Pasaulē

Īri balso par drošības tīklu

Didzis Meļķis, 31.05.2012

Jaunākais izdevums

Īrijā notiekošā referenduma priekšvakarā vēstnieks Eidans Kirvans ir visai pārliecināts par savas tautas atbalstu starpvalstu fiskālās disciplīnas līgumam un iesaka ekonomikas dēļ sadarboties ar Latvijas emigrantiem.

Vai esošā situācija ir labvēlīga arī Latvijas un Īrijas kopīgai uzņēmējdarbībai?

Jā, bet galvenokārt emigrācijas dēļ. Ja desmitiem tūkstošu vienas valsts iedzīvotāju strādā kādā citā, tad man intuitīvi šķiet, ka tur vienkārši ir jābūt sadarbības potenciālam. Ja ne tūdaļ, tad vidējā termiņā noteikti.

Amerikāņi Īrijā ir ieguldījuši ilgu laiku pirms šīs parādības, tomēr Īrijas pieredze par ASV investīcijām mūsu valstī pēdējos apmēram 30 gados uzrāda īru emigrācijas lielu nozīmi tajā. Proti, īru izcelsmes Amerikas kompāniju vadītājiem ir lielāka interese par Īriju nekā citiem. Protams, galvenais biznesa iemesls ir peļņa, tomēr arī šo uzņēmēju etniskajai izcelsmei acīmredzami ir nozīme. ASV ir mūsu ārzemju tiešo investīciju galvenais avots, un tas tā nebija vēl līdz pat 1980. gadiem, kad sevišķi nozīmīgas bija Japānas un Vācijas investīcijas. Bet tagad Google, Facebook, IBM, Intel un virknei citu amerikāņu kompāniju Eiropas biroji ir Īrijā.

Īriem Amerikā nokļūšana kompāniju vadībā un sekojošie investīciju plāni ir prasījuši gadu desmitus. Protams, mūsdienās biznesa vide ir atšķirīga, tomēr ātri tas notikt nevar.

Jā, tas labākajā gadījumā ir vidēja termiņa projekts, kur kādus pirmos reālos, taustāmos iznākumus var cerēt pēc pieciem vai desmit gadiem. Pirmām kārtām jau šiem emigrantiem ir jābūt ieinteresēties dibināt uzņēmumus vai kāpt pa vietējo kompāniju karjeras kāpnēm.

Diemžēl Latvijas emigrācijā aizvien vairāk jaušama labi izglītotu inteliģentu klātbūtne. Mūsu sarunas specifiskajā kontekstā to varētu uzskatīt arī par cerīgu faktu.

Tas nav nevienas valsts interesēs – ne Latvijas, ne Īrijas, ka izglītotiem cilvēkiem ir viņu spējām nepiemēroti darbi. Tā ir resursu šķērdēšana, un arī mūsu interesēs būtu, ka šie latvieši Īrijā dabū labākus darbus.

Par šodienas referendums. Vai to var traktēt kā īru dumpošanos līdzīgi tam, kas notiek Grieķijā?

Referenduma iemesls ir juridisks – Īrijas konstitūcijā ir vajadzīgs grozījums, kas ļautu šādu līgumu ratifikāciju. Un mūsu situācija no Grieķijas ļoti atšķiras. Grieķijā krasākais kritums vēl notiek, bet Īrijā valdība jau plāno līdz 2013. gada beigām atgriezties brīvajā finanšu tirgū. Līdz 2015. gadam ir mērķis budžeta deficītu samazināt līdz 2–3% no IKP. Līdz šim mēs troikas – SVF, EK un ECB – uzstādītos mērķus esam sasnieguši; visdrīzāk, ka vajadzētu sasniegt arī šos. Grieķiem pašlaik šādu skaidru perspektīvu diemžēl nav, un tas rada politiskos nemierus.

Tas nenozīmē, ka īri būt ļoti apmierināti ar notiekošo. Arī ar visu banku izglābšanu, piemēram, biznesam ir grūti tikt pie kredītiem. Tomēr reālā ekonomika darbojas. Pastāv gan globālās ekonomikas riski mūsu lielās orientācijas uz eksportu dēļ, bet ja mēs eksporta līmeni noturētu, tad savā laikā būtu spējīgi arī norēķināties par saviem parādiem. Pēc maniem ieskatiem Īrijas lielākā problēma pašlaik ir patērētāju zemā uzticība. Pat ja kredīti būtu pieejamāki, neticības dēļ maz kas uzreiz mainītos – cilvēki negrib tērēt, un uzņēmēji ir piesardzīgi aizņemties ieguldījumiem.

Kas referendumā noteikti balsos pret?

No tiem, kam ir viedoklis, 40% sola balsot pret. Neizlēmīgo skaits aptaujās ir ap piektdaļu no balstiesīgajiem. Man nepatīk izdarīt prognozes, bet ja mana dzīvība būtu no tā atkarīga, tad šajā situācijā es visdrīzāk gan teiktu, ka referenduma iznākums būs pozitīvs – par labu fiskālās disciplīnas līgumam.

Arī tāpēc, ka cilvēku prātos pašlaik ir jautājums: kas notiks, ja nobalsosim «pret», bet mums vajadzēs Eiropas Stabilitātes mehānisma naudu? «Drošības tīkla» jautājums ir kļuvis ļoti nozīmīgs, tāpēc arī līdz šim neizlēmušo skaits visdrīzāk gan nosveras uz balsojumu «par». Turklāt budžeta deficītu mums būs jādabū zem 3% neatkarīgi no šā referenduma iznākuma, tāpēc balsojums «pret» jau nenozīmēs, ka taupības pasākumi varēs kļūt maigāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijā durvis vēruši 952 Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņi

LETA, 24.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Nobalsot iespējams gan ar pasi, gan ar eID karti, jo balsošana notiek pēc vēlētāju sarakstiem.

Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, vai arī tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv. Tāpat to var uzzināt CVK mājaslapā cvk.lv vai zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis šodien strādās no plkst.7 līdz plkst.24.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sākas balsošana par labākajiem lauksaimniecības kooperatīviem 2013. gadā

Dienas Bizness, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 2. janvārī, Latvijā uzsākas balsošana Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotajā konkursā «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs». Konkursa mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

No šodienas balsošanas anketas būs pieejamas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju birojos un Zemkopības ministrijā, tāpat ikviens var balsot par sev tīkamāko kooperatīvu elektroniski šeit.

Ar sabiedriskā balsojuma palīdzību tiks noteikts 2013. gada labākais kooperatīvs, savukārt nozares ekspertu žūrija noteiks uzvarētāju nominācijā «Gada kooperatīvs izaugsmē».

Labākie lauksaimniecības kooperatīvi tiks noteikti trīs grupās – lielie, vidēji lielie un mazie kooperatīvi, ņemot vērā to apgrozījumu. Lielo kooperatīvu grupa ar apgrozījumu no 1 miljons LVL (1.424 miljoni EUR) un vairāk, vidēji lielo kooperatīvu grupa – no 201 000 līdz 1 miljons LVL (286 325 līdz 1.424 miljoni EUR) un mazo kooperatīvu grupa – ar apgrozījumu līdz 200 000 LVL (284 900 EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pirmajā simboliskajā balsojumā šodienas ASV prezidenta vēlēšanās uzvar Klintone

LETA--DPA/AFP/USA TODAY, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelielajā Diksvilnočas ciematiņā, kur saskaņā ar tradīciju tiek uzsākta balsošana ASV prezidenta vēlēšanās, otrdien uzvaru guvusi demokrātu kandidāte Hilarija Klintone.

Par Klintoni balsojuši četri vēlētāji, kamēr viņas sāncensis no Republikāņu partijas Donalds Tramps saņēmis divas balsis, bet vēl viena balss tikusi libertāņu kandidātam Gerijam Džonsonam.

Vienu balsi saņēmis arī 2012.gada republikāņu kandidāts Mits Romnijs, kura vārds šoreiz biļetenos gan nebija iekļauts.

Klintone uzvarējusi arī Hārtslokeišenā, saņemot 17 balsis, kamēr Trampu atbalstījuši 14 vēlētāji. Trīs šī ciematiņa balsstiesīgie iedzīvotāji balsojuši par Džonsonu, bet divi - par Klintones sāncensi demokrātu priekšvēlēšanās Bērniju Sandersu. Vēl viena balss Hārtslokeišenā tikusi Džona Keisika un Sandersa «vienotības» komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noteiks gada labāko kooperatīvu

Sandra Dieziņa, 04.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies balsošana par labāko lauksaimniecības kooperatīvu, kas ilgs līdz 9. janvārim.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotā konkursā Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

Balsošanas anketas ir pieejamas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju birojos un Zemkopības ministrijā, tāpat ikviens var balsot par sev tīkamāko kooperatīvu interneta mājas lapā balso.llka.lv. Ar sabiedriskā balsojuma palīdzību tiks noteikts 2012. gada labākais kooperatīvs, savukārt nozares ekspertu žūrija noteiks uzvarētāju nominācijā Gada kooperatīvs izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 19. maijā, plkst.16 Latvijā durvis vērs visi 952 Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām izveidotie vēlēšanu iecirkņi, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Laikā līdz vēlēšanām tajos jāpiesaka balsošana atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī. Tāpat vēlēšanu nedēļā iecirkņos varēs iepazīties ar vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību.

Savukārt no trešdienas, 21. maija, līdz piektdienai, 23. maijam, dažas stundas dienā visos vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana. Iespēju nobalsot iepriekš var izmantot jebkurš vēlētājs, un, lai balsotu iepriekš, attaisnojošs iemesls nav jāmin.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Drošības profesionāļi veiksmīgi seko mērķim - Baltijas Drošības Konference 2024 sagaidāma jaunā mērogā

Sadarbības materiāls, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas opozīcija: Likums par amnestiju pieņemts, pārkāpjot konstitūciju

LETA--UNIAN, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums ēģiptiešu, kas piedalījušies otrdien un trešdien notikušajā referendumā, atbalstījuši jauno konstitūciju, liecina ceturtdien atklātībai nodotie sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, taču par būtiskākiem uzskatāmi dati par vēlētāju aktivitāti, kas vēl nav zināmi.

Vietējo mediju izplatītās ziņas par sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem liecina, ka par jauno konstitūciju, kurai jāaizstāj pamatlikums, kas tika pieņemts gāztā prezidenta Muhameda Mursi laikā, balsojuši aptuveni 90% ēģiptiešu.

Taču tas bija jau iepriekš paredzams, jo Mursi pārstāvētā islāmistu kustība Musulmaņu brālība aicināja referendumu boikotēt.

Otrdien balsošanas laikā ik pa brīdim izcēlās sadursmes starp Mursi atbalstītājiem un viņa pretiniekiem, un to laikā dzīvību zaudējuši vismaz deviņi cilvēki. Tomēr trešdien balsošana noritēja mierīgākos apstākļos, un nav saņemtas ziņas par kādu bojāgājušo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Centrālā vēlēšanu komisija EP vēlēšanām reģistrē pirmos divus kandidātu sarakstus

Dienas Bizness, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām reģistrējusi pirmos divus - Suverenitāte un apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - deputātu kandidātu sarakstus, informē CVK.

Abi saraksti CVK tika iesniegti pagājušajā nedēļā, un tajos iekļauts maksimālais deputātu kandidātu skaits – 16 kandidāti.

Līdz ar to šobrīd EP vēlēšanām reģistrēti 32 deputātu kandidāti, to skaitā 20 vīrieši un 12 sievietes. Vidējais deputātu kandidātu vecums ir 42,2 gadi, vecākajam kandidātam vēlēšanu dienā, 24.maijā, būs 61 gads, bet jaunākajam – 23 gadi. 28 deputātu kandidātiem ir augstākā izglītība, bet četriem kandidātiem – vidējā izglītība. Vairāk nekā puse jeb 20 abu sarakstu kandidātu kā savu dzīvesvietu norādījuši Rīgu.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām turpināsies līdz 20. martam, un ar EP vēlēšanām iesniegtajiem un reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām un statistiku iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vai Rīga var kļūt par dārgāko pilsētu pasaulē?

Lelde Petrāne, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. februāra līdz 3.martam rotaļlietu ražotājs Hasbro izsludina vispasaules balsošanas kampaņu 22 populārāko pasaules pilsētu noskaidrošanai, kas iegūs vietu uz jaunās galda spēles Monopols versijas laukuma. Konkursā starp 80 kandidātpilsētām iekļauta arī Rīga, informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Par godu galda spēles Monopols (Monopoly – angļu val.) 80 gadu jubilejai pēc 7 gadu pārtraukuma rotaļlietu ražotājs Hasbro plāno izdot jaunu vispasaules galda spēles versiju, kur īpašumu lauciņu vietā atradīsies pasaules iecienītākās pilsētas, tostarp arī Rīga. Ikviens pasaules iedzīvotājs katru dienu mājas lapā VoteMonopoly.com var balsot par vienu no astoņdesmit pasaules pilsētām, tādejādi veicinot tās nokļūšanu uz jaunās galda spēles laukuma.

Balsošana ilgs trīs nedēļas, un rezultāti tiks paziņoti 19.martā, kad tiek atzīmēta galda spēles Monopols dzimšanas diena.

Kā norāda Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča: «Atcerēsimies, ka pirms vairākiem gadiem Rīga nokļuva uz Monopola laukuma kā otrā iekārojamākā pilsēta, taču tagad, pēc vairāku gadu pārtraukuma, mums ir iespēja uzlabot savu pozīciju un iegūt godpilno pirmo vietu. Nokļūšana spēles laukumā ir interesants un radošs veids, kā popularizēt Rīgu vairāk nekā 50 valstīs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijā atkal neievēl jauno valsts prezidentu

LETA, 24.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas elektoru kolēģijai sestdien Tallinā arī otrajā balsošanas kārtā nav izdevies ievēlēt jauno valsts prezidentu, līdz ar to prezidentu atkal vēlēs parlaments.

Bijušais eirokomisārs Sīms Kallass no valdošajā koalīcijā ietilpstošās Reformu partijas otrajā balsošanas kārtā ar 138 balsīm pārspējis savu sāncensi, pie partijām nepiederošo bijušo tieslietu kancleru Allaru Jeksu, kurš saņēmis 134 balsis, taču ievēlēšanai bija vajadzīgas vismaz 168 balsis.

Balsošanai bija reģistrējušies 334 no 335 elektoru kolēģijas locekļiem, skaitīšanā konstatēti 57 tukši biļeteni, trīs atzīti par nederīgiem, bet divi kolēģijas locekļi nav nobalsojuši.

Jekss un Kallass paziņojuši, ka vairs nekandidēs uz prezidenta amatu.

Pirms tam sestdien notikušajā pirmajā balsošanas kārtā Jekss negaidīti saņēma visvairāk balsu - 83, aiz sevis ar 81 balsi atstājot Kallasu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā transformācija, kas aizsākās pirms vairākiem gadu desmitiem un savu kulmināciju sasniedza pandēmijas laikā, ir mainījusi mūsu darba metodes. Darbinieki soli pa solim pielāgojās jaunajam darba stilam, un tagad viņiem ir nepieciešama vēl lielāka elastība. Lai to nodrošinātu, rodas nepieciešamība pēc jaunām tehnoloģijām. Taču pāreja uz mūsdienīgu darba vidi ir saistīta ar papildu izaicinājumiem, lai izveidotu nesalaužamu uzņēmuma kiberaizsardzības vairogu. No atbilstošu IT risinājumu ieviešanas līdz iekšējās kultūras maiņai – kibernoturības veidošana nav sasniedzama tik vien kā ar “dažu soļu kombināciju”.

Rītdiena sākas šodien

Mainoties darba veidam, kad attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par mūsdienu dzīves realitāti, kā arī Baltijas valstīm saskaroties ar lielākiem kiberuzbrukumiem, būtiska kļūst uzņēmuma datu aizsardzība. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs uzņēmums vai valstiski nozīmīga organizācija, tas, ka hakeru uzmanības centrā ir tikai lieli uzņēmumi, ir mīts. Jo elastīgāki vēlaties kļūt, jo lielāka uzmanība ir jāpievērš drošībai – jāaizsargā nemitīga patentētu datu plūsma mākoņos, attālinātās vidēs un birojā, kā arī jāsaglabā uzticama partnera tēls visās uzņēmējdarbības jomās.

Taču daudzas organizācijas joprojām nezina, ar ko sākt. Dell Technologies “Breakthrough pētījums, kurā piedalījās 10 500 respondentu no vairāk nekā 40 valstīm un kurā tika pētīta cilvēku spēja pielāgoties digitālajām pārmaiņām, liecina, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš izpratnei par kiberdrošību un tehnoloģiskajiem procesiem. Dati liecina, ka 72% respondentu uzskata, ka darba paradumu maiņa viņu organizāciju ir pakļāvusi vēl lielākam riskam, savukārt 62% uzskata, ka organizācijas kiberdrošības vājākais posms ir tās darbinieki. Tomēr darbiniekiem ir jāzina, ka organizācija viņus atbalsta un rūpējas par digitālajiem rīkiem, ko tie izmanto ikdienā, strādājot birojā vai attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dzīves darba ritms paliek straujāks un intensīvāks. Attīstās tehnoloģijas un risinājumi, kuru izmantošana biznesā dod iespēju daudz ātrāk un precīzāk pieņemt lēmumus, bet tajā pašā laikā prasa arvien vairāk IT resursu, lai nodrošinātu nemitīgu virzību uz priekšu. Lai nezaudētu savas pozīcijas tirgū, uzņēmumiem jāpielāgojas un jāievieš, lai veicinātu straujāku attīstību, radot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, vai samazinot izmaksas. Mākoņserveri un esošās IT infrastruktūras vienlaicīga izmantošana, tā sauktais hibrīdmākonis ir ideāls risinājums, ja uzņēmumam nepieciešama attīstība digitalizācijas virzienā.

Kas ir hibrīdmākonis?

Hibrīdmākonis ir IT vide, kas apvieno publiskā un privātā mākoņa elementus vienā. Tas ir IT risinājums, kurā uzņēmumi savus datus var uzglabāt divās vietās vienlaicīgi – privātajā mākonī, kas sastāv no uzņēmuma fiziskajiem serveriem, kuri var būt izvietoti ofisā vai datu centrā, un publiskajā jeb mākoņpakalpojumu sniedzēja mākonī. Šāda iespēja palīdz maksimāli efektīvi un elastīgi izmantot IT jaudas,

palielinot tās publiskajā mākonī, kad tas ir nepieciešams, piemēram, ieviešot jaunus produktus, veicot to testēšanu, vai uzņēmumiem, kuru IT infrastruktūrā ir vērojama sezonalitāte. Ņemot vērā, ka ir organizācijas, kuru drošības politika reglamentē konkrētu datu atrašanos serveru telpās, vai arī programmatūras specifika neļauj to izmantot mākoņu skaitļošanas sistēmās, uzņēmumiem parādās iespēja tos datus, kuriem nav šo drošības vai programmatūras ierobežojumu izvietot mākonī, lai iegūtu mākoņu platformu sniegtās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu „Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību", Ministru kabineta sēdē š.g. 13. jūlijā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ieteiktais risinājums no 2024. gada ieviest jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju.

Jaunais modelis paredz, ka Possessor no 2024. gada 1. janvāra pārņems no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus.

Tāpat paredzēts, ka jau nākamgad 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā.

Drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānots nodrošināt ārpus valsts pamatbudžeta, t.i. ar drošības rezervju publiska pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamo pakalpojuma maksu par drošības rezervēm. Pašreizējā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiks pārveidota par pakalpojuma maksu. Komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, turpmāk maksās šo pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā, lai ar pašfinansējošu modeli finansētu faktisko valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesnese Martinsonam drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks

LETA, 03.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Suipe uzņēmējam Mārim Martinsonam pusmiljonu eiro lielo drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks.

Suipe ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka nosakot drošības naudas piemērošanas iespējamību, kā arī tās apmēru, viņa ņēma vērā vairākus apstākļus.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Martinsonam, ir pagājuši četri mēneši, kuru laikā kriminālprocesā iegūti un nostiprināti pierādījumi, līdz ar to izmeklēšanas traucēšanas risks ir mazinājies, norādīja tiesnese.

Nosakot drošības naudas apmēru, tiesa ņēma vērā ne vien aizstāvības, bet arī procesa virzītājas viedokli, noziedzīga nodarījuma raksturu, kā arī lietā esošās ziņas par iespējamo sabiedrībai radīto kaitējumu, skaidroja tiesnese.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis tiesu Martinsonam noteikt divreiz lielāku drošības naudu - vienu miljonu eiro. Papildus drošības naudai Martinsonam noteikts arī aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā šodien notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tiek rīkota pastiprinātos drošības apstākļos, reaģējot uz to priekšvakarā Parīzes centrā notikušo kārtējo islāma ekstrēmistu uzbrukumu.

Kopumā vēlēšanās startē 11 kandidāti, un vismaz četriem no viņiem ir reālas izredzes iekļūt otrajā kārtā, kas paredzēta 7.maijā, un balsojuma iznākumu faktiski ir neiespējami prognozēt.

Saskaņā ar vienu no pēdējām aptaujām, kuras rezultāti tika publicēti pirms "mediju klusēšanas" perioda, kas stājās spēkā piektdien pusnaktī, savas vadošās pozīcijas nedaudz nostiprinājis centriski noskaņotais Emanuels Makrons, par kuru gatavojas balsot 24% aptaujāto. Viņa tuvāko sāncensi - galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu - atbalsta 21,5% aptaujāto.

Taču abiem favorītiem uz pēdām min konservatīvās Republikāņu partijas izvirzītais Fransuā Fijons un komunistu atbalstītais kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons, kas attiecīgi var cerēt uz 20 un 19,5% balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru