Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Šonedēļ notika Jelgavas novada attīstības stratēģijas 2012.-2032.gadam publiskās apspriešanas sanāksme, kurā starp piedāvātajām vīzijām, ieskaitot lidlaukus un atomelektrostacijas, dota priekšroka modelim «Drošā māja».

DB jau vēstīja, ka iedzīvotājiem apspriešanai tika piedāvāts dokuments, kurš sarakstīts amizantā valodā, vadoties pēc prāta vētrās saklausītiem dokmugraudiem. Tas ietvēra četrus nākotnes modeļus - «Silikona līdzenums» (acīmredzot vēloties radīt alūziju ar Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV), «Maizes fabrika», «Drošā māja» un «Tūrisma meka».

Potenciālie Jelgavas novada attīstības scenāriji līdz 2032. gadam paredz uzbūvēt atomelektrostaciju un novadā nodrošināt galvenokārt tikai pamatizglītību, kā arī citus visais neparastus risinājumus.

Par to liecina izstrādātā Jelgavas novada attīstības stratēģija 2012. - 2032. gadam.

«Visā teritorijā tiek veidoti milzīgi uzņēmumi un ražotnes, kas nodrošina darbu vietējam, labi izglītotajam darbaspēkam, kā arī tiek ievests papildu labi apmācīts darbaspēks,» paredz scenārijs, kas stratēģijā nodēvēts par Silikona līdzenumu. Jau vēstīts, ka acīmredzot šī scenārija radītājiem bijusi vēlme radīt ilūziju par Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV.

«Kā papildu kravu pārvadājumu ceļš tiek izmantota Lielupe, lai saistītu ražotnes upes krastos,» paredz nākamo divdesmit gadu novada attīstības stratēģija. Tāpat saskaņā ar to «ražošanas teritorijās tiek veidoti helikopteru laukumi, plašajos laukos tiek izveidoti vairāki lidlauki».

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums šodien nolēma palielināt braukšanas maksu pilsētas autobusos, jelgavniekiem to palielinot no 70 centiem līdz 85 centiem, bet tiem, kam nav Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, maksa augs no 70 centiem līdz vienam eiro, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, un atsaucoties uz 2009.gada 26.augustā starp Jelgavas pilsētas domi un pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto Koncesijas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, dome šodien nolēma noteikt jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu (braukšanas maksu) Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Pašvaldības sagatavojušas protesta vēstuli pret ieceri novadus ar reģionālās attīstības centriem izslēgt no iespējas saņemt ES fondu finansējumu lauku ceļiem.

21 Latvijas novadu pašvaldības vadītāji protestē pret to, ka no Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos, viņuprāt, nepamatoti izslēgti pagasti, kas administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir iekļāvušies novados ar reģionālās attīstības centriem.

Projektā noteiktais mērķis veicināt pašvaldību ceļu attīstību lauku teritorijā, prioritāri nodrošinot piekļuvi ar lauksaimniecisko ražošanu saistītām darbībām, pilnībā attiecas arī uz to novadu lauku teritorijām, kuros ietilpst reģionālās nozīmes centri, uzskata protestētāji. Gandrīz puse minēto novadu iedzīvotāju (10 novados – vairāk nekā puse) dzīvo lauku teritorijā, tur atrodas nozīmīgi lauksaimniecisko un mežsaimniecisko nozaru, kā arī citu nozaru uzņēmumi. Šo uzņēmumu sasniedzamībai ir būtiska lauku autoceļu rekonstrukcija, norāda Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

«Sniega motocikla braucēju rokās bija spēļu ierocis, bet netālu no viņu izklaižu vietas atrastajām čaulītēm un stirnām, kas pēc polcijas teiktā esot mirušas dabīgā nāvē, ar abu motociklistu izdarībām, no kuriem viens ir Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, neesot bijis nekāda sakara,» raksta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Jau vēstīts, ka šā gada aprīļa beigās Valsts policija (VP) pieņēmusi lēmumu izbeigt kriminālprocesu skandalozajā malumedību lietā Jelgavas novada Platonē, kur tika aizturēts arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS). Lieta izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ un policija norādīja, ka Veterinārmedicīnas fakultātes Veterinārmedicīnas ekspertīzē tika noskaidrots, ka nevienai no notikuma vietā izņemtajām stirnām kā nāves cēlonis nav šauti ievanojumi. Tāpat, ņemot vērā ballistiskās ekspertīzes atzinumu, izņemtie šaujamieroči un izņemtās patronu čaulītes nav no kriminālprocesa ietvaros nopratināto personu piederošajiem šaujamieročiem, iepriekš skaidroja policija.

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Uzņēmuma Skywalk Latvia ražotnē norisinājusies Siguldas novada pašvaldības organizētā konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva apbalvošanas ceremonija, kurā tika godināti tie Siguldas novada uzņēmēji, kas aktīvi darbojas savā nozarē un sekmē novada uzņēmējdarbības vides attīstību.

Konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva 2016 uzvarētāji 11 nominācijās:

«Novada popularizētājs» – SIA «Aerodium». Šogad uzņēmums piedalījies izstādēs Ķīnā, Spānijā un Islandē; realizēti vairāki militārie projekti, izbūvēts lidošanas amfiteātris Ķīnā, kā arī uzstādīts vēja tunelis Disnejlendā Šanhajā.

«Novada izaugsme» – SIA «Kokpārstrāde 98». Uzņēmums 2016.gadā angāra izbūvē un ražošanas iekārtās investējis gandrīz divus miljonus eiro, kā arī uzsācis darbu pie jaunu eksporta tirgu iekarošanas un uzlabojis rentabilitātes rādītājus.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

Pēc iespējamo investoru pieteikšanās termiņa pagarināšanas līdz 1.septembrim Jelgavas pašvaldībā saņemts vēl viens pieteikums SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Egita Veinberga.

Līdz ar to pamatkapitāla palielināšanas notikumos noteiktajā termiņā ir iesniegti divi pieteikumi SIA "Jelgavas tirgus" kapitāla daļu iegūšanai.

Pašlaik notiek pieteikumu izvērtēšana, un 6.septembrī ir paredzēta SIA"Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tiks lemts par kapitālsabiedrības jaunā dalībnieka apstiprināšanu.

Kā ziņots, SIA Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulcē nolemts līdz 1.septembrim pagarināt pieteikšanās termiņu SIA Jelgavas tirgus" kapitāldaļu iegūšanai.

Iepriekš notika pašvaldības kapitālsabiedrības Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā izskatīts iesniegums par pieteikšanās termiņa pagarināšanu SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūra LETA iepriekš uzzināja Jelgavas pašvaldībā.

Sabiedriskās ēdināšanas kompānijas a/s Lido īpašnieka un padomes priekšsēdētāja Gunāra Ķirsona dibinātā uzņēmuma SIA K.E.Projekti pirmo projektu - veikalu-ēstuvi Ķirsona Deli - plānots atklāt līdz marta vidum, atklāja G. Ķirsons.

Jauno ēstuvi plānots atklāt Rīgā, Stirnu ielā. Līdz tam vēl ir jāsagaida un jāuzmontē iekārtas no Vācijas, kas Latvijā nonāks līdz februāra beigām. Jaunās ēstuves nosaukums būšot Ķirsona Deli.

Iepriekš jau ziņots, ka aptuvenās investīcijas šajā projektā būs ap vienu miljonu eiro jeb 700 tūkst. latu. Taču, ņemot vērā sadārdzinājumu 35 - 40% apmērā, ko veido nepieciešamo iekārtu izmaksas, jaunās ēstuves izmaksas varētu sasniegt pat vienu miljonu latu. Līdzekļus projektā investējis Latvijas miljonāru sarakstos daudzkārt minētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Savukārt, jautāts par Lido paplašināšanos Somijā, G. Ķirsons norādīja, ka patlaban šis projekts ir apturēts uz neilgu laiku. «Sākumā atvērsim ēstuvi Stirnu ielā, tad kādus aptuveni divus mēnešus novērosim, kas vēl ir veicams, lai ēstuve darbotos pilnvērtīgi. Pēc tam, apkopojot Stirnu ielas restorāna pieredzi, pievērsīsimies Somijas projektam,» viņš stāstīja.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

#Atļauju atcelšana ministrijas ieskatā ļāvusi novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl trijām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros - SIA AM Energy solution Vecumnieku novadā, SIA Briedis būve Saldus novadā un SIA Barkavas enerģija vienai elektrostacijai Madonas novadā.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA AM Energy solution un SIA Briedis būve atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

Dažu ministriju pārdomāta pārcelšana uz reģioniem būtu atbalstāma; pašvaldība atbalstītu jau agrāk diskutētu ideju par Zemkopības ministrijas pārcelšanu uz Jelgavu, sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš minēja, ka šāda iecere nav jauna un Jelgava ne vienu reizi vien ir minēta kā iespējamā vieta, kur varētu atrasties Zemkopības ministrija. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, pašvaldība būtu gatava to atbalstīt.

«Pasaules valstu praksē ir piemēri, kad valsts pārvaldes struktūrvienības tiek pārceltas uz kādu no reģioniem, kam viens no iemesliem ir bezdarba līmeņa izlīdzināšana,» pauda Jelgavas mērs.

Pašvaldībās Zemgalē ir atšķirīgi viedokļi par pēdējā laikā izskanējušām idejām pārcelt vairākas ministrijas uz reģioniem. Dažos novados to atbalsta, dažos - ne, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Neviens cits uzņēmums oficiāli neražo tādas eļļošanas un bremzēšanas sistēmas kā AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, jo tās ir Jelgavā izstrādātas un nepārtraukti tiek pilnveidotas. Uzņēmums nepārtraukti cīnās ar savas produkcijas viltotājiem, norāda Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

«Diemžēl Austrumu tirgū cīnīties ar viltotājiem ir sarežģīti, jo dažiem klientiem ir vienalga, kas ir ražotājs, ka tikai lētāk,» sacīja Bila.

Viņš skaidroja, ka eļļošanas un bremzēšanas sistēmas lielgabarīta iekārtām metalurģiskajos kombinātos ir Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas pamatprodukcija jau kopš tiem laikiem, kad rūpnīca pēc kara tika uzcelta.

«Protams, dažādi viltus ražotāji ik pa laikam rodas visās malās. Īpaši daudz viltotāju ir Ukrainā, kas atražo Jelgavas produkciju un pārdod to, apgalvojot, ka iekārta ir ražota Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā, pat nekautrējas uz saviem pakaļdarinājumiem izvietot Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas logo. Cita ceļa jau šiem viltotājiem nav, jo kas tad pirks nepazīstama ražotāja produkciju,» sacīja Bila.

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā izcēlušies 195 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais kūlas dedzināšanas rekords šogad.

Savukārt nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 191 izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku, liecina VUGD informācija.

Lielākie kūlas ugunsgrēki brīvdienās dzēsti:

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT sadarbībā ar igauņu uzņēmumu Superhands Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu.

Risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Stacijas ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī tā uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve.

Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS Pēterlauki, ZS Vilciņi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS Mežcīruļi.

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

Krievijas Jūras spēki no 17. līdz 19. aprīlim rezervējuši gaisa telpu virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā, kur 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi.

Līdzīgi kā iepriekšējā reizē aprīļa sākumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) arī šoreiz novēros Krievijas plānoto raķešu šaušanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. NBS darbosies ikdienas režīmā un izmantos dažādus elementus, tajā skaitā kuģus un radarus, novērojumu veikšanai.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) uzsvērusi, ka saistībā ar Krievijas plānoto raķešu šaušanu satraukumam nav iemesla.

Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs informējis Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, ka Krievijas Jūras spēki no 17.aprīļa līdz 19.aprīlim rezervējuši gaisa telpu un 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā.