksperts uzskata, ka mazāki tirgi, piemēram, Dienvidaustrumāzija, Āfrika un Vidējie Austrumi uzrādīs labākus rezultātus nekā tā dēvētās BRIC valstis (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna), jo tie nepiedzīvoja tik lielu pieaugumu pērn.

Investori turpina izpārdot savas biržās tirgoto fondu (ETF) daļas, kuri iegulda jaunattīstības valstu akciju tirgos, raksta Bloomberg.

Rezultātā janvārī no jaunattīstības valstu fondiem aizplūduši vairāk nekā septiņi miljardi dolāru, kas ir lielākais apjoms, kopš tie tika izveidoti, liecina Bloomberg dati.

Investori naudu sāka aktīvāk izņemt no fondiem pēc tam, kad jaunākie dati liecināja, ka Ķīnas ražošana sarukusi, bet Argentīnas negaidītā peso devalvācija pasliktināja noskaņojumu Latīņamerikā.

Janvāris MSCI Emerging Markets akciju indeksam bijis sliktākais gada sākums kopš 2008. gada, un šajā gadā no jaunattīstības valstu tirgiem aizplūduši aptuveni 468 miljardi dolāru.

Šajā nedēļā Turcijas un Dienvidāfrikas Centrālās bankas sekoja kolēģiem Brazīlijā un Indijā, ieviešot stingrāku monetāro politiku, jo Turcijas liras kurss sasniedza rekordzemu līmeni.

Investori, kuri patlaban iegādātos jaunattīstības valstu akcijas, nākamā gada laikā varētu gūt 42% lielu ienesīgumu, liecina Deutche Bank aprēķini, pamatojoties uz vēsturisko atdevi, raksta Bloomberg.

Akciju P/E koeficients patlaban ir 9,9, salīdzinot ar vidējo rādītāju 12,1. Kapitāla riska uzcenojums, kas ņem vērā neparasti zemās ASV procentu likmes, jaunattīstības valstīm ir 1,1 standartnovirzes lētāk.

Šādos līmeņos jaunattīstības valstu akcijas vēsturiski ir devušas ienesīgumu robežās no 19-42%, raksta Deutsche Bank. Novērtējumi šogad ir samazinājušies, jo MSCI Emerging Markets Index ir samazinājies par 6,6%, pretstatā pērn gūtajam 75% pieaugumam, jo Eiropas valstu parādu krīze izplešas un pieaug bažas, ka Ķīnas vēlme ierobežot spekulācijas nekustamā īpašuma tirgū atvēsinās valsts ekonomikas izaugsmi.

Pirmdien jaunattīstības valstu valūtu vērtība turpināja samazināties, piedzīvojot ilgāko kritumu kopš 2000. gada, liecina Bloomberg dati.

Indekss, kas apkopo 20 visvairāk tirgoto jaunattīstības valstu valūtu cenu izmaiņas, saruka par 0,3%, bet MSCI Emerging Markets akciju indekss saruka līdz četru gadu zemākajam līmenim.

Piemēram, Turcijas lira saruka līdz rdekordzemam līmenim, bet Krievijas rubļa vērtība un šīs valsts akciju cenas pazeminājās, reaģējot uz naftas cenu samazināšanos. Rubļa kurss pret dolāru saruka par 0,8% līdz 65,496 rubļiem par dolāru.

Nordea Bank analītiķis Anderss Svendsens uzskata, ka jaunattīstības valstu valūtu vērtība būs zema visu šo gadu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu celt likmes. Līdzīgu uzskatu pauž arī Areca Capital eksperts Denijs Vongs Teks Mengs:

Šonedēļ jaunattīstības akciju tirgi aizvada labāko nedēļu sešu nedēļu laikā, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas pārstāvju mājieniem, ka stingrākas monetārās politikas ieviešana būs lēna, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets indekss šonedēļ pieauga par 2,1%. Straujāko kāpumu piedzīvoja Filipīnu akciju tirgus indekss.

Bloomberg indekss, kas apkopo 20 jaunattīstības valstu valūtu kursu izmaiņas, šonedēļ pieauga pirmo reizi sešu nedēļu laikā. Straujāko pieaugumu starp Āzijas valūtām uzrādīja Malaizijas ringits.

Pēc FRS oktobra sanāksmes detalizēta pārskata publicēšanas investoru skats uz jaunattīstības valstu akcijām ir kļuvis optimistiskāks. Oktobra sanāksmē FRS pārstāvji uzsver, ka būtu piemērots laiks aizņemšanās likmi celt decembrī, taču likmes paaugstināšanas temps nebūšot straujš. Augstākas procentu likmes atspoguļo pārliecību par ASV ekonomikas stiprumu, un ASV ir liels eksporta tirgus daudzām jaunattīstības valstīm.

Pirmdien jaunattīstības valstu valūtu vērtība samazinājās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā desmit gadu laikā, sarūkot naftas cenai un valdot runām tirgus dalībnieku vidū, ka ASV centrālā banka drīz cels procentu likmes, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets indekss zaudēja 0,6% savas vērtības.

Bloomberg indekss, kas apkopo datus par 20 galveno jaunattīstības valstū valūtu kursiem, saruka par 0,4%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2003. gada aprīļa. Investori jaunattīstības valstu valūtas pamet, pārvietojot līdzekļus uz ASV vērtspapīriem, jo pasaules lielākās ekonomikas izaugsme ir straujāka, salīdzinot ar citām lielākajām ekonomikām.

«Jaunattīstības valstu valūtu tirgus zaudē pamatu attiecībā pret dolāru, jo piektdien tika publicēti labāki ASV darba tirgus dati, nekā tika gaidīts,» saka Societe Generale eksperts Bernds Bergs. «Krievijas vietējie tirgi ir panikas stāvoklī. Patlaban uzmanība ir vērsta uz 11.decembra Krievijas centrālās bankas lēmumu.»

Jaunattīstības tirgu parāda līmenis pēdējās desmitgades laikā ir četrkāršojies, tādējādi, augot ASV procentu likmēm, var gaidīt problēmas, brīdina Fitch Ratings.

Jaunattīstības tirgu parādzīmju apmērs ir audzis no 5 triljoniem dolāru pirms desmit gadiem līdz 19 triljoniem dolāru patkaban. Neskatoties uz to, ka parādzīmes emitētas vietējā valūtā, aizņēmējus ietekmēs ārējo aizņemšanās izmaksu pieaugums, spēcīgāks dolārs un kapitāla ieplūdes palēnināšanās.

Fitch eksperti lēš, ka ASV Federālo Rezervju sistēma līdz nākamā gada beigām cels likmes vismaz sešas reizes.

«Ja tas notiks vēl straujāk nekā gaidīts, jaunattīstības tirgu parāds var nonākt zem spiediena,» sacījusi Fitch analītiķe Monika Inzola. «Ja investoru apetīte attiecībā pret jaunattīstības tirgiem samazinās, emitenti var saskarties ar refinansēšanas izaicinājumiem pat savā mājas tirgū, savukārt kapitāla aizplūde var radīt spiedienu uz valūtas kursu.»

Jaunattīstības tirgu akciju cenas trešdien pieauga, dzēšot zaudējumus, kas gūti šajā gadā pēc tam, kad Ķīna paziņoja, ka eksporta apjomi piedzīvojuši lielāko kāpumu trīs gadu laikā.

MSCI Emerging Market Index pieauga par 0,5% līdz septiņu nedēļu augstākajam līmenim.

Investoru noskaņojums par jaunattīstības tirgiem uzlabojās pēc tam, kad Ķīnas eksports pieauga par 45,7%, kas ir lielākais kāpums kopš 2007. gada februāra un pārsniedza 38,3%, kas bija vidējā Bloomberg veiktās analītiķu aptaujas prognoze. Perspektīvas par Eiropu gan pasliktinājās, jo trešdien publicētie dati par Vācijas eksportu uzrādīja negaidītu kritumu, kas pārtrauca četru mēnešu kāpuma maratonu.

«Jūs redzat ievērojamu atsitienu, ko lielākoties nosaka jaunattīstības valstis Āzijā, kur liela daļa ekonomiku pieredz kāpumu no zemas bāzes,» skaidro Royal Bank of Scotlant eksperts Gregs Gibss. «Ilgtermiņa kāpuma tendences piesaista lielu kapitālu Āzijas jaunattīstības valstīm.»

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte starp jaunattīstības un attīstīto valstu kompānijām pērn sarukusi līdz rekordzemam līmenim un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies par 17,3%, liecina jaunākais KPMG pētījums.

Kā raksta Reuters, tas liecina, ka uzņēmumi aizvien ir piesardzīgi vārgās ekonomikas atveseļošanās dēļ un augošās politiskās neskaidrības dēļ.

ASV kompānijas pērn veikušas 220 darījumus, salīdzinot ar 226 darījumiem.

Kopumā pērn visā pasaulē starp jaunattīstības un attīstīto valstu uzņēmumiem notikuši 1682 darījumi, salīdzinot ar 2033 darījumiem iepriekšējā gadā.

Otrajā pusgadā notika 810 darījumi, un šajos darījumos iesaistīts mazākais jaunattīstības valstu kompāniju skaits kopš 2005.gada, kad KPMG sāka apkopot datus.

ASV uzņēmumu skaits, kuri noslēdza darījumus, otrajā pusgadā saruka līdz 98, salīdzinot ar 122 pirmajā pusgadā, kas ir mazākais ASV uzņēmumu vadītais iegādes darījumu skaits kopš aptaujas sākuma.

Pasaules Banka izplatījusi brīdinājumu jaunattīstības valstīm par to, ka tām jābūt gatavām satricinājumiem, jo pasaules ekonomikas izaugsme palēninās, vēsta BBC.

Organizācija samazinājusi izaugsmes prognozes, un tagad paredz, ka eirozonas ekonomika 2012. gadā saruks par 0,3%.

«Jaunattīstības valtīm ir jāizvērtē sava neaizsargātība un jāsagatavojas tālākiem satricinājumiem, kamēr vēl ir laiks,» sacījis Pasaules Bankas galvenais ekonomists Justins Jifu Lins.

Runājot par eirozonas krīzi un tās iespējamo ietekmi uz bagāto un nabadzīgo valstu izaugsmi, Pasaules Bankas pārstāvis Endrjū Bērnss norāda: «Attīstīto un jaunattīstības valstu izaugsmes tempi varētu sarukt tikpat daudz vai vairāk kā 2008/09. gadā.»

Pasaules Banka lēš, ka izaugsme jaunattīstības valstīs 2012. gadā būs 5,4%, bet augstu ienākumu valstīs - 1,4%. Vēl jūnijā tā prognozēja izaugsmi attiecīgi 6,2% un 2,7% apmērā.

Ar mērķi padarīt pasauli labāku, kustība COMMON Pitch apzinājusi jaunu un inovatīvu ideju autorus visā pasaulē, kuriem tagad paveras iespēja savus labklājību veicinošos projektus prezentēt nozares līderiem un investoriem, lai no idejas tie kļūtu par realitāti.

Šie projekti paredz inovatīvu pieeju pasaules labklājības uzlabošanai, piemēram, publiskās dušas, kas maksātu vien 0,05 ASV dolārus, apgaismojums jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, kas gadā izmaksātu 30 līdz 40 ASV dolāru, kā arī elektrību ražojošus saules enerģijas paneļus jaunattīstības valstu reģionos, kur nav elektrības.

Desmit inovatīvo ideju finālisti šā gada 19. augustā dosies uz Bolderu (Kolorado, ASV), lai censtos pārliecināt potenciālos partnerus par savu ideju ilgtspējību. Ar balsošanas palīdzību tiks izvēlēti tie projekti, kuriem iegūs finansējumu to realizācijai.

1. ArtGizmos – piedāvā attiecīgiem uzņēmumiem atbilstošu apģērbu, lai nerastos nevajadzīgu preču pārprodukcija.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Noskaņojuma uzlabošanās ASV un pēdējā laika pieaugums jaunattīstības tirgos ir ļāvis pasaules akciju tirgiem dzēst gada sākumā piedzīvotos zaudējumus, raksta Bloomberg.

Tādējādi finanšu tirgi ir atguvuši trīs triljonus dolāru. MSCI All-Country World Index pirmdienu noslēdza ar pieaugumu jau devīto dienu pēc kārtas, tādējādi pasaules akciju vērtība sasniedza 62,1 triljonu dolāru, salīdzinot ar aptuveni 59 triljoniem dolāru februāra sākumā, kad vērtība bija sasniegusi šā gada zemāko līmeni.

Akciju tirgos pēc sliktākā gada sākuma kopš 2010.gada atkal ir atgriezies optimisms, reaģējot uz ziņām, ka ASV bezdarba līmenis ir sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2008.gada, Ķīnas tirdzniecības apjomi palielinājušies, savukārt jaunattīstības valstis ir spērušas soļus, lai samazinātu kapitāla aizplūdi.

Latvijā pērn 54 % datoru lietotāju izmantoja pirātisku programmatūru un pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011. gadā sasniedza 23 miljonus eiro, liecina Business Software Alliance (BSA) pētījums.

Saskaņā ar BSA datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicencētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.

Pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu, taču pētījums apliecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50% (Polija — 53%, Lietuva — 54%, Grieķija — 61%, Rumānija — 63% un Bulgārija — 64%). Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33 % datoru lietotāju.

Ceturtdien akciju tirgi, izejvielu un dārgmetālu cenas piedzīvo kritumu, ko veicina ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes paziņojums, ka līdzšinējie ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi varētu tikt samazināti.

MSCI All Country World Index saruka par 3%, kas ir lielākais kritums kopš 2011. gada novembra, bet Standard&Poor's 500 piedzīvoja kritumu par 1,6%.

Eiropas akciju tirgus raksturojošais Stoxx Europe 600 Index noslīdēja par 2,6%, kas ir lielākais kritums kopš 2012. gada marta.

Saruka arī visi Baltijas biržu indeksi - lielākais kritums bija NASDAQ OMX Riga - par 1,02%. OMX Tallinn samazinājās par 0,39%, bet OMX Vilnius - par 0,27%.

Lielu kritumu varēja vērot jaunattīstības akciju tirgos, kur indekss MSCI Emerging Markets Index saruka par 4,2%, piedzīvojot lielāko lejupslīdi kopš 2011. gada. Tā, Turcijas un Indonēzijas indeksi samazinājās par vairāk nekā 3%, Indijas Sensex – par 2,7% un Krievijas Micex – par 1,5%.

Jaunattīstības valstu fondi nedēļas laikā piedzīvojuši lielāko līdzekļu aizplūšanu pēdējo 24 nedēļu laikā, raksta Bloomberg.

Investori izņem naudu no šiem fondiem, jo valda bažas, ka Grieķijas parāda problēmas var kavēt globālās ekonomikas atlabšanu.

Kā liecina EPFR Global dati, no jaunattīstības valstu fondiem kopumā aizplūduši 1.6 miljardi dolāru – viens miljards dolāru izņemti no pasaules jaunattīstības valstu akciju fondiem, bet 516 miljoni dolāru – no Āzijas akciju tirgiem.

MSCI Emerging Markets Index nokritis par 2.6 % līdz 902.12 punktiem. Indekss, kas apkopo 22 jaunattīstības valstu akcijas un pērn pieauga par rekordlieliem 75 %, ir jau samazinājies par 12 % kopš 11. janvārī sasniegtā šāgada augstākā punkta.

Db.lv jau ziņoja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Centrālās un Austrumeiropas valstu tirgi ir uzrādījuši labākus attīstības rezultātus, un investoru bažas no jaunajām Eiropas valstīm pārcēlušās uz reģiona attīstītajām valstīm, raksta Financial Times.

Augustā ASV ekonomikas rādītāji bija vājāki nekā prognozēts, kas samazināja investoru optimismu, un otrā krīzes viļņa prognozētāji guva apliecinājumu saviem paredzējumiem, norāda Mandatum Life ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā Pauls Lukka.

«Īstenojoties mūsu primārajam scenārijam, šī nelielā recesija (divi ceturkšņi pēc kārtas ar negatīvu IKP pieaugumu) ir maz ticama. ASV ekonomisko rādītāju grīļošanās galvenajā tirgus ciklā šķiet gandrīz jau pārvarēta, lai gan ir nepieciešams saglabāt sevišķu modrību attiecībā uz nodarbinātības un mājokļu datiem. Mēs paredzam, ka jaunattīstības valstu ekonomiskā izaugsme ļaus pārciest ASV IKP vājumu (1,5% temps šā gada 2. ceturksnī) un cels ieņēmumu prognozes jaunattīstības tirgos. Uz to norāda jaunākie ASV nodarbinātības dati un ASV un Ķīnas iepirkumu pārvaldnieku indekss (PMI) (kas ir ekonomiskās aktivitātes rādītājs),» uzskata P. Lukka.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Ņemot vērā Ukrainas konflikta turpināšanos, investori, kuri ieguldījuši naudu Krievijā, patlaban atbrīvojas no šīm investīcijām, pārvietojot līdzekļus uz citām jaunattīstības valstīm.

Pagājušajā nedēļā investori no ASV lielākā biržā tirgotā fonda, kas iegulda Krievijā Market Vectors Russia ETF, izņēma līdzekļus 12,3 miljonu ASV dolāru apmērā, liecina Bloomberg apkopotie dati. Pirms tam jūlijā no fonda aizplūda jau 90,8 miljoni dolāru, kas ir straujākais mēneša kritums kopš februāra.

Līdzekļi no Krievijas ieguldījumu fondiem turpina aizplūst aizvien straujāk, tirgus dalībniekiem gaidot, kādas sankcijas ASV un Eiropas Savienība atkal Krievijai piemēros.

Starptautiskais Valūtas fonds pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas IKP šajā gadā augs par 0,2%, kas ir ievērojami mazāk nekā 0,5%, ko prognozēja valdība. Pērn ekonomika auga par 1,3%.

Otrdien jaunattīstības valstu akciju tirgus indeksi turpināja samazināties, sasniedzot piecu mēnešu zemāko līmeni, jo vājāki dati nekā gaidīts no Ķīnas līdz pat ASV veicināja bažas, ka pasaules ekonomikas izaugsme bremzēsies, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets Index saruka par 1,1% līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada augusta beigām. Indekss piedzīvo sliktāko gada sākumu vēsturē, jo investori gada sākumā atbrīvojušies no akcijām aptuveni 2,9 triljonu dolāru vērtībā, valdot bažām, ka Ķīnas izaugsme palēninās, bet ASV Federālo Rezervju sistēma sāk samazināt savus ikmēneša aktīvu iepirkumus.

Strauji kritās arī jaunattīstības valstu biržu indeksi, un Taizemes, Malaizijas, Dienvidkorejas un Filipīnu akciju tirgus indeksi saruka par vismaz 1,2%.

Eiropas jaunattīstības valstīs arī bija vērojams kritums – Rumānijas indekss saruka par 1,1%, Polijas – par 0,9%, savukārt Krievijas Micex kritās jau trešo dienu pēc kārtas, samazinoties par 0,6%.

Jaunattīstības valstu akciju indeksi šonedēļ aizvadījuši sliktāko nedēļu pēdējo divu mēnešu laikā, jo naftas cena saruka un investori gaidīja jaunākos ASV darba tirgus datus.

MSCI Emerging Markets indekss piektdien zaudēja 0,6% no savas vērtības, tādējādi šīsnedēļas kritumu palielinot līdz 3%. Šajā gadā indekss ir samazinājies par 1,7%.

Visstraujāk saruka Nigērijas akciju tirgus indekss – par 2,6%. Ukrainas un Ungārijas akciju tirgus indeksi samazinājās par vismaz 0,4%, bet Micex indekss palielinājās jau 10.dienu pēc kārtas.

Analītiķi uzsver, ka labi ASV darba tirgus dati visdrīzāk liks jaunattīstības akciju tirgus indeksiem sarukt, jo augošais ienesīgums ASV radīs lielākas šaubas par kapitāla plūsmu uz jaunattīstības valstīm. Tāpat šo valstu valūtas sarūk, investoriem satraucoties par izejvielu cenām un vājo jaunattīstības valstu izaugsmi.