Ekonomika

Islande – no zvejnieka līdz baņķierim un pelēkajiem sarakstiem

Jānis Šķupelis, 14.01.2020

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kas seko līdzi valstu progresam cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, oktobrī Islandi kopā ar Mongoliju un Zimbabvi pievienoja tā saucamajam pelēkajam sarakstam, kurā vēl atrodas tādas valstis kā Botsvāna un Sīrija. Tiek runāts, ka šajā sarakstā Islandi esot vēlējušās redzēt gan ASV, gan Apvienotā Karaliste.

Proti, tās ar Islandes precedentu gribējušas pasaulei demonstrēt, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu ir ļoti nopietna.

Islandes nonākšana līdz banku kraham bija līdzīga daudziem citiem trekno gadu stāstiem, kad lēta aizņemšanās noveda pie neaptverama spekulāciju burbuļa. Proti, geizeru salas iedzīvotāji bez īpašas kaulēšanās gan spekulēja ar nekustamajiem īpašumiem savā dzimtenē, gan bija izslavēti riskanto aktīvu pircēji ārpus valsts robežām. Dažkārt dzirdams salīdzinājums – ja ASV un Eiropa no vieglās naudas bija piedzērusies, tad Islande, kuras zvejnieki pārkvalificējās par baņķieriem, bija ballītes dalībniece, kura bezfilmā kaut kur planēja apkārt.

Tāpēc nav brīnums, ka slikto kredītu krīzes sākšanās pasaulē, kam sekoja pat vairāk nekā gadsimtu pārdzīvojušu finanšu institūciju bankroti ASV un vairākus desmitus dolārus maksājušu vērtspapīru cenas krišana līdz nullei, graujoši ietekmēja Islandes ekonomiku.

Tagad Islandē, neskatoties uz visiem pelēkajiem sarakstiem, nedzīvo slikti. Pasaules Banka rēķina, ka šajā valstī IKP uz vienu iedzīvotāju, ja ekonomikas izaugsmi izsaka pirktspējas paritātē (PPP), kur tiek ņemti vērā valstu atšķirīgie cenu līmeņi, 2018. gadā bija 48,61 tūkst. starptautisko ASV dolāru.

Šos rādītājus var salīdzināt arī ar Latviju. Mūsu valstī IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc PPP) 2018. gadā bija 26,22 tūkst. starptautisko ASV dolāru.

Visu rakstu par to, kā veicas Islandei, kura īsā laikā piedzīvojusi uzplaukumu, smagu banku krīzi, atkopšanos un nonākusi pelēkajā sarakstā, lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas SIA “Islande Hotel” valdē, liecina Lursoft informācija.

Līdzšinējais valdes loceklis Renārs Circenis atstājis uzņēmuma valdi, savukārt par jauno priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Andris Kalniņš.

SIA “Islande Hotel” valde turpina darbu divu amatpersonu sastāvā – bez Andra Kalniņa amatu uzņēmuma valdē ieņem arī valdes loceklis Oleg Polyakov.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka SIA “Islande Hotel” 2018.gadā apgrozīja 3,44 milj.EUR un nopelnīja 135,80 tūkst.EUR.

Pagājušajā gadā viesnīcas noslogojums palielinājies par 16,37%, kam galvenais iemesls ir ilggadējs darbs dažādās tūrisma izstādēs, kā arī plānveidīga rezervāciju segmentācija. Šie faktori 2018.gadā nesuši savu pienesumu viesnīcas noslogojumam un vidējai cenai. Papildus tam efektu devusi arī izdevumu optimizācija, kas galvenokārt notikusi uz darbinieku skaita optimizācijas un iepirkumu procedūru pārskatīšanas pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražo, bet vairs netirgo

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas uzņēmums SIA "Jaunzeltiņi" ir uzsācis kokmateriālu pārvadājumus uz Islandi.

Islande tradicionāli ir viens no Latvijas zāģmateriālu ražotāju noieta tirgiem, kur tos izmanto galvenokārt zivjrūpniecības produktu iepakojumam. Līdz ar regulāro pārvadājumu uzsākšanu no Rīgas ostas, Latvijas zāģmateriālu ražotājiem un tirgotājiem tiek piedāvāts jauns, efektīvs loģistikas ceļš, kas atvieglo pieeju nozīmīgam eksporta tirgum.

Regulāros kokmateriālu pārvadājumus nodrošina SIA "Jaunzeltiņi" sadarbībā ar Islandes partneri "Tandrabretti ehf". "Islandes refrižeratorkuģi aktīvās zvejas sezonas laikā veic regulāras zivju piegādes uz Baltijas jūras Austrumu krasta ostām. Lai kuģiem nebūtu jāatgriežas Islandē bez kravas, esam raduši iespēju šo maršrutu izmantot arī pretējā virzienā, proti, uz kuģiem uzkraujot un Islandē nogādājot Latvijas kokmateriālus. Tā Latvijas zāģmateriālu eksportētājiem varam radīt regulāru un izmaksu ziņā izdevīgu iespēju nogādāt savu eksportprodukciju pircējiem Islandē, savukārt Islandes pusei rodas iespēja zvejas sezonas laikā regulāri saņemt iepakojuma ražošanai nepieciešamās izejvielas par pieejamām cenām," norāda SIA "Jaunzeltiņi" valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Islande lidostā veiks Covid-19 testus, tā ļaujot izvairīties no karantīnas

LETA--AFP, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islande, kas ir veiksmīgi pakļāvusi kontrolei Covid-19 uzliesmojumu un proporcionāli iedzīvotāju skaitam veikusi vairāk testu nekā citas pasaules valstis, pavēstīja, ka plāno piedāvāt Covid-19 testus ielidojošajiem pasažieriem, šādā ceļā ļaujot viņiem izvairīties no 14 dienu karantīnas.

Apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits Islandē ir 1801, desmit sasirgušie aizgājuši no dzīves. Maijā apstiprināti vien trīs inficēšanās gadījumi.

Valdība pavēstīja, ka tā piedāvās testus pasažieriem, kas ielidos Keflavīkas lidostā, kas ir valsts vienīgā starptautiskā lidosta, vēlākais no 15.jūnija, un ka sākotnēji testus apmaksās valdība.

Valdība skaidroja, ka šobrīd vēl strādā pie risinājuma detaļām, tomēr norādīja, ka ceļotājiem vēlāk testu izmaksas būs jāatmaksā.

Kad ieceļojušie būs nodevuši paraugus testam, viņi varēs doties uz savām viesnīcām vai mājām. Ja testa rezultāts, kas būs pieejams tajā pat dienā, būs pozitīvs, viņiem karantīnā būs jāpavada vismaz 14 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtiem eiropiešu inficējušies Austrijas slēpošanas kūrortā

LETA--POLITICO, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) granta programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" līgums starp Finanšu ministriju un Finanšu instrumentu komiteju, ko izveidojusi Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

"Atbalsts Latvijas iedzīvotājiem reģionos ir vitāli svarīgs. Īpaši tas būs nepieciešams šobrīd, kad atkopsimies no COVID-19 krīzes radītajām sekām. Kopējais programmas finansējums ir 11,8 miljoni eiro, no tiem EEZ granta finansējums 85% jeb 10 miljoni eiro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15% jeb 1,8 miljoni eiro. Paredzēts, ka 2020. gada otrajā pusgadā tiks apstiprināti Ministru kabineta noteikumi programmas ieviešanai un izsludināti pirmie projektu konkursi, bet projektu aktivitāšu īstenošana tiks uzsākta 2021. gada vidū ," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Līdz 2024. gada pavasarim Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sniegs atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībā reģionos, veicinās labas pārvaldības principu ieviešanu Latvijas pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien izbeigusi Latvijā bāzētās Islandes kapitāla aviokompānijas "PrimeraAir Nordic" (PrimeraAir") maksātnespējas procesu, liecina paziņojums maksātnespējas reģistrā.

Maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Kā ziņots, "PrimeraAir" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2018.gada 10.oktobrī. Maksātnespējas procesa administrators bija Vents Lamsteris.

"PrimeraAir" no 2018.gada 1.oktobra finanšu problēmu dēļ pārtrauca reisus. "Nespējot vienoties ar mūsu banku par īstermiņa finansējumu, mums nebija citas iespējas kā iesniegt bankrota pieteikumu," toreiz atzina "Primera Air".

"PrimeraAir" zaudējumi 2017.gadā, kas bija aviokompānijas pēdējais pilnais darbības gads, saruka par 3,3% - no 2,96 miljoniem eiro 2016.gadā līdz 2,86 miljoniem eiro pērn. Savukārt "PrimeraAir" apgrozījums pieauga par 7,1% - no 89,39 miljoniem eiro 2016.gadā līdz 95,71 miljonam eiro 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ieviešot tiešo saikni starp Nasdaq CSD un Clearstream, padara vienkāršāku piekļuvi Baltijas biržām

Žanete Hāka, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2. decembra ir nodibinātas korespondējošās attiecības starp Nasdaq CSD un Vācijas centrālo vērtspapīru depozitāriju (CSD) Clearstream Banking AG.

Abu depozitāriju tiešā sadarbība atvieglos pārrobežu norēķinus Eiropas vienotajā vērtspapīru norēķinu platformā TARGET2-Vērtspapīriem (T2S), nodrošinot ārvalstu investoriem vienkāršāku un efektīvāku piekļuvi Baltijas vērtspapīru tirgum.

Clearstream klientiem tiks nodrošināts vienots piekļuves punkts vērtspapīriem, kas emitēti Nasdaq CSD, darbojoties no savas mītnes valsts. Tas sekmēs ieguldījumus Baltijas vērtspapīru tirgū un to likviditāti, un ļaus norēķināties par Baltijas vērtspapīriem centrālajā bankā, kā arī sniegs jaunus tehniskās piekļuves risinājumus ar saskaņotiem standartiem.

“Tiešās korespondējošās attiecības starp abiem depozitārijiem ir nozīmīgs pienesums vienkāršākai piekļuvei pārrobežu vērtspapīru darījumu norēķiniem Baltijā, reaģējot uz klientu pieprasījumu augošajā tirgū. Starptautiskajiem investoriem tas paver plašu logu uz kapitāla tirgu Baltijā, veicinot investīcijas reģionā,” saka Indars Aščuks, Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemītis: Aizvien pastāv liels risks Latvijai iekļūt Moneyval pelēkajā sarakstā

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī gaidāms Moneyval ziņojums, un aizvien pastāv liels risks, ka Latvija tiek iekļauta pelēkajā sarakstā, tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Konferences laikā izskanēja prognozes, ka nākamajā gadā kreditēšanas apjomi varētu būt lielāki, taču M. Zemītis uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijas bankās ir grūti atvērt kontus, cerības uz kreditēšanas apjomu pieaugumu ir tikai gadījumā, ja Moneyval sniedz pozitīvu atzinumu.

"Ja pat Islande pelēkajā sarakstā tiek ielikta par veciem grēkiem, tad arī ar Latviju var notikt dažādi," viņš raizējas. Pēc M. Zemīša domām, riski ir ļoti lieli, un, ja negatīvais scenārijs realizējas, tad pozitīvie signāli, par ko patlaban runājam, var tikt nullificēti. Nesen viņš viesojies Serbijā, kura iekļauta šajā sarakstā, un novērojis, ka valstī strādājošajiem uzņēmumiem kredītu procentu likmes ir ļoti nepatīkamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dokumentu elektroniskās parakstīšanās rīks "Dokobit" sāk darbu Latvijā.

Risinājuma mērķis ir vienkāršot uzņēmējiem dokumentu parakstīšanu, piemēram, darba līgumu vai līgumu ar biznesa partneri, stāsta "Dokobit" līdzdibinātājs Gints Balčūns (Gintas Balčiūnas).

Jau iepriekš "Dokobit" risinājumam bija lietotāji Latvijā, taču tie pārsvarā bija lieli uzņēmumi, kas darbojas visā Baltijā. "Iepriekš vienīgais e-parakstīšanās risinājums Latvijā bija "eParaksts", kas nav īpaši populārs. Viss mainījās līdz ar "Smart-ID" ienākšanu tirgū. Tagad daudzas kompānijas to izmanto un veido jaunus digitālos pakalpojumus. "Smart ID" Latvijā ir izdarījis ļoti labu darbu. Tas ir ļoti populārs un ir vienīgais tik plaši izmantotais e-identitātes rīks," apgalvo G. Balčūns. Līdz ar to aug uzņēmuma klientu un lietotāju skaits, turklāt tie parakstās arī starpvalstu līmenī. Tāpēc uzņēmums nolēma izveidot atsevišķu biroju Latvijā. "Dokobit" ir lokalizējis visu risinājuma saturu un atradis pārstāvniecības vadītāju. "Tagad esam visā Baltijā," tā G. Balčūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Koronavīrusa krīze pieliek punktu "Playboy" drukātajam izdevumam ASV

LETA--DPA/AFP, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais vīriešu žurnāls "Playboy" pēc 66 gadiem ASV pārtrauc drukāto izdevumu regulāru izdošanu, šādu lēmumu skaidrojot ar koronavīrusa krīzes radīto ietekmi.

"Playboy" jau iepriekš bija nomocījušas finanšu problēmas, taču koronavīrusa krīze pielikusi punktu žurnāla drukātajai versijai, teikts izdevēja "Playboy Enterprises" paziņojumā.

Gaidāmais pavasara numurs būs pēdējais regulārais drukātais "Playboy" žurnāls. Gaidāms, ka drukātā veidā no nākamā gada varētu iznākt neregulāri speciālizdevumi.

"Pagājušajā nedēļā, kad koronavīrusa pandēmijas traucējumi satura veidošanai un piegāžu tīkliem kļuva aizvien skaidrāki un skaidrāki, mēs bijām spiesti paātrināt diskusijas, kas jau kādu laiku risinājās uzņēmuma iekšienē," skaidro "Playboy".

Taču "Playboy" ASV joprojām nonāks pie lasītājiem elektroniskā versijā, kā arī tiks drukāts vairākos ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pastāvēs, kas mainīsies

Jānis Maršāns - Dienas Bizness izdevējs, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā iznāca laikraksta Dienas Bizness 1. numurs. Kā redzam, daudzo it kā nelaimīgo skaitļu virknējums netraucēja laikrakstam noturēties ikdienas apritē vairāk nekā 27 gadus.

Pa šo laiku medijs izaudzis par nopietnu spēlētāju ne tikai tradicionālajā preses izdevumu sektorā, klāt nācis gan interneta portāls, gan konferenču nodaļa, rokasgrāmatu nodaļa, papildu preses izdevumi, kā arī citas aktivitātes.

Nu ir pienācis laiks pārmaiņām, jo biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis.

Šodien iznāk pēdējais dienas laikraksta Dienas Bizness numurs. Nav noslēpums, ka visā pasaulē samazinās pieprasījums pēc drukātajiem medijiem un cilvēki izvēlas daudz vieglāk un mobilāk sasniedzamus ziņu avotus. Līdz ar paaudžu maiņu radikāli mainījušies arī lasīšanas paradumi kā tādi. Kā jau esmu minējis iepriekš, tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē dzīvajā, ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šodienas informācijas pārbagātībā lasītājiem ir nepieciešamība pēc dziļākas ziņu analītikas, vēlme saņemt dziļāku redzējumu par aktuāliem biznesa un politikas jaunumiem. Turpmāk to centīsies darīt žurnāls ar tādu pašu nosaukumu – Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējās telpas Hospitāļu ielā kļuva par šauru, jo ražotāju, kuri vēlas savu piedāvājumu iekļaut veikala sortimentā, kļuvis arvien vairāk

DB jau rakstīja, ka Katrīna Tālberga pērn atvēra bērnu preču veikalu «Mazā cilts», ko viņa veido kopīgi ar gaismas burtu «Piku» idejas autorēm.

Sortiments visu laiku paplašinās un šobrīd ir aptuveni 80 ražotāji. Tie visi ir no Latvijas, bet pavisam drīz viņa sola uzņemt kaimiņu igauņu piedāvājumu, kas varētu būt interesants veikala klientiem. «Ražotāji ir ļoti dažādi. Ir liels prieks, ka arvien vairāk sastopam tādus, kuri vēlas strādāt profesionāli. Veido preci ar augstiem standartiem, piedomā pie iepakojuma, izstrādā līdzsvarotu cenu politiku visām tirdzniecības vietām, veic regulāras un laicīgas piegādes. Tas priecē – tad mēs kā ražotāja pārstāvis veikalā varam labi un veiksmīgi sastrādāties un preci prezentēt klientiem,» teic K. Tālberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Baltijas startup investīcijās apsteidz Ziemeļvalstis

Anda Asere, 12.12.2019

Jaunākais Baltijas vienradzis jeb jaunuzņēmums, kura novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedz miljardu dolāru, ir lietuviešu "Vinted". Foto - tā līdzdibinātāja Milda Mitkute

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nemiro: Moneyval uzraudzības turpināšana no investīciju piesaistes viedokļa ir vērtējama pozitīvi

LETA, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" uzraudzības turpināšana Latvijai no investīciju piesaistes viedokļa ir vērtējama pozitīvi, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai jāizstrādā vadlīnijas, kas bankām un investoriem izskaidrotu, piemēram, kādos gadījumos var slēgt vai liegt atvērt finanšu iestādē kontu.

Ministrs arī norādīja, ka pasaulē ir izskanējušas bažas par Latvijas iekļūšanu tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", tāpēc svarīgi ir vēstīt par paveikto finanšu sektora sakārtošanā.

Jau ziņots, ka "Moneyval" uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Tagad "Moneyval" uzskata, ka Latvija lielākoties izpildījusi "Moneyval" rekomendācijas tādās jomās kā finansiālas sankcijas saistībā ar terorismu un terorisma finansēšanu; finansiālas sankcijas saistībā ar kodolieroču izplatīšanu; bezpeļņas organizācijas; klientu padziļināta izpēte; konkrētu nefinanšu biznesu un profesiju klientu padziļināta izpēte; finanšu institūciju regulēšana, skaidras naudas kurjeri, izdošana, kā arī cita starptautiskās sadarbības formas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš pauž skepsi rosinājumu būtiski paaugstināt Covid-19 saslimstības rādītāju, no kura jāievēro pašizolācija

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien notikušajā valdības sēdē pauda skepsi par Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. "Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt - kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu," atzīmēja premjers. EM priekšlikumam piekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš atzīmēja, ka ministriem nepieciešams aplūkot visas jomas, ne tikai tās, kuras tie pārvalda.

Ministrs uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu minētais rādītājs ir ap 18 vai 19, tādēļ nepieciešams mainīt Latvijas noteikto slieksni, lai valsts netiktu izslēgta no vispārējās konkurences. Viņš gan atzina, ka nepieciešams arī domāt par epidemioloģisko drošību. Abu "KPV LV" ministru rosinājumam gan kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP), norādot, ka cīņā ar Covid-19 katru nedēļu stratēģijas kļūst sarežģītākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visu Eiropu pārņēmis decembrim neraksturīgs siltums, tā ietekmē balti Ziemassvētki gaidāmi tikai galējos ziemeļos un augstkalnu apgabalos, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām un sinoptiķu prognozes.

Vācijā trešo dienu pēc kārtas gaisa temperatūra vietām pārsniegusi +15 grādus. Otrdien pat valsts ziemeļu daļā termometra stabiņš pakāpies līdz +16 grādiem, bet Alpu nogāzēs valsts dienvidos - līdz nepilniem +19 grādiem.

Siltā kalnu vēja fēna ietekmē otrdien vietām Austrijā un Šveicē reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz pat +20 grādiem.

Pēdējās dienās arī Francijā gaisa temperatūra pietuvojusies +20 grādiem, un siltuma rekordi pārspēti arī citviet Eiropā, tai skaitā Ukrainas rietumu daļu piemeklējis siltums līdz +15 grādiem.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi tuvākajā nedēļā Eiropā saglabāsies silts laiks, tādēļ balti Ziemassvētki gaidāmi tikai daļā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī Krievijas ziemeļos, Islandē un Eiropas augstkalnu rajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Purgaile: Moneyval rekomendāciju ieviešanā līdz šim paveikts maksimāls darbs

LETA, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas organizācijas, kas piedalījās Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendāciju Latvijai ieviešanā, ir maksimāli, ar lielu centību un atbildības sajūtu darījušas savu darbu, trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka laiks kopš viņas apstiprināšanas FKTK priekšsēdētājas amatā ir pagājis ļoti intensīvā darbā, tostarp prioritāte Latvijai ir neiekļūt pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (Financial action task force - FATF) "pelēkajā sarakstā".

Purgaile atgādināja, ka pērnā gada decembra sākumā "Moneyval" ekspertiem sniegts ziņojums par tehnisko progresu rekomendāciju ieviešanā un decembra vidū bija faktu sesija, kur tika novērtēta normatīvo aktu reālā efektivitāte jeb pielietošana dzīvē. "Tiešām es redzu, ka visas organizācijas, kas piedalījās šajā procesā, ir maksimāli, ar lielu centību un atbildības sajūtu darījušas savu darbu. Esam izdarījuši visu, kas bija mūsu spēkos tajās abās sesijās. Priekšā ir gaidīšanas brīdis," teica Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Neskatoties uz pozitīvo Moneyval vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pozitīvo Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

""Moneyval" jaunākais vērtējums par Latvijas progresu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību iedzīvināšanā ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus būtiski saprast, ka darbs pie finanšu sektora pārmaiņām turpināsies - nevis kampaņveidīgi, bet sistēmiski un regulāri," sacīja Kazāks.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par "new normal" jeb jauno realitāti," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc ieceļošanas no vairuma Eiropas valstu nebūs jādodas pašizolācijā

LETA, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 3.jūniju, pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā, otrdien lēmusi valdība.

Ministru kabinets veicis grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, nosakot, ka 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro cilvēkiem, kuri ieradīsies valstī no Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētām valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15.

SPKC pašlaik publicētā jaunākā informācija ir par 29.maiju, kad minētais rādītājs zemāks par 15 bija Luksemburgā, Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Igaunijā, Austrijā, Bulgārijā, Lietuvā, Ungārijā, Norvēģijā, Šveicē, Kiprā, Grieķijā, Islandē, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā un Lihtenšteinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgā paplašināta Wizz Air bāze

Db.lv, 17.08.2020

Tas ļaus sākt lidojumus sešos jaunos maršrutos, piemēram, no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā

Attēla avots: Pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība "Wizz Air" paziņojusi par darbības paplašināšanu Latvijā, papildinot Rīgas bāzi ar vienu jaunu "Airbus" lidmašīnu "A320".

Tas ļaus sākt lidojumus sešos jaunos maršrutos no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā, Birmingemu Apvienotajā Karalistē, Billundu Dānijā, Hamburgu Vācijā, Reikjavīku Islandē un Tronheimu Norvēģijā.

Kopš 2010. gada lidsabiedrība Rīgas maršrutos ir pārvadājusi gandrīz 3,8 miljonus pasažieru. Saskaņā ar paziņojumu lidsabiedrībai Rīgas bāzē būs divu lidmašīnu avioparks. "Wizz Air" tagad nodrošina no Rīgas lidojumus 15 maršrutos uz 10 valstīm.

Pasažieri tiek aicināti ievērot vietējo veselības aizsardzības iestāžu noteiktos fiziskās distancēšanās pasākumus un mudināti tiešsaistē veikt visus pirkumus pirms lidojuma, lai līdz minimumam samazinātu visu varbūtējo fizisko saskari lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā janvārī-augustā mazāks jaunu vieglo auto reģistrācijas kritums par ES vidējo

LETA, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvārī-augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 28,4%, kas bija mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šā gada pirmajos astoņos mēnešos mūsu valstī reģistrēja 9181 jaunu vieglo automobili.

Straujākais kritums janvārī-augustā fiksēts Horvātijā (-47,4%), Portugālē (-42%) Spānijā (-40,6%), Lielbritānijā (-39,7%), Grieķijā (-39,1%), Itālijā (-38,9%) un Bulgārijā (-37,6%). Igaunijā jaunu vieglo automobiļu reģistrācija sarukusi par 33,3%, bet Lietuvā - par 22,9%.

Jaunu vieglo automašīnu reģistrāciju janvārī-augustā samazinājusies visās 30 Eiropas valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, un šis kritums skaidrojams ar koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Eiropas Savienībā vidēji janvārī-augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada salīdzinājumā samazinājās par 32%, bet visās 30 ACEA aplūkotajās valstīs kritums bija 32,9% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru