Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā strauji palielinājās brīvo īres telpu vakance, kas veicināja pakāpenisku īres cenu samazināšanos, bet sākot no 2021. gada pirmā pusgada, mazinoties ierobežojumiem, sāka atdzīvoties gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres tirgus.

Tā liecina SIA Latio tirgus analīze par darījumiem ar namīpašumiem un īres dzīvokļu piedāvājumiem.

“Viszemākais īres cenas līmenis tika sasniegts 2020. gadā aprīlī, kad tikko bija pasludināta ārkārtas situācija valstī un ieviesti ierobežojoši pasākumi. Līdz ar nepieciešamību strādāt un mācīties no mājām, pieprasījums pēc īres dzīvokļiem centrā būtiski samazinājās, bet jau 2021. gada vasarā, mazinoties ierobežojumiem, Rīgas pilsētā atgriezās studenti no reģioniem un ārzemēm, kā arī Latvija tika atvērta tūristu apmeklējumiem. Daļa biroju darbinieku atgriezās savās darbavietās un izvēlējās atkal dzīvot tuvāk savai darba vietai. Tādēļ no 2021. gada jūnija līdz augustam pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Rīgas centrā ir atgriezies teju 2019. gada līmenī,“ secina SIA Latio vērtētāja Jeļena Boiko.

Šobrīd augsts pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir jaunajos projektos. “Dzīvokļa kvalitāte kļūst par aizvien svarīgāku faktoru īres dzīvokļa izvēlē. Atbilstoši ekspertu novērojumiem, izīrētājam jāiegulda dzīvokļa remontā un iekārtojumā pirms tas tiek piedāvāts tirgū, lai tas būtu pieprasīts. Lai gan pieprasījums šobrīd ir augsts, nekvalitatīvu dzīvokli izdosies izīrēt tikai par būtiski zemāku cenu,“ vērtē J. Boiko.

2020. gadā darījumu skaits ar namīpašumiem Rīgā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir būtiski samazinājies. Ja 2019. gadā bija reģistrēti 20 darījumi ar namīpašumiem platībā no 500 līdz 5500 m2, tad 2020. gadā tika reģistrēti tikai 7 darījumi.

“Ņemot vērā Covid pandēmijas ierobežojumus, ļoti daudzi investori izvēlējās nogaidošu pozīciju, uzskatot, ka, mazinoties īres cenām, īpašnieki ar laiku būs spiesti samazināt arī pārdošanas cenu. Taču, novērojot cenas dinamiku, var secināt, ka pārdošanas cenas tomēr nav samazinājušās. 2021. gada situācija tirgū sāka uzlaboties, pirmajā pusgadā jau ir reģistrēti 5 darījumi, kas ir gandrīz divreiz vairāk, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada reģistrēto darījumu skaitu,“ informē J. Boiko.

Neskatoties uz kopējo situāciju valstī, 2020. gadā vidējā namīpašumu kvadrātmetra pārdošanas cena, salīdzinot ar 2019. gada cenu, ir palielinājusies par 25%, sasniedzot 523 EUR/m2. 2021. gada pirmajā pusgadā vidējā pārdošanas cena, ņemot vērā 5 notikušos darījumus, bija 499 EUR/m2. Visvairāk ir pirkti namīpašumi ar ēku kopējo platību no 1000 līdz 3000 m2. Visbiežāk reģistrētas kopējās darījumu summas ir no 500 000 līdz 1.5 milj. EUR.

“Ņemot vērā, ka darījumu skaits ar namīpašumiem Rīgā ir ļoti neliels un katrs darījums savā ziņā ir unikāls, protams ir grūti veidot secinājumus par namīpašumu kvadrātmetru cenas dinamiku, jo viens darījums par ievērojami lielu summu varētu krietni mainīt vidējo kvadrātmetra cenu, bet grību atzīmēt, ka kopumā interese no pircēju puses iegādāties īres namus nav mazinājusies, tieši pretēji – palielinājusies, ko daļēji veicinājusi arī jaunā dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana 2021. gada 17. martā,“ secina J. Boiko.

Viņa atzīst, ka līdz šīm, ir vērojama situācija, ka pirktos namīpašumus varētu sadalīt trīs segmentos - namīpašumi sliktā vai neapmierinošā stāvoklī, kurus iegādājas, lai veiktu to pilno rekonstrukciju, vidusmēra namīpašumi ar naudas plūsmu, kas daļēji atbilst tirgus līmenim, kurus iegādājas, lai veiktu daļējus uzlabojumus, atbrīvot no ilgtermiņa īrniekiem, pacelt īres maksas un pārdot kā īres namu ar pievilcīgu naudas plūsmu vai izpārdot kā dzīvokļus un pilnībā rekonstruēti namīpašumi ar stabilu naudas plūsmu un maksimālo aizpildījumu.

“Šobrīd visvairāk darījumu notiek ar pirmā un otrā tipa namīpašumiem, kurus iegādājas, lai veiktu rekonstrukciju un dzīvokļu izpārdošanu. Vismazāk darījumu ir ar pilnībā rekonstruētiem īres namiem ar stabilu naudas plūsmu, jo piedāvājumu skaits ar trešā tipa namīpašumiem ir ļoti ierobežots. Cerams, ka jaunā dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana veicinās trešā segmenta attīstīšanu un 2022. gadā Rīgā paradīsies daudz vairāk jaunuzcelto vai rekonstruēto īres namu ar kvalitatīvo servisu un efektīvo apsaimniekošanu,“ stāsta J. Boiko.

Rīgas pilsētā, 2021. gadā namīpašumi pirms rekonstrukcijas stadijā, tiek pārdoti par cenām no 300 līdz 500 EUR/m2, centrā sasniedzot 600 EUR/m2. Ēkas, kurās daļēji veikti remontdarbi un dzīvokļi izīrēti atbilstoši brīvai tirgus situācijai, pārdošanas cenas svārstās 500 - 800 EUR/m2 robežās, atsevišķos gadījumos arī virs 1000 EUR/m2, ja īpašums ir teicamā stāvoklī, dzīvokļi ir nelielas platības un īpašums nodrošina labu ienākumu. Namīpašumi, kuros īpašnieki veic pilnu to rekonstrukciju un pilnībā atjauno ēkas atbilstoši mūsdienu prasībām, pārdošanas tirgū kā vienots namīpašums praktiski neatgriežas. Ņemot vērā ievērojamās rekonstrukcijas darbu izmaksas, šādus īpašumus īpašnieki saglabā kā īres namus vai veic to izpārdošanu pa atsevišķiem dzīvokļiem vai komerctelpām.

“Līdz ar jauno īres regulējumu ieviešanu, Latvijas īres tirgus paliek arvien pievilcīgāks. No investoriem ir liela interese par šo segmentu un tuvākajos gados vairāki investori jau ir ieplānojuši investēt jauno un renovēto īres namu iegādē vai būvniecībā. Saskaņā ar nekustamā īpašuma attīstītāju alianses ekspertu prognozēm, īres tirgum Latvijā ik gadu ir plānots piesaistīt līdz pat 100 miljonu eiro lielas investīcijas,“ secina J. Boiko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli

Db.lv, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgū janvārī novērota zemākā aktivitāte pēdējo divu gadu laikā gan kopējo darījumu skaita, gan intereses ziņā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" apkopotie tirgus dati.

Vairums potenciālo pircēju joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, sekojot līdzi banku kredītpolitikai, EURIBOR likmes izmaiņām un tirgū pieejamo īpašumu piedāvājumu opcijām.

Darījumu tendences janvārī iezīmē pērnā gada nogalē uzsākto kursu – būtiskas izmaiņas nekustamo īpašumu cenās nav novērotas. Joprojām turpina pieaugt dienu skaits, kas vajadzīgs, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu – vidēji tās ir jau 80 dienas. Salīdzinoši augstu līmeni saglabā to darījumu īpatsvars, kas veikti bez kredīta piesaistes, turklāt lielāka daļa šādu īpašumu tiek iegādāti ar mērķi tos izīrēt.

No vienas puses, tas apliecina pirktspējīgo iedzīvotāju vēlmi pasargāt savu naudu no inflācijas spaidiem. Bet no otras – brīdina par arvien pieaugošu nākotnes problēmu sociālekonomiskajā kontekstā, proti, samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli (first-time homebuyers). Vairumā gadījumu pirmo mājokli pērk tieši gados jaunāki cilvēki, kas valsts ekonomiskās attīstības izpratnē uzskatāmi par tās galveno virzītājspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām

LETA, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

  • 80 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86; jūnijā – 86);
  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%, jūnijā - 8%);
  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%, jūnijā – 48%);
  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%; jūnijā – 1%);
  • 42% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%; jūnijā – 32%);
  • 11% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs mēnešos strauji augot pieprasījumam Rīgas dzīvokļu īres tirgū, kad mazie dzīvokļi no sludinājumu dēļa pazūd vienas dienas laikā, izīrētāji ir pamanījuši iespēju nopelnīt un palielina īres cenas visu veidu īres dzīvokļos.

Aptuvenais īres maksas palielinājums ir 10% līdz 20%, apliecina nekustamo īpašumu vērtētāji no SIA Arco Real Estate un SIA Latio.

Pieprasījuma iemesli

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainas teritorijā, ir parādījusies ne tikai bēgļu plūsma no Ukrainas, kuru galamērķis ir Rīga, bet arī ekonomisko migrantu plūsma no Baltkrievijas un Krievijas, kuru iedzīvotāji izvēlas pamest režīmu valstis, lai dzīvotu un baudītu mierīgu dzīvi Rīgā, Jūrmalā vai Pierīgā. “Viņiem arī vajag kaut kur dzīvot, un tas dažu mēnešu laikā īres tirgu Rīgā un Pierīgā ir padarījis karstu,” saka Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva, piebilstot, ka patieso iebraucēju apjomu pēdējo mēnešu laikā nav iespējams skaidri pateikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);
  • 165 EUR/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 EUR/ ha; martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);
  • 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī - 330 EUR/ha; martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valstsīpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastravienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašumatiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 900 000 EUR. Izsoles drošības naudair 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2005.gada lauksaimniecības zemju cenas pieaugušas 20 reižu, bet kopš 2020.gada cena kāpusi par 40%, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem, taču potenciālajiem darījumu dalībniekiem patlaban publiski nav pieejamas objektīvas informācijas par norisēm šajos tirgus segmentos.

Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā decembrī bija 170 eiro par hektāru (novembrī - 160 eiro par hektāru), bet augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā bija 330 eiro par hektāru (novembrī - 320 eiro par hektāru).

Savukārt meža īpašumiem vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, decembrī bija 60% (novembrī - 45%). Vienlaikus 60% pārdevēju pārdeva īpašumu zem tirgus cenas (novembrī - 65%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas nekustamo īpašumu attīstītāji "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") var sākt pieteikties jaunai valsts atbalsta programmai zemu izmaksu īres namu būvniecībai Latvijas reģionos, informē "Altum" pārstāvji.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas atbalstu līdz 2026.gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu īres dzīvokļu būvniecību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos.

Cenas ziņā pieejami mūsdienīgi mājokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus uz tirgus nosacījumiem, vienlaikus tiks veicināta darbaspēka pieejamība un ekonomiskā aktivitāte reģionos, min "Altum" pārstāvji.

Līdz šim par programmas nosacījumiem un atbalsta saņemšanas kārtību "Altum" interesi izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji par projektu īstenošanu Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī un Ogrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Tiesa, kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.

200 EUR/ ha robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) – augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (februāris):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spiedīgajos apstākļos pievilcīgāks kļūst otrreizējais tirgus, kura piedāvājumu lielākoties veido padomju laika būvētās sērijveida ēkas un pirmskara nami, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” februārī novērojusi pērn iesākto tendenci: EURIBOR likmes pieauguma dēļ atgriežas pircēju interese par sērijveida projektiem – uzmanības centrā ir tieši lētākie dzīvokļi.

Rīgā ēkās ar 70% nolietojumu un vairāk šogad pārdoti nepilni 2% dzīvokļu (no visiem darījumiem ar dzīvokļu īpašumiem) ar vidējo cenu 520 EUR/ m². Daļa pircēju iegādājas lētus dzīvokļus ar mērķi tos atjaunot paši, tomēr, ja jaunais mājoklis atrodas teju pirms pusgadsimta būvētā nerenovētā ēkā, jārēķinās ar tehniskā nolietojuma radītājām problēmām – tā var būt bumba ar laika degli un beigties ar kritisku avārijas situāciju.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par februāri:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākā īres tirgus aktivitāte Baltijā pašlaik novērojama Rīgā, pieprasījuma ziņā neatpaliek arī Viļņa un Tallina, liecina CBRE Baltics dati.

Šobrīd profesionāli pārvaldīto dzīvokļu skaits Rīgā pārsniedz 2000, tikmēr Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās šis skaitlis ir ievērojami mazāks jeb ap 1000 dzīvokļiem katrā no pilsētām, skaidro Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Viņš norāda, ka pašlaik projektēšanas un plānošanas stadijā Baltijā ir vairāki tūkstoši īres dzīvokļu, tāpēc tiek prognozēts, ka tuvākajos gados īres sektors turpinās savu izaugsmi.

Attīstītāji piesardzīgi

Esošā tirgus situācija profesionāli pārvaldītu īres namu segmentā ir visai spraiga, jo pieprasījums pēc kvalitatīva īres produkta joprojām saglabājas augsts, atzīmē M. Grīnbergs. “Šajā segmentā galvenokārt pieprasījumu veido ārvalstu studenti, kas neplāno iegādāties savu īpašumu šeit, kā arī jaunie speciālisti, kuri pagaidām vēl veido nepieciešamos uzkrājumus sava īpašuma iegādei,” skaidro CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Vinš norāda, ka Rīgas īres fondu galvenokārt veido XX gadsimta sākumā celtie īres nami, kas, atgūstot valsts neatkarību, tika denacionalizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas un pieprasījuma pieauguma ietekmē pēdējā pusgada laikā īres maksas gan Rīgas centrā, gan apkaimēs būtiski palielinājušās – tas ietekmē gan studentus, kas vēlas īrēt mājokļus galvaspilsētā, gan īres tirgu kopumā, norāda Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Latvijā un Baltijā profesionālais īres tirgus vēl tikai veidojas, atzīmē M. Grīnbergs, uzsverot, ka jau šobrīd ir attīstītāji un investori, kas ir iesaistījušies īres namu būvniecībā un renovācijās, tomēr esošais piedāvājums vēl arvien ir nepietiekams. Varam sagaidīt, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs noteikti redzēsim vairākus no jauna būvētus īres namus gan pilsētas centrā, gan arī lielāko universitāšu tuvumā, tāpat turpināsies arī pilsētas centrā esošo namu renovācijas darbi, prognozē CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Problēma pastāv

Ja runājam par specifiskiem studentu akomodācijas projektiem, tad jāsaka, ka arī šādu namu būvniecību tirgū jau varam novērot un, visticamāk, tas turpināsies arī nākotnē, teic M. Grīnbergs. “Tajā pašā laikā jāatceras, ka tas ir nišas produkts, kam ir grūti prognozēt kopējo pieprasījumu. Jāatzīmē, ka studiju gadi paši par sevi ir izaicinājumu pilni, tomēr šobrīd studentiem mēs ieteiktu paskatīties nedaudz plašāk. Kā viens no variantiem ir mājokļu meklēšana pilsētās Rīgas tuvumā – Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ikšķilē, Ogrē, Jelgavā un citās pilsētās, kur īres maksas ir krietni zemākas nekā galvaspilsētā. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst, ka studentam pat būtiskāks par pašu dzīvesvietu ir sociālais burbulis, kas veidojas ap to. Neliels dzīvoklis privātā studentu īres namā izmaksā tikpat, cik īres dzīvoklis mikrorajonā, bet papildus piedāvā plašu pakalpojumu spektru, padarot šos īpašumus pievilcīgus galalietotājam ne tikai finansiāli, bet arī sociāli,” spriež M. Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru