Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu, uzskata Finanšu ministrija.

Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk kā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk kā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus.

Mikrouzņēmumu darbības formai ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nerunājot par zemo sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu darbiniekiem, tā rada riskus arī veselīgas uzņēmējdarbības vides un konkurences nodrošināšanai. Redzot straujo mikrouzņēmumu skaita pieaugumu, ir jāpieņem optimāli risinājumi esošo problēmu novēršanai, norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

„Grāmatvedības pamati - 1.līmenis”

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs ar 2013.gada 6.maiju uzsāk jauno mācību sezonu ar mācību programmu „Grāmatvedības pamati – 1.līmenis”

Mācību programma paredzēta grāmatvežiem, kuri uzsāk savu karjeru finanšu jomā un tiem nepieciešamas zināšanas, kā no pašiem uzskaites pamatiem nonākt līdz kompānijas gada pārskatam.

Divu mēnešu, mācoties nelielā grupā, programmas dalībnieki apgūs grāmatvedības pamatus un nodokļus kursā „Grāmatvedības pamati - 1.līmenis” Tā ir LZRA Izglītības centra darba specifika, ka tiek veidotas grupas ar nelielu dalībnieku skaitu, jo Izglītības centra mērķis ir nodrošināt augstu mācību kvalitāti.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un nebanku aizdevējs "Noviti Finance" ir parakstījuši portfeļgarantijas līgumu 47 miljonu eiro apmērā, tādējādi mikrouzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Polijā būs iespēja saņemt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, informē "Noviti Finance" pārstāvji.

EIF garantija tiek sniegta Eiropas Savienības programmas "InvestEU" ietvaros, un paredzams, ka kopā tiks parakstīti aptuveni 2640 mikrokredītu līgumu.

Mikrouzņēmumi ar ne vairāk kā 10 darbiniekiem un gada ieņēmumiem līdz diviem miljoniem eiro varēs saņemt aizdevumus līdz 50 000 eiro.

Uzņēmumiem netiks prasīts ieķīlāt nekādus aktīvus, un dažos gadījumos aizdevumi tiks piešķirti arī bez nodrošinājuma. Aizdevumi tiks piešķirti gan investīcijām, gan apgrozāmajam kapitālam.

EIF izpilddirektore Marjuta Falksteta norāda, ka jaunais līgums ar "Noviti Finance", ko atbalsta "InvestEU" programma, atbalstīs mikrouzņēmumus, kuriem ir grūtības saņemt tradicionālo aizdevumu un kuri saskaras ar dažādām finansiālām problēmām. Daļa aizdevumu tiks novirzīta arī Polijas tirgum, kur pašlaik mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu finansēšana nav nodrošināta pietiekami.

Uzņēmēji, kas nodarbina strādājošos uz pilnu slodzi, maksā labas algas un visus nodokļus, pārāk bieži neiztur zemākās cenas spiedienu publiskajos iepirkumos un tajos neuzvar

Šādu skarbo realitāti DB atklāj Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Turklāt uzvarētāji nav uzņēmēji, kas darbojas ēnu ekonomikā, bet gan tās aģentūras, kas atradušas legālu veidu, kā mazināt nodokļus, piemēram, strādājot kā mikrouzņēmumi, vai strādājot vispārējā režīmā, bet nodarbinot pāris darbiniekus uz dažām stundām dienā. B. Liepiņa uzskata, ka ir jārod tiesiski risinājumi, kā publiskajos iepirkumos atsijāt šādus pretendentus, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus uz pilnu slodzi un maksā darba tirgum adekvātas algas.

Tāpat B. Liepiņa teic, ka mikrouzņēmumi noteikti var darboties nozarē, sniedzot savus pakalpojumus privātajam sektoram, taču tiem nevajadzētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Citādi šobrīd sanāk, ka valsts iestādes strādā ar piegādātājiem, kas piedāvājuši zemāku cenu, nenomaksājot valstij paredzētos nodokļus. Savukārt no otras puses, tās pašas valsts iestādes, vēlas palielināt budžeta ieņēmumus par spīti tam, ka praksē rīkojas pretēji.

Latvijas IT uzņēmums Tilde sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) ir izveidojusi mikrouzņēmējiem trešo bezmaksas grāmatvedības datorprogrammu Tildes Jumis Mini.

Ar programmas palīdzību mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs pats varēs kontrolēt uzņēmuma finanšu rādītājus, veikt realizācijas, piegādes, skaidras naudas darījumu, avansa norēķinu uzskaiti un visu darba samaksas veidu uzskaiti, noliktavas uzskaites funkcijas nodrošina precīzu informāciju par noliktavas atlikumu un pasūtīto preču daudzumu, DB norāda EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Programma ir lejupielādējama un lietojama bez maksas Tilde mājas lapā.

Bezmaksas grāmatvedības datorprogrammu izstrāde bija viens no Mikrouzņēmumu atbalsta programmā iekļautajiem uzdevumiem. 2010.gada nogalē tika izstrādāta pirmā bezmaksas grāmatvedības programma mikrouzņēmumiem HansaWorld Latvia, šogad janvārī – otrā – Andi M datorprogramma 1C:Mikrouzņēmums 8. DB jau rakstīja, ka daudzi mikrouzņēmumi izmantoja iespēju un lejupielādēja bezmaksas grāmatvedības programmatūras.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Pērnā gada beigās 94% no Latvijas uzņēmumiem bija mikro un mazie uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotie dati.

Rīgā un Pierīgas reģionā atrodas 67% no visiem Latvijas mazajiem uzņēmumiem un 71% - no mikrouzņēmumiem.

Kā skaidro Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, mikrouzņēmumu skaits reģionos pieaug, turklāt pērn salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājies arī mikrouzņēmumu apgrozījums, tomēr vēl aizvien tas nesasniedz 2007.gada līmeni.

Savukārt mazie uzņēmumi visā Latvijā parāda izaugsmes tendenci - pērn apgrozījums palielinājies, pārsniedzot 2007.gada līmeni, bet vislielākā peļņa bijusi Rīgas un Pierīgas reģionā – 10,5 tūkstoši latu apmērā.

Savukārt mikrouzņēmumi Rīgas un Pierīgas reģionā pērn strādājuši ar zaudējumiem – vidējais zaudējumu apmērs bija 100 lati, bet citos reģionos – ar peļņu. Lielākā peļņa bijusi Vidzemes reģiona uzņēmumiem – 19 lati.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu, informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām.

Šis jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus Altum nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Altum galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

«Ar ES finansējuma palīdzību Altum uzlabos piekļuvi finansējumam aptuveni 600 mikrouzņēmumiem Latvijā, daudzi no tiem saskaras ar grūtībām saņemt kredītus no tradicionālajiem banku avotiem. Šis jaunais EaSI garantijas līgums nodrošinās iespēju mikrouzņēmumiem saņemt aizdevumus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Tas kārtējo reizi norāda uz to, ka Eiropas Komisija ar EaSI programmas atbalstu ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū,» stāsta Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

Mikro un mazie uzņēmumi Latvijā visbiežāk darbojas tādās jomās kā tirdzniecība, pakalpojumi, kā arī nekustamie īpašumi, vēsta Lursoft.

«Ņemot vērā, ka mikro un mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no Latvijas kopējo uzņēmumu skaita (94%), ir tikai likumsakarīgi, ka arī populārākā darbības nozare šo uzņēmumu vidū ir tāda pati, kā Latvijā populārākā komercdarbības joma kopumā,» secina Lursoft.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savu pamatdarbību saista ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus).

Ievērojami mazāk uzņēmumu, proti, 6,72% apvieno TOP5 otra populārākā darbības joma – operācijas ar nekustamo īpašumu. Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami arī grāmatvedības

«Vai vēlamies, lai ēnu ekonomikai atkarotie 240 miljoni latu gadā tajā atgriežas?» komentējot deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu samazināt mikrouzņēmumu maksimāli pieļaujamā apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 70 tūkst. latu līdz 40 tūkst. latu gadā un mikrouzņēmuma nodokļa likmi paaugstināt no pašreizējiem 9% līdz 15 % no apgrozījuma, atzina Latvijas Tirdzniecība un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsvēra, ka LTRK kategoriski iebilst pret E. Siliņas priekšlikumiem.

«LTRK iespējamo mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu uzskata par esošu klajā pretrunā Finanšu ministrijas un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju noslēgtajai vienošanās par Nodokļu politikas stratēģiju 2011. - 2014. gadam. Šāds solis būtu izteikti negatīvs signāls Latvijas mazajai uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, turklāt sekmētu ēnu ekonomikas sektoru pametušos uzņēmējus tajā atgriezties,» teica J. Endziņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmēji pilnībā atbalsta Nacionālās apvienības deputāta Romāna Naudiņa priekšlikumus mikrobiznesa sekmēšanai - mikrouzņēmuma apgrozījuma slieksni paaugstināt līdz 100 tūkst. latu gadā un palielināt mikrouzņēmumos nodarbināto skaitu, likumā nosakot, ka mikrouzņēmumi drīkst nodarbināt desmit, nevis vien piecus cilvēkus, kā tas ir patlaban. J. Endziņš norādīja, ka šāds darbinieku skaits atbilst Eiropas Savienības nostājai par mikrouzņēmumiem.

Teju 20% uzņēmumu šogad plāno līzingā iegādāties tehniku, iekārtas vai transportlīdzekļus, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Izmantojot līzingu, uzņēmēji izvēlas tehniku ilgtermiņa lietošanai, lai nodrošinātu ražošanas jaudu un konkurētspējas pieaugumu, novērojusi SIA Citadele līzings un faktorings. Pētījums liecina, ka 65,2% uzņēmumu izmantotu finanšu līzingu, bet 24,1% - operatīvo līzingu. Pārsvarā finanšu līzingā tiek iegādātas ražošanas iekārtas, kā arī lauksaimniecības un meža tehnika.

Visbiežāk izmantot līzingu plāno lielie uzņēmumi – 41% uzņēmumu ar apgrozījumu virs viena miljona latu, kā arī 35% to uzņēmumu, kas nodarbina virs 250 cilvēkiem. Vispiesardzīgāk uz līzinga pakalpojuma izmantošanu raugās mikrouzņēmumi, kuros strādā līdz deviņiem darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar mazāko apgrozījumu - līdz 25 tūkstošiem latu, attiecīgi – 14% un 7%.

Digitālo risinājumu ieviešanā Latvijas uzņēmumi ir tikuši pāri lētākā piedāvājuma meklējumu periodam un tagad par galveno kritēriju izvirza programmas atbilstību biznesa vajadzībām.

Turklāt tā rīkojas ne vien lielie un vidējie, bet arī mikrouzņēmumi, liecina tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas rezultāti.

Izvēloties grāmatvedības programmu, tās funkcionalitāti par prioritāti atzinuši 72% no aptaujātajiem 305 Latvijas uzņēmumiem. Digitālā risinājuma spēju izpildīt specifiskas biznesa vajadzības visaugstāk novērtē vidēja izmēra uzņēmumi, kas nodarbina no 10 līdz 199 darbiniekiem. Šajā grupā funkcionalitāti par svarīgāko kritēriju uzskata 79% respondentu. Tomēr īpaši izceļams fakts, ka arī mikrouzņēmumi, kuros strādājošo skaits nepārsniedz 9 cilvēkus, aizvien vairāk novērtē programmu iespējas. Jau 67% aptaujāto šajā grupā grāmatvedības programmu izvēlas pēc tās spējām.

Gada laikā kopš mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanas kā mikrouzņēmuma maksātāji ir reģistrējušies vairāk nekā 13,3 tūkst. uzņēmēju, liecina Labklājības ministrijas apkopotā informācija.

Tādējādi kā mikrouzņēmuma maksātāji, kas izvēlējušies maksāt 9 % lielo mikrouzņēmuma nodokli, ir reģistrējušies aptuveni 37 % jauno uzņēmumu.

Mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumi 2011.gada 1.pusgadā sasnieguši 2,56 milj. latu.

Tomēr Labklājības ministrija konstatējusi, ka mikrouzņēmumi tiek izmantoti, lai optimizētu nodokļu, tostarp sociālā nodokļa maksājumus.

Proti, ierēdņi lēš, ka mikrouzņēmumos nodarbinātajiem socnodokļa objekts ir aptuveni 30 % no faktiskajiem ienākumiem, norādīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vadītāja Jana Muižniece.

Lai novērstu situāciju, ka mikrouzņēmumi tiek izmantoti, lai samazinātu budžetā maksājamos nodokļus, Finanšu ministrija tuvāko divu mēnešu laikā nāks klajā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kas mazinās iespējas nodokļu optimizācijas nolūkā noformēt komercsabiedrību darbiniekus par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas it kā sniedz pakalpojumus savam kādreizējam darba devējam.

Pirms deviņiem mēnešiem šīs Saeimas deputāti ar skaļām runām atvēra Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, taču acīmredzot bija par kūtriem, lai nepieciešamos likuma grozījumus arī pieņemtu.

Minētajos likuma grozījumos runa bija par visnotaļ atbalstāmu ideju – mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro gadā un kam nav vairāk par pieciem darbiniekiem, ļaut arī turpmāk maksāt 9% lielu nodokļu likmi. Attiecīgi mazliet lielākiem mikrouzņēmumiem tika piedāvāts piemērot 10% un 11% mikronodokļa likmi. Taču 100 gudrās galvas Jēkaba ielā izrādījās tikai naskas runātājas tajā brīdī, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likums bija jāatver un kad ne viens vien tautas kalps iedomājās ar krāšņām atbalsta runām diferencētajam mikronodoklim krājam plusiņus pie saviem vēlētājiem. Sekojošos deviņos mēnešos Saeimas deputāti par šo ideju vairs nelikās ne zinis, kas nozīmē vien to, ka no nākamā gada mikronodokļa likme visiem šī nodokļa maksātājiem būs 11%, lai pēc tam pakāpeniski pieaugtu līdz 15%, tādējādi pilnībā degradējot šīs uzņēmējdarbības formas ideju, proti, pie tik augstas nodokļu likmes dibināt mikrouzņēmumu vairs nebūs nekādas jēgas. Jāpiebilst, ka ne jau Mikrouzņēmuma nodokļa likums ir vienīgais, kas šajā parlamenta sasaukumā pazuda Saeimas «melnajā caurumā». Līdzīgi gāja, piemēram, arī ar prioritāro nozaru saraksta paplašināšanu un Maksātnespējas likuma grozījumiem.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar SIA VGP izveidojusi vēl vienu bezmaksas grāmatvedības datorprogrammu mikrouzņēmējiem - mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas lieto vienkāršā ieraksta uzskaiti.

Vienkāršā ieraksta grāmatvedības datorprogrammā vadipats.lv iekļauti sistemātiskie reģistri atbilstoši normatīvo aktu prasībām.Ar programmas palīdzību mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs pats varēs veikt tiešsaistes uzskaiti, kontrolēt uzņēmuma darbību, veikt naudas, ieņēmumu un izdevumu uzskaiti.

Programma ļauj uzņēmējiem veikt saimnieciskās darbības finanšu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, kurā iekļauti sistemātiskie reģistri atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kuri nodrošina saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla sagatavošanu, iespēju no bezmaksas grāmatvedības datorprogrammā reģistrētās informācijas izveidot mikrouzņēmuma nodokļa ceturkšņa deklarācijas, kā arī, ja komersants ir ar PVN apliekamā persona, sagatavot deklarācijas par PVN.

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Lai atvieglotu grāmatvedības kārtošanu mikrouzņēmējiem, SIA HansaWorld Latvia, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidojusi bezmaksas, sākuma līmeņa grāmatvedības programmu.

Skaidrojumu par programmas HansaWorld Books funkcijām un lietošanas iespējām iespējams gūt īpaši izveidotā interneta lapā http://books.hansaworld.lv/, kur bez maksas lejupielādējama arī pati programma.

«Nav noslēpums, ka daudzus potenciālos uzņēmējus no biznesa uzsākšanas attur šaubas vai tie spēs orientēties grāmatvedības niansēs un sakārtot visus dokumentus atbilstoši valsts likumdošanas prasībām. Tāpēc esam radījuši lietošanā īpaši ērtu programmu, kuru, uzņēmumam augot, būs ļoti vienkārši paplašināt,» norāda HansaWorld Latvia valdes loceklis Edmunds Sprūdžs. HansaWorld Books priekšrocība ir tā, ka to iespējams lietot gan uz datoriem, kuros izmantota Microsoft Windows, gan arī uz Apple MacOS operētājsistēmas, kas Latvijā kļūst arvien izplatītāka. Svarīgi, ka bez maksas būs arī programmas jauninājumi un klientu atbalsts pirmos 12 mēnešus.

Jauno uzņēmēju atbalsta programmas Atspēriens 50,7 tūkstošu Ls finansējumu paredzēts piešķirt astoņiem biznesa plānu autoriem.

Jaunākajā grantu programmā Atspēriens atbalstītas šādas biznesa idejas:

1. Mēbeļu iepakošanas stūrīšu izciršanas automātiskā iekārta (Vadims Šakels). Piešķirtais finansējums tiks izlietots iekārtu iegādei, mājaslapas izstrādei, grāmatvedības pakalpojumiem, iekārtas prototipa izgatavošanai dabā.

2. Makšķernieku ekipējuma glabāšanas un transportēšanas ekipējuma ražošana (Sanita Grigorjeva). Grantu progrmmas piešķirtais finansējums paredzēts iekārtu, darbagalda un programmatūras iegādei, mājaslapas izstrādei un grāmatvedības pakalpojumiem.

3. Dizaina produktu izstrāde sadarbībā ar SIA PAA un radošo kvartālu Tabakas fabrika (Liene Kuplā), un finansiālais atbalsts tiks novirzīts grāmatvedības un juridiskajiem pakalpojumiem, mājaslapas izstrādei un tehnisko prototipu izveidei dabā.

Bezmaksas grāmatvedības programmu HansaWorld Books Mikrouzņēmējiem jau nepilnas dienas laikā kopš uzsākta tās izplatīšana, lejupielādējuši vairāk kā 100 uzņēmēji, informē HansaWorld Latvia valdes loceklis Edmunds Sprūdžs.

Jau vēstīts, ka lai atvieglotu grāmatvedības kārtošanu mikrouzņēmējiem, izveidota bezmaksas, sākuma līmeņa grāmatvedības programma, kur bez maksas no 25.novembra to iespējams lejuplādēt http://books.hansaworld.lv/.

To iespējams lietot gan uz datoriem, kuros izmantota Microsoft Windows, gan arī uz Apple MacOS operētājsistēmas. Bez maksas būs arī programmas jauninājumi un klientu atbalsts pirmos 12 mēnešus.

Ar šis programmas palīdzību mikrouzņēmuma vadītājs var kontrolēt uzņēmuma finanšu rādītājus, veikt realizācijas, piegādes, skaidras naudas darījumu un avansa norēķinu uzskaiti. Tāpat programma atbalsta visu darba samaksas veidu uzskaiti, bet noliktavas uzskaites funkcijas nodrošina precīzu informāciju par noliktavas atlikumu un pasūtīto preču daudzumu.

Jau no šodienas mikrouzņēmumi, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi var saņemt atbalstu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai un ārējo tirgu apgūšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz 2023. gada beigām programmas kopējā finansējuma 36,2 miljonu eiro ietvaros atbalstu varēsim sniegt aptuveni 1100 uzņēmumiem, norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Kā informējusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, no šā gada 15. marta tiek uzsākta uzņēmēju iesniegumu pieņemšana starptautiskās konkurētspējas veicināšanas pasākumu īstenošanai. Papildus norādām, ka tuvāko nedēļu laikā tiks uzsākta arī atbalsta sniegšana tūrisma nozares uzņēmumiem to konkurētspējas celšanai.

«Ministrija pauž gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, tās atbildīgo darbinieku profesionalitāti un izpratni gan par atbalsta programmas nozīmīgumu uzņēmējiem, gan projektu atlases nolikuma izstrādes termiņiem. Mūsu kopējs uzdevums ir nodrošināt pēc iespējas ātrāku atbalsta sniegšanas uzsākšanu komersantiem,» turpina R.Aleksejenko.

Vienkāršotais pievienotās vērtības režīms mikrouzņēmumiem Latvijā netiks ieviests, jo to skaits, kam tas būtu aktuāli esot tikai nepilni 9000.

Tā pēc Finanšu ministrijas sagatavotā ziņojuma noklausīšanās un ieteikuma nolēma valdība. Proti, mikrouzņēmumi, kam gada neto apgrozījums nepārsniedz 35 000 Ls, jau pašlaik var nereģistrēties kā PVN maksātājs PVN maksātāju reģistrā un arī nemaksāt PVN. Tādējādi aktuāls jautājums būtu tikai tiem mikrouzņēmumiem, kuru gada neto apgrozījums ir robežas starp 35 000 un 70 000 Ls. Finanšu ministrija savā ziņojumā norāda, ka Latvijā 2010.gadā bija 8977 šādu ar PVN apliekamo personu, kas sastāda tikai 10 % no visa ar PVN apliekamo personu skaita.

«Vienotā PVN likmes ieviešana nozīmētu, ka mazajiem uzņēmumiem tiek vienkāršota atskaitāmā un maksājamā PVN uzskaite, jo valsts budžetā maksājamais PVN tiek aprēķināts, piemērojot uzņēmuma kopējam taksācijas perioda apgrozījumam noteiktu procentu likmi, kas parasti ir zemāka par valstī noteikto standartlikmi, jo, nosakot vienoto PVN likmi, tiek ņemta vērā atskaitāmā priekšnodokļa daļa. Līdz ar to šiem tā sauktajiem mazajiem uzņēmumiem zūd tiesības atskaitīt priekšnodokli, » skaidro SIA Finanšu akadēmija valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante Daiga Zēna – Zēmane.

Mikrouzņēmumu režīms – tā ir likumdošana, kas atvieglo dzīvi veselai nodokļu optimizētāju armijai, portālam rus.db.lv norāda AS SAF Tehnika vadītājs Normunds Bergs.

«Nemaksāt nodokļus, tostarp, sociālās iemaksas, tas ir kauns,» viņš saka.

«Kāpēc, pēc Jūsu domām, Latvijā ir vismaz divdesmit profesiju, kuras strādā pelēkajā zonā?» jautā uzņēmējs. «Tādēļ, ka viņi tā vēlas, un kāda daļa ir pieradusi tā darīt. Un citi, kas strādā konkrētajā jomā, pat tie, kuri gribētu maksāt nodokļus, viņi nespēj ar šiem uzņēmējiem konkurēt, jo kaimiņš piedāvā zemāku cenu. Tādēļ arī parādās veselas nozares un cilvēki, kuri strādā ekonomikas pelēkajā zonā, un kļūst aizvien dusmīgāki uz valdību. Vienā brīdī tas novedīs pie logu sišanas vai demonstrācijām – sociālā revolūcija šajā plānā ir neizbēgama.»

Šogad pirmo reizi Latvijas uzņēmēji var piedalīties konkursā Starptautiskā Kvalitātes inovāciju balva 2012, un uzņēmumi vēl divas nedēļas var pieteikt savu dalību.

Šī konkursa mērķis ir palielināt inovāciju skaitu, paplašināt inovāciju spektru, paaugstināt inovāciju kvalitāti un padarīt inovācijas plašāk zināmas sabiedrībai Latvijā un pasaulē, norādīts ekonomikas ministrijas (EM) paziņojumā.

Konkursā savu dalību var pieteikt uzņēmumi un privātpersonas, kas domā par attīstību, ir orientēti uz klientu un viņu vēlmju izzināšanu un ieviešanu praksē, uzņēmumi, kas praksē ieviesuši jauninājumus pašu un kolēģu darba uzlabošanai, padarījuši uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem, ieviesuši jauninājumus, kas palīdzējuši taupīt resursus, kā arī uzlabot kāda procesa darbību, kā arī var «lepoties ar labām idejām, kas tiek pārbaudītas un ieviestas praksē», informē ministrijas pārstāvji.