Jaunākais izdevums

Tikai ar likuma regulējumu nav iespējams iepirkumos izskaust karteļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

«Problēmas ar karteļiem nav jaunas - tās eksistē tik pat ilgi, cik pastāv tirgus,» teica Gaile. Viņa arī norādīja, ka šobrīd likumā noteiktais regulējums ir pietiekams plašs, bet tiek atrasti arvien jauni un jauni veidi, kā visus regulējumus apiet. «Lai cīnītos ar karteli (...) risinājumiem, pirmkārt, ir jābūt kompleksiem, kā arī diezgan radikāliem,» sacīja IUB vadītāja.

Viņa arī atzīmēja, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus.

«Mūsu iespējas ierobežo likums. Mēs varam pateikt, ka slikts ir tas iepirkums vai tā norise, kas neatbilst likumam, taču jāņem vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus,» pauda Gaile, piebilstot, pat ja IUB konstatētu kādu noziedzīgu nodarījumu, uzņēmumam ir iespēja veikt tā saucamo pašattīrīšanos un mēģināt pierādīt, ka, piemēram, atlaižot konkrētās personas, veicot izmaiņas personālā, uzņēmums vēl aizvien ir uzticams.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vienojies ar vairākām ministrijām un valsts iestādēm līdz oktobrim meklēt iespējamos risinājumus iepirkumu procedūras uzlabošanai.

«Mums ir jādomā par to, kā sakārtot iepirkumu sistēmu. Ja iepirkumu procedūrā pastāv iespēja kaut ko sarunāt, tad tā nav laba procedūra. Laba sistēmas nepieļauj iespēju sarunāt. Mums ir gana laba pieredze ar finanšu sektora sakārtošanu, kad vairākām nozarēm kopā sastrādājoties mēs ieguvām kvalitatīvu rezultātu. Līdzīgi tagad ķersimies klāt iepirkumu sistēmai,» teica Kariņš.

Puses vienojās, ka ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) līdz 1.oktobrim jāsagatavo informatīvais ziņojums par to, kā, dažādām nozarēm strādājot kopā, varētu uzlabot situāciju kopumā. Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Konkurences padome septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības.

Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos. KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Savukārt Konkurences padome veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos. Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs, 15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Individuālos aizsardzības līdzekļos saredz augstu eksporta potenciālu

Zane Atlāce - Bistere, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā tiešsaistes seminārā par medicīnisko sejas masku un respiratoru ražošanas prasībām, 34 uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jau ražo individuālos aizsardzības līdzekļus, bet 64 plāno uzsākt ražošanu tuvākajā laikā, informē (LIAA).

Vebināra mērķis bija Iepazīstināt potenciālus ražotājus ar iespēju piedalīties medicīnisko individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanā, kā arī informēt uzņēmējus par prasībām šo produktu ražošanā, tostarp valsts sniegto atbalstu produktu sertifikācijai.

LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Filips Tālbergs uzsvēra, ka šobrīd tirgū ir vērojams liels pieprasījums pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un LIAA regulāri saņem šādus pieprasījumus arī no ārvalstīm. "Prioritāri domājam par mūsu vietējām vajadzībām, valsts rezervēm un privātā sektora pieprasījumu, bet šai preču kategorijai ir arī augsts eksporta potenciāls," tā F.Tālbergs.

Aizsardzības ministrijas (AM) Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore Kristīne Rudzīte-Stejskala vebinārā uzsvēra, ka šobrīd ministrija ir gatava iepirkt individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus divpadsmit dažādās pozīcijās, lai nodrošinātu valsts stratēģiskās rezerves vismaz trīs mēnešu periodam. Kā galvenie kritēriji iepirkumam tiek izvirzīti preču un piegādes drošība kā arī piedāvātā cena. Ar AM valsts iepirkuma vadlīnijām var iepazīties ministrijas mājas lapā https://www.mod.gov.lv/lv/covid-19-iepirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperts: Estrādes celtniekiem plānoja maksāt tikpat, cik saņem būvniecības jomas vadītāji

LETA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā ārkārtējā stāvokļa un epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē vairākās sfērās ir būtiski cietusi konkurence, tās problēmjautājumi par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lomu raisa strīdus, bet lielo ostu pārvaldības reformas rezultātā iespējamie reģionālās konkurences jautājumi risināsies jau Eiropas struktūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais vadītājs Māris Butāns. Viņš atzīst, ka Konkurences padomes pēdējā gada darbība nav īsti bijusi dzirdama, tāpēc tai pēdējais brīdis aktīvi iesaistīties procesos, nevis notiekošo novērot no malas.

Fragments no intervijas

Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi konkurences tiesības, to piemērošanas praksi?

Pandēmija ir ietekmējusi visas jomas, un konkurences sfēra nav izņēmums – tā arī ir cietusi. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Latvijas valsts atbalsts (kas Eiropas Savienības struktūrās vienmēr ir ticis vērtēts ļoti kritiski) Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Protams, valsts atbalsts ārkārtējos apstākļos tiek vērtēts pēc citiem nosacījumiem, un vietā ir atruna par to, ka lēmumi ir jāpieņem lielā steigā, tādējādi nenotiekot rūpīgai izvērtēšanai. Tādēļ vienā un tajā pašā sfērā strādājošas kompānijas ar privāto kapitālu šādu atbalstu nesaņēma, bet to saņēma uzņēmumi ar valsts kapitālu, vai labākajā gadījumā privātais nevarēja saņemt tik lietu atbalstu, kādu varēja saņemt valstij piederošās kapitālsabiedrības. Šis fakts būtiski ietekmē ne tikai kompāniju spēju izdzīvot pandēmijas situācijā, bet arī atjaunot saimniecisko darbību pēc pandēmijas izplatības ierobežošanas nosacījumu atcelšanas. Otrs pandēmijas upuris konkurences sfērā ir publiskie iepirkumi. Protams, ne viens vien iepirkums bija jāveic ļoti ātri, tādējādi izlaižot nepieciešamās procedūras, kā dēļ atsevišķos veselības aprūpes iepirkumos to veicējiem ir paslīdējusi kāja. Šajos iepirkumos nebija iespējama arī pārsūdzība. Manuprāt, pandēmijas laikā Konkurences padome ir bijusi ļoti klusa un nemanāma, kaut arī jautājumi par konkurences nosacījumu nodrošināšanu ir bijuši ļoti aktuāli. Varbūt Konkurences padomes aktivitātes bija, taču tās nebija pamanāmas publiskajā telpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: IeM resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi nebija caurredzami

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bišumuižas apkaimē taps Latvijas Paralimpiskais sporta centrs

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Paralimpiskā komiteja izsludina starptautisku, atklātu metu konkursu «Latvijas Paralimpiskā Sporta Centra izbūves arhitektoniskā vīzija», aicinot metu konkursa dalībniekus sagatavot un iesniegt savas arhitektoniskās vīzijas Eiropas mērogā vēl nebijušam sporta kompleksam.

«Šis metu konkurss ir nozīmīgs pamatakmens Latvijas paralimpiskā sporta attīstībai. Esam priecīgi spert šo soli, aicinot profesionāļus no visas pasaules iesaistīties Eiropā vēl nebijuša sporta kompleksa būvniecībā. Mūsu uzdevums – izveidot pilnībā pielāgotu paralimpiskā sporta bāzi, kurā ikvienam cilvēkam ar invaliditāti būtu iespēja sportot. Ticam un ceram, ka idejas būs praktiskas, interesantas, bet galvenais – energoefektīvas un atbilstošas mūsdienu arhitektūras standartiem,» par paralimpiskā sporta centra iecerēm informē Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

Latvijas Paralimpiskais sporta centrs tiks veidots Rīgā, Bišumuižas apkaimē un pēc visu kārtu pabeigšanas aptvers gandrīz 10 ha lielu platību. Latvijas Paralimpiskā sporta centra projekts ir Eiropā līdz šim vēl nebijuša apjoma un funkcionalitātes ziņā unikāls projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu veic kratīšanas Latvijas lielākajās būvfirmās

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vastint Latvia šogad attīstības projektos plāno ieguldīt līdz 30 miljoniem eiro

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Vastint Latvia" šogad attīstības projektos plāno ieguldīt no pieciem līdz 30 miljoniem eiro, pastāstīja "Vastint Latvia" izpilddirektors Romāns Astahovs.

Viņš informēja, ka attīstītājs šogad plāno sākt divu projektu - biroju kompleksa "Business Garden" otrās kārtas un divu biroju ēku Magdelēnas kvartālā - būvniecību, tāpēc plānotais investīciju diapazons ir ļoti plašs. Ja tiks sākti abi projekti, investīcijas pietuvosies 30 miljoniem eiro, bet, ja "Vastint Latvia" neizdosies vienoties ar būvniekiem par cenām vai Covid-19 izvērtīsies nekontrolētā plašumā, investīcijas būs tuvāk pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, vai Covid-19 ir ietekmējis "Vastint Latvia" plānus, Astahovs sacīja, ka nekustamo īpašumu attīstībā projekti ir ilgtermiņa, un, ņemot vērā projektu gaitas ilgumu, "Vastint Latvia" uzskata, ka Covid-19 tomēr ir salīdzinoši īstermiņa fenomens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu KNAB veic kratīšanas arī būvfirmā Merks

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar svaigu skatu jaunajā plānā jeb kā nepieļaut vecās kļūdas

Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs, 09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) strādā pie neatkarīgo auditoru piesaistes un jau nākamnedēļ plānots izstrādāt un saskaņot ar kapitāldaļu turētāju darba uzdevumu LVC iepirkumu sistēmas padziļinātai izpētei, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Plānots, ka padziļināti tiks vērtēts viss būvdarbu plānošanas un iepirkumu process, ekspertiem būs jāizvērtē arī pēdējo gadu laikā veiktie būvdarbu iepirkumi. Izvērtējuma veikšanai jau tuvākajā laikā tiks piesaistīti neatkarīgi speciālisti.

«Esam ieinteresēti sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm, šajā gadījumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), sniedzam birojam visu pieprasīto informāciju. Izskanējušie pārmetumi, protams, iedragā uzņēmuma reputāciju, mūsu interesēs ir veicināt iespējami ātru un kvalitatīvu izmeklēšanu,» uzsvēra Lange.

Uzņēmums ir arī ieinteresēts darboties proaktīvi, lai izslēgtu visus iespējamos riskus un kliedētu aizdomas par sistēmiskajām problēmām. Visiem ceļu būvdarbu iepirkumiem, kas patlaban ir uzsākti, tiek pievērsta īpaša uzmanība no valdes puses, nepieciešamības gadījumā arī piesaistot neatkarīgos ekspertus, norādīja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināts dzelzceļa būvmateriālu iepirkums Rail Baltica pamata trases būvniecībai

Db.lv, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS izsludinājis pirmā konsolidētā dzelzceļa būvmateriālu iepirkuma pirmo kārtu par aptuveno summu 46 miljoni eiro.

Šis konkrētais publiskais iepirkums paredz optisko šķiedru kabeļu aizsargcauruļu, kabeļu aizsargcauruļu, sakaru kanalizācijas aku un kabeļu kanālu piegādes Rail Baltica pamattrases būvniecībai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

"Viena no šāda mēroga projekta, kāds ir Rail Baltica, galvenajām priekšrocībām ir apjomradīti ietaupījumi, kas mums, piemēram, ļauj veikt konsolidētu materiālu iegādi visai 870km garajai dzelzceļa pamattrases līnijai. Mēs esam patiesi gandarīti izsludināt pirmo no vēl daudziem šāda veida iepirkumiem. Paļaujamies, ka mūsu potenciālie partneri un piegādātāji novērtēs šo iespēju un iesniegs spēcīgus un konkurētspējīgus piedāvājumus," komentē Marks Stīvens Louders (Mark Stephen Loader) RB Rail AS Programmas vadības direktors un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozare, kurā darbojas apsardzes uzņēmumi, ir vairāku izaicinājumu priekšā, un galvenie no tiem ir saistīti tieši ar ēnu ekonomikas apkarošanu

Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šobrīd ir daudz nezināmo

Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis (sagatavojusi Monta Glumane), 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mēroga pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi negatīvi ietekmēs būvniecības nozari un "Merko Ehitus" grupas, tai skaitā "Merks", komercdarbību, taču pagaidām nav iespējams līdz galam novērtēt apmēru.

Šobrīd ir daudz nezināmo gan pasaulē, gan Latvijā, kas ietekmē arī būvniecības nozari, bet būvniecība kopumā neapstāsies.

"Merks" sadarbojas ar visām iesaistītajām pusēm, lai pēc iespējas sasniegtu kopīgos mērķus saskaņā ar plānu un pabeigtu būvniecības projektus.

Privātā sektora pasūtījumu samazināšanos un riskus varētu mazināt banku sektora atbildīga rīcība, valdības un starptautisko organizāciju atbalsta pasākumi un straujš publiskā sektora būvniecības pasūtījumu pieaugums.

Privātā sektora klientu pasūtījumi ir ievērojami samazinājušies un valsts iepirkumi spēlēs vadošo lomu jaunajos būvniecības konkursos. Ceram, ka turpināsies valsts investīcijas ēku un infrastruktūras būvniecībā un sagatavošanās darbs pie projektiem tiks paātrināts, lai saglabātu būvniecības nozares dzīvotspēju un darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atstādināts Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) informēja, ka ir saņemta informācija no trauksmes cēlēja par vairākiem pārkāpumiem departamentā.

Iespējams, Satiksmes departamentā pieļauta fiktīvā nodarbinātība, pašvaldības mantas izšķērdēšana un interešu konflikts.

Līdz ar to Reinbahs ir atstādināts un tiks veikta pārbaude.

Lēmums par Reinbaha atstādināšanu esot pieņemts, jo viņš atteicies sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to esot pamatotas aizdomas, ka viņš varētu censties slēpt informāciju, vai ietekmēt pārbaudi.

Kā preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks juridiskajos jautājumos Māris Knoks, divas disciplinārlietas Reinbaham jau ir noslēgušās ar disciplinārsodiem un ir ierosināta vēl viena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica lidostas projekta daļa varētu izmaksāt 250-280 miljonus eiro

Monta Glumane, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sācies Rail Baltica būvniecības posms.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu - kandidātu atlasi - ar mērķi iegūt augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā «Rīga», estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Starptautiskais konkurss plānots divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota 2020. gada janvārī. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 – 280 miljonu eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru