Jaunākais izdevums

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) atgādina, ka tiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, tā ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim vai savlaicīgi jāpagarina būvatļauja.

“Šobrīd Rīgā ir ap 6000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā. Aicinām tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru īpašumos ir ilgstoši nepabeigts būvniecības process, pievērst uzmanību būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas termiņam un savlaicīgi veikt būves nodošanu ekspluatācijā vai pagarināt termiņu. Lai arī pārsniedzot maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, var tikt piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, šobrīd tas netiks darīts, taču aicinām īpašniekus nevilcināties ar formalitāšu kārtošanu,” uzsver RD PAD direktora vietnieks būvniecības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Ja būvdarbi ir uzsākti un tos nepieciešams turpināt pēc tam, kad beidzies būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vai būvatļaujā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, to var pagarināt uz būvniecības ierosinātāja prasīto laiku. Lai to paveiktu, rīdziniekiem jāvēršas RD PAD ar iesniegumu, kurā norādīts, uz cik ilgu laiku vēlas pagarināt būvatļauju. Iesniegumam jāpievieno aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, izbūvētā būvapjoma izpildmērījumu plāns un izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns, kā arī būvdarbu veicēja apdrošināšanas polise, kas noslēgta uz iesniegumā norādīto laiku.

Jāatgādina, ka Normatīvie akti nosaka, ka maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš ir 8 gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Tās ēkas, kuru būvniecība ir uzsākta līdz 2014. gada 1. oktobrim un būvatļaujā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš, ir jānodod ekspluatācijā līdz 1. oktobrim. Normatīvi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmājām, saimniecības ēkām, daudzdzīvokļu ēkām u.c.

Jāņem vērā, ka būvatļauja zaudē savu spēku ar tās atcelšanu, anulēšanu vai izpildi. Tas nozīmē, ka maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu jāpagarina, ja nav pabeigti būvdarbi. Ja objekts ir pabeigts un nepieciešama tikai nodošana ekspluatācijā, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums nav jāpagarina, bet ir jāveic darbības objekta nodošanai ekspluatācijā. Arī gadījumā, ja būvdarbi ir pabeigti, bet ir nepieciešams izstrādāt izmaiņu projektu, nav nepieciešams pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, bet ir jāveic izmaiņu projekta saskaņošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.

Fragments no intervijas

2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdz šim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstībā ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro mecenātu privāto līdzekļu, muzeja nākotne joprojām ir neskaidra, jo reāla būvniecība arvien nav uzsākta.

LLMM projektā ieguldītie līdzekļi uzskatāmi par apjomīgāko mecenātisma piemēru kultūras infrastruktūrā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, atzīmē Elīna Vikmane, muzeja fonda valdes locekle. Viņa norāda, ka faktiski muzejs ir gatavs būvniecībai – ir saņemta būvatļauja un šobrīd būtu nepieciešams izsludināt būvnieku konkursu, taču tas trīs gadus kavējas. Kultūras ministrija (KM), kas 2021.gadā pat izveidojusi darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus par muzeja būvniecības ieceres realizācijas iespējām, gala ziņojumu nav sagatavojusi un nekādus komentārus par LLMM nākotni DB nesniedz, savukārt Rīgas domē (RD) norāda, ka šobrīd šim projektam vienkārši trūkst līdzekļu. Tajā pašā laikā nupat Valsts Kontrole (VK) atklājusi, ka valsts piešķīrusi 41 miljonu eiro Ekonomikas ministrijai (EM) lielo infrastruktūras projektu aizdevumiem, taču līdzekļi stāv kontā neizmantoti jau gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tallinā sāks būvēt mācību un uzņēmējdarbības pilsētiņu

LETA--BNS, 13.07.2023

Augstskolas attīstītajā pilsētiņā tiks uzbūvēta arhitektu biroja "ALA Arhitektid" projektētā 30 stāvu augstceltne.

Avots: ala.fi

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Biznesa skolas (EBS) mācību un uzņēmējdarbības pilsētiņas būvniecība Tallinā sāksies šā gada otrajā pusē.

100 miljonu eiro vērtajam projektam 44 000 kvadrātmetru platībā saņemta būvatļauja. Projektu EBS īsteno kopā ar nekustamā īpašuma kompāniju "Metro Capital". Augstskolas attīstītajā pilsētiņā tiks uzbūvēta arhitektu biroja "ALA Arhitektid" projektētā 30 stāvu augstceltne.

Pilsētiņas koncepcija paredz izveidot uzņēmējdarbības un mācību centru uzņēmējdarbībā un biznesa izglītībā iesaistītajiem. Pašreizējā EBS mācību ēka veidos nozīmīgu pilsētiņas daļu, jo lielākā daļa auditoriju paliks esošajā skolas ēkā. Jaunajā ēkā būs telpas grupu darbiem, klusas mācību zonas, augsto tehnoloģiju mācību telpas, kā arī telpas dažādām norisēm, no kurām lielākajā varēs pulcēties līdz 500 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Nacionālās koncertzāles būvniecību, kuras izmaksas tiek lēstas 121 miljona eiro apmērā, plānots pabeigt 2030.gadā, paziņojusi Lietuvas Kultūras ministrija.

"Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas nākamais posms būs starptautiska konkursa izsludināšana. Gaidāms, ka līgumu varētu parakstīt 2024.gada pavasarī. Būvdarbi ilgs 60 mēnešus, līdz ar to Nacionālās koncertzāles būvniecību plānots pabeigt 2030.gadā," paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Lietuvas Kultūras ministrija Nacionālās koncertzāles būvniecībai no valsts investīciju programmas plāno piešķirt 22,5 miljonus eiro, tādu pašu summu no sava budžeta piešķirs arī Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība.

Izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles būvniecībai Viļņā 

Lietuvā izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles projektam Viļņā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas...

Kā informēja ministrijā, ja pieskaita pašreizējā posmā atlikušos neiztērētos līdzekļus, projekta darbu finansējums nākamajos divos gados sasniegs vairāk nekā 45 miljonus eiro, un projekta kopējās izmaksas sasniegs 121 miljonu eiro.

Ministrija norādīja, ka pašlaik tiek izstrādāts akustiskais modelis, kas ir desmit reizes mazāka ēkas replika. Akustiskais modelis ir paredzēts, lai vislabāk novērtētu topošās zāles akustiku.

Lietuvas Kultūras ministrija ir iekļāvusi Nacionālo koncertzāli arī Kultūras un radošuma attīstības programmā 2021.-2030.gadam kā daļu no pasākumiem "Augsti mākslinieciska, daudzveidīga un iekļaujoša kultūras satura pieejamības palielināšana", kas nozīmē, ka līdz projekta pabeigšanai tā būs viens no valdības prioritārajiem objektiem.

Ministrija ar Viļņas pašvaldību ir arī vienojusies izveidot jaunu kopīgu struktūru, kas būs gan zāles apsaimniekotājs, gan nodarbosies ar tās kultūras saturu.

Jau vēstīts, ka daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks būvēts pēc Spānijas arhitektu studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektu konkursā.

Nacionālajā koncertzālē paredzēts organizēt klasiskās mūzikas koncertus un nodrošināt Lietuvas orķestriem mēģinājumu un koncertu telpas ar piemērotu akustiku.

Gaidāms, ka lielajā koncertzālē būs 1600 skatītāju sēdvietas un tajā notiks augsta līmeņa simfoniskiem un kamermūzikas koncerti.

Mazajā zālē būs vieta 500-900 skatītājiem. To izmantos profesionāli ansambļi.

Trešā zāle, kuru sauks "Tautas nams", tiks izmantota konferencēm, izstādēm, pasākumiem un izglītības pasākumiem.

Kompleksā būs arī mēģinājumu zāle, dārzs ar āra izstāžu vietu, skatu laukums un kafejnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoparku bums – vajadzīgs vienots ilgtermiņa attīstības skats

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB “Ellex Kļaviņš” partnere, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa lēmusi, ka Mārupē pie nozāģētā dižozola uzbūvētā rindu māja būs jānojauc, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Pirmās instances tiesa atcēlusi izdoto būvatļauju un atzinusi rindu mājas būvniecību par patvaļīgu.

Tiesas ieskatā, būvniecību nemaz nedrīkstēja sākt un nams tika būvēts pārāk tuvu dižkoka stumbram.

Tiesas lēmums uzliek pienākumu atjaunot zemes gabala iepriekšējo stāvokli. Tas nozīmē, ka ēka jānolīdzina līdz ar zemi. Pirmās instances tiesas lēmums gan vēl ir pārsūdzams, bet projekta īstenotājs - SIA "Zeninvest" - vēl nav izlēmis, vai to darīs, vēsta LTV.

Kā ziņots, Mārupē pērnā gada oktobrī neatļauti tika nozāģēts vismaz gadsimtu vecs ozols. Iespējams, koks nozāģēts, jo tas traucēja blakus esošajai jaunbūvei. Saistībā ar šiem būvobjektiem prokuratūra jau vairākkārt vērsusies tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldība ir izsniegusi būvatļauju spa centra būvniecībai Liepājas jūrmalā, Miķeļa Valtera ielā, informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Lietuvas uzņēmuma "Liepojos kopos" projekts paredz atjaunot ilgu laiku pamesto vēsturisko Liepājas peldmāju, tai blakus kāpās uzceļot būtiski lielāku četrstāvu jaunbūvi.

Būvniecības ierosinātājs ir Lietuvas uzņēmums "Liepojos kopos". Meta konkursa darba autors ir pilnsabiedrība "ZGT", pasūtītāja izvēlētais būvniecības ieceres izstrādātājs - SIA "K Idea", bet būvprojekta vadītājs - Andris Kokins.

Būvniecības iecere paredz veselības veicināšanas centra būvniecību, kurā sniegtu ārstniecības un skaistumkopšanas pakalpojumus ar ārstnieciskā minerālūdens pielietojumu. Veselības veicināšanas centra 1.stāvā un pagrabstāvā paredzēta SPA zona ar zemūdens masāžu baseiniem un bērnu baseinu zonu, atpūtas zonu ar saunām, pirtīm un džakuzi baseinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) saņēmusi apstiprinājumu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta - Vāgnera teātra ēkas būvprojekts ir akceptēts un ir saņemta būvatļauja.

Šī gada sākumā RRVB ziņoja, ka uzsākts darbs pie Rīgas Vāgnera teātra tehniskā projekta izstrādes, un tagad, novembra beigās, saņemts apstiprinājums no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta par būvatļaujas saņemšanu.

Ēka jau ir nodota galvenā būvnieka, pilnsabiedrības "SBSC" rīcībā - šobrīd norisinās demontāžas darbi, tiek demontēta līdzšinējā siltumtrase, starpsienas, saudzīgi tiek demontēti logi, durvis, citi interjera elementi, ko nodos restaurācijai. Galvenie būvdarbi, kas sāksies ar pamatu nostiprināšanu, tiks uzsākti 2024.gada janvārī. Līdz februārim turpināsies projekta detalizētā izstrāde - telpu interjera un restaurācijas darbu plānošana. Būtiski, ka Rīgas dome pieņēmusi pozitīvu lēmumu par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kas ir svarīgs pienesums projekta īstenošanā, jo būvdarbu veikšanas laikā tiks izmantotas un daļēji aizņemtas tuvākās ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles projektam Viļņā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība.

Plānots drīzumā izsludināt starptautisku iepirkuma konkursu kompleksa būvniecībai, bet reālus būvdarbus plānots sākt 2024.gadā.

Daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks būvēts pēc Spānijas arhitektu studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektu konkursā.

Nacionālajā koncertzālē paredzēts organizēt klasiskās mūzikas koncertus un nodrošināt Lietuvas orķestriem mēģinājumu un koncertu telpas ar piemērotu akustiku.

Gaidāms, ka lielajā koncertzālē būs 1600 skatītāju sēdvietas un tajā notiks augsta līmeņa simfoniskiem un kamermūzikas koncerti.

Mazajā zālē būs vieta 500-900 skatītājiem. To izmantos profesionāli ansambļi.

Trešā zāle, kuru sauks "Tautas nams", tiks izmantota konferencēm, izstādēm, pasākumiem un izglītības pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijā plāno izbūvēt saules paneļu parku

Db.lv, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot atklātu konkursu par saules parka izbūvi un aprīkojuma iegādi, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) teritorijā plāno uzstādīt saules paneļus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu līdz 1 MW.

Prognozes liecina, ka saules paneļa parka izbūve nodrošinās 25% no kopējā elektrības patēriņa krātuvē.

Klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu ieviešana ir viens no Conexus stratēģiskajiem virzieniem. Būtiskākie energoresursi tiek patērēti tehnoloģisko procesu nodrošināšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Lai pēc iespējas samazinātu energoresursu patēriņu krātuves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai un mazinātu tās ietekmi uz apkārtējo vidi, jau šobrīd krātuvē tiek īstenoti nozīmīgi tehnoloģisko iekārtu uzlabošanas darbi krātuves modernizācijas projektu ietvaros, savukārt saules paneļa parka izbūve ļaus optimizēt izdevumus par elektroenerģiju, kā ari mazinās ietekmi uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru