Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar nozares organizācijām un, balstoties uz biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība", VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un Latvijas Būvniecības padomes viedokli un pieredzi, ir izstrādājusi Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, informē EM.

Vadlīnijas pamatā ir izstrādātas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, taču līdzīgus principus pasūtītājs var piemērot arī citiem publiskajiem būvniecības pakalpojumu līgumiem.

Indeksācijas mērķis ir pārvaldīt un mazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus būvniecības nozarē. Līguma cenas indeksācija ir efektīvs instruments riska, kas ir saistīts ar darba spēka izmaksu un resursu cenu fluktuācijām, pārvaldībai būvdarbu līgumos. Regulējuma par būvdarbu līgumu cenas indeksāciju iekļaušana būvdarbu līgumos ļaus līgumslēdzējpusēm elastīgi pielāgoties būvdarbu tirgus svārstībām.

Vadlīnijās raksturoti cenu indeksi, kurus var izmantot būvdarbu izmaksu indeksācijai, sniedzot skaidrojumu par indeksiem un izmantošanas iespējām. Vadlīnijās sniegti arī ieteikumi būvdarbu izmaksu indeksēšanai, norādot galvenos indeksēšanas principus būvdarbu īstenošanas gaitā un sasaistot tos ar izmantojamiem indeksiem, to izmaiņu izvērtēšanu un attiecināšanu uz izmaksu vērtības izmaiņām.

EM norāda, ka būtiski ņemt vērā, ka visām būvniecības iecerēm ne vienmēr derēs viens indeksācijas modelis. Tas var atšķirties atkarībā no būvniecības ieceres specifikas, piemēram, būves veida (ēkas, ceļi vai infrastruktūras būve), būvdarbu izpildes ilguma, finansēšanas nosacījumiem un citiem aspektiem. Līdz ar to katra publiskā pasūtītāja atbildība ir izvērtēt Vadlīnijās norādītos indeksācijas kritērijus un būvdarbu līgumā iekļaut katrai būvniecības iecerei visatbilstošākos.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu" (21-TA-110), kurā plānots noteikt pienākumu publiskajā būvdarbu līgumā iekļaut noteikumus par cenu indeksāciju, bet nenoteiks indeksācijas noteikumus. Konkrēts indeksācijas modelis būs jānosaka pasūtītājam, ņemot vērā konkrētās būvniecības ieceres raksturojumu, ar ieceres īstenošanu saistītos riskus, kā arī pasūtītāja vēlamo modeli sadārdzinājuma riska pārvaldīšanā. Savukārt Vadlīnijas satur ieteikumus būvdarbu līguma cenas indeksācijas modeļiem, ieskicē faktorus, kas būtu vērtējami, izvēloties konkrēto indeksācijas modeli.

Pienākums iekļaut publiskajos būvdarbu līgumos cenas indeksācijas noteikumus iestāsies tad, kad stāsies spēkā šie MK noteikumi. Taču, ņemot vērā Krievijas agresijas Ukrainā izraisītos globālās ekonomikas satricinājumus, Ekonomikas ministrija iesaka jau tagad iekļaut līguma cenas indeksācijas noteikumus no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos.

EM vērš uzmanību, ka vadlīnijās paredzētā līgumcenas indeksācija ir piemērojama tikai attiecībā uz no jauna slēdzamajiem publiskajiem būvdarbu līgumiem. Lai risinātu Krievijas agresijas Ukrainā radītos traucējumus noslēgtajos publiskajos būvdarbu līgumos, Iepirkumu uzraudzības birojs ir publicējis skaidrojumu par grozījumu pieļaujamību un veikšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Pārbūvēta Ģenerāļa Radziņa krastmalas viena puse, darbi turpināsies otrā pusē

Db.lv, 16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu.

Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse. Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbi tiks uzsākti otrā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Valmieras drāmas teātra rekonstrukcijai pieteikušies četri būvniecības uzņēmumi

Db.lv, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā būvniecības uzņēmumiem atlikušo būvdarbu veikšanai, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieteikušies četri dalībnieki, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus iesnieguši būvniecības uzņēmumi SIA “AIMASA”, PS “P un S būvniecība”, SIA “Velve” un SIA “Pillar Contractor”. Piedāvātās līgumcenas – sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro (bez PVN). Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 14 mēneši no līguma parakstīšanas dienas.

“Esam spēruši vēl vienu soli tuvāk tam, lai jau 2024.gada pirmajā pusē Valmieras drāmas teātra kolektīvs varētu atgriezties sakārtotā un energoefektīvā mājvietā. Iepirkumā iesniegtie piedāvājumi apliecina, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību “SBSC” bija pareizs lēmums. Cenu pieaugums būvniecības nozarē ir mazāks, nekā pērn to prognozēja iepriekšējais būvnieks, pieprasot papildu finanšu līdzekļus. Jau šodien sāksim iesniegto pieteikumu izvērtēšanu, lai būvdarbi objektā norisinātos bez liekām pauzēm,” uzsver Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Dailes teātra priekšlaukuma attīstības iepirkuma uzvarētājs, SIA “Kvinta BCL”, līdz šim nav VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iesniedzis apdrošināšanas polises, līdz ar to kapitālsabiedrība ir devusi termiņa pagarinājumu līdz gada beigām, lai pavasarī varētu uzsākt praktiskos teritorijas atjaunošanas darbus,” norāda VNĪ nkustamo īpašumu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

2021. gada oktobrī VNĪ noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” par Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbu veikšanu, tomēr būvnieks SIA “Kvinta BCL” nav iesniedzis prasītās apdrošināšanas polises, tādēļ Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbus uzsāks pavasarī, pēc tehnoloģiskā pārtraukuma.

Dailes teātra skvēru par 1,5 miljoniem eiro labiekārtos Kvinta BCL 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumā Dailes teātra teritorijas attīstībai par uzvarētāju...

Projekta īstenošanas termiņš netiks pagarināts, jo šobrīd ir tehnoloģiskais pārtraukums sakarā ar ziemas sezonu un aktīvi būvdarbi šajā laikā notikt nevar. Skvēra labiekārtošanas darbus pabeigs 2022.gada rudenī.

Kopš 2021.gada sākuma kapitālsabiedrība būvuzņēmējiem izvirzījusi stingrākas prasības apdrošināšanas polisēm – tām jābūt ar lielāku segumu, kas pasūtītāju pasargā no potenciālajiem zaudējumiem un mazina risku valstij termiņu neievērošanas vai līguma nosacījumu neievērošanas gadījumos. Ja būvuzņēmējs neiesniegs polises plānotajā termiņā, VNĪ izsludinās jaunu iepirkumu teritorijas atjaunošanas darbu veikšanai, lai būvdarbi sāktos iespējami ātri.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ. Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" un valsts budžeta finansējuma (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).

VNĪ ir noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” arī par Rīgas pašvaldībai piederošā Latviešu strēlnieku laukuma daļas atjaunošanu. Šobrīd jau sekmīgi norisinās 1. posma būvdarbi, kas noslēgsies 2022. gada sākumā.

Vienlaikus VNĪ no LOM kompleksa atjaunošanai piesaistītā finansējuma radusi iespēju divu bruģēto laukumu seguma atjaunošanai un apgaismošanai ap 1400 m2 apjomā Daugavas pusē, ko plānots paveikt līdz 2022. gada rudenim (2. posms). Savukārt laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā (3. posms).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā sākusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība, informēja pašvaldībā.

Projektā paredzēts pārbūvēt Linarda Laicena ielu, paralēli vecā dzelzceļa uzbēruma posmam no Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa uzbēruma līdz valsts vietējam autoceļam V185.

Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim. Nosacījumi paredz īsu būvniecības termiņu, tādēļ būvdarbi norisināsies arī ziemas periodā, vienlaikus vairākos ielu posmos.

Jau pašlaik notiek sagatavošanās būvniecībai - krūmu izciršana, zīmju uzstādīšana un citi darbi. No 12.decembra sāksies būvdarbi Laicena ielas posmā no Rūpniecības ielai līdz vecā dzelzceļa uzbērumam un Cēsu ielā posmā no Kauguru ielas līdz pilsētas robežai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 126 miljoniem eiro topošā Liepājas cietuma būvdarbi apsteidz plānoto grafiku

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai Valmieras drāmas teātra (VDT) būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Aimasa" piedāvājums ar piedāvāto līgumcenu 8 162 914,38 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Patlaban jau ir izbūvētas VDT jaunās "black box" zāles metāla konstrukcijas, un ēka pamazām iegūst jauno veidolu. Neatliekamie būvdarbi un ēkas nesošo konstrukciju izbūve, ko patlaban veic "Aimasa", tuvojas noslēgumam, un šie darbi būs izpildīti līgumā paredzētajā apjomā. Tas apliecinot, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību "SBSC" bija pareizs lēmums.

Atlikušie būvdarbi līdz objekta nodošanai ekspluatācijā "Aimasa" būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Līgums ar būvuzņēmumu tiks noslēgts tuvāko nedēļu laikā.

Atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai piedāvājumus bija iesnieguši četri būvniecības uzņēmumi - "Aimasa", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", SIA "Velve" un SIA "Pillar Contractor". Piedāvātās līgumcenas bija sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru

Db.lv, 11.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru, informē pašvaldībā.

PAS "Daugavpils satiksme" īsteno četrus nozīmīgus projektus, kuru gaitā līdz 2023.gada beigām vairākos posmos tiks pārbūvētas esošās un izbūvēta jauna tramvaju līnija, kā arī nomainītas komunikācijas un labiekārtota sliežu ceļiem piegulošā teritorija.

Kopējās projektu izmaksas sastāda vairāk kā 30 miljonus eiro, kas uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir vērienīgākais finansiālais ieguldījums tramvaju infrastruktūras attīstībā.

Apmēram 11,2 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunajā Vaiņodes ielas tramvaju līnijas projektā. Būvdarbi tiek veikti 1,9 kilometru garumā. Šī projekta ietvaros paredzēts savienot 1. un 3. tramvaju maršruta galapunktus, izbūvējot jaunu tramvaju līniju Vaiņodes ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve sasniegusi jumta augstāko punktu, ko simbolizē tur novietotais spāru vainags.

Šobrīd aktīvi turpinās jumta seguma izbūves darbi. Pie labvēlīgiem būvniecības apstākļiem teātris pilnībā būs zem jumta gadu mijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Neraugoties uz pandēmijas apstākļiem un to radītajiem ierobežojumiem, JRT būvniecības darbi virzās uz priekšu – šobrīd pilnībā izbūvētas visu trīs zāļu – lielās skatītāju zāles un divu jauno “black-box" zāļu būvkonstrukcijas. Teātra jaunajai ieejas zonai pagalmā, kā arī administratīvajai ēkai veikta augstākā stāva izbūve.

Būvlaukumā vienlaikus darbs notiek dažādās zonās. Turpinās mēģinājumu zāļu konstrukciju izbūves un betonēšanas darbi pagalma zonā, Patlaban uzsākti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi, restaurēto vēsturisko logu bloku montāža, piekārto fasāžu izbūve jaunajam apjomam kompleksa pagalmā, kā arī inženiertīklu un starpsienu izbūve ēkas daļās, kur to pieļauj tehnoloģiskais process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) atgādina, ka tiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, tā ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim vai savlaicīgi jāpagarina būvatļauja.

“Šobrīd Rīgā ir ap 6000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā. Aicinām tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru īpašumos ir ilgstoši nepabeigts būvniecības process, pievērst uzmanību būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas termiņam un savlaicīgi veikt būves nodošanu ekspluatācijā vai pagarināt termiņu. Lai arī pārsniedzot maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, var tikt piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, šobrīd tas netiks darīts, taču aicinām īpašniekus nevilcināties ar formalitāšu kārtošanu,” uzsver RD PAD direktora vietnieks būvniecības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Ja būvdarbi ir uzsākti un tos nepieciešams turpināt pēc tam, kad beidzies būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vai būvatļaujā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, to var pagarināt uz būvniecības ierosinātāja prasīto laiku. Lai to paveiktu, rīdziniekiem jāvēršas RD PAD ar iesniegumu, kurā norādīts, uz cik ilgu laiku vēlas pagarināt būvatļauju. Iesniegumam jāpievieno aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, izbūvētā būvapjoma izpildmērījumu plāns un izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns, kā arī būvdarbu veicēja apdrošināšanas polise, kas noslēgta uz iesniegumā norādīto laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkas pārbūves energoefektivitātes darbi iegājuši noslēguma fāzē. Nupat pabeigta kupola konstrukcijas CLT paneļu (septiņās kārtās krusteniski līmētas 250 milimetrus biezas koksnes) montāža, līdz ar to cirka kupols ir pārsegts, būtiskākā rekonstrukcijas daļa ir paveikta un ēkas augstākajā punktā tiek kārts spāru svētku vainags.

Spāru svētki ir sena būvniecības tradīcija, kas simboliski iezīmē brīdi, kad būve ir sasniegusi augstāko punktu – jumta nesošā konstrukcija un lielākie būvdarbi ir pabeigti.

Kopš rekonstrukcijas sākuma izbūvētas galvenās nesošās konstrukcijas ar jaunu pamatu plātni, uz kuras caur kolonām ir uzbalstīts dzelzsbetona rīģelis un uz kura ir uzmontēts kupols. Šobrīd tiek veikti visu veidu inženierkomunikāciju izbūves darbi, kā arī ir uzsākti jumta izbūves un apdares darbi.

Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula ir gandarīta par paveikto: “Pieredzēt šo brīdi, kad cirka ēku atkal pārsedz kupols, ir ārkārtīgi aizkustinoši – šis ir ne tikai fizisks, bet arī simboliskis jumts, kas cirka nozarei sniedz drošību un vietu, kur attīstīties. Vēlos pateikties ikvienam, kas savu roku pielicis cirka atjaunošanas darbos – lai arī varbūt izskatās, ka šeit vienkārši top ēka, taču patiesībā tiek būvēta cirka nozares nākotne.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija nogalē ir pabeigti pērnā gada vasarā sāktie būvdarbi gājēju un velosipēdu ceļa atjaunošanai un pārbūvei 4,6 kilometru garā posmā no Jaunķemeru pludmales līdz Ķemeru kultūrvēsturiskajam parkam – Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei Ķemeros.

Posmā no Jaunķemeru rotācijas apļa līdz tiltam pār Vecsloceni ir izbūvēts nodalīts gājēju un velosipēdu ceļš 3,2 metru platumā, kā arī izbūvēti seši jauni apgaismojuma balsti. Savukārt posmā no tilta pār Vecsloceni līdz Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei izbūvēts kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš 2,5 metru platumā.

Gājēju un velosipēdu ceļu posmā ir pārbūvētas četras sabiedriskā transporta pieturvietas, nodrošinot vides piekļūstamības prasību izpili, uzstādītas barjeras gājēju drošībai un jaunas ceļa zīmes satiksmes drošības uzlabošanai.

Papildus gājēju un velo ceļa izbūvei Jaunķemeru ceļa galā, pirms izejas uz pludmali, ir ierīkots laukums ar asfaltbetona segumu, nodrošinot iespēju gājējiem un velosipēdistiem ērtāk nokļūt līdz pludmalei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa projektā būvdarbi turpināsies bez tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu ietvaros būvēs pārvadus – uzstādīs veidņus un veiks stiegrošanu, kā arī piegādās objektā beramos materiālus – šķembas, granti un smilti.

Labvēlīgos laikapstākļos paredzēts veikt arī komunikāciju izbūvi, zemes darbus un betonēšanu.

Kopš būvdarbu sākuma 2021. gada decembrī Ķekavas apvedceļa trasē notiek ceļa konstruktīvo kārtu izbūve, jau vairāk nekā pusē jaunās apvedceļa trases ir ieklāta asfaltbetona seguma apakškārta. Izbūvēti gandrīz 80% projektā paredzēto caurteku zem pamatceļa un darbi notiek pie visām jaunajām būvēm – pārvadiem, tuneļiem u.c. Ir pilnībā pārbūvēts maģistrālais ūdensvads pie Valdlaučiem, kā arī gāzes vads.

Jau vēstīts, ka Baložu ielas satiksmes mezglā trases (9,1. km) kopš novembra vidus satiksmei atvērts jaunizbūvētais tunelis, kas savieno Rāmavu un Baložus, un tur turpinās citi nepieciešamie būvdarbi. Gandrīz pabeigta arī Osvalda kanāla gājēju tuneļa izbūve, kā arī Ķekavas upītes, Osvalda kanāla un Misas kanāla caurtekas. Savukārt Butlera kanāla caurtekas izbūve ir pilnībā pabeigta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties tehnoloģiskajam pārtraukumam ceļu būvdarbu objektos, kur darbi sākti pērn, šonedēļ ceļu būvdarbi notiks jau 65 valsts ceļu posmos, no kuriem gandrīz puse ir uz valsts reģionālajiem autoceļiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) būvdarbi turpinās gan posmā no Turaides līdz Siguldai, gan no Jūdažiem līdz Mālpilij, un šajos posmos autovadītājiem jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Jauns būvdarbu posms ir uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) no Ķeipenes līdz Madlienai, tā šķērsošanai vajadzēs 20 minūtes.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem saglabājas uz Jelgavas šosejas (A8) no Rīgas līdz Jaunolainei, kur satiksme notiek pa vienu brauktuvi un tā var būt palēnināta rīta un vakara stundās, kā arī uz Ventspils šosejas no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi.

Plānojot braucienus, LVC aicina ieskatīties remontdarbu kartē uzņēmuma interneta mājaslapā, kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti biroja kompleksa "Verde" otrās jeb B ēkas apjomīgākie būvdarbi, informē projekta attīstītāja "Capitalica Asset Management" pārstāvji.

B ēkā ir pilnībā pabeigta otrās būves nesošā karkasa celtniecība, tai skaitā arī jumta metāla konstrukciju izbūves darbi, un drīzumā tiks uzsākta arī jumta hidrolizācijas izbūve. Gluži kā pirmā, arī otrā ēka ir 11 stāvus augsta, un tās izbūves darbos ir izmantotas vairāk nekā 3 000 tonnas stiegrojuma un 12 000 kubikmetri betona.

Pašreiz B ēkā tiek veikti vispārīgie būvdarbi, kā arī notiek tādu iekšējo inženiertīklu izbūve kā elektrības tīkli un aukstuma apgādes sistēma. Tuvākajā laikā pilnā apjomā tiks veikta arī pārējo inženiertīklu izveide. Paralēli noslēgumam tuvojas arī būvdarbu procesi, kas saistīti ar ēkas sagatavošanu darbiem ziemas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī sāksies patstāvīgā žoga izbūves darbi Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūves otrajā kārtā (63,9 km), vienlaikus četrās no pirmās kārtas (85,8 km) darbu daļām - sausajās zonās - žoga būvdarbi ir pabeigti un notiek darbu nodošana pasūtītājam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Patlaban mēs jau redzam reālus padarītā darba rezultātus, kas ļauj bez liekas kavēšanās uzsākt patstāvīgā žoga būvēšanu arī otrajā kārtā iekļautajos posmos. Svarīgi – sadarbojoties visām projektā iesaistītajām pusēm, ir izdevies atrisināt lielāko daļu problēmu, kuru dēļ pērn kavējās atsavināšanas darbi, tādēļ esam pārliecināti, ka atbilstoši plānam šā gada agrā rudenī žoga izbūves pirmā kārta būs pabeigta, savukārt darbi otrajā un trešajā kārtā risināsies atbilstoši grafikam,” uzsver Griškevičs.

Šīs nedēļas sākumā (3.aprīlī) pirmajā kārtā bija izbūvēti aptuveni 54 km žoga un četrās darbu daļās notiek to nodošana pasūtītājam (VNĪ). Nelielā daļā purvaino zonu būvniecība ir atlikta līdz vasarai, kad tos būs iespējams izbūvēt, ievērojot darba drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenošana Latvijā ir Satiksmes ministrijas (SM) nemainīga prioritāte. 2024.gada budžetā plānots apgūt 174,7 miljoni eiro, no tiem 115,3 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums, informē SM.

Galvenais uzsvars tiks likts uz Rail Baltica pamattrases projektēšanas un uzsākto būvniecības darbu turpināšanu, kā arī pamattrases būvdarbu uzsākšanu ārpus Rīgas.

"Rail Baltica projekts šobrīd ieiet būvniecības fāzē visās trīs Baltijas valstīs ar mērķi savienot trīs Baltijas valstis ar Poliju līdz 2030.gadam, tostarp paredzot Rīgas integrāciju dzelzceļa līnijas būvniecības pirmajā fāzē. Latvijā ar piešķirto finansējumu uzsāksim pirmos pamattrases būvdarbus prioritārā dienvidu virzienā. Vienlaikus turpināsim pamattrases projektēšanu, kas ir kritisks priekšnosacījums lielapjoma būvdarbu turpinājumam. Ar papildu finansējumu projektēšanas darbiem šis uzdevums jāpaveic līdz nākamā gada beigām," skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru