Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

«Drīsim visu iespējamo, lai līdz 1. jūnijam visa vētrā cietusī koksne būtu izcirsta un izvesta no valsts mežiem, kaut arī katram kokam pakaļ neskriesim – kaut kas ir jāatstāj arī dabas daudzveidībai,» uzsver valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd LVM apsaimniekojamos mežos ir pārdots 59% jeb vairāk, nekā 0.97 milj. m3 vētrā cietušās koksnes, bet vēl jāpārdod 0.67 milj.m3 un līdz 1. jūnijam ir atlikušas vairs nu jau mazāk par 9 nedēļām. LVM prezidents norāda, ka vētrā cietušas koksnes pārdošana un izstrāde pagaidām vislēnāk notiek ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju platībās, kur vēl jāpārdod 51 % no kopumā vētrā nopostītā jeb 321 000 m3. Cirsmu izsolēs, kur pārdošana notiek ar lejupslīdošu soli, vēl jāpārdod 33% no kopumā vētrā nopostītā jeb 167 000 m3. R. Strīpnieks norāda, ka pēc 1. jūnija tiks veikta detalizēta analīze par vētras seku novākšanas gaitu un tad varēs izdarīt secinājumus par katra atsevišķa koksnes pārdošanas veida efektivitāti. «Skaidrs ir viens – brūkoša koksnes tirgus situācijā augošas koksnes cenas ir nokritušās daudz straujāk, nekā gatavo apaļkoksnes sortimentu cenas un pircēji, pretēji augošu koku izsolēm, aizvien saglabājuši lielu interesi par gatavo sortimentu piegādēm no LVM», secina R. Strīpnieks. Jautāts par to, ko un kā darīs LVM ar tiem ilgtermiņa mežizstrādes ilgtermiņa līgumturētājiem, kuri savās platībās nebūs izcirtuši vētras lauztos/gāztos kokus, LVM prezidents atsakās komentēt LVM iespējamo rīcību attiecībā uz katru ilgtermiņa līgumu, apstiprinot, ka LVM rīkosies individuāli, atbilstoši katra no iepriekšējās mežu apsaimniekošanas sistēmas pārņemtā līguma nosacījumiem.

Vētrā cietušo koksni pilnībā Kurzemē, visticamāk, neizcirtīs un neizvedīs no mežiem līdz šā gada 1. jūnijam. Tā secina gan Valsts meža dienesta amatpersonas, gan arī privātmežu īpašnieki. Lai arī ciršanai izsniegti teju vai 60 % no visiem vētrā lauztajiem/gāztajiem kokiem un procentuālā izteiksmē vismazākais vētrā cietušas koksnes izsniegšanas apjoms ciršanai, tikai nepilni 20 % ir Preiļu rajonā, taču viskritiskākā situācija veidojas tieši Kurzemē, kas vētrā cieta visvairāk, liecina Valsts meža dienesta apkoptā informācija. Joprojām milzīgs vētrā cietušās koksnes apjoms nav pat izsniegts ciršanai Kuldīgas rajonā — 878 000 m3 apjomā un nedaudz mazāk — 607 000 m3 — Tukuma rajonā. Toties ciršanai ir izsniegts teju vai viss vētrā cietušas koksnes apjoms Ogres, Aizkraukles, Valkas, Jēkabpils, Balvu, Gulbenes rajonā, kur šie postījumi ir samērā nelieli. Tāpat pēc optimistiskajām prognozēm vētras seku sakopšana sekmīgi norit Jelgavas, Bauskas, Madonas, Rīgas, Limbažu, Alūksnes, Ludzas rajonā. Jāņem vērā, ka vēras postījumi dažādos rajonos ir atšķirīgi.

Deviņu mēnešu laikā ir izcirsti 5.18 milj. m3 jeb 70 % no šā gada janvāra vētrā cietušā kopējā koksnes apjoma, tādējādi vētras seku likvidēšana faktiski ir beigusies. To liecina Valsts meža dienesta dati pēc stāvokļa uz šā gada 1. oktobri. Privātīpašnieku mežos izcirsti 2.97 milj. m3 jeb 67 % no vētrā cietušās koksnes, valsts mežos — 2.21 milj. m3 jeb 73 % no vētrā cietušās koksnes šajos mežos. Tādējādi kopumā joprojām ciršanas apliecinājumi nav izņemti 1.46 milj m3 un reāli nebija izcirsti 2.27 milj. m3. «Tas nozīmē, ka tie, kuri vēlējās un spējuši izcirst vētrā cietušo koksni, to ir izdarījuši,» skaidro Valsts meža dienesta Komunikāciju daļas vadītāja vietniece Selva Šulce. Viņa norāda, ka daļa vētrā cietušās koksnes nav izstrādāta ne tikai konkrētu mežu īpašnieku vai valdītāju dēļ, bet arī dabas aizsardzības nosacījumu un saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ. Proti, vairākās vētras cietušajās teritorijās koksni, saskaņā ar konkrētajā teritorijā noteiktajām dabas aizsardzības prasībām, nemaz nedrīkstēja savākt, un tā paliks sapūšanai. Kā vēl vienu vētras postījumu nesavākšanas iemeslu S. Šulce min to, ka daļa īpašnieku vienkārši šo koksni nevar izstrādāt bez kārtīga sala, it īpaši, ja konkrētie meži ir purvos un citās mitrās vietās. Viņa arī nenoliedz, ka atsevišķi mežu īpašnieki vai valdītāji kaut kādu iemeslu dēļ nav likušies par postījumiem ne zinis, tomēr tādu neesot daudz.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

To, ka līdz 1. jūnijam netiks ne izcirsta ne no mežiem izvesta vētrā postītā koksne, atzīst arī vētrā visvairāk cietusās Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks. «No Kuldīgas rajona mežiem tiks izvākti ne vairāk kā 30 % vētrā nogāztās koksnes,» skumji norāda J. Iesalnieks. Viņa pesimistiskā prognoze balstās uz to, ka rajonā kopumā nogāzti apmēram 1.3 milj. m3 koksnes, no kuriem izsniegti ciršanai uz 25. martu bija tikai 422 000 m3, bet izcirsti aptuveni 250 000 m3 — apmēram piektā daļa vētrā cietušā apjoma. «Meža īpašniekiem vētras postījumu sakopšanu šobrīd bremzē strauji nokritušās skujkoku zāģbaļķu un papīrmalkas (ja to vispār kāds pērk) cenas, kā arī būtiski pieaugušas mežizstrādes izmaksas,» atzīst J. Iesalnieks. Viņš arī atzīst, ka daudzu meža īpašnieku problēma ir nepietiekamās mežizstrādes jaudas Latvijā. «Neizvāktā koksne var kļūt par meža kaitēkļu savairošanās perēkli, un tāpēc jāgatavojas to invāzijas apturēšanai. I. Iesanieks, apzinoties, ka daudz koksnes no mežiem tā arī neizdosies izvākt un izstrādāt, aicināja pēc iespējas drīzāk sakopt to teritorijās esošos meža ceļus, jo patlaban izbraucami ir maģistrālie ceļi, ceļi uz mājām un tie meža ceļi, kur notiek mežizstrāde. Pārējos ir pārvietošanās apgrūtinājumi, kurus novērst ugunsdzēsējiem bieži nebūs pa spēkam. Tāpēc Valsts meža dienests jau tagad pašvaldībām izsūtījis vēstules ar aicinājumu pēc iespējas ātrāk sakopt to teritorijās esošos meža ceļus.

Kokapstrādes SIA Komiss darbību pērn ietekmēja janvāra vētra Latvijā un Zviedrijā, kā arī tās atbalsts koksnes izstrādājumu noieta tirgos un arī Skandināvijas celulozes un papīrfabriku streiks. Neraugoties uz to, ka vētra bija 2005. gada janvāra sākumā, tomēr janvārī — februārī skujkoku zāģbaļku cenas nekritās un tikai martā šīs cenas būtiski kritās, atceras SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka savukārt pagājušā gada rudenī baļķu cenas atkal atgriezās bijušajos augstumos. Turklāt no vētrā cietušās koksnes iegūtie zāģbaļķi nebija piemēroti daudzu konstrukciju materiāla sortimentu ražošanai, kas samazināja ne tikai uzņēmuma ienākumus, bet arī peļņu, skaidro N. Perlovskis. «Konstrukciju materiālu ražošanai egles zāģbaļķus nācās vairāk iepirkt no vētrā daudz mazāk cietušās Vidzemes, kā arī Krievijas,» uzsver N. Perlovskis. Viņaprāt, ja Latvijai būtu labākas attiecības ar Krieviju, tad no šīs mežiem bagātās valsts varētu importēt vēl vairāk Latvijas kokrūpniekiem tik ļoti nepieciešamo koksnes resursu. Turklāt vairāki ārvalstu koksnes izstrādājumu pircēji vētras dēļ samazināja iepirkuma cenas, kas atkal mazināja ienākumus. Savukārt papildu triecienu radīja celulozes ražotāju streiks Somijā, jo celulozes šķeldas iepircēji no pagājušā gada maija nogales līdz pat septembrim faktiski bija pārtraukuši iepirkt šo produktu. Tāpēc lielu daudzumu celulozes šķeldas Komiss bijis spiests pārdot kā dedzināmo šķeldu, kuras cena ir apmēram 2.5 reizes zemāka nekā celulozes šķeldai, norāda N. Perlovskis. Turklāt arī šobrīd celulozes šķeldas iepirkuma cenas esot par apmēram 30 % zemākas, nekā tās bijušas pirms vētras.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Tas, ka privātīpašnieku mežos izcirsti 2.33 milj. m3 jeb 53% no vētrā cietušās koksnes, valsts mežos —1.42 milj. m3 jeb 47 % no vētrā cietušas koksnes šajos mežos liecina, ka privātīpašnieki savos mežos vētras lauztos/gāztos kokus gāja izcirst paši, secina Latvijas Meža īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs un privātmežu īpašnieks Ēriks Zaķis. Viņš norāda:, lai arī tika runāts par mežizstrādes jaudu trūkumu, privātmežu īpašnieku elastīgās rīcības rezultātā šajos mežos ir sakopts vairāk nekā valsts mežos. Turklāt zināms stimuls privātīpašniekiem bija noteiktais termiņš — 1. jūnijs, līdz kuram bija prasība savākt vētrā cietušās cirsmas, atzīst Ē. Zaķis. Tiesa šobrīd tas jau ir pagarināts līdz 1. oktobrim.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Šobrīd, ieviešot svara ierobežojumus uz Latvijas autoceļiem, faktiski tiek apturēta izcirstās vētras lauztās koksnes izvešana no mežiem, tādējādi kārtējos zaudējumus cietīs mežu īpašnieki. Šobrīd neizvedot izcirsto koksni uz patēriņa vietām, iestājoties siltajam laikam, tā zaudē savas kvalitatīvās īpašības un līdz ar to arī realizācijas cenu, kas skujkokiem, piemēram, pēdējo divu mēnešu laikā ir kritusies par 25 — 35 %, skaidroja mežu īpašnieki. Turklāt jārēķinās, ka, iestājoties siltam laikam, pieaugs šo vētrā cietušo un nesakopto mežu ugunsbīstamība, kā arī kaitēkļu savairošanās risks. Situācija pēc meža īpašnieku teiktā ir ārkārtēja, jo pēc Valsts meža dienesta datiem ciršanas biļetes izsniegtas tikai par 3.8 milj. m3 vētrā cietušas koksnes, kas ir tikai nedaudz vairāk par pusi no visa vētrā cietušā apjoma, bet daļa no tā ir izcirsta un vēl nav aizvesta patērētājiem. It īpaši, ja pastāv iespējas, ka tās pašvaldības, kuras nenoteiks pavasarī svara ierobežojumu un tādējādi ļaus vest kokmateriālu kravas, varētu saņemt šo ceļu remontam finansējumu no ES Solidaritātes fonda.

Šodien, 1.novembrī, Konsultatīvajai padomei, ko vada Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inta Vasaraudze, AAS "Balta" pārstāvji ierosināja vairākas likumdošanas izmaiņas "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā".

1) "Balta" ierosina no "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma" svītrot normu, kas nosaka apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas nodarījusi zaudējumus aiz rupjas neuzmanības.

"Pašreiz apdrošināšanas sabiedrības atšķirīgi piemēro likuma normu, kas piešķir apdrošinātājam tiesības vērsties ar prasību pret personu, kas nodarījusi zaudējumus aiz rupjas neuzmanības. Šī jēdziena neviennozīmīgs traktējums grauj apdrošināšanas nozares reputāciju, jo klientam līguma slēgšanas brīdī nav skaidrs, kāda īsti rīcība tiks traktēta kā rupja neuzmanība un, kāda ne," teica AAS "Balta" valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. "Pie tam negodīgam apdrošinātājam paveras plašas iespējas piemērot regresa prasību pret apdrošināto personu, pamatojot, ka zaudējumi radušies rupjas neuzmanības dēļ. Mēs ierosinām svītrot šo normu un piemērot tikai tās, kas likumā ir precīzi noteiktas un nevar izraisīt atšķirīgu piemērošanu (piemēram, vadītāja atrašanās alkohola dzērienu iespaidā u.c.). Rupjas neuzmanības izraisītos pārkāpumus attiecībā pret apdrošināšanas ņēmēju pašreiz jau regulē OCTA Bonus-Malus sistēma. Klienti, kas izraisījuši ceļu satiksmes negadījumu, tiek pārcelti zemākā klasē un par polisi maksā krietni dārgāk."

Kaut arī koksne ir resurss, kas dabiski atjaunojas un kura lietojuma veidi nosacīti ir neizsmeļami, tomēr ražotāji jau izsenis konkurē par pieejamo koksnes daudzumu. Šī konkurence ir tieši tas, kas spiež domāt par jaunām izmantošanas metodēm, jo pieprasījums pasaulē ir un tendence atgriezties pie vecā, labā koka materiāla kļūst arvien izteiktāka. Zinot ražotāju prasmes un Latvijas mežu nozares potenciālu dot vairāk izejmateriāla, būtu īstais laiks ielekt šajā attīstības un inovāciju vilcienā.

Neapšaubāmi meži Latvijā ir liela bagātība, taču tikai ar modernām tehnoloģijām, bieži pieminēto produkcijas pievienotās vērtības palielināšanu vien nepietiks. Šajā situācija ir skaidrs, ka Latvijas straujai un veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams arī nodrošināt lielāku pieeju izejmateriālam – koksnei. Pozitīvus signālus šīs situācijas risināšanā ļauj nojaust pirms mēneša Latvijas darba devēju konfederācijas rīkotā diskusija «Mežu nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem», kurā eksperti nonāca pie secinājuma, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas mežus ir vēlams izmantot intensīvāk un no tiem var droši iegūt vairāk koksnes.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.