Nabadzības apkarošana kā viena no prioritātēm 

Šogad netiks paaugstināta nedz minimālā pensija, nedz pārskatīts GMI, taču tas noteikti ir tuvāko gadu darba kārtībā, intervijā DB stāsta labklājības ministre Ramona Petraviča.

Rūta Kesnere, 11.02.2019
1/4

Foto: Paula Čurkste/LETA

Sākšu ar jautājumu, kas satrauc daudzu cilvēku prātus, – vai labklājības ministres uzņēmumā ir maksātas aplokšņu algas?

Nē, tādas nav maksātas. Esmu jau norādījusi, ka uzņēmums ir arī sadarbojies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un sniedzis visu nepieciešamo informāciju.

Jūs arī teicāt, ka VID pārbaudi uzņēmumā pabeidzis un neko nav atklājis, taču pats dienests ir norādījis, ka pārbaude vēl nav pat sākta.

VID par šo gadījumu pieprasīja informāciju, lai to varētu pārbaudīt, un visa informācija, kāda vien tika lūgta, tika arī nosūtīta.

Pārejot pie labklājības jomas, kādas ir galvenās prioritātes un darbi, kurus vēlaties izdarīt?

Tā kā aizkavējās gan valdības, gan budžeta veidošana, tad šogad faktiski būs tehniskais budžets, kurā nebūs iespējams iestrādāt kādas jaunas politikas. Tomēr es vēlos jau šogad panākt valsts sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieku algu pieaugumu. Mediķiem ir panākta algu paaugstināšana, taču SAC darbinieki vēl joprojām strādā par minimālo algu. Mana prioritāte ir šogad algu pieaugums par 30% un divus nākamos – par 10%. Pirmajam algu pielikumam jābūt jau šogad, citādi darbinieki SAC vienkārši pametīs, aizejot, piemēram, uz veselības aprūpi. Arī pašlaik ir daudz brīvu vakanču, ir darbinieku izdegšana. Tādēļ situācija ir jāglābj, un par to es cīnīšos.

Fiskālās disciplīnas padome ir paziņojusi, ka šogad budžeta izdevumi ir jāsamazina par 62 miljoniem eiro. Vai tas nozīmē, ka arī jūsu nozari varētu skart izdevumu samazinājums?

Jā, fiskālā telpa ir negatīva, un visas valdības partijas ir parakstījušas līgumu par fiskālās disciplīnas ievērošanu. Pie izdevumu samazināšanas strādās Finanšu ministrija. Budžets jāapstiprina arī Briselē. Taču domāju, ka labklājības nozari izdevumu samazinājums neskars, jo nevar samazināt nedz pensijas, nedz pabalstus.

Saskaņā ar CSP informāciju, 23% iedzīvotāju ir uz nabadzības riska sliekšņa. Kā visefektīvāk mazināt nabadzību, un kuras šajā ziņā ir visjutīgākās iedzīvotāju grupas?

Mums tiešām 400 000 cilvēku ir pakļauti nabadzības riskam, īpaši vientuļie seniori, kā arī ģimenes ar vairākiem bērniem. Risinājums jārod ne tikai vienai Labklājības ministrijai, ir jābūt sadarbībai ar Ekonomikas, Veselības un Izglītības ministrijām. Ar pabalstiem vien nepietiks. Tajā pašā laikā ir izstrādāts minimālo ienākumu līmeņa pilnveides plāns, kas paredz minimālās pensijas celšanu, sociālo pabalstu paaugstināšanu, tostarp arī personām ar invaliditāti. Tāpat plāns paredz garantētā minimālā ienākuma (GMI) palielināšanu. Jāteic, ka minētie pensiju un pabalstu paaugstinājumi nevarēs notikt jau šogad, bet nākamgad noteikti tam būtu jāpievērš uzmanība. Nabadzības apkarošana ir viena no manām prioritātēm, tai jānotiek sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, jo līdz ar ekonomisko izaugsmi un algu pieaugumu palielinātos arī pensijas un cilvēku ienākumi.

Minējāt, ka ar pabalstiem vien nabadzību nevar izskaust. Kādi pasākumi vēl nepieciešami?

Ir vajadzīga ekonomiskā izaugsme, labāk apmaksātas darba vietas. Ir jārada labvēlīga vide investoriem, lai viņi gribētu šeit radīt darba vietas. Milzīga nozīme ir izglītībai, jo, piemēram, bezdarbnieki ar augstāko izglītību darbu atrod ļoti ātrā laikā.

Ir pētījumi, ka bērniem no nabadzīgām ģimenēm ir lielāks risks iegūt zemu izglītību un faktiski notiek nabadzības atražošanās paaudzēs. Kā no tā būtu iespējams izvairīties?

Tas izpaužas arī reģionālā līmenī, jo laukos ir lielāks bezdarbs un augstāks nabadzības līmenis. Svarīgi, lai bērniem būtu nodrošināts bērnudārzs un pirmo klašu bērniem skola būtu tuvu mājām. Ir paredzēts arī paaugstināt ģimenes valsts pabalstu par otro bērniņu. Taču pabalsti jau nebūs risinājums, galvenais – lai vecākiem būtu darbs.

Visu interviju Nabadzības apkarošana kā viena no prioritātēm lasiet 11. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Jaunākais izdevums