Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā strauji palielinājās brīvo īres telpu vakance, kas veicināja pakāpenisku īres cenu samazināšanos, bet sākot no 2021. gada pirmā pusgada, mazinoties ierobežojumiem, sāka atdzīvoties gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres tirgus.

Tā liecina SIA Latio tirgus analīze par darījumiem ar namīpašumiem un īres dzīvokļu piedāvājumiem.

“Viszemākais īres cenas līmenis tika sasniegts 2020. gadā aprīlī, kad tikko bija pasludināta ārkārtas situācija valstī un ieviesti ierobežojoši pasākumi. Līdz ar nepieciešamību strādāt un mācīties no mājām, pieprasījums pēc īres dzīvokļiem centrā būtiski samazinājās, bet jau 2021. gada vasarā, mazinoties ierobežojumiem, Rīgas pilsētā atgriezās studenti no reģioniem un ārzemēm, kā arī Latvija tika atvērta tūristu apmeklējumiem. Daļa biroju darbinieku atgriezās savās darbavietās un izvēlējās atkal dzīvot tuvāk savai darba vietai. Tādēļ no 2021. gada jūnija līdz augustam pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Rīgas centrā ir atgriezies teju 2019. gada līmenī,“ secina SIA Latio vērtētāja Jeļena Boiko.

Šobrīd augsts pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir jaunajos projektos. “Dzīvokļa kvalitāte kļūst par aizvien svarīgāku faktoru īres dzīvokļa izvēlē. Atbilstoši ekspertu novērojumiem, izīrētājam jāiegulda dzīvokļa remontā un iekārtojumā pirms tas tiek piedāvāts tirgū, lai tas būtu pieprasīts. Lai gan pieprasījums šobrīd ir augsts, nekvalitatīvu dzīvokli izdosies izīrēt tikai par būtiski zemāku cenu,“ vērtē J. Boiko.

2020. gadā darījumu skaits ar namīpašumiem Rīgā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir būtiski samazinājies. Ja 2019. gadā bija reģistrēti 20 darījumi ar namīpašumiem platībā no 500 līdz 5500 m2, tad 2020. gadā tika reģistrēti tikai 7 darījumi.

“Ņemot vērā Covid pandēmijas ierobežojumus, ļoti daudzi investori izvēlējās nogaidošu pozīciju, uzskatot, ka, mazinoties īres cenām, īpašnieki ar laiku būs spiesti samazināt arī pārdošanas cenu. Taču, novērojot cenas dinamiku, var secināt, ka pārdošanas cenas tomēr nav samazinājušās. 2021. gada situācija tirgū sāka uzlaboties, pirmajā pusgadā jau ir reģistrēti 5 darījumi, kas ir gandrīz divreiz vairāk, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada reģistrēto darījumu skaitu,“ informē J. Boiko.

Neskatoties uz kopējo situāciju valstī, 2020. gadā vidējā namīpašumu kvadrātmetra pārdošanas cena, salīdzinot ar 2019. gada cenu, ir palielinājusies par 25%, sasniedzot 523 EUR/m2. 2021. gada pirmajā pusgadā vidējā pārdošanas cena, ņemot vērā 5 notikušos darījumus, bija 499 EUR/m2. Visvairāk ir pirkti namīpašumi ar ēku kopējo platību no 1000 līdz 3000 m2. Visbiežāk reģistrētas kopējās darījumu summas ir no 500 000 līdz 1.5 milj. EUR.

“Ņemot vērā, ka darījumu skaits ar namīpašumiem Rīgā ir ļoti neliels un katrs darījums savā ziņā ir unikāls, protams ir grūti veidot secinājumus par namīpašumu kvadrātmetru cenas dinamiku, jo viens darījums par ievērojami lielu summu varētu krietni mainīt vidējo kvadrātmetra cenu, bet grību atzīmēt, ka kopumā interese no pircēju puses iegādāties īres namus nav mazinājusies, tieši pretēji – palielinājusies, ko daļēji veicinājusi arī jaunā dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana 2021. gada 17. martā,“ secina J. Boiko.

Viņa atzīst, ka līdz šīm, ir vērojama situācija, ka pirktos namīpašumus varētu sadalīt trīs segmentos - namīpašumi sliktā vai neapmierinošā stāvoklī, kurus iegādājas, lai veiktu to pilno rekonstrukciju, vidusmēra namīpašumi ar naudas plūsmu, kas daļēji atbilst tirgus līmenim, kurus iegādājas, lai veiktu daļējus uzlabojumus, atbrīvot no ilgtermiņa īrniekiem, pacelt īres maksas un pārdot kā īres namu ar pievilcīgu naudas plūsmu vai izpārdot kā dzīvokļus un pilnībā rekonstruēti namīpašumi ar stabilu naudas plūsmu un maksimālo aizpildījumu.

“Šobrīd visvairāk darījumu notiek ar pirmā un otrā tipa namīpašumiem, kurus iegādājas, lai veiktu rekonstrukciju un dzīvokļu izpārdošanu. Vismazāk darījumu ir ar pilnībā rekonstruētiem īres namiem ar stabilu naudas plūsmu, jo piedāvājumu skaits ar trešā tipa namīpašumiem ir ļoti ierobežots. Cerams, ka jaunā dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana veicinās trešā segmenta attīstīšanu un 2022. gadā Rīgā paradīsies daudz vairāk jaunuzcelto vai rekonstruēto īres namu ar kvalitatīvo servisu un efektīvo apsaimniekošanu,“ stāsta J. Boiko.

Rīgas pilsētā, 2021. gadā namīpašumi pirms rekonstrukcijas stadijā, tiek pārdoti par cenām no 300 līdz 500 EUR/m2, centrā sasniedzot 600 EUR/m2. Ēkas, kurās daļēji veikti remontdarbi un dzīvokļi izīrēti atbilstoši brīvai tirgus situācijai, pārdošanas cenas svārstās 500 - 800 EUR/m2 robežās, atsevišķos gadījumos arī virs 1000 EUR/m2, ja īpašums ir teicamā stāvoklī, dzīvokļi ir nelielas platības un īpašums nodrošina labu ienākumu. Namīpašumi, kuros īpašnieki veic pilnu to rekonstrukciju un pilnībā atjauno ēkas atbilstoši mūsdienu prasībām, pārdošanas tirgū kā vienots namīpašums praktiski neatgriežas. Ņemot vērā ievērojamās rekonstrukcijas darbu izmaksas, šādus īpašumus īpašnieki saglabā kā īres namus vai veic to izpārdošanu pa atsevišķiem dzīvokļiem vai komerctelpām.

“Līdz ar jauno īres regulējumu ieviešanu, Latvijas īres tirgus paliek arvien pievilcīgāks. No investoriem ir liela interese par šo segmentu un tuvākajos gados vairāki investori jau ir ieplānojuši investēt jauno un renovēto īres namu iegādē vai būvniecībā. Saskaņā ar nekustamā īpašuma attīstītāju alianses ekspertu prognozēm, īres tirgum Latvijā ik gadu ir plānots piesaistīt līdz pat 100 miljonu eiro lielas investīcijas,“ secina J. Boiko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot realizēt investīciju ieguldījumu stratēģiju nekustamo īpašumu jomā, AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) ir noslēgusi darījumu ar būvniecības uzņēmumu YIT par piecu īres dzīvokļu namu projektu īstenošanu Baltijā.

Kopējo investīciju apjomu darījuma puses vienojušās neatklāt.

BTA un YIT investīciju ieguldījumu darījums paredz divu īres dzīvokļu namu būvniecību Rīgā, divu ēku izveidi Viļņā un viena nama būvniecību Tallinā. Kopumā šajās ēkās tiks izbūvēti 479 dzīvokļi.

Plānots, ka visi īres dzīvokļu namu projekti tiks pabeigti 2022./2023.gadā, kad tos arī sāks piedāvāt potenciālajiem īrniekiem.

“Ar šo darījumu BTA vēlas nostiprināt savas investora pozīcijas Baltijas apdrošināšanas tirgū. Tādējādi, veicinot kvalitatīvu īres namu būvniecību, ar mērķi tirgū radīt konkurētspējīgu produktu ikvienam Latvijas un drīzumā arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājam. Turklāt šo ieguldījumu, saskatot lielu perspektīvu nākotnē, atbalsta arī BTA akcionāri – “Vienna Insurance Group AG”, kurai ir ilggadēja pieredze investīciju ieguldīšanā dažādu jomu attīstībā,” komentē BTA valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža cena – augsta vai zema?

Māris Ķirsons, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašumu cena Latvijā ir zemākā ne tikai salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, bet arī Baltijas kaimiņvalstīm; prognozē cenu pieaugumu.

To rāda SIA Latio pētījums. Meža nozare un tās bāze – meži – ir Skandināvijas un arī Baltijas valstu tautsaimniecību būtiska sfēra. Baltijas jūras reģionā mežu jomā vadošā ir Skandināvija.

"Pētot pēdējā laikā notikušos darījumus, secinājām, ka augstākās cenas par vienu hektāru meža īpašumu šobrīd ir Zviedrijā. Salīdzinot starp valstīm, pie mums tirgus cena par hektāru meža īpašumu bija viena no zemākajām Baltijas jūras reģionā. Reālā tirgus situācija rāda, ka Baltijā augstākās cenas par līdzīgiem meža īpašumiem ir Igaunijā," iegūtos datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Zviedrijas rekordi

Pētījumā secināts, ka cenu ziņā līderis ir Zviedrijas dienvidu reģions, kur par hektāru maksāts gandrīz 11 000 eiro. Savukārt zemākās summas par darījumiem ir Latvijā, Zviedrijas ziemeļos un Somijas vidusdaļā – vidēji 2800 eiro. "Zviedrijā spēcīgā kokapstrādes rūpniecība ir ilgstoši veicinājusi augsto meža īpašumu cenu, Somijā tā ir stabila ar nelielu 18% pieaugumu pēdējā desmitgadē, bet Baltijā cenas tieši Igaunijā ir strauji kāpušas – pēdējā piecgadē pat dubultojušās," stāsta S.Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā lauksaimniecības zemes cena Latvijā pieaugusi teju trīs reizes, taču tā joprojām būtiski atpaliek no Polijas un vēl jo vairāk no Nīderlandes; vērtētāji piecu gadu laikā prognozē cenu kāpumu par 30–50%.

To rāda SIA Latio pētījums. “Eiropas valstīs ir ne tikai dažāda lauksaimniecība, bet arī ļoti radikāli atšķiras zemes cenas,” pētījuma datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš spriež, ka ir grūti salīdzināt aramzemes hektāra cenu – Nīderlandes teju 70 000 eiro un Latvijas 3 400 eiro.

Dati rāda, ka Nīderlandē aramzeme ir divas reizes dārgāka, nekā tā ir Itālijā, un pat 2,5 reizes dārgāka nekā Lielbritānijā, nedaudz pārsteidzoši, ka piektā visdārgākā aramzeme ir Slovēnijā – 18 800 eiro par ha, kas ir dārgāk nekā Dānijā.

Savukārt Baltijas reģionā aramzeme visdārgākā ir Lietuvā, kur vidēji tās cena ir 4 000 eiro/ha, kam seko Latvija ar 3 900 eiro/ha un Igaunija ar 3 500 eiro/ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus satricinājumu laikā pieaug

Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies.

Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā.

Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un ekspektācijas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

2021. gada perspektīvas dod pamatu investoru optimismam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā nonākusi Vidzemes kultūras pērle – Valmieras koncertzāle, kā arī restorāns “Vecpuisis“ un konferenču/ semināru centrs, liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Latio“ publiskotā informācija.

Īpašumu pārdošanas cena ir 1 500 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā city24.

Parku un vietu, kur atrodas koncertzāle un restorāns savulaik veidojuši astoņi pilsētas vecpuiši, kuriem par godu šo vietu joprojām dēvē par Vecpuišu parku. Nams celts kā sabiedriska ēka 1914. gadā.

FOTO: Vecpuisim un koncertzālei Valmierā piepulcējas VP apartamenti 

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti...

2016. gadā ēku rekonstruēja - vēsturisko vietu atdzīvinājis, koncertzāli un restorānu izveidojis uzņēmējs Maikls Braiss. Saglabājot un uzsverot ēkas vēsturiskās vērtības un nozīmīgumu, tā tika izveidota par vienu no skaistākajām vietām Valmierā, ar pārdomātu dizainu un īpašu auru. Par paveikto uzņēmējs saņēma apbalvojumu "Gada valmierietis 2016".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

  • Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes, tā intervijā saka lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.
  • Šī būs Rīgas dekāde, intervijā prognozē Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
  • Biroju vide mainās neatgriezeniski - globālā krīze ir ieviesusi pārmaiņas biroju vides koncepcijā, centrā liekot cilvēka labsajūtu un savstarpējo komunikāciju. Uzņēmēju un arhitektu pieredze, veidojot jaunajām tendencēm atbilstošu biroju vidi.
  • Miljoni īres namiem reģionos - zemas cenas daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai reģionos ir atvēlēti 42,9 miljoni eiro no ES Atveseļošanās fonda; kad pirmie īrnieki varēs saņemt jauno mājokļu atslēgas?
  • Daudzstāvu koka ēkas jau daudzus gadus Latvijā ražo un eksportē uz ārzemēm, bet pašiem tādu vēl aizvien nav; sagaidāms, ka situācija mainīsies.
  • Kluba stila birojs jeb eksperimentāla satikšanās vieta - tieši ko tādu Laubes namā Āgenskalnā iecerējuši radīt AS MADARA Cosmetics līdzīpašnieki Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
  • Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu. Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.
  • Pirms pusotra gada pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.
  • Namu tehniskais stāvoklis - īpašnieku atbildība. Sērijveida ēku atjaunošana Latvijā kopumā aizvien vēl sokas kūtri, par spīti dažādām atbalsta un līdzfinansējuma iespējām. Problēmas ir kā padomju laiku namiem, tā mājām, kas celtas, tā sauktajā, būvniecības buma laikā, no 2006. līdz 2008.gadam
  • No drupām augšāmcelt. Latvijas Arhitektūras gada balvā godalgotais objekts – Stūķu kūts - par dzīvojamo ēku pārtapa projektēšanas procesā un ir ievērojams ar to, ka tajā maksimāli izmantoti vietējie resursi un amatnieku darinājumi.
  • Mājokļu cena pasaulē pieaug straujākajos tempos kopš 2005. gada jeb kopš laikiem, kad tika piepūsts mājokļu tirgus burbulis gan ASV, gan tepat Latvijā, raisot ļoti smagu tā plīšanu vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ieguldījumu apjoms komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijā 2021. gada pirmajā pusgadā sasniedza aptuveni 672 miljonus eiro, pieaugot par 42 % salīdzinājumā ar 2020. gada attiecīgo periodu, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers dati.

No pirmajā pusgadā veiktajām investīcijām 329 miljoni eiro investēti Lietuvā, 173 miljoni eiro - Latvijā, bet 170 miljoni eiro - Igaunijā.

Colliers analītiķi paredz, ka darījumu apjoms arī šogad pārsniegs vienu miljardu eiro gadā.

Kopējais investīciju apjoms šogad lielā mērā būs atkarīgs no lielu darījumu skaita, gaidāmie divi-trīs liela mēroga darījumi var ievērojami palielināt gada pārdošanas apjomu, turklāt investīciju aktivitāti turpinās ietekmēt arī ekonomiskā un epidemioloģiskā situācija. Domājams, ka, ņemot vērā vispārējo tendenci Eiropā, investori labvēlīgo tirgus apstākļu dēļ turpinās industriālo un loģistikas kompleksu medības visās trīs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 10 miljoniem eiro atjaunotā Hoffmann Rezidence papildina premium segmentu Rīgā

Db.lv, 28.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums VILIA rekonstruējis latviešu arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Klīversalā, Kuģu ielā, izveidojot dzīvojamo namu ar 60 dzīvokļiem.

20. gs. sākumā būvētajā neorenesanses stila namā pieejami 50 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Nama piektajā stāvā tiks izbūvēti septiņi plaši augšstāva apartamenti jeb penthouse dzīvokļi, kā arī trīs pārveidoti bēniņu apartamenti jeb lofti.

Pašlaik namā pieejami arī divi parauga jeb demo dzīvokļi, kurus, ievērojot epidemioloģiskos drošības noteikumus, iespējams aplūkot arī klātienē.

“Lai arī premium klases dzīvokļu tirgus Rīgā ir stabils, pēdējā laikā vērojama pieaugoša tendence, ka pircēji arvien biežāk novērtē augstas kvalitātes apdari un iegādājas tieši premium dzīvokļus. Statistikas dati liecina, ka, salīdzinot 2021. gada pirmā pusgada datus ar attiecīgo periodu 2020. gadā, premium dzīvokļu segments Rīgā ir pieaudzis par 33%, vidējai premium dzīvokļa cenai sasniedzot 242 000 eiro. Tostarp interesanti, ka premium dzīvokļiem cenu kategorijā no 300 000 līdz 500 000 eiro darījumu apjoms 2021. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pat dubultojies,” norāda “VILIA” vadītājs un līdzdibinātājs Edgars Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izstrādāts daudzdzīvokļu ēkas būvniecības tipveida projekts

Db.lv, 16.07.2021

EM 2020.gadā veikta publiska iepirkuma rezultātā tipveida projektu daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai izstrādāja personu apvienība, kurā apvienojušies SIA "Cubed", SIA "K Forma", SIA "MEP solutions" un SIA "Core projekts", savukārt tipveida projekta kvalitātes pārbaudi veica SIA "CMB". Tipveida projekts tika izstrādāts par 187 332 eiro.

Avots Ekonomikas ministrija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, informē Ekonomikas ministrija.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

"Izstrādāt jaunu daudzdzīvokļu mājas būvniecības tipveida projektu pamudināja dzīvojamā fonda situācija Latvijā, kas ar jaunām daudzdzīvokļu mājām nav bijis ievērojami papildināts vismaz 20 gadus. Reģionos tas kavē jaunu darba vietu izveidi un tautiešu atgriešanos dzimtajā novadā. Ekonomikas ministrijas izstrādātais tipveida projekts ir nozīmīgs rīks pašvaldībām, lai veicinātu jaunu, mūsdienīgu, energoefektīvu un ekonomisku mājokļu pieejamību Latvijas reģionos, vienlaikus arī tautsaimniecības attīstību, jo tipveida projektā pārsvarā ir paredzēts izmantot vietējos būvmateriālus. Turklāt - tiks ietaupīti arī būtiski publiskie līdzekļi uz jaunu būvprojektu izstrādi," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori uzsver Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām

LETA, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ikgadējā ziņojumā par darbaspēka jautājumiem Latvijā uzsvērusi Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām.

FICIL rekomendē Darba likuma tekstā ieviest skaidrību par nepilnā summētā darba laika piemērošanu, kā arī izsaka priekšlikumus attiecībā uz pagarinātu darbinieka uzteikuma termiņu un nulles darba stundu līgumu.

Saistībā ar nepilna summētā darba laika ieviešanu ārvalstu investori norāda, ka pašlaik pastāv dažādas valsts iestāžu interpretācijas un publiski paustās pozīcijas attiecībā uz nepilnā summētā darba laika piemērošanu. Pēc FICIL biedru domām, šī neskaidrība būtiski ierobežo darba devēju un darbinieku iespējas vienoties par savstarpēji pieņemamu darba laika plānošanas modeli.

Ņemot vērā pretrunīgo tiesu praksi šajā jautājumā un atšķirīgos juristu viedokļus, būtu nepieciešams precizēt Darba likumu, nosakot, ka summētā darba laika organizācija ir pieļaujama arī nepilna laika darbiniekiem. Lai garantētu darbinieku tiesību aizsardzību, varētu paredzēt, ka nepilna summētā darba laika gadījumā ir nepieciešams noteikt darbiniekam minimāli garantēto stundu skaitu, kas nevar būt mazāks par, piemēram, piecām stundām nedēļā, pauž FICIL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru