Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā strauji palielinājās brīvo īres telpu vakance, kas veicināja pakāpenisku īres cenu samazināšanos, bet sākot no 2021. gada pirmā pusgada, mazinoties ierobežojumiem, sāka atdzīvoties gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres tirgus.

Tā liecina SIA Latio tirgus analīze par darījumiem ar namīpašumiem un īres dzīvokļu piedāvājumiem.

“Viszemākais īres cenas līmenis tika sasniegts 2020. gadā aprīlī, kad tikko bija pasludināta ārkārtas situācija valstī un ieviesti ierobežojoši pasākumi. Līdz ar nepieciešamību strādāt un mācīties no mājām, pieprasījums pēc īres dzīvokļiem centrā būtiski samazinājās, bet jau 2021. gada vasarā, mazinoties ierobežojumiem, Rīgas pilsētā atgriezās studenti no reģioniem un ārzemēm, kā arī Latvija tika atvērta tūristu apmeklējumiem. Daļa biroju darbinieku atgriezās savās darbavietās un izvēlējās atkal dzīvot tuvāk savai darba vietai. Tādēļ no 2021. gada jūnija līdz augustam pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Rīgas centrā ir atgriezies teju 2019. gada līmenī,“ secina SIA Latio vērtētāja Jeļena Boiko.

Šobrīd augsts pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir jaunajos projektos. “Dzīvokļa kvalitāte kļūst par aizvien svarīgāku faktoru īres dzīvokļa izvēlē. Atbilstoši ekspertu novērojumiem, izīrētājam jāiegulda dzīvokļa remontā un iekārtojumā pirms tas tiek piedāvāts tirgū, lai tas būtu pieprasīts. Lai gan pieprasījums šobrīd ir augsts, nekvalitatīvu dzīvokli izdosies izīrēt tikai par būtiski zemāku cenu,“ vērtē J. Boiko.

2020. gadā darījumu skaits ar namīpašumiem Rīgā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir būtiski samazinājies. Ja 2019. gadā bija reģistrēti 20 darījumi ar namīpašumiem platībā no 500 līdz 5500 m2, tad 2020. gadā tika reģistrēti tikai 7 darījumi.

“Ņemot vērā Covid pandēmijas ierobežojumus, ļoti daudzi investori izvēlējās nogaidošu pozīciju, uzskatot, ka, mazinoties īres cenām, īpašnieki ar laiku būs spiesti samazināt arī pārdošanas cenu. Taču, novērojot cenas dinamiku, var secināt, ka pārdošanas cenas tomēr nav samazinājušās. 2021. gada situācija tirgū sāka uzlaboties, pirmajā pusgadā jau ir reģistrēti 5 darījumi, kas ir gandrīz divreiz vairāk, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada reģistrēto darījumu skaitu,“ informē J. Boiko.

Neskatoties uz kopējo situāciju valstī, 2020. gadā vidējā namīpašumu kvadrātmetra pārdošanas cena, salīdzinot ar 2019. gada cenu, ir palielinājusies par 25%, sasniedzot 523 EUR/m2. 2021. gada pirmajā pusgadā vidējā pārdošanas cena, ņemot vērā 5 notikušos darījumus, bija 499 EUR/m2. Visvairāk ir pirkti namīpašumi ar ēku kopējo platību no 1000 līdz 3000 m2. Visbiežāk reģistrētas kopējās darījumu summas ir no 500 000 līdz 1.5 milj. EUR.

“Ņemot vērā, ka darījumu skaits ar namīpašumiem Rīgā ir ļoti neliels un katrs darījums savā ziņā ir unikāls, protams ir grūti veidot secinājumus par namīpašumu kvadrātmetru cenas dinamiku, jo viens darījums par ievērojami lielu summu varētu krietni mainīt vidējo kvadrātmetra cenu, bet grību atzīmēt, ka kopumā interese no pircēju puses iegādāties īres namus nav mazinājusies, tieši pretēji – palielinājusies, ko daļēji veicinājusi arī jaunā dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana 2021. gada 17. martā,“ secina J. Boiko.

Viņa atzīst, ka līdz šīm, ir vērojama situācija, ka pirktos namīpašumus varētu sadalīt trīs segmentos - namīpašumi sliktā vai neapmierinošā stāvoklī, kurus iegādājas, lai veiktu to pilno rekonstrukciju, vidusmēra namīpašumi ar naudas plūsmu, kas daļēji atbilst tirgus līmenim, kurus iegādājas, lai veiktu daļējus uzlabojumus, atbrīvot no ilgtermiņa īrniekiem, pacelt īres maksas un pārdot kā īres namu ar pievilcīgu naudas plūsmu vai izpārdot kā dzīvokļus un pilnībā rekonstruēti namīpašumi ar stabilu naudas plūsmu un maksimālo aizpildījumu.

“Šobrīd visvairāk darījumu notiek ar pirmā un otrā tipa namīpašumiem, kurus iegādājas, lai veiktu rekonstrukciju un dzīvokļu izpārdošanu. Vismazāk darījumu ir ar pilnībā rekonstruētiem īres namiem ar stabilu naudas plūsmu, jo piedāvājumu skaits ar trešā tipa namīpašumiem ir ļoti ierobežots. Cerams, ka jaunā dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana veicinās trešā segmenta attīstīšanu un 2022. gadā Rīgā paradīsies daudz vairāk jaunuzcelto vai rekonstruēto īres namu ar kvalitatīvo servisu un efektīvo apsaimniekošanu,“ stāsta J. Boiko.

Rīgas pilsētā, 2021. gadā namīpašumi pirms rekonstrukcijas stadijā, tiek pārdoti par cenām no 300 līdz 500 EUR/m2, centrā sasniedzot 600 EUR/m2. Ēkas, kurās daļēji veikti remontdarbi un dzīvokļi izīrēti atbilstoši brīvai tirgus situācijai, pārdošanas cenas svārstās 500 - 800 EUR/m2 robežās, atsevišķos gadījumos arī virs 1000 EUR/m2, ja īpašums ir teicamā stāvoklī, dzīvokļi ir nelielas platības un īpašums nodrošina labu ienākumu. Namīpašumi, kuros īpašnieki veic pilnu to rekonstrukciju un pilnībā atjauno ēkas atbilstoši mūsdienu prasībām, pārdošanas tirgū kā vienots namīpašums praktiski neatgriežas. Ņemot vērā ievērojamās rekonstrukcijas darbu izmaksas, šādus īpašumus īpašnieki saglabā kā īres namus vai veic to izpārdošanu pa atsevišķiem dzīvokļiem vai komerctelpām.

“Līdz ar jauno īres regulējumu ieviešanu, Latvijas īres tirgus paliek arvien pievilcīgāks. No investoriem ir liela interese par šo segmentu un tuvākajos gados vairāki investori jau ir ieplānojuši investēt jauno un renovēto īres namu iegādē vai būvniecībā. Saskaņā ar nekustamā īpašuma attīstītāju alianses ekspertu prognozēm, īres tirgum Latvijā ik gadu ir plānots piesaistīt līdz pat 100 miljonu eiro lielas investīcijas,“ secina J. Boiko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs mēnešos strauji augot pieprasījumam Rīgas dzīvokļu īres tirgū, kad mazie dzīvokļi no sludinājumu dēļa pazūd vienas dienas laikā, izīrētāji ir pamanījuši iespēju nopelnīt un palielina īres cenas visu veidu īres dzīvokļos.

Aptuvenais īres maksas palielinājums ir 10% līdz 20%, apliecina nekustamo īpašumu vērtētāji no SIA Arco Real Estate un SIA Latio.

Pieprasījuma iemesli

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainas teritorijā, ir parādījusies ne tikai bēgļu plūsma no Ukrainas, kuru galamērķis ir Rīga, bet arī ekonomisko migrantu plūsma no Baltkrievijas un Krievijas, kuru iedzīvotāji izvēlas pamest režīmu valstis, lai dzīvotu un baudītu mierīgu dzīvi Rīgā, Jūrmalā vai Pierīgā. “Viņiem arī vajag kaut kur dzīvot, un tas dažu mēnešu laikā īres tirgu Rīgā un Pierīgā ir padarījis karstu,” saka Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva, piebilstot, ka patieso iebraucēju apjomu pēdējo mēnešu laikā nav iespējams skaidri pateikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākā īres tirgus aktivitāte Baltijā pašlaik novērojama Rīgā, pieprasījuma ziņā neatpaliek arī Viļņa un Tallina, liecina CBRE Baltics dati.

Šobrīd profesionāli pārvaldīto dzīvokļu skaits Rīgā pārsniedz 2000, tikmēr Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās šis skaitlis ir ievērojami mazāks jeb ap 1000 dzīvokļiem katrā no pilsētām, skaidro Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Viņš norāda, ka pašlaik projektēšanas un plānošanas stadijā Baltijā ir vairāki tūkstoši īres dzīvokļu, tāpēc tiek prognozēts, ka tuvākajos gados īres sektors turpinās savu izaugsmi.

Attīstītāji piesardzīgi

Esošā tirgus situācija profesionāli pārvaldītu īres namu segmentā ir visai spraiga, jo pieprasījums pēc kvalitatīva īres produkta joprojām saglabājas augsts, atzīmē M. Grīnbergs. “Šajā segmentā galvenokārt pieprasījumu veido ārvalstu studenti, kas neplāno iegādāties savu īpašumu šeit, kā arī jaunie speciālisti, kuri pagaidām vēl veido nepieciešamos uzkrājumus sava īpašuma iegādei,” skaidro CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Vinš norāda, ka Rīgas īres fondu galvenokārt veido XX gadsimta sākumā celtie īres nami, kas, atgūstot valsts neatkarību, tika denacionalizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti, dzīvokļu darījumu skaits Rīgā šī gada pirmajos četros mēnešos bijis rekordaugsts.

Kaut gan būtiski pieaudzis tieši jauno projektu un energoefektīvo mājokļu pieprasījums, ierobežotā piedāvājuma dēļ arī citi labi īpašumi, kas neizpilda šīs ekspektācijas, tiek pārdoti nepieredzēti ātri. Tas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ieviesis jaunu tendenci – piespiedu vairāksolīšanu (forced bidding), kad īpašumu iegādei piesakās vairāki pircēji, solot lielāku samaksu un paaugstinot objekta pārdošanas cenu.

Mājokļu pieprasījums šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā kopumā bijis ļoti augsts, sasniedzot 12,1 % darījumu skaita kāpumu attiecībā pret pērnā gada rādītājiem. Ja gada sākumā pieprasījums pēc dzīvojamā fonda aizvien pieauga, šobrīd klasiskie sērijveida dzīvokļi jaunās ģimenes vairs tik ļoti nepievilina. Tikmēr – gandrīz visi jaunie projekti par iepriekšējām cenām ir izpirkti vai rezervēti, bet topošie jaunie projekti būs krietni dārgāki būvniecības izmaksu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pircēji kļuvuši prasīgāki un, ja vēl pirms pāris mēnešiem, baidoties no inflācijas, iedzīvotāji iegādājās arī nelikvīdus īpašumus, pārmaksājot to tirgus vērtību, tad šobrīd iestājusies mērenība. Tādējādi lēnām vērojama tirgus “atveseļošanās”, secina nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Latvijā pēdējā gada laikā mājokļu tirgū svārstības ir pieredzētas teju ik mēnesi. Lai atspoguļo šī tirgus jaunākās tendences, uzņēmums “Latio” “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”* apkopojis piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo jūlija datus: .

  • 28 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu;•
  • 16% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža;•
  • 60% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu;•
  • 7% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā;•
  • 24% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Būvniecības izmaksu pieaugums ietekmēs īres namu celtniecības plānus

Māris Ķirsons, 08.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus nepilnības šajā segmentā ir skaidri redzamas, jo privātie attīstītāji īres namu segmentā strādā Rīgā un Pierīgā, bet nav gatavi investēt tādos pašos īres namos reģionos, intervijā Dienas Biznesam saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Jautāta, vai pašreizējos straujas inflācijas apstākļos tiks īstenota iecerētā zemas īres daudzdzīvokļu māju celtniecības programma, kā sākotnēji plānots, ministre saka:

Programma Ministru kabinetā ir akceptēta, pašlaik notiek sagatavošanas darbi, lai pretendenti varētu pieteikties. Finansējums šī mērķa realizācijai nav mainījies, un tas ir 43 milj. eiro apmērā, lai varētu uzbūvēt 700 īres dzīvokļus reģionos. Būvmateriālu un būvniecības izmaksu pieaugums ir fakts, kurš arī ietekmēs šīs ieceres īstenošanu. Tieši tāpēc ir noņemti m2 izmaksu ierobežojošie faktori, kas tika pārnesti uz māju, kā rezultātā dzīvokļi varētu kļūt ekonomiskāki – ar mazāku platību (m2 ). Granta daļa var būt līdz 30% no izmaksām, bet tā var būt arī mazāka, ja kopējie būvniecības izdevumi inflācijas dēļ būs pieauguši. Tas arī nozīmēs, ka iecerētā īres maksa 5 eiro/m2 tiks attiecīgi indeksēta no konkrētās mājas būvniecības izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad paredz zemāku investīciju īpašuma objektu pārdošanas piedāvājumu skaitu

LETA, 28.03.2022

Ļoti audzis pieprasījums pēc komercapbūves zemes - noliktavu vai "stock office" (noliktavu/veikalu/biroju) būvniecībai. Tomēr saistībā ar nelielo šādu zemju piedāvājumu, tiek izskatītas arī jau uzbūvētas noliktavas, nereti pat padomju laikā būvētās.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz dažādo sabiedrības nostāju, valdība īsi pirms Līgo brīvdienām apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, atļaujot cirst kokus ar mazāku caurmēru. Tas veicinās darījumus. Tomēr jau līdz šim īpašnieki, nezinot, kā objektīvi noteikt cenu, nereti pārdeva mežus vidēji trīs reizes lētāk par tirgus vidējo cenu, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Jaunie nosacījumi situāciju pārdevējiem var padarīt vēl sarežģītāku, jo uzticamu avotu objektīvas cenas uzzināšanai ir ļoti maz.

Dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka piedzīvot jau pērn – ja 2020. gadā ar platību, kas lielāka par 1 ha, kopējas darījumu skaits bija ap 10 000, tad 2021. gadā tas samazinājās par vidēji 15 %, bet 2022. gada pirmajā pusgadā jau par aptuveni 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairums pārdot gribētāju savus darījumus jau bija paspējuši realizēt iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums aizvien pieauga, sekmējot cenu kāpumu, par ko pārdevēji nereti nebija informēti, realizējot īpašumus pārāk lēti. Īpaši izteikti tas diemžēl bijis senioru grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā ir satricinājis lauku zemes tirgus cenas, kas pēdējo mēnešu laikā ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētika.

To rāda SIA Latio dati. “Interesi par lauksaimniecības zemes iegādi izrāda ne tikai pašmāju jaunie un arī stabili augošie lauksaimnieki, bet arī ārzemnieki, kuri vēlas nodarboties ne tikai ar lauksaimniecību, bet arī ar enerģētiku – it īpaši saules paneļu parku ieceru realizāciju,” stāsta SIA Latio Mežu un lauksaimniecības zemju pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Viņš atzīst, ka lauku zemes cenu pieaugums iepriekšējos gados ir novērots ap 10%, bet pēdējo mēnešu laikā ļoti strauji pieaudzis tieši vislētāko lauku zemju cenu apmērs. “Tās zemes, kuru cena 2020. gadā bija ap 800 eiro par hektāru, tagad maksā jau ap 2000 eiro, un tās lielākoties ir Latgalē,” uz lūgumu minēt, kāds ir šis cenu pieaugums, atbild S. Lūkins. Viņš norāda, ka tajā pašā laikā kvalitatīvām lauksaimniecības zemēm šis cenu pieaugums procentuālā izteiksmē ir ap 10–15%, kaut arī, protams, ja zemes hektārs maksāja ap 7000 eiro, tad tagad tā cena jau sasniegusi 8000 eiro, tas tik un tā ir ļoti būtisks pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi kopš 2020. gada tirgū vērojama sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, ko sekmējuši vairāki faktori, un prognozējams, ka, būtiski nemainoties apstākļiem, cenu kritums varētu turpināties arī nākamajos mēnešos.

Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati “Mājokļu tirgus pārliecības indeksā”, kurā tiek apkopoti pieci rādītāji, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par augustu:

  • 32 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (jūlijā 28 dienas);
  • 14% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (jūlijā 16%);
  • 63% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (jūlijā 60%);
  • 4% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā (jūlijā 7%);
  • 26% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (jūlijā 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošā inflācija un neskaidrības par potenciālajām izmaksām ieviesušas savas korekcijas ne tikai mājokļu tirgū, bet arī komercplatību segmentos, liekot uzņēmējiem būt piesardzīgākiem.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” veikusi detalizētu 2022. gada pirmās puses šī tirgus analīzi, kuras galvenie secinājumi - biroju segmentā aizvien pieprasītāki kļūst nelieli un energoefektīvi biroji. Ražošanas telpu nomas un pārdošanas maksas piedzīvojušas nelielu pieaugumu, jo tirgū ir ļoti maz šādu objektu – īpaši reģionos. Arī mazumtirdzniecības telpu segmentā jūtama potenciālo nomnieku vēlme meklēt mazākas un kompaktākas platības, ko sekmējušas e-komercijas iespējas.

“Mūsu veiktā komerctelpu tirgus sektora analīze šobrīd skaidri atspoguļo Latvijas biznesa vidi, atainojot zemos investīciju piesaistes rezultātus,” secina “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai enerģijas krīze ir īstais brīdis, lai iegādātos mājokli?

Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot realizēt investīciju ieguldījumu stratēģiju nekustamo īpašumu jomā, AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) ir noslēgusi darījumu ar būvniecības uzņēmumu YIT par piecu īres dzīvokļu namu projektu īstenošanu Baltijā.

Kopējo investīciju apjomu darījuma puses vienojušās neatklāt.

BTA un YIT investīciju ieguldījumu darījums paredz divu īres dzīvokļu namu būvniecību Rīgā, divu ēku izveidi Viļņā un viena nama būvniecību Tallinā. Kopumā šajās ēkās tiks izbūvēti 479 dzīvokļi.

Plānots, ka visi īres dzīvokļu namu projekti tiks pabeigti 2022./2023.gadā, kad tos arī sāks piedāvāt potenciālajiem īrniekiem.

“Ar šo darījumu BTA vēlas nostiprināt savas investora pozīcijas Baltijas apdrošināšanas tirgū. Tādējādi, veicinot kvalitatīvu īres namu būvniecību, ar mērķi tirgū radīt konkurētspējīgu produktu ikvienam Latvijas un drīzumā arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājam. Turklāt šo ieguldījumu, saskatot lielu perspektīvu nākotnē, atbalsta arī BTA akcionāri – “Vienna Insurance Group AG”, kurai ir ilggadēja pieredze investīciju ieguldīšanā dažādu jomu attīstībā,” komentē BTA valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem īres mājokļus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina izveidot valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija", liecina nākamās nedēļas valdības sēdei iesniegtā informācija.

VARAM plāno deviņu mēnešu laikā izstrādāt Mājokļu fonda likumprojektu, savukārt pusgada laikā pēc likuma spēkā stāšanās sagatavot rīkojuma projektu "Par valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu fonda institūcija" dibināšanu"".

Kā ziņojumā valdībai skaidro VARAM, lai piesaistītu reģioniem cilvēkkapitālu, trūkst ilgtermiņa risinājumu un atbalsta instrumentu pašvaldībām mājokļu īres tirgus izveidei un stiprināšanai.

Vienlaikus esot jāveicina globālo klimata pārmaiņu novēršana, pielāgošanās klimata pārmaiņu radītajām sekām un jāsekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.

Līdzšinējais valsts sektora modelis, kas balstīts valsts atbalstā augsto ienākumu grupām un pašvaldību atbalstā zemo ienākumu grupām, ir radījis stratificētu un statisku mājokļu tirgu, kā arī nekvalitatīvu dzīvojamo fondu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža cena – augsta vai zema?

Māris Ķirsons, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašumu cena Latvijā ir zemākā ne tikai salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, bet arī Baltijas kaimiņvalstīm; prognozē cenu pieaugumu.

To rāda SIA Latio pētījums. Meža nozare un tās bāze – meži – ir Skandināvijas un arī Baltijas valstu tautsaimniecību būtiska sfēra. Baltijas jūras reģionā mežu jomā vadošā ir Skandināvija.

"Pētot pēdējā laikā notikušos darījumus, secinājām, ka augstākās cenas par vienu hektāru meža īpašumu šobrīd ir Zviedrijā. Salīdzinot starp valstīm, pie mums tirgus cena par hektāru meža īpašumu bija viena no zemākajām Baltijas jūras reģionā. Reālā tirgus situācija rāda, ka Baltijā augstākās cenas par līdzīgiem meža īpašumiem ir Igaunijā," iegūtos datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Zviedrijas rekordi

Pētījumā secināts, ka cenu ziņā līderis ir Zviedrijas dienvidu reģions, kur par hektāru maksāts gandrīz 11 000 eiro. Savukārt zemākās summas par darījumiem ir Latvijā, Zviedrijas ziemeļos un Somijas vidusdaļā – vidēji 2800 eiro. "Zviedrijā spēcīgā kokapstrādes rūpniecība ir ilgstoši veicinājusi augsto meža īpašumu cenu, Somijā tā ir stabila ar nelielu 18% pieaugumu pēdējā desmitgadē, bet Baltijā cenas tieši Igaunijā ir strauji kāpušas – pēdējā piecgadē pat dubultojušās," stāsta S.Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā lauksaimniecības zemes cena Latvijā pieaugusi teju trīs reizes, taču tā joprojām būtiski atpaliek no Polijas un vēl jo vairāk no Nīderlandes; vērtētāji piecu gadu laikā prognozē cenu kāpumu par 30–50%.

To rāda SIA Latio pētījums. “Eiropas valstīs ir ne tikai dažāda lauksaimniecība, bet arī ļoti radikāli atšķiras zemes cenas,” pētījuma datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš spriež, ka ir grūti salīdzināt aramzemes hektāra cenu – Nīderlandes teju 70 000 eiro un Latvijas 3 400 eiro.

Dati rāda, ka Nīderlandē aramzeme ir divas reizes dārgāka, nekā tā ir Itālijā, un pat 2,5 reizes dārgāka nekā Lielbritānijā, nedaudz pārsteidzoši, ka piektā visdārgākā aramzeme ir Slovēnijā – 18 800 eiro par ha, kas ir dārgāk nekā Dānijā.

Savukārt Baltijas reģionā aramzeme visdārgākā ir Lietuvā, kur vidēji tās cena ir 4 000 eiro/ha, kam seko Latvija ar 3 900 eiro/ha un Igaunija ar 3 500 eiro/ha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risinot kvalitatīvu, jaunu dzīvokļu nepieejamības problēmu Rīgā, nekustamā īpašuma attīstītāji dažādo piedāvājumu ar īres dzīvokļu jaunajiem projektiem. Viens šāds projekts top Stabu un Skolas ielu krustojumā.

Daudzdzīvokļu nama Stabu ielā celtniecība tika uzsākta pērn un tiks pabeigta šā gada nogalē. 7 stāvu ēkas kopējā platība ir 1,550 kvadrātmetri, un tajā būs 33 dzīvokļi, kā arī divas komerctelpas pirmajā stāvā. Gandrīz visiem dzīvokļiem būs balkoni vai terases. Plašākās terases būs 16 kvadrātmetru lielas.

Pēc Latio grupas uzņēmuma SIA Stabu2A pasūtījuma būvētajā ēkā būs 28 vienistabas dzīvokļi un 5 divistabu. Īrniekiem tie būs pieejami ar pilnu apdari un mēbelēti.

"Pieprasījums pēc jauniem, kvalitatīviem īres dzīvokļiem Rīgā ir ārkārtīgi liels, vēl lielāks nekā pirms gada, taču atbilstošs piedāvājums ir niecīgs. Lielākoties tie ir vecu ēku rekonstruēti dzīvokļi," saka Bigbank Latvija Uzņēmumu kreditēšanas nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Energoefektīvu īpašumu Latvijā ir ļoti maz. Piemēram, ja runājam par mājokļiem Rīgā, tie varētu būt aptuveni 3% no visa dzīvojamā fonda. Diemžēl nav izredžu, ka situācija tuvākajā laikā varētu strauji uzlaboties, jo galvaspilsētā uz jūnija sākumu bija nosiltinātas tikai 65 daudzdzīvokļu ēkas," norāda nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Šobrīd teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju nodarbina raizes par turpmāko mēnešu apkures izmaksām. Daudzi jau ir saņēmuši paziņojumu par tarifu kāpumiem dabasgāzei un elektroenerģijai, tāpēc meklē alternatīvus risinājumus. Citi izvērtē apkures veida maiņas iespējas, bet citi esošā īpašuma pārdošanu ar mērķi iegādāties energoefektīvāku mājokli, kas tirgū praktiski nav pieejami.

Lai veicinātu iedzīvotāju, tostarp jaunu īpašumu pircēju, iespējas iegūt objektīvus datus par indikatīvajām īpašumu apkures izmaksām, tai skaitā dažādiem apkures veidiem, uzņēmums “Latio” izstrādājis mājokļu siltumenerģijas aprēķinu kalkulatoru.

Indikatīvo apkures izmaksu noteikšanai siltumenerģijas kalkulatorā nepieciešams norādīt trīs pozīciju datus: mājokļa platību; siltumenerģijas patēriņa klasi vai vidējo siltumenerģijas patēriņu gadā; siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem rekordaugstā līmenī

Armanda Vilciņa, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan varētu šķist, ka daudzu potenciālo pircēju pozīcija esošajā situācijā varētu būt nogaidoša, dažos gadījumos uz vienu īpašumu pretendē pat desmit pircēji, stāsta Ksenija Ijevleva, SIA Latio tirgus analītiķe.

Pašlaik pieprasījums pēc jauniem nekustamajiem īpašumiem, sevišķi mūsdienīgiem un energoefektīviem, ir ļoti augsts, bet piedāvājums – ierobežots, teic K. Ijevleva, uzsverot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā interesi par īpašumu pirkšanu un pārdošanu bija apturējis tikai īslaicīgi. Daži pircēji un pārdevēji atcēla darījumus, bija arī atsevišķi interesenti, kas paziņoja par to, ka vairs nevēlas iegādāties īpašumu Latvijā, jo mēs atrodamies pārāk tuvu kara zonai, taču šādas tendences bija novērojamas vien aptuveni trīs nedēļas, atzīmē Latio tirgus analītiķe.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un strauji augošo inflāciju, kā kopumā mainījies pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem Latvijā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi nomaksas pirkuma līgumu zemesgabalam Andrejsalā

Db.lv, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi zemesgabala Andrejostas ielā 17 nomaksas pirkuma līgumu ar pirmpirkuma tiesīgo personu – uz zemesgabala esošo būvju īpašnieci SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi", informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Nomaksas pirkuma līgums par valstij piederošā zemesgabala Andrejsalā, Andrejostas ielā 17, 93175 m2 platībā iegādi ar pirmpirkuma tiesīgo personu SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" noslēgts šī gada maijā. Zemesgabala nosacītā cena – 5,8 miljoni eiro apstiprināta šī gada martā, pamatojoties uz eksperta SIA "Latio" veikto atzinumu. Pirms līguma slēgšanas VNĪ saņēmusi 580 tūkstoši eiro avansa samaksu apliecinošu dokumentu, līgums paredz atlikušās darījuma summas nomaksu piecu gadu laikā. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valstij piederošu zemesgabalu var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būvju īpašniekam – pirmpirkuma tiesīgajai personai, kas zemesgabalam Andrejostas ielā 17 ir SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" un "Rīgas Brīvostas pārvalde". Uzņēmums "Rīgas Brīvostas pārvalde" no zemesgabala daļas atsavināšanas tiesībām atteicās. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VNĪ nav juridiska pamata atteikt līdzšinējā zemes nomnieka SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" pieprasījumam atsavināt zemesgabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada vidus dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir kāpušas par aptuveni 20 līdz 30%, citos dzīvokļu segmentos cenu kāpums ir mērenāks – ap 10%, liecina Luminor bankas ekspertu novērojumi.

Šāda situācija galvenokārt izveidojusies būvniecības cenu kāpuma un jauno projektu ierobežotā piedāvājuma dēļ, savukārt sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir daudz plašāks.

“Augstais pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem vienlaikus ar limitēto piedāvājumu ir veicinājis straujo cenu kāpumu. Inflācijas un cenu kāpuma dēļ iedzīvotāji arvien vairāk plāno budžetu, cenšoties ilgtermiņā samazināt arī komunālos izdevumus, tādēļ turpmāk arvien vairāk varētu pieaugt iedzīvotāju interese par renovētiem sērijveida dzīvokļiem. Šie dzīvokļi var kalpot kā alternatīva tiem klientiem, kas iespējams sākotnēji bija plānojuši iegādāties mājokli jaunajā projektā, bet cenu kāpuma dēļ to vairs nevar atļauties,” skaidro Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai īrnieki ir spiesti savilkt jostas?

Edgars Dargis, “Arco Real Estate” īres nodaļas vadītājs, 04.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes un elektrības cenu sadārdzinājums atstās diezgan manāmu iespaidu uz daudzām mājsaimniecībām, taču grūti prognozēt, cik ļoti tas ietekmēs īres maksas kopumā. Izīrētāju nostāja šajā jautājumā ir ļoti atšķirīga.

Ēkās, kur komunālo maksājumu rēķini ir ievērojami auguši, īpašnieki bieži vien ir gatavi nākt pretī un daļu maksājumu pieaugumu segt paši, lai īrnieki būtu spējīgi maksāt un īrēt arī turpmāk sevis izvēlēto dzīvesvietu. Ir arī tādas dzīvojamās ēkas, par kurām ar pakalpojuma sniedzējiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, kas paredz, ka izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem kādu laiku nemainīsies. Taču, beidzoties šiem ilgtermiņa līgumiem, ikvienam jārēķinās ar būtisku komunālo maksājumu sadārdzinājumu.

Pēdējā pusgada laikā energoresursu sadārdzinājums ir bijis nepieredzēti liels un strauju cenu kāpumu uzrādījuši gandrīz visi nozīmīgākie energoresursi – nafta, dabasgāze, ogles un arī elektroenerģija. Lai arī prognozes liecina, ka līdz ar apkures sezonas beigām pavasarī gāzes cenas varētu samazināties, tās joprojām saglabāsies augstākas nekā pirms pandēmijas.

Komentāri

Pievienot komentāru