Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Gala lēmums par to būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

No 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa pieaugs par 0,95% līdz 1,18% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Savukārt no nākamā gada 1.janvāra maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu palielināsies par 2,1% līdz 2,41% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Līdz ar to no 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kopējā maksa SIA "Clean R" 1.zonā būs 27,38 eiro par kubikmetru, SIA "Clean R" 2.zonā tā būs 27,67 eiro par kubikmetru, SIA "Lautus vide" 3.zonā - 24,51 eiro par kubikmetru, bet SIA "Eco Baltia vide" 4.zonā - 26,83 eiro par kubikmetru.

Savukārt no 1.janvāra kopējā maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu "Clean R" 1.zonā būs 27,97 eiro par kubikmetru, "Clean R" 2.zonā - 28,25 eiro par kubikmetru, "Lautus vide" 3.zonā - 25,10 eiro par kubikmetru, bet "Eco Baltia vide" 4.zonā - 27,4 eiro par kubikmetru.

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Latvijā lēmumu pieņemšanas procesi nereti norit gausi, to ietekmē dažādos līmeņos vērojamā atturība uzņemties atbildību un motivācijas trūkums, virzot iniciatīvas. Bieži vien uzmanības centrā nonāk maznozīmīgi jautājumi, kamēr plašāka mēroga un valstiski nozīmīgas ieceres paliek otrajā plānā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, uzsverot, ka vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir birokrātijas mazināšana. Viņaprāt, to iespējams panākt, samazinot normatīvo prasību apjomu, kas savukārt dabiski samazinātu arī nepieciešamību pēc dažādu atļauju izsniedzēju, saskaņotāju un kontrolējošo institūciju iesaistes.

Kāda situācija ir atkritumu apsaimniekošanā lauku reģionos?

Atkritumu apsaimniekošanu, tāpat kā jebkuru citu tautsaimniecības nozari, ietekmē gan procesi Latvijā, gan ārvalstīs. Vienlaikus būtiska nozīme ir arī Latvijas valsts līmenī pieņemtajiem lēmumiem. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir iedzīvotāju skaits. Ja iepriekš ZAAO pakalpojumi tika plānoti apmēram 200 000 iedzīvotāju, tad šobrīd, strādājot lielākā teritorijā, tie attiecas jau tikai uz aptuveni 175 000.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā vēlas paaugstināt pakalpojuma maksu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Rīgas pašvaldībā saņemti atkritumu apsaimniekotāju pieteikumi par nelielu atkritumu apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu. Pašvaldība šos pieteikumus vērtē, lai nepieļautu nepamatotu iedzīvotāju maksājumu pieaugumu.

Lēmums vēl nav pieņemts, un plānots, ka Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šo jautājumu skatīs septembrī.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA) uzsver, ka Rīgas iedzīvotāju intereses ir pirmajā vietā. Domē pieprasītās izmaiņas tiekot analizētas pēc būtības, skatot gan izmaksu struktūru, gan ārējo faktoru ietekmi. Lēmumu tikšot pieņemts tikai tad, kad būs pārliecība par tā pamatotību.

Pašvaldībā skaidro, ka atkritumu apsaimniekošanas maksa veidojas no divām daļām. SIA "Getliņi EKO" nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes izmaksas, tajā skaitā dabas resursu nodoklis veido aptuveni 65% maksas.

Šī gada novembra beigās SIA "Getliņi EKO" pabeigs vērienīgu projektu – esošā atkritumu kalna slēgšanu poligonā “Getliņi”, kurā nepilnu 25 gadu laikā kopumā apglabāti aptuveni 12 miljoni tonnu atkritumu.

Atkritumu kalna teritorijā ietilpst 12 atkritumu uzglabāšanas šūnas, kurās laika posmā no 2000. gadu sākuma līdz 2025. gadam tika apglabāti cietie nebīstamie atkritumi.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma īstenotajiem vides infrastruktūras projektiem ar mērķi ilgtermiņā novērst atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Vienlaikus 2025. gadā atkritumu apglabāšana uzsākta jaunizbūvētajā šūnā ar ietilpību 800 000 tonnu.

Atkritumu kalna slēgšanas procesā virsma tiek pārklāta ar pusmetru biezu māla slāni. Māls kalpo kā dabiska, hermētiska izolācija, kas aiztur atkritumu gāzes, ūdens un gaisa piekļuvi apglabātajiem atkritumiem. Projekta ietvaros tiks izmantots vairāk nekā 60 000 kubikmetri māla. Pēc māla slāņa uzklāšanas atkritumu kalns tiks apzaļumots, kā augsni izmantojot 36 000 kubikmetrus tehniskā komposta.

“INVL Private Equity Fund II”, lielākais privātā kapitāla fonds Baltijā un daļa no Invalda “INVL grupas”, ir parakstījis līgumu par 75% daļu iegādi Igaunijas lielākajā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eesti Keskkonnateenused” (EKT).

Jāatgādina, ka Invalda “INVL grupā” esošajam “INVL Baltic Sea Growth Fond” ir akcijas arī Latvijā strādājošajā vides apsaimniekošanas uzņēmumā “Eco Baltia.” Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts līdz 2025. gada beigām. Par tā norisi vēl ir jāsaņem Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājums, kā arī jāizpilda citi līgumā iekļautie nosacījumi. Esošie EKT akcionāri (vadība) uzņēmumā saglabās 25% līdzdalību. EKT grupa nodrošina plašu atkritumu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu klāstu, tostarp sadzīves atkritumu, otrreizējo izejvielu, būvniecības atkritumu, bīstamo atkritumu un bioatkritumu savākšanu un apstrādi, kā arī ielu uzkopšanu. Grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedza 77 miljonus eiro, nodarbinot aptuveni 800 darbiniekus.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2025. gada ceturtajā ceturksnī visās trīs Baltijas valstīs plāno īstenot savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, piesaistot finansējumu līdz 15 miljoniem eiro.

Tas būs daļa no jaunās obligāciju programmas līdz 50 miljoniem eiro, kas paredzēta grupas tālākai attīstībai un izaugsmei Baltijas reģionā.

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus plānots izmantot esošo saistību refinansēšanai un turpmākai izaugsmes finansēšanai, tostarp potenciāliem apvienošanās un iegādes (M&A) darījumiem arī Lietuvā un Igaunijā.

“Mūsu stratēģija 2025.–2027. gadam paredz ilgtspējīgu attīstību un tirgus pozīciju paplašināšanu Baltijas vides pakalpojumu tirgū. Eiropā arvien stingrāk tiek īstenoti aprites ekonomikas un zaļās transformācijas mērķi, kas rada papildu izaugsmes iespējas mūsu nozarei. Obligāciju programma mums ļaus šos plānus īstenot plašākā mērogā, bet investoriem nākotnē tā būs iespēja pievienoties perspektīvai un atbildīgai uzņēmumu grupai. Mēs ticam, ka tā būs investīcija tīrākā rītdienā — sabiedrībai un planētai,” uzsver Juris Gulbis, AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs.

Pakalpojumu diversificēšanai un vides apsaimniekošanas piedāvājuma paplašināšanai reģionos atkritumu apsaimniekotājs SIA “CleanR” iegādājies 41,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļu, informēja “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Darījums tika īstenots divos posmos – vispirms “CleanR” šā gada februārī iegādājās 10% SIA “Ķilupe” kapitāldaļas, bet maijā “CleanR” palielināja savu līdzdalību SIA “Ķilupe” pamatkapitālā par vēl 31,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļām.

Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Ķilupe” darbojas kopš 1988. gada un specializējas dažādās vides apsaimniekošanas jomās, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvgružu pārvaldībā un šķirošanā. Darbības reģions – Ogres novads, Aizkraukles novads, kā arī Rīgas un Pierīgas rajons.

“Šis darījums veicina mūsu stratēģisko mērķi stiprināt klātbūtni un paplašināt vides apsaimniekošanas piedāvājumu reģionos, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu un ilgtspējīgu pakalpojumu pieejamību”, norādīja Valerijs Stankevičs

Lietuva no jūlija paplašinās maksas autoceļu tīklu, un kopumā kravas automašīnām vinjete būs nepieciešama 2850 kilometru garos ceļa posmos, paziņoja Lietuvas valsts ceļu pārvaldnieks "Via Lietuva".

No jūlija maksas ceļu tīklā tiks iekļauts 21 valsts ceļu posms kopumā 1150 kilometru garumā.

Pašlaik kravas automašīnām vinjete nepieciešama, lai izmantotu 19 galvenos ceļus kopumā 1700 kilometru garumā.

"Via Lietuva" norādīja, ka autoceļu nodevu tīkla paplašināšana palīdzēs samazināt transportlīdzekļu remonta un degvielas izmaksas autovadītājiem, jo papildu ieņēmumi tiks izmantoti, lai uzlabotu ceļu kvalitāti un satiksmes drošību.

Ieviešot nodevas uz valsts autoceļu posmiem, valdība sagaida, ka kravu un komerciālā satiksme tiks novirzīta uz galvenajiem autoceļiem, kas ir labāk aprīkoti, lai izturētu lielākas slodzes un lielāku satiksmes intensitāti.

Latvija šobrīd atrodas nozīmīgā krustpunktā, kur valsts enerģētiskās neatkarības un klimatneitralitātes mērķi vairs nav tikai politiski lozungi, bet kļūst par konkrētiem projektiem un tehnoloģiskām inovācijām.

Viens no šādiem piemēriem ir “Virši” biometāna rūpnīcas attīstība, kas būtiski ietekmēs vietējo degvielas un energoresursu tirgu.

Tirgus atdzimšana un politiskās iniciatīvas

Pāreja no dīzeļdegvielas uz CNG (saspiesto dabasgāzi) un tālāk uz biometānu kļūst par būtisku virzienu transporta sektora emisiju samazināšanā. Tā kā šī pāreja neprasa būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā un tehnoloģijās, biometāns sevi apliecina kā praktisku, ātri ieviešamu un ekonomiski pamatotu risinājumu gan loģistikas uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldību autoparkiem. Augošā interese par biometāna izmantošanu transportā vienlaikus veicina arī Latvijas enerģētisko neatkarību, vietējo resursu izmantošanu un reģionālo attīstību.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

“Baltic Waste & Energy Group” grupas uzņēmums - SIA “Granit Power” - ir iesniedzis pieteikumu Eiropas Komisijas Inovācijas fonda programmā “Inovatīvu neto-nulles oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešana klimata neitralitātei”, lai attīstītu pirmo CO₂ negatīvo koģenerācijas staciju Baltijā.

Šis ir nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu enerģijas ražošanu Latvijā.

Kopumā šajā programmā ir saņemti 395 pieteikumi un pieprasīti 21.7 miljardi, no kuriem pieejami 2.4 miljardi. Paredzams, ka topošā koģenerācijas stacija būs paredzēta ne tikai enerģijas ražošanai, bet arī pētniecībai un datu ieguvei par dažādu kurināmo veidu efektivitāti un vides ietekmi.

Stacijā paredzēts ražot siltumu un elektroenerģiju no otrās aprites biomasas materiāliem, piemēram, nolietotas koksnes un citiem zemas kvalitātes kurināmajiem. Paredzēts, ka jaunajā stacijā tiks integrētas mūsdienīgas CO₂ savākšanas tehnoloģijas, kas ļauj samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus līdz minimumam, kā arī nodrošina izplūdes gāzu tiešsaistes monitoringu, nodrošinot caurspīdīgu un uz zinātniskiem datiem balstītu darbību.

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi tiešos lidojumus jaunā maršrutā, kas savieno Rīgu ar Faro Portugālē.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā – sestdienās. Šis maršruts papildinās airBaltic piedāvātos lidojumus ziemas sezonā, starp kuriem būs arī reisi no Grankanārijas (Spānija) uz Ļubļanu (Slovēnija), sākot no 2025. gada 25. oktobra, un no Tallinas (Igaunija) uz Madeiru (Portugāle), sākot no 2025. gada 26. oktobra.

Lidojuma ilgums starp Rīgu un Faro ir četras stundas un 55 minūtes.

Gaidāmajā ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu biežumu no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz Amsterdamu, piedāvājot 19 reisus nedēļā no Rīgas un 14 reisus nedēļā gan no Tallinas, gan Viļņas (Lietuva). Lidsabiedrība ievērojami paplašinās savu klātbūtni Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), uzsākot lidojumus katru dienu no savas bāzes Rīgā un dubultojot lidojumu skaitu no Viļņas ar četriem reisiem nedēļā starp abām pilsētām.

Tekstila nozarē ilgtspējīgi risinājumi vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Taču šobrīd Latvijā ceļš uz aprites ekonomiku, kuras centrā ir šķiedru uz šķiedru pārstrāde, vēl tikai sākas. Kāpēc tekstila pārstrāde ir būtiska nozares nākotnei - un kur atrodamies šajā pārmaiņu ceļā?

Eiropas Komisija līdz 2030. gadam paredz ieviest ilgtspējīgu tekstila stratēģiju, kurā uzsvars tiek likts uz šķiedras uz šķiedru pārstrādi kā galveno līdzekli tekstila atkritumu samazināšanai un resursu efektīvai izmantošanai. Taču šobrīd Latvijā Eiropas tekstila stratēģijas principu ieviešanas prakse pamatā balstās uz privātām iniciatīvām.

Tekstila nozarē strādājošajiem ir jāuzņemas atbildība par ūdens patēriņu, radītajām oglekļa emisijām un atkritumu apjomu. Tieši tāpēc šķiedras uz šķiedru pārstrāde ir efektīvs risinājums, kā mazināt šo negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus veidojot pamatu jauniem, aprites ekonomikā balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem. Piemēram, pārejot uz tekstila ražošanu no pārstrādātām šķiedrām, iespējams samazināt CO₂ emisijas, ūdens un enerģijas patēriņu par līdz pat 90 %, salīdzinot ar jaunu šķiedru ražošanu. Tas ir arī veids, kā mazināt atkarību no naftās balstītām izejvielām, no kurām tiek ražots, piemēram, poliesters - katrs jauns poliestera metrs nozīmē vēl vienu soli pretī lielākam piesārņojumam un klimata pārmaiņām. Turklāt šis ir arī vērtību jautājums.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par muitas tarifa noteikšanu farmācijas produktiem 100% apmērā, kā arī tarifu noteikšanu kravas automašīnām, māju renovācijas armatūrai un mēbelēm.

No 1.oktobra "mēs noteiksim 100% tarifu jebkuram zīmola vai patentētam farmācijas produktam, ja vien uzņēmums neuzcels savu farmācijas ražotni Amerikā", Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Citā ierakstā viņš paziņoja par 25% tarifu "visām smagajām (lielajām) kravas automašīnām, kas ražotas citās pasaules daļās", lai atbalstītu tādus ASV ražotājus kā "Peterbilt", "Kenworth", "Freightliner", "Mack Trucks" un citus.

Viņš paskaidroja, ka šis tarifs tiek noteikts "daudzu iemeslu dēļ, bet pirmām kārtām nacionālās drošības apsvērumu dēļ".

Trampa administrācija šogad bija sākusi izmeklēšanu par kravas automašīnu importu, lai "noskaidrotu ietekmi uz nacionālo drošību".

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Circle K Latvia" atklājis jaunu degvielas uzpildes staciju Krasta ielā 93, Rīgā, informē uzņēmumā

Investīcijas jaunās degvielas uzpildes stacijas izveidē netiek atklātas.

Degvielas uzpildes stacija paredzēta gan vieglo automašīnu, gan kravas transporta uzpildei. Vienlaikus papildu ierastajam produktu klāstam - benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei - stacijā būs pieejama arī pilnībā atjaunojamā "miles+XTL" dīzeļdegviela.

Teritorijā pieejamas astoņas degvielas uzpildes vietas vieglajām automašīnām, speciāli izbūvēta uzpildes zona kravas automašīnām ar "TruckDiesel" ātrgaitas sūkņiem un "AdBlue" šķīduma rezervuāru, savukārt elektroauto uzlādei pieejama Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tīkla elektroauto ātrās uzlādes stacija "e-mobi".

Drīzumā apmeklētājiem būs pieejama arī automazgātava.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.

2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā bija kafijai (+7,7%), pieaugot cenām maltajai kafijai. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), skābais krējums (+4,3%), kartupeļi (+6,2%), milti un citi graudaugi (+2,6%), olīveļļa (+5,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,5%), kā arī olas (+1,3%).

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

TLG Global, vadošais aktīvu pārvaldības un attīstības uzņēmums, kas darbojas Eiropā un Āzijā, ir paziņojis par ienākšanu Latvijas tirgū, iezīmējot jaunu premium klases viesmīlības un nekustamā īpašuma attīstības vilni, ko nodrošina globāla pieredze un zīmola atpazīstamība.

Uzņēmums, kas ir oficiāls attīstības partneris Wyndham Hotels & Resorts, vienai no pasaules lielākajām un respektētākajām viesnīcu ķēdēm, aktīvi paplašina savu darbību Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Latvija ir identificēta kā galvenā stratēģiskā vieta gaidāmajiem projektiem, un tiek plānots uzsākt viesmīlības attīstības projektus valstī.

“Latvija piedāvā izcilas iespējas ilgtermiņa, augstas kvalitātes attīstībai,” sacīja TLG Global prezidents un izpilddirektors Rahims Lakhani. “Mūsu mērķis ir ne tikai ieviest pasaules līmeņa viesmīlības standartus, pateicoties sadarbībai ar Wyndham, bet arī investēt vietējā ekonomikā, talantos un tūrisma potenciālā šajā dinamiskajā un augošajā tirgū. Un mēs vienmēr meklējam jaunas un interesantas iespējas!”