Transports un loģistika

Neuzskata par reālu Tallinas-Helsinku tuneļa izbūvi līdz 2024.gadam

LETA--BNS, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs par nereālu nodēvējis somu uzņēmēja Pētera Vesterbakas vēlmi līdz 2024.gada beigām pabeigt zemūdens tuneli starp Helsinkiem un Tallinu, otrdien vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Ābs sarunā ar ERR sacījis, ka ir apkopoti pirmie pamata dati, lai lemtu par izraudzītas teritorijas plānojuma, kas nepieciešams tuneļa būvniecībai, sākšanu, tomēr pastāv arī bažas, kas galvenokārt saistītas ar projekta finansēšanu un ietekmi uz vidi.

Ministrs sacījis, ka lielākā daļa atbildīgo Igaunijas ministriju ir iepazinušās ar Vesterbakas kompānijas «FinEst Bay Area Development» iesniegtajiem dokumentiem un sniegušas savu vērtējumu par attīstītāja plāniem.

«Atsevišķu ministriju vēstules liecina, ka tās vēlas saņemt papildu informāciju no attīstītāja. Kad būs saņemtas visas vēstules, mēs varēsim izlemt, vai lūgt papildu informāciju vai arī nosūtīt jautājumu izskatīšanai valdībā, lai redzētu, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi izraudzītas teritorijas plānojuma ierosināšanai,» klāstīja Ābs.

«Ja godīgi, tas man nešķiet īpaši reāli, jo tikai izraudzītas teritorijas plānojuma procedūra vien ir ļoti ilga. Aplēses liecina, ka arī projektēšana, būvniecība ir ilgāka nekā Pēters Vesterbaka ir apgalvojis,» ministrs komentēja uzņēmēja plānus tuneli pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Ābs paskaidroja, ka dzelzceļa tuneļa izbūve starp Tallinu un Helsinkiem ir starptautisks projekts ar būtisku ietekmi uz vidi, tādēļ vienīgā Igaunijas likumos paredzētā iespēja ir pieņemt izraudzītas teritorijas plānojumu. Somijā šāda veida projektam nav nepieciešams izraudzītas teritorijas plānojums.

Jau vēstīts, ka Vesterbaka šonedēļ plāno parakstīt nodomu protokolu ar Ķīnas būvkompāniju CREC, kas specializējas dzelzceļa būvniecībā.

«FinEst Bay Area Development» aplēses liecina, ka zemūdens tuneļa starp Igaunijas un Somijas galvaspilsētām izbūve varētu ilgt sešus gadus un tajā iesaistīti būtu 20 tūkstoši cilvēku gadā. Igaunijā projekts gadā varētu dot 6000 darbavietu.

Martā «FinEst Bay Area Development» un Ķīnas investīciju fonds «Touchstone Capital Partners» parakstīja nodomu protokolu, kas paredz, ka Ķīnas uzņēmums ir gatavs tuneļa izbūvē ieguldīt 15 miljardus ASV dolāru.

Vesterbaka iepriekš paziņojis, ka Ķīnas pusei projektā nebūs lēmējtiesību, kā arī gaidāms, ka projektam pievienosies investori no Eiropas un Ziemeļvalstīm.

Vienlaikus ar Vesterbaka projektu arī Igaunijas un Somijas valdības izvērtē iespējas būvēt zemūdens dzelzceļa tuneli starp abu valstu galvaspilsētām, bet pagaidām nav pieņemti lēmumi par projekta finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko autobusu operators "Lux Express" 22. maijā atsāks veikt regulārus reisus maršrutos Tallina-Rīga, Viļņa-Rīga un Tallina-Viļņa.

"Pašlaik atjaunojam tikai trīs no vienpadsmit starptautiskajiem maršrutiem, ko iepriekš nodrošinājām, un ar mazāk nekā pusi no iepriekš veiktā reisu skaita.

Jāpiebilst, ka regulāru starpvalstu braucienu atjaunošana ir mazs, bet svarīgs solis, lai pamazām atgrieztos iepriekšējā ritmā. Ceram, ka pēc iespējas ātrāk sasniegsim iepriekšējo reisu skaitu, tomēr paredzam, ka tam ir nepieciešami vismaz 18 mēneši," stāsta "Lux Express" starptautisko reisu biznesa attīstības vadītājs Raits Remmels.

"Lux Express" veiks sekojošus starptautiskos reisus no 22. maija:

Tallina-Rīga 7:00 (Lux Lounge); 10:00 (Lux Express); 12:30 (Lux Lounge); 18:00 (Lux Lounge)

Rīga-Tallina 7:00 (Lux Lounge); 12:30 (Lux Lounge); 15:00 (Lux Express); 18:00 (Lux Lounge)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Palielinās pārtikas cenu atšķirība Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā pērn reģistrēti 14 614 jauni uzņēmumi, kas ir par gandrīz 12% vairāk nekā 2020.gadā un visu laiku lielākais viena gada laikā Igaunijas galvaspilsētā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits, liecina Tallinas pašvaldības apkopotā informācija.

"Pēdējo 12 gadu laikā Tallinā reģistrēto kompāniju skaits ir gandrīz dubultojies," komentēja Tallinas vicemērs Jozeps Vimms, mudinot jaunos uzņēmējus izmantot pašvaldības sniegto atbalstu.

Jaunu uzņēmumu skaits pērn audzis 28 pašvaldībās 

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija,...

Pagājušā gada nogalē Igaunijas galvaspilsētā bija reģistrētas 119 089 kompānijas, kas ir par 4% vairāk nekā 2020.gada izskaņā, liecina nacionālā Uzņēmumu reģistra dati. Salīdzinājumam, 2009.gadā Tallinā bija 62 816 reģistrēti uzņēmumi.

Vienlaikus aktīvo kompāniju (tādu, kas 2020.gadā iesniegušas gada pārskatus) skaits Tallinā pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 5%, sasniedzot 77 392, tostarp 7017 no tām ir eksportējoši uzņēmumi.

Kopumā Tallinā pērn likvidēti tika 3452 uzņēmumi. Likvidāciju skaits saglabājies 2020.gada līmenī - togad Tallinā tika likvidētas 3484 kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 2020.gadā tiks uzbūvēti ap 2500 jaunu dzīvokļu, bet optimāli Rīgā būtu nepieciešami 5000-6000 dzīvokļu gadā pret iedzīvotāju skaitu un novecojušo dzīvokļu fondu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Viņš pavēstīja, ka Tallinā, kas ir stipri mazāka par Rīgu, gadā tiek uzbūvēti apmēram 3500 dzīvokļu, savukārt Viļņā, kas ir arī ir mazāka par Rīgu, tie ir 6000 dzīvokļu gadā.

"Līdz šim mēs esam attīstījušies diezgan proporcionāli Tallinai, tikai iepaliekot par pāris gadiem. Mēs prognozējam, ka turpmākajos piecos gados mēs, mazākais, būsim līdzīgi Tallinai, kāda tā ir šobrīd. Optimistiski domāt liek tas, ka Rīgā ir plānotas būtiskas investīcijas biroju ēkās, kas radīs jaunas darbavietas, tāpat "Rail Baltic" projekts un dažādi citi. Ceram uz jauno pašvaldības vadību, kas nodrošinās labāku pilsētvidi," sacīja Buks-Vaivads.

Viņaprāt, Rīgas tirgus perspektīvas ir sasniegt Tallinas līmeni. Pirms diviem gadiem, kad "Kaamos" iegādājās Rīgā pirmo zemes gabalu, dzīvokļu cenas tik tikko nosedza būvniecības izmaksas, tagad jau dzīvokļu cenas ir sasniegušas zināmu rentabilitātes līmeni, norādīja Buks-Vaivads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā turpināja sarukt, kamēr Tallinā un Viļņā degvielas cenas nemainījās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns bija nopērkams Tallinā, sekoja Viļņa, bet lētākā benzīna cena bija Rīgā. Augstākā cena dīzeļdegvielai bija Rīgā, bet zemākā tā bija Tallinā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena samazinājās par 2,2% un maksāja 1,119 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena saruka par 2,4% - līdz 1,029 eiro par litru.

Viļņā degvielas cenas nedēļas laikā nemainījās, litrs 95.markas benzīna maksāja 1,136 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,016 eiro par litru.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās 95.markas benzīns tāpat kā iepriekšējā piektdienā maksāja 1,259 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 0,999 eiro par litru.

Autogāzes cena Rīgā nemainījās un litrs autogāzes maksāja 0,545 eiro. Savukārt Viļņā autogāzes cena samazinājās par 10,9% - līdz 0,48 eiro par litru, bet Tallinā autogāzes cena saruka par 0,9% - līdz 0,559 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Igauņi saskata Rīgas nekustamā īpašuma tirgus potenciālu

Monta Glumane, 26.02.2019

(No kreisās) Igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja). Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt

Lelde Petrāne, 20.07.2020

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tallink Grupp pieņēmusi lēmumu atjaunot maršrutu Rīga - Stokholma no 2022.gada pavasara. Plānots, ka kuģis Romantika kursēs starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām katru otro dienu no 01.04.2022. Vienlaikus tas nozīmē, ka regulārā satiksme maršrutā Rīga - Stokholma šogad atjaunota netiks, informē uzņēmums.

Tāpat uzņēmums nolēmis jau šī gada vasarā atsākt darbību regulārajā līnijā Tallina - Stokholma pēc gandrīz 16 mēnešus ilga maršruta apturēšanas ceļojumu ierobežojumu dēļ starp Igauniju un Zviedriju. Sākotnēji plānots, ka kuģis Baltic Queen daļēji atjaunos satiksmi maršrutā Tallina - Stokholma no 2021.gada 9.jūlija ar atiešanu no abām galvaspilsētām katru otro dienu.

Kaut arī Tallina - Stokholma maršruts plašākai publikai tiks atvērts 9.jūlijā, pirmais kuģa Baltic Queen reiss no Igaunijas uz Zviedrijas galvaspilsētu notiks jau 7.jūlijā.

"Kad mēs 2020.gada martā apturējām kuģu kustību maršrutos Tallina - Stokholma un Rīga - Stokholma, pirmo reizi pārtraucot regulāro jūras savienojumu starp Igauniju, Latviju un Zviedriju, mēs nekad nedomājām, ka šī savienojuma atjaunošana prasīs gandrīz pusotru gadu un ilgāk. Šajā laikā mēs esam darījuši visu, ko varējām, dodot pasažieriem iespēju nokļūt Zviedrijā, izmantojot mūsu kravas kuģus maršrutā Paldiski - Kapelšēra, uz laiku atverot maršruta trīsstūri Tallina - Stokholma - Rīga ar kuģi Victoria I, kā arī sniedzot iespēju klientiem doties uz Zviedriju caur Somiju. Taču nekas nav labāks kā tiešais jūras transporta savienojums, tāpēc esmu gandarīts, ka līdz ar pandēmijas situācijas uzlabošanos un vakcinācijas gaitas pozitīvu progresu, varam piedāvāt ceļotājiem nokļūt Zviedrijā no Igaunijas jau no jūlija," komentē Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā un Tallinā pagājušajā darba nedēļā bija novērojams degvielas cenu kritums, savukārt Rīgā tās nav mainījušās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā. Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā. Rīgā šajā nedēļā «Circle K» uzpildes stacijās degvielas cenas bija stabilas, un, tāpat kā iepriekšējā piektdienā, litrs 95.markas benzīna maksāja 1,314 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,224 eiro.

Savukārt Viļņā 95.markas benzīna cena samazinājās par 0,6% un bija 1,177 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena šonedēļ kritās par 1,6% - līdz 1,077 eiro par litru. Vienlaikus Tallinā «Circle K» uzpildes stacijās degvielas 95.markas benzīna cena šonedēļ saruka par 0,3% un piektdien bija 1,363 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā un Tallinā pagājušajā darba nedēļā bija vērojams degvielas cenu kāpums, savukārt Rīgā tās nav piedzīvojušas svārstības. Dārgākais benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, sekoja Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā.

Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā. Rīgā degvielas cenas bijušas stabilas jau ceturto nedēļu pēc kārtas, un arī šo piektdien "Circle K" uzpildes stacijās litrs 95.markas benzīna maksāja 1,274 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,214 eiro. Viļņā 95.markas benzīna cena šonedēļ palielinājās par 2% līdz 1,169 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - par 0,9% līdz 1,095 eiro par litru atzīmei. Savukārt Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās benzīna cena pakāpās par 0,9% un šīs darba nedēļas beigās bija 1,329 eiro par litru. Vienlaikus dīzeļdegvielas cena pieauga par 1,6% - līdz 1,328 eiro par litru.

Autogāzes cena šonedēļ nemainījās tikai Tallinā, noturoties pie 0,629 eiro par litru atzīmes. Rīgā tā saruka par 3,5% un bija 0,545 eiro par litru, bet Viļņā palielinājās par 3,6% līdz 0,549 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā dzīvokļu vidējā cena decembrī bija 2170,2 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 12,1% vairāk nekā 2018.gada pēdējā mēnesī, liecina Igaunijas Zemes dienesta dati.

Salīdzinājumā ar novembri vidējā dzīvokļa cena Tallinā augusi par 5,3%. Mediānā dzīvokļa cena Tallinā pagājušajā mēnesī bija 2148,84 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2018.gada decembrī un par 9,4% vairāk nekā pērn novembrī.

Decembrī Tallinā noslēgti 770 dzīvokļu pārdošanas darījumi 101,6 miljonu eiro vērtībā. 2018.gada decembrī Tallinā tika noslēgti 759 dzīvokļu pārdošanas darījumi 88,6 miljonu eiro vērtībā. Igaunijā, neskaitot Tallinu, vidējā dzīvokļa cena decembrī bijusi 879,04 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 0,4% mazāka nekā šajā mēnesī 2018.gadā.

Salīdzinājumā ar novembri ārpus Tallinas esošu dzīvokļu cena Igaunijā augusi par 5,4%. Mediānā cena šādiem dzīvokļiem bijusi 697,28 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2018.gada decembrī un par 1,3% mazāk nekā pērn novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā tiks atcelta maksa par bērnudārzu, sākot no vienas ģimenes otrā bērna, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, trešdien paziņojusi pašvaldība.

Līdz šim vecāki Tallinā bija atbrīvoti no maksas par bērnudārzu, sākot no trešā bērna.

"Covid-19 pandēmija īpaši jūtami skārusi ģimenes, kurās aug bērni, - sevišķi tad, ja viņu ir vairāki," norādījis Igaunijas galvaspilsētas vicemērs Vadims Belobrovcevs. Viņš atgādinājis, ka ārkārtējās situācijas laikā pieņemtais lēmums uz laiku pilnībā atbrīvot vecākus no maksas par vietu bērnudārzā ataisnojies un ļāvis bērnudārzus apmeklēt arī bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.

"Tādēļ esam nolēmuši, ka turpmāk par bērnudārza apmeklēšanu Tallinā nebūs jāmaksā, sākot no otrā bērna ģimenē. Tas ļaus ģimenēm gadā ietaupīt maksu par vietu bērnudārzā vairāk nekā 800 eiro apmērā," viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesmīlības bizness mainās, jo ir daudz variantu, kur pārnakšņot

Anda Asere, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd piecu pārvaldīto viesnīcu portfeli Igaunijas kompānija Legendhotels tuvākajā laikā plāno papildināt ar vēl divām.

Divas no Legendhotels viesnīcām ir Igaunijā, viena – Latvijā un divas – Polijā, kur tapšanas stadijā ir vēl divas. Vaicāts, cik vēl viesnīcu vēlētos savā ķēdē, Legend H & S OÜ vadītājs Tarmo Sumbergs (Tarmo Sumberg) teic, ka nav izvirzījis skaitlisku mērķi. «Augam dinamiski, mums patīk tas, ko mēs darām. Iespēju ir daudz,» viņš uzskata. Uzņēmums apsver iespēju atvērt arī kādu viesnīcu ārpus Baltijas un Polijas.

Kopš 1991. gada

«Viesnīcu biznesā nonācu 1991. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Tolaik tirgus bija brīvs, ēkas bija sliktā stāvoklī. Pirmos gadus savā karjerā strādāju viesnīcā Olümpia Tallinā, mēs veidojām viesnīcu grupu Reval Hotel Group. Beigās mums bija četras viesnīcas Tallinā un plānojām attīstīties arī Latvijā un Lietuvā. Atradām partneri, lielu nekustamā īpašuma kompāniju Linstow, kas pārņēma viesnīcu Latvija Rīgā un viesnīcu Lithuania Viļņā, uzņēmums mums piedāvāja operacionālo partnerību, vēlāk nopirka Reval Hotel Group. Es biju rīkotājdirektors un pēdējais privātais kapitāldaļu īpašnieks kompānijā. Man darbs lielā grupā šķita diezgan garlaicīgs un pārāk lēns. Esmu uzņēmējs un vienmēr vēlos ātrus lēmumus, strauji virzīties uz priekšu. Kad aizgāju, paņēmu viena gada pauzi, iesaistījos darbā publiskajā sektorā, bet 2002. gadā sāku veidot jaunu viesnīcu kompāniju,» stāsta T. Sumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras noslēgušies ātrāk kā plānots

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada aprīļa beigās Rīgā bāzētā starptautiskā viesnīcu operatora Mogotel Hotel Group portfeli papildinājusi pieczvaigžņu dizaina viesnīca Tallinā – Savoy Boutique Hotel, informē Mogotel Hotel Group.

Viesnīcas Savoy ēka ir viena no vecākajām Tallinā un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopš ēkas uzcelšanas 1890.gadā tajā darbojušies dažādi uzņēmumi: modes ateljē, Igaunijas Nacionālās bankas galvenā filiāle, veikali un kafejnīca. Kopš 2006.gadā pilnībā restaurētajā jūgendstila ēkā atrodas leģendārā zīmola Savoy dizaina viesnīca. Viesnīcā ir 44 numuri, lobby bārs, divi restorāni, konferenču zāle.

"Savoy Boutique Hotel ir jau ceturtā viesnīca Igaunijā, kuru pārvalda mūsu uzņēmums. Mēs redzam, ka Tallina kļūst par arvien populārāku tūrisma​ galamērķi. Un tiek aktīvi strādāts, lai piesaistītu jaunus​ ceļotājus. Tā, maijā beigās Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti,​ kurā strādājošie restorāni tiks iekļauti visprestižākajā pasaules​ izziņu krājumā – Michelin ceļvedī," stāsta Mogotel Hotel Group​ īpašnieks Vadims Muhins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tallinā vidējā dzīvokļa cena novembrī sasniegusi 2057 eiro par kvadrātmetru

LETA--BNS, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā dzīvokļu vidējā cena novembrī bija 2057,32 eiro par kvadrātmetru, liecina Igaunijas Zemes dienesta dati.

Dienests atzina, ka pašlaik tehniski nav iespējams veikt datu salīdzinājumu ar iepriekšējo mēnesi vai šo pašu mēnesi pērn. Kad būs pieejams datu salīdzināšanas instruments, ir iespējami pielāgojumi publiskajos datos, norādīja zemes dienests.

Mediānā dzīvokļa cena Tallinā pagājušajā mēnesī bija 1957,75 eiro par kvadrātmetru.

Novembrī Tallinā noslēgti 757 dzīvokļu pārdošanas darījumi 90,1 miljona eiro vērtībā.

Ārpus Tallinas novembrī notika 942 dzīvokļu pārdošanas darījumi 48,9 miljonu eiro vērtībā.

Pirms gada tika vēstīts, ka Tallinā dzīvokļu vidējā cena 2018.gada novembrī bija 1811 eiro par kvadrātmetru, bet Igaunijas galvaspilsētā mēneša laikā noslēgti 813 dzīvokļu pārdošanas darījumi 83,6 miljonu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29. augustā ieiet Igaunijas tirgū ar e-komercijas risinājumu. Lai iepirkšanās būtu ērtāka, Tallinā atvērs arī preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Tiešsaistē IKEA piedāvās aptuveni 8000 dažādu mājokļa labiekārtošanas preču: mēbeles, interjera priekšmetus, galda piederumus un citas preces. Pircējiem būs iespēja iegādāties visas preces internetā vai arī apskatīt izvēlētās lietas preču pasūtīšanas un saņemšanas vietā un veikt pasūtījumu tur. Visus pirkumus būs iespējams pasūtīt uz mājām vai citu piegādes vietu, vai saņemt tos klātienē preču pasūtīšanas un saņemšanas vietā.

Aptuveni 200 preču, piemēram, spilveni, galda piederumi un citi nelieli priekšmeti, būs pieejamas tūlītējai saņemšanai. Uzreiz varēs iegādāties arī Zviedrijas pārtikas preču veikala produktus – saldumus, riekstus un citus gardumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dzīvokļu cenām augot straujāk nekā algām, pasliktinās mājokļu pieejamība

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 2019. gada 1. ceturksnī uzlabojās Viļņā, palika nemainīgs Tallinā, bet samazinājās Rīgā. Samazinājumu Rīgā noteica par algu kāpumu straujāks dzīvokļu cenu pieaugums, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.

Tas saistīts ar pakāpeniskām pārmaiņām, dzīvokļu darījumu struktūrā, kā arī aktivitāti ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu segmentā.

Šī gada 1. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 177,7. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1287 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2019. gada 1. ceturksnī bija par 77,7% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Gada laikā MPI samazinājās par 6,4 punktiem. MPI samazinājās dzīvokļu vidējās darījuma cenas kāpuma un neliela procentu likmju pieauguma rezultātā, ko nespēja kompensēt vidējās neto algas pieaugums. Pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks pieauga par divām nedēļām un bija divi gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas kopbraukšanas platforma «Bolt», kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu «Taxify», vasaras beigās Tallinā sāks piedāvāt pārtikas piegādes pakalpojumu, bet vēlāk to paredzēts sniegt arī Latvijā un Lietuvā.

«Mēs plānojam šīs vasaras beigās sākt pārtikas piegādes pakalpojumu. Vispirms to izmēģināsim Tallinā, tad citās Baltijas valstīs un Keiptaunā, Dienvidāfrikas Republikā,» ziņu aģentūrai BNS sacīja «Bolt» preses pārstāve Karina Kaze.

Lai izmantotu pakalpojumu, lietotājiem būs jālejupielādē jaunā «Bolt» pārtikas piegādes lietotne.

«Bolt» pašlaik darbojas vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Jūnijā kompānija sāka elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu Tallinā un Pērnavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus satricinājumu laikā pieaug

Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies.

Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā.

Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un ekspektācijas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

2021. gada perspektīvas dod pamatu investoru optimismam

Komentāri

Pievienot komentāru