Izdegšanas riskam vairāk pakļauti ambiciozie 

Pēdējā laikā ir pieaugušas sabiedrības zināšanas par izdegšanu, cilvēki ir iemācījušies atpazīt tās simptomus.

Anda Asere, 2018. gada 24. janvāris plkst. 14:50

Foto: freeimages.com

Par izdegšanas sindromu visur pasaulē runā salīdzinoši nesen – tikai kopš 20. gadsimta 80. gadiem. Tas gan nenozīmē, ka izdegšanas pirms tam nebūtu bijis, vienkārši to vai nu ignorēja, vai arī sasaistīja, piemēram, ar depresiju vai t.s. profesionālo deformāciju, piemēram, ārstu gadījumā.

«Izdegšana ir ar darbu saistīta bezcerības sajūta, ticības zudums tam, ka ar savu darbu spēj kaut ko panākt. Šīs sajūtas dēļ persona vairs nespēj saņemties darbam, būtiski krītas darba kvalitāte, zūd vēlme paveikt darbu labi. Tomēr nevajadzētu katru vilšanos vai nepatiku pret darbu saukt par izdegšanu. Izdegšana ir iztukšošanās smagā formā, kas parasti ietekmē personas darba dzīvi vēl gadiem ilgi vai varbūt pat visu darba mūžu. Latvijā precīzi mērījumi nav veikti, tomēr ir skaidrs, ka izdegšana izteiktākā vai mazāk izteiktā formā ir raksturīga vērā ņemamai sabiedrības daļai. Ir dažādi dati par tās popularitāti, tomēr nopietnā formā tā varētu būt raksturīga apmēram 5% strādājošo, bet zināmas izdegšanas pazīmes ir novērojamas pat vairākiem desmitiem procentu strādājošo,» saka organizāciju psihologs Reinis Lazda, CreaTest īpašnieks un Latvijas Psihologu apvienības valdes priekšsēdētājs.

R. Lazda stāsta, ka ir vairāki cilvēku tipi, kuri ir īpaši pakļauti izdegšanas riskam. Tie ir cilvēki ar augstām ambīcijām, paaugstinātu jūtīgumu pret stresu, vēlmi darīt pasauli labāku. Jo augstāki ir izvirzītie mērķi, jo lielāks risks, ka tos neizdosies sasniegt, vismaz ne iecerētajos termiņos. Tāpat izdegšana ir raksturīgāka profesijās ar augstu atbildību, augstu stresu, pretrunīgām prasībām, zemu atalgojumu un neskaidriem darba rezultātiem. Starp izdegšanai pakļautākajām darbības jomām ir medicīniskais personāls, skolotāji.

Svarīgi būtu iespēju robežās izvairīties no riska faktoriem – kontroles trūkuma pār savu darbu un rezultātiem, darbu, kas nonāk pretrunā ar paša morāles standartiem, darbu, kur atalgojums nav sasaistīts ar sniegumu, pārslodzi, negodīgu darba vietas politiku vai nebeidzamiem konfliktiem ar kolēģiem. Lielākoties tie diemžēl ir faktori, kurus atsevišķam darbiniekam novērst varētu nebūt pa spēkam, tādēļ liela atbildība ir darba devējam, bet darbiniekam, izvērtējot apstākļus, būtu jāmeklē cits darbs,» viņš norāda.

Ja ir aizdomas par izdegšanu, ideālā gadījumā būtu vērsties pie psihologa vai psihoterapeita. «Tomēr šeit ir paradokss – izdegšanas dēļ rodas sarežģījumi darba dzīvē, tādēļ izdegšanas piemeklētajiem bieži nemaz nav naudas, lai varētu apmeklēt psihologa pakalpojumus. Un izdevumi šajā gadījumā, kā zināms, gandrīz visos gadījumos ir pilnībā jāsedz pašam. Tādēļ vislabāk būtu visiem spēkiem izvairīties no izdegšanas,» saka R. Lazda.

Ja tomēr izdegšana ir piemeklējusi un jāiztiek ar saviem spēkiem, tad ieteicamākie soļi būtu pēc iespējas samazināt savu darba slodzi un iespēju robežās darīt tādu darbu, kurā būtu pēc iespējas samazināti izdegšanas riski. Tāpat viņš iesaka pārskatīt savas dzīves mērķus, koriģēt tos tuvākus realitātei un vairāk orientēties uz īstermiņa mērķu sasniegšanu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2018. gada 23. janvāris plkst. 17:55

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes...

2018. gada 23. janvāris plkst. 15:17

Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

2018. gada 22. janvāris plkst. 12:05

Lai palīdzētu remigrantiem attīstīt karjeru un iekārtoties uz dzīvi Latvijā, tā risinot...

2018. gada 19. janvāris plkst. 12:55

Nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

2018. gada 19. janvāris plkst. 8:28

«Mēs redzam to kā labu ieguldījumu, lai motivētu jauniešus pieteikties pie mums darbā.»

2018. gada 10. janvāris plkst. 14:51

Mazumtirdzniecības tīklam Maxima šis ir pagrieziena gads un tāds tas ir arī...

2018. gada 09. janvāris plkst. 18:32

Latvijā pērn novembrī bezdarba līmenis bija 8,1%, kas bija septītais augstākais rādītājs...

2018. gada 09. janvāris plkst. 10:54

2018. gadā tiks aizsākta valsts pārvaldes reforma, kuras rezultātā tajā saruks nodarbināto...

2018. gada 08. janvāris plkst. 10:48

2018. gadā darba ņēmēji izjutīs pozitīvas pārmaiņas ne tikai darba piedāvājumu skaita ziņā,...

2018. gada 08. janvāris plkst. 7:58

Pateicoties amatnieku platformai, Rolfs un Ingrīda Jansoni ne tikai apceļo pasauli, bet...