Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs par nereālu nodēvējis somu uzņēmēja Pētera Vesterbakas vēlmi līdz 2024.gada beigām pabeigt zemūdens tuneli starp Helsinkiem un Tallinu, otrdien vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Ābs sarunā ar ERR sacījis, ka ir apkopoti pirmie pamata dati, lai lemtu par izraudzītas teritorijas plānojuma, kas nepieciešams tuneļa būvniecībai, sākšanu, tomēr pastāv arī bažas, kas galvenokārt saistītas ar projekta finansēšanu un ietekmi uz vidi.

Ministrs sacījis, ka lielākā daļa atbildīgo Igaunijas ministriju ir iepazinušās ar Vesterbakas kompānijas «FinEst Bay Area Development» iesniegtajiem dokumentiem un sniegušas savu vērtējumu par attīstītāja plāniem.

«Atsevišķu ministriju vēstules liecina, ka tās vēlas saņemt papildu informāciju no attīstītāja. Kad būs saņemtas visas vēstules, mēs varēsim izlemt, vai lūgt papildu informāciju vai arī nosūtīt jautājumu izskatīšanai valdībā, lai redzētu, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi izraudzītas teritorijas plānojuma ierosināšanai,» klāstīja Ābs.

ASV Prezidents Baraks Obama (Barack Obama) nolēmis atbalstīt kodolrūpnīcas būvniecību, kas daudzu gadu laikā būs pirmā jaunas atomelektrostacijas izveide ASV, ziņo Reuters.

Galvenais atomelektrostacijas celtniecības mērķis ir dažādot elektroenerģijas avotus, Amerikas Savienotajās Valstīs. Šobrīd darbojošās104 atomelektrostacijas ražo aptuveni 20% no kopējās elektroenerģijas.

Turklāt ASV valdība uzskata, ka kodolspēkstacijas celtniecība palīdzēs cīņā pret klimata pārmaiņām, par ko tika parakstīta arī deklarācija 2009. Decembrī Kopenhāgenā.

ASV vairāku gadu garumā netika būvētas atomelektrostacijas, jo līdz ar 1979.gadā notikušo radioaktīvo gāzu noplūdi no atomelektrostacijas Three Mile Island Pensilvānijā, šajā nozarē vairs netika ieguldīti celtniecībai nepieciešamie līdzekļi. Pēc katastrofas vairāku atomeletrostaciju būvniecība tika atcelta.

Pastāv aizdomas, ka vienā no Japānas atomelektrostacijas Fukušima kodolreaktoriem radušies nopietni bojājumi, kas rada bažas par smagāku vides piesārņojuma iespējamību. Tā norādījuši Japānas kodoldrošības speciālisti, vēsta Associated Press.

«Iespējams, ka kaut kur kodolreaktorā radies bojājums,» norāda Japānas Kodoldrošības aģentūras pārstāvis Hidehiko Nišijama (Hidehiko Nishiyama), piebilstot gan, ka reaktors joprojām saglabājis noteiktas aizsardzības funkcijas.

Citi speciālisti norāda, ka bojājums, iespējams, nav pašā kodolreaktorā, bet gan varētu būt radies citā aprīkojumā, piemēram, cauruļvados vai kodoldegvielas baseinos.

Atomelektrostacijas operatori joprojām aktīvi nodarbojas ar kodolreaktoru radioaktīvo degvielas stieņu dzesēšanu pēc šogad 11. martā piedzīvotās zemestrīces un tai sekojošā cunami, kas izraisīja elektroenerģijas padeves traucējumus atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmām.

Viens no priekšnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES) nav izpildīts, jo «Černobiļas tipa» atomelektrostacijas Ignalīnā pilnīga aizvēršana ir aizkavējusies, turklāt, lai to paveiktu, Lietuvai trūkst pusotra miljarda eiro, raksta Euobserver.

ES nevēlas vēl vairāk iesaistīties Ignalīnas stacijas slēgšanas līdzfinansēšanā, žurnālsitiem stāstīja Lietuvas enerģijas ministrs Arvidas Sekmokas (Arvydas Dekmokas).

Viļņa pavēstījusi, ka laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, tai nepieciešami 870 miljoni eiro, bet līdz šim Eiropas Komisija (EK) šim nolūkam ir plānojusi piešķirt 229 miljonus eiro. Eiropas finansējums paredzēts no kopējiem 500 miljoniem eiro, kas paredzēti triju atomelektrostaciju demontāžai bijušajās Padomju Savienības valstīs – Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā.

«Mēs saprotam pašreizējo situāciju eirozonā, tomēr mēs uzstājam, ka ir nepieciešama kopēja finansējuma sadale,» norādīja A. Sekmokas. ES enerģijas komisārs Ginters Oetingers (Guenther Oettinger) nesen nosūtījis Viļņai brīdinājuma vēstuli, paužot bažas par pilnīgas stacijas slēgšanas aizkavēšanos.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Lietuva nolēmusi meklēt jaunu stratēģisko investoru atomelektrostacijas būvniecībai pēc tam, kad iepriekšējais kandidāts – Korejas Electric Power Corp – atsaucis savu piedāvājumu, ziņo Bloomberg.

«Valdība turpinās meklēt investoru elektrostacijas būvniecības projektam, ko paredzēts pabeigt 2020. gadā, rīkojot tiešās sarunas ar potenciālajiem interesentiem,» norādījis Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Romass Svedas.

Lietuvas valdība atomelektrostacijas būvniecībai saņēma divus piedāvājumus – vienu no kādas kompānijas, kuras nosaukums pagaidām netiek atklāts un kuras iesniegtais piedāvājums neatbilda konkursa nosacījumiem. Otrs piedāvājums bijis no Korejas Electric Power Corp, taču pretendents savu piedāvājumu atsauca īsi pirms tālāko sarunu uzsākšanas.

Polijas konkurences un patērētāju tiesību uzraudzības iestādes atļāvušas atomelektrostacijas būvniecību, raksta portāls rus.db.lv.

Projekta realizācijai apvienosies Polijas lielākās enerģētikas kompānijas PGE, KGHM, Tauron un Enea, izveidojot investīciju kompāniju PGE EJ 1.

Pirmā reaktora atvēršana plānota 2025.gadā. Pirmo atomelektrostacijas būvniecības etapu veiks kompānija PGE.

Tajā pašā laikā Lietuvā šonedēļ sākās kodoldegvielas uzglabāšanas izmēģinājumi, raksta Regnum. 2015.gadā izmēģinājums tiks noslēgts.

Lietuvas atomelektrostacijas slēgšana sākās 2004.gadā, un līdz galam stacija tiks slēgta 2038.gadā. Kopējās projekta izmaksas veido 2,6 miljardus eiro.

Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.

Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.

Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.

Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.

Rīgā norisinājies inovāciju konkursa «EIT Jumpstarter» fināls, kurā apbalvoja labākos Eiropas jaunos inovatorus veselības aprūpes, pārtikas un izejmateriālu jomā.

Kopā 18 komandas no 10 valstīm dalījās ar saviem inovatīvajiem risinājumiem un cīnījās par naudas balvām €70 000 vērtībā.

Uzvarētāju laurus kategorijā «Veselība» plūca «iLoF» – risinājums, kas pārbauda Alcheimera pacientus, izmantojot mākslīgo intelektu un fotoniku, lai transformētu nepieciešamo medikamentu noteikšanu katram pacientam klīnisko pētījumu laikā. Pārtikas kategorijā uzvarēja «2BNanoFood», kas nodrošina biosabrūkošus risinājumus pārtikas rūpniecībā, savukārt izejmateriālu kategorijā uzvaru izcīnīja «UP Catalyst» ar savu novatorisko risinājumu sintētiskā grafēna ražošanai.

Konkursa programmu izstrādāja trīs sadarbības organizācijas – «EIT Health», «EIT Raw Materials» un «EIT Food», ko atbalsta Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju Institūts (EIT). Šīs programmas mērķis ir atrast un atbalstīt labākās studentu, zinātņu doktoru, tehnoloģiju entuziastu, kā arī citu speciālistu idejas.

AS RB Rail akcionāri Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas dzelzceļa līnijas un UAB Rail Baltica statyba apstiprinājuši jaunu padomi, informē AS RB Rail.

Padomē iekļauti Rail Baltic Estonia OU valdes priekšsēdētāja Rīa Sillave, Latvijas dzelzceļš VAS valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš,Rail Baltic Estonia OU padomes loceklis Anti Mopels, Rail Baltica statyba UAB izpilddirektors Karolis Sankovskis, Latvijas dzelzceļš VAS juridiskās direktores vietniece administratīvajos jautājumos un Prezidentu padomes sekretariāta vadītāja Vineta Rudzīte un ANO Espoo konvencijas ieviešanas komitejas priekšsēdētājs Roms Šveds.

Lietuvas akcionārs ir nolēmis atsaukt vienu no pārstāvjiem, Areniju Jacku, un viņa vietā AS RB Rail padomē iecelt Romu Švedu. Šādā gadījumā ir jāatsauc viss iepriekšējās padomes sastāvs un jāieceļ jauns.

Aptuveni 11 % no visiem celtniecības darījumiem šī gada deviņos mēnešos ir bijuši hipotekārie kredīti privātmāju būvniecībai tieši Rīgas teritorijā, liecina Luminor bankas dati.

Pieprasītākās vietas mājas būvniecībai reģionos – Ventspils, Tukuma un Cēsu novadi.

Kā liecina Luminor bankas dati, šā gada deviņos mēnešos māju būvniecībai pieprasīto kredītu apjoms ir pieaudzis par 30%, savukārt šim mērķim izsniegtā vidējā kredīta summa nav būtiski mainījusies salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tas skaidrojams ar klientu izvēli celt mazāku mājokli būvniecības izmaksu pieauguma dēļ - iekštelpu apjoms šogad samazinājies par aptuveni 10 kvadrātmetriem, sasniedzot 160 kvadrātmetrus. Nemainīgi pirmo vietu pieprasījumā pēc mājas būvniecības vietas saglabā teritorijas Rīgā un Pierīgā, turklāt iedzīvotāju pieaugošā interese par zemes iegādi rada arī spiedienu uz īpašumu pieejamību un to cenām.

Aprīlī palu izraisītā palielinātā izstrāde Latvenergo hidroelektrostacijās par 40% samazinājusi elektroenerģijas cenu Baltijā, salīdzinot ar martu.

Tomēr ilgtermiņā elektroenerģijas cenas turpina nostiprināties lielā apturēto atomelektrostaciju skaita dēļ un no tā globālajā tirgū izrietošā palielinātā pieprasījuma pēc oglēm, gāzes un CO2 emisijas kvotām, Latvenergo energoblogā raksta Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Baltijā elektroenerģijas tirgus cena martā saglabājās februāra līmenī – 48 €/MWh, jo patēriņa un ražošanas apjoms abos mēnešos bija ļoti līdzīgs. Somijas tirgū martā elektroenerģijas cena bija par 27% augstāka nekā Baltijā, tāpēc no Baltijas uz Skandināviju nepārtraukti notika elektroenerģijas eksports caur Estlink kabeli.

Vācijas 17 atomelektrostacijas tiek uzskatītas par drošām, tomēr četri vecāki reaktori varētu tikt slēgti, jo tie ir neaizsargāti pret aviokatastrofām, otrdien paziņoja vides ministrs Norberts Rotgens, raksta The Local.

Paziņojot pētījuma par Vācijas kodoldrošību rezultātus, ko veica Reaktoru drošības komisija, N. Rotgens norādīja, ka četri Vācijas atomreaktori nav droši gadījumā, ja tajos ietriektos pat neliela lidmašīna.

Šī informācija varētu spēlēt izšķirošu lomu lēmumu pieņemšanā par to, vai nepieciešams slēgt atsevišķas atomelektrostacijas. Četras Vācijas atomelektrostacijas neatbilst pat zemākajam no trīs drošības līmeņiem.

Iespējamība par lidmašīnas ietriekšanos kādā no atomelektrostacijām jau ir zināma, norādīja vides ministrs.

17 no Vācijas atomelektrostacijām ir novērtētas kā drošas, lai gan neviena no šīm atomelektrostacijām vairs tāda nebūtu, ja tajā ietriektos liela pasažieru lidmašīna.

Jau tuvākajā laikā ratificēšanai Turcijas parlamentā tiks nosūtīta vienošanās par sadarbību ar Krieviju Turcijas pirmās atomelektrostacijas celtniecībā, paziņojis Turcijas enerģētikas ministrs Tanrs Jildizs.

Turcijas pirmās atomelektrostacijas celtniecībā tiks ieguldīti vairāk nekā 20 mljrd. USD. Konkursā par tās būvi pērn uzvarēja starptautisks konsorcijs, ko veido Krievijas uzņēmums Atomstroyexport, krievu energokompānija Inter RAO UES un turku Park Teknik.

Lai parakstītu vairākas vienošanās, tostarp par atomelektrostacijas celtniecību un Samsunas-Džeihanas naftas vadu, Ankarā trešdien viesojās Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā, ar kuru plānots gan ieviest jaunas atvieglojumu kategorijas, gan paplašināt īpašumu loku un iespējas saņemt nodokļa atvieglojumus.

Noteikumos saglabātas līdz šim spēkā esošās atvieglojumu kategorijas, kā arī ieviestas piecas jaunas atvieglojumu kategorijas, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Piemēram, 70% nodokļa atvieglojumu varēs saņemt persona par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka.

Personai par jaunuzceltām individuālām dzīvojamajām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzēta 90% nodokļu atlaide.

Personai par ēkām, kas uzceltas tādu projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atzinusi par prioritārajiem investīciju projektiem, paredzēta 50% atlaide.

Personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 200 lati, un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pašnodarbinātās personas statusā.

VID arī atgādina, ka šādiem autoratlīdzību saņēmējiem reizi ceturksnī jāveic maksājumi valsts budžetā 32,17% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 200 latiem. Obligāto iemaksu maksājumi valsts budžetā jāveic reizi ceturksnī un par gada pirmo ceturksni tas jāizdara līdz 15.aprīlim.

Gadījumā, ja kādā mēnesī fiziskas personas ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 200 lati vai lielāks un persona vienlaikus nav darba attiecībās ar autoratlīdzības izmaksātāju vai kādu citu darba devēju, nav I vai II grupas invalīds un nav arī pensionārs, tad personai līdz nākamā mēneša desmitajam datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās iemaksas) atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai, kā arī jāsniedz VID ziņojums par veiktajām obligātajām iemaksām attiecīgajā ceturksnī.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Japānas korporācija «Hitachi», kas savulaik tika izraudzīta Lietuvā iecerētās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, slēgusi savu pirms gandrīz sešiem gadiem atvērto pārstāvniecību Lietuvā.

Lielbritānijā reģistrētā «Hitachi Europe Limited» informējusi Lietuvas Reģistru centru, ka 12.oktobrī nolēmusi izbeigt Lietuvas pārstāvniecības darbību. Tiesa, projekta īstenošanai izveidotās kompānijas «Hitachi Visaginas Project Investment» reģistrācija joprojām nav anulēta.

«Hitachi» pārstāvniecība Lietuvā tika izveidota 2012.gada februārī. Tobrīd uzņēmuma vadītājs Akira Šimizu izteicās, ka «Hitachi» ienākšana Lietuvā ļaus korporācijai izvērst darbību ne tikai šai valstī, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā. Viņš arī pauda viedokli, ka Lietuvā pastāv potenciāls, lai attīstītu ne tikai atomelektrostacijas projektu, bet arī citus enerģētikas un infrastruktūras projektus.

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras pamatā ir moduļveida koka būvkonstrukcijas, informē Ekonomikas ministrijā.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

“Pagājušajā gadā mēs piedāvājām tipveida projektu dzelzsbetona daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai. Divpadsmit pašvaldības apliecināja, ka plāno to izmantot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un ceru, ka drīzumā mēs jau varēsim vērot šādu ēku parādīšanos dažādās Latvijas pilsētās. Vienlaikus mana kā ekonomikas ministra prioritāte ir attīstīt koka būvniecību Latvijā, šim mērķim izmantojot vietējos būvmateriālus. Ar būvniecības nozari, nevalstisko sektoru un valsts kapitālsabiedrībām pērn parakstījām sadarbības memorandu koka būvmateriālu aktīvākai izmantošanai būvniecībā. Tādēļ esam spēruši nākamo soli un šogad piedāvājam tipveida projektu koka daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Šī gada 3. ceturksnī būvvaldes izsniegušas 584 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai, kas ir par 42% mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Samazinājies izsniegto būvatļauju skaits jaunu vasarnīcu un dārza māju būvniecībai. 2009. gada trešajā ceturksnī piešķirtas 107 būvatļaujas, kas ir par 37 % mazāk nekā pērn 3. ceturksnī. Vēl 43 būvatļaujas izsniegtas divu vai vairāku dzīvokļu māju būvniecībai.Tāpat arī tika izsniegtas būvatļaujas 9 jaunu viesnīcu un citu īslaicīgas apmešanās ēku būvniecības uzsākšanai, 7 būvatļaujas jaunu biroja ēku būvniecībai, 13 - jaunām vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām, 5 – jaunām satiksmes un sakaru ēkām, jaunām rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām - 28, jaunām plašizklaides pasākumu, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu ēkām - 9.

Inženierbūvju būvniecības ietvaros jaunu šoseju, ielu un ceļu būvniecībai tika izsniegtas 27 būvatļaujas, 16 būvatļaujas jaunu maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībai ar kopējo garumu 22 km, kā arī 190 būvatļaujas jaunu vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecībai ar kopējo līniju garumu - 99 km.

Likuma galīgajā versijā Lietuvas Seims tomēr svītrojis punktu par 50% elektrības tarifa atlaižu piešķiršanu iedzīvotājiem

Par to DB informēja Visaginas atomelektrostacijas projekta (VAE) valdes priekšsēdētājs Rimantas Vaitkus, norādot uz oficiālajā Lietuvas vēstnesī Valstybės Žinios pagājušās nedēļas nogalē ievietoto likuma gala versiju. Šajā gala versijā vairākas likuma par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību iniciatīvas, kas parādījās Lietuvas Seima mājaslapā publicētajā šī likuma projektā un uz ko savā 29.06.2012. DB savā rakstā Visagina vilinās ar elektrības tarifu atlaidi atsaucās, ir svītrotas. Tajā skaitā vairāku deputātu rosinātais priekšlikums par to, ka Visaginas projekta kompānija kopš AES būvniecības uzsākšanas brīža apņemas segt 50% no elektrības tarifa iedzīvotājiem, kas dzīvo 50 km rādiusā ap jaunceļamo elektrostaciju. «Lietuvas parlamentā bija dažādas deputātu ierosmes, kas attiecās uz iedzīvotājiem, kas dzīvo ap plānoto Visaginas AES, bet tās netika akceptētas,» norāda R. Vaitkus. Viņš piebilda, ka savulaik ap Ignalinas AES dzīvojošiem cilvēkiem tika piemērotas elektrības tarifa atlaides, tomēr konkrētā projekta gadījumā iedzīvotāju iespējamais atbalsts atstāts pašvaldību rokās.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars runas par atomelektrostacijas būvniecību Latvijā nosauc par tukšām un nepamatotām.

Pozitīva attieksme pret atomelektrostaciju kā enerģijas avotu ir 26% Latvijas iedzīvotāju, kas ir nedaudz vairāk nekā pirms diviem gadiem. Par to liecina SKDS veiktais pētījums, kas publicēts Energo Forumā. Visizteiktākā enerģētikas joma, kur informācijas trūkums iet roku rokā ar aizdomām un bailēm, ir attieksme pret atomelektroenerģiju. 77% aptaujāto atzīst, ka nav informēti par dažādiem atomelektroenerģijas aspektiem. Tomēr, spriežot par atomenerģijas attīstību, bīstamība videi bieži vien izvirzās pirmajā vietā, apsteidzot gan izmaksu, gan jaudu, gan arī reģiona energoapgādes drošības un tirgū konkurētspējīgas enerģijas ražošanas jautājumus. DB jau rakstīja, ka vairāki Latvijas enerģētikas speciālisti, ieskaitot strādājošos Latvenergo, uzskata, ka Latvijas enerģētikas nākotnei perspektīva būtu savas atomelektrostacijas būvniecība, kas varētu sākties pēc 2025. gada. «Runas par savu atomelektrostaciju Latvijā ir pilnīgi tukšas, jo mums nav ne pieredzes, ne infrastruktūras, ne naudas, ne noieta tik lielām jaudām, kas var tikt saražotas atomelektrostacijā,» kategorisks 3. Zaļajā forumā bija ekonomikas ministrs Artis Kampars, atspēkojot runas, ka Latgalē jau tiekot veikta izpētē AES būvniecībai. «Latvijai atomenerģijas plānu īstenošanā jāsadarbojas ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju, lai īstenotu Visaginas AES projektu,» sacīja A. Kampars, gan atzīstot, ka īsta progresa šī Lietuvas projekta sakarā pagaidām neesot.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.