Jaunākais izdevums

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

"Mēs mobilizēsim visas iespējas," lai sasniegtu emisijas mērķi, norādīts plānā, piebilstot "stabilas un lētas enerģijas piegāde ir priekšnoteikums."

Izmaiņas politikā ir paredzētas, lai sasniegtu oglekļa emisiju samazināšanas mērķi, ko aprīlī izvirzīja bijušais premjerministrs Josihide Suga. Viņa pēctecis premjerministra amatā Fumio Kisida, kurš atbalsta kodolenerģijas izmantošanu, stājās amatā pagājušajā mēnesī.

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna ir apņēmusies samazināt emisiju par 46%, salīdzinot ar 2013.gada līmeni, kas ir ambiciozāks mērķis par iepriekš noteiktajiem 26%.

Japāna saka, ka centīsies panākt samazinājumu pat par 50%, lai atbilstu Eiropas Savienības (ES) plāniem. Ķīna ir apņēmusies panākt oglekļa neitrāla līdz 2060.gadam.

Japānas enerģētikas plānā teikts, ka atjaunojamajiem energoresursiem būtu jāveido 36% līdz 38% no elektroenerģijas piegādēm 2030.gadā. Līdzšinējais mērķis bija 22% līdz 24%. Plāns arī paredz, ka jaunajiem enerģijas veidiem, piemēram, ūdeņraža un amonjaka enerģijai būtu jāveido 1% no elektroenerģijas piegādēm 2030.gadā.

Fosilā kurināmā izmantošanā mērķis 2030.gadam samazināts no 56% līdz 41%. Plānā teikts, ka Japāna samazinās atkarību no fosilā kurināmā, nenosakot laika grafiku. Plānā arī norādīts, ka Japāna ievēros G7 valstu šogad doto solījumu pārtraukt sniegt atbalstu projektiem ārvalstīs, kuros elektroenerģija tiek ražota no oglēm, bet trūkst mērķu emisijas samazināšanai.

Mērķis panākt oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam ir mudinājis paātrināt atomelektrostaciju darbību atjaunošanu. Atkarības mazināšanu no fosilā kurināmā Japānā kavējusi vairuma AES slēgšana pēc Fukušimas kodolkatastrofas 2011.gadā.

Plāns saglabā kodolenerģijas mērķi nemainīgu, proti, 20 līdz 22%. Japāna saka, ka tās mērķis ir pēc iespējas samazināt atkarību no kodolenerģijas, taču kodolenerģija joprojām būs svarīgs enerģijas avots. Eksperti saka, ka pakāpeniska AES izmantošanas pārtraukšana tuvākajā laikā ir maz ticama.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs norādījis, ka būtiska ir enerģijas taupīšana, maksimāla atjaunojamo enerģijas avotu popularizēšana un kodolreaktoru droša restartēšana.

Japāna turpinās kodoldegvielas pārstrādes ciklu, kurā izlietotā kodoldegviela tiek pārveidota par plutoniju, un valdības darba grupa strādās pie tā, lai paātrinātu reaktoru restartēšanu. Jaunu reaktoru būvēšana plānā nav minēta, bet Japāna pētīt un attīstīt mazus moduļu reaktorus, kas tiek uzskatīti par drošākiem.

Kodolenerģijas mērķi būs grūti sasniegt, jo sabiedrības attieksme pret kodolenerģiju ir noraidoša un varasiestāžu veiktās drošības pārbaudes prasa ilgāku laika. Enerģētikas plānā nav minēti konkrēti skaitļi, taču eksperti uzskata, ka 20 līdz 22% mērķa sasniegšanai būtu jārestartē aptuveni 30 reaktori.

Pēc Fukušimas katastrofas tika nolemts pārtraukt izmantot 24 no 54 strādājošajiem reaktoriem. Pēdējo desmit gadu laikā atjaunota tikai desmit reaktoru darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES un Japāna sadarbosies Krievijas un Ķīnas radīto draudu novēršanā

LETA--AFP/REUTERS, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmēji: Tikai vējš neatrisinās visas problēmas, uz enerģētikas politiku jāskatās plašāk

Db.lv, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai vējš neatrisinās visas problēmas un uz enerģētikas politiku jāskatās plašāk, iesaistot tajā arī privāto sektoru un veicinot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

Tā secināts Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļas organizētajā diskusijā “Kā stabilizēt enerģētikas jomu Latvijā ilgtermiņā”, kas notika februāra nogalē, diskutēja par energoefektivitātes risinājumiem, enerģētikas nozares stratēģiju un valsts atbalsta iespējām uzņēmējiem.

Straujais energoresursu cenu kāpums jau vairākus mēnešus atstāj būtisku iespaidu uz visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, īpaši rūpniecību.

LTRK aktīvi iesaistījusies diskusijās ar valdību par nepieciešamajiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbībai, turklāt rosinot īpašu uzmanību pievērst vidējā un ilgtermiņa risinājumiem. Ņemot vērā notikumus Krievijā un Ukrainā, Latvijas valdība ir atbalstījusi jaunas valsts kapitālsabiedrības veidošanu vēju parku būvniecībai ar mērķi mazināt Latvijas energoatkarību no Krievijas gāzes. Kā norādīja uzņēmēji – šāds risinājums nav slikts, taču tikai vējš neatrisinās visas problēmas un uz enerģētikas politiku jāskatās plašāk, iesaistot tajā arī privāto sektoru un veicinot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konceptuāli atbalsta Latvijas dalību Expo 2025 Japānā

Db.lv, 25.01.2022

Starptautiskās izstādes Expo Osaka 2025 norises vieta –mākslīgi veidota Jumešima sala (Yumeshima Island)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”) 20.maijā parakstījis līgumu ar AS “Skulte LNG Terminal” par 20 % akciju iegādi, lai kopīgi attīstītu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Plānots, ka šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.

“LNG terminālis ir Latvijas energoneatkarības jautājums, un “Virši” kā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums vēlas dot savu artavu valsts energoapgādes ceļu diversifikācijā. “Virši” dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā — kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu. Rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, esam secinājuši, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc esam nolēmuši atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāri. Mums ir pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi būs ieguvēji no šī projekta sekmīgas īstenošanas,” uzsver Jānis Vība, AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienestu” Rīgas līča krastā, Engurē izveidojis saules paneļu parku.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais projekts uzņēmumam SIA “Unda” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai. Plānots, ka saules paneļu saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa.

“Saules paneļu projekts ir pašsaprotama un loģiska izvēle. Šodien, atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, ir skaidrs, ka tas ir izrādījies ne tikai zaļš un ilgtspējīgs projekts, bet ir arī ekonomiski izdevīgāks, nekā sākotnēji plānojām. Mēs uzskatām sevi par ilgtspējīgu uzņēmumu, un katrs jauns attīstības vai investīciju projekts tiek izvērtēts arī no ilgtspējas viedokļa. Ir arvien vairāk tādu klientu, kuri rūpīgi izpēta iepakojumu, produkta sastāvu un pieejamo informāciju par ražotāju, lai pārliecinātos, ka produkts ražots atbildīgi, rūpējoties par resursiem, izmantojot zaļo enerģiju, un ir visādā ziņā tīrs un kvalitatīvs. Mums ir svarīgi to visu nodrošināt saviem klientiem,” komentē SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Forumā apspriež aktuālākās tendences enerģētikā

Jeļena Šaldajeva, 15.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 15.oktobrim Maskavā notiek Krievijas Enerģētikas nedēļas starptautiskais forums, kuram seko līdzi arī “Dienas Bizness”. Tas ir svarīgs notikums enerģētikā ne tikai Krievijā, bet arī visās valstīs, kuras saņem kaimiņvalsts eksportēto enerģiju.

Foruma tēmas skar gan enerģētikas tirgu analīzi un prognozes, gan enerģētikas digitalizāciju, klimata mērķu sasniegšanu, jaunos tehnoloģiskos risinājumus un inovācijas enerģētikā, kā arī jauna tipa regulējumu enerģētikā.

Pirmajā foruma dienā kā Eiropas Savienībai (ES) nozīmīga tēma bija ES “zaļā kursa” ietekme uz Krievijas – ES sadarbību enerģētikas sektorā. Šis jautājums īpaši svarīgs pašlaik, kad augsto gāzes cenu laikā tiek piesaukta enerģētiskās krīzes iespējamība. Šeit tika diskutēts, kā panākt enerģētisko drošību patērētājiem mainīgos apstākļos.

Vēl viens svarīgs pirmajā foruma dienā izrunāts temats – ūdeņraža ražošana un eksports. Tika izteiktas prognozes, ka pēc dažādām aplēsēm 2050.gadā ūdeņraža pieprasījums pasaulē varētu sasniegt no 40 līdz 170 miljoniem tonnu gadā. 2024.gadā Krievija plāno saražot 200 tūkstoši tonnu ūdeņraža, 2 – 12 miljonus tonnu 2035 gadā un ne mazāk kā 15 miljonus tonnu 2050.gadā. Taču attiecībā uz ūdeņradi pagaidām lielākā neskaidrība ir tehnoloģijas, kuru attīstība pagaidām ir tikai sākuma stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda’’ sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un Lauku atbalsta dienestu pagājušā gada izskaņā uzsācis apjomīga saules paneļu projekta realizāciju Engurē.

Kopējās investīcijas projektā ir 165 460 eiro.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 630 saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos vismaz 226 300 kWh. Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās tuvu 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa. Darbs pie saules paneļu projekta realizācijas ir jau uzsākts. Uzņēmums ir apņēmības pilns saules paneļu parku pabeigt jau šā gada pavasarī, aktīvajā saules paneļu ražošanas sākuma posmā, lai jau pilnvērtīgāk savos ražošanas procesos izmantotu zaļo enerģiju.

Zivju konservu ražošana Engurē notiek jau kopš 1907. gada. Pārņemot tradīcijas, 1992. gadā tika nodibināts zivju konservu ražošanas uzņēmums SIA “Unda”. 2020. gadā SIA “Unda” veica pāreju uz sašķidrināto dabasgāzi, kas ļāva būtiski palielināt energoefektivitāti, samazināt izdevumus par enerģiju un būtiski uzlabot ietekmi uz vidi. Pēdējos pāris gadus uzņēmums veicis virkni energoefektivitāti veicinošu uzlabojumu ražošanas cehā. Līdz ar to uzņēmuma investīcija zaļās enerģijas ražošanā ar saules paneļiem ir tikai loģisks nākamais solis, kā arī viens no 2021. gada stratēģiskajiem investīciju projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas politikas kontekstā vērtējot, kodolenerģijas attīstība pašlaik nav Latvijas prioritāte, norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), vienlaikus atzīmējot, ka Latvijas prioritāte ir atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un šīs enerģijas ražošana.

Atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķiem, nepieciešams veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp, līdz 2030.gadam ir jāpalielina no vēja iegūtās enerģijas apjoms līdz 800 megavatiem. Līdz ar to EM strādā ne tikai pie regulējuma pilnveidošanas, bet arī sākusi aktīvu darbu pie Igaunijas - Latvijas atkrastes vēja enerģijas projekta īstenošanas.

Ministrijā pauda, ka kopumā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana reģionā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir atbalstāma. Taču jautājums tieši par kodolenerģijas plašāku izmantošanu rūpīgi jāizvērtē no kodoldrošības aspekta, un kodoldrošības jautājumi Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ūdeņradis transportam. Bijām pirmie, nu neizdarības dēļ atpaliekam

Māris Ķirsons, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja būt pirmā valsts Eiropā un, iespējams, pasaulē, kurā lokomotīves kā degvielu izmantotu ūdeņradi, taču šī iespēja netika izmantota, jo Vācijā jau ir pasažieru vilcieni, kuros izmanto ūdeņradi, turklāt pašlaik ūdeņraža lokomotīvju ieviešanas projektu sāk īstenot Igaunija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs Aivars Starikovs. Viņš norāda, ka Latvijas zinātnieki piedāvā ūdeņraža potenciālu un savus pakalpojumus starptautiskā līmenī un tos jau izmanto Igaunijas, Skotijas (Lielbritānijas), Dānijas, Bulgārijas kompānijas.

Kādus pakalpojumus sniedzat?

Latvijā ir izveidots Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centrs, kas piedāvā ASV, Lielbritānijas, Igaunijas, Ukrainas, Bulgārijas un Lietuvas uzņēmējiem kopā veidot viedās enerģētikas sistēmas ietvarus ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai un Latvijas zinātnes pārnesi ūdeņraža tehnoloģisko risinājumu jomā. Ūdeņradim ir būtiska loma enerģētikas sektora dekarbonizācijā, tam kā enerģijas nesējam ir izšķiroša nozīme, risinot atjaunīgo energoresursu problēmas, ja tiek veicināta nacionālu un reģionālu energokopienu vai ekosistēmu izveide, pielietojot inovatīvus ūdeņraža risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VSŠ: Par enerģiju maksāsim teju 10 miljonus eiro vairāk nekā pērn - kā to nosegt?

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska.

“Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%. Salīdzinot ar 2021. gadu, elektroenerģijas cena nu jau ir 4.5 reizes augstāka, savukārt gāzei 6.2 reizes augstāka. Kas nozīmē, ka par enerģiju 2022. gadā maksāsim turpat 10 miljonus eiro vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā nosegt šo milzīgo izmaksu pieaugumu, lai neciestu uzņēmums, kas 98% savu produkciju eksportē uz Japānu, ASV, ES un citām industriāli attīstītām valstīm, šobrīd nav īsti skaidrs. Redzam, ka arī nepieciešamo izejmateriālu izmaksas aug. Visticamāk ir jāsāk runāt par zaudējumiem, nevis peļņu. Mēs un citi uzņēmēji ar šo krīzi cīnāmies paši, jo pagaidām neviens būtiskus instrumentus, kas palīdzētu ar šo neprātu tikt galā, nav piedāvājis. Nav nekādu vērā ņemamu prognožu par energoresursu cenu dinamiku un attīstību. Neredzam steidzamu valdības rīcību krīzes pārvarēšanai, šeit nederēs plāni “kaut kad”, reakcijai jāseko tagad un tūlīt, jo daudziem laika vienkārši nebūs,” stāsta AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Japāna nosaka sankcijas Krievijas politiķiem, oligarhiem un uzņēmumiem

LETA--UNIAN, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japāna ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju par tās pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, nosakot jaunas sankcijas 25 fiziskām personām un 81 juridiskai personai, paziņoja Japānas Ārlietu ministrija.

Starp oligarhiem un politiķiem, kuriem tagad piemērota aktīvu iesaldēšana un citas sankcijas, ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova bērni, bijušais Putina palīgs un valsts korporācijas "Bank razvitija vņešņeekonomičeskoi dejateļnosti" vadītājs Igors Šuvalovs ar savu ģimeni, miljardieris Aleksejs Mordašovs, oligarhu Borisa Rotenberga un Arkādija Rotenberga radinieki, Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa radinieki, Putina administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko.

Japāna arī aizliegusi 81 Krievijas uzņēmuma produkcijas eksportu. Starp šiem uzņēmumiem ir autobūves un kuģubūves rūpnīcas un elektronikas ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Japānas sankcijas Krievijai vērstas pret pusvadītāju eksportu un finanšu institūcijām

LETA--AFP, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Japāna noteiks sankcijas Krievijai, kas būs vērstas pret pusvadītāju eksportu un finanšu institūcijām, piektdien paziņoja valsts premjerministrs Fumio Kisida.

Viņš norādīja, ka Japāna plāno pārtraukt izsniegt vīzas Krievijas privātpersonām un organizācijām un iesaldēt to aktīvus. Paredzēts iesaldēt arī Krievijas finanšu institūciju aktīvus.

"Treškārt, mēs noteiksim sankcijas eksportam, kas paredzēts ar Krievijas militārajiem spēkiem saistītām organizācijām, un vispārējās nozīmes preču, tādu kā pusvadītāju, eksportam uz Krieviju," sacīja premjers.

Viņš atteicās precizēt šo sankciju apjomu vai to, kuras privātpersonas un institūcijas tās skars, taču Japānas mediji vēstī, ka sankcijas ietekmēs bankas "Rossija", "Promsvjazjbank" un VTB.

Tikmēr ceturtdien Tokija paziņoja, ka aizliedz Krievijas valdības vērtspapīru emitēšanu un tirdzniecību Japānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānā piedāvā Eiropai daļu no sava sašķidrinātās dabasgāzes importa saistībā ar bažām, ka piegādes varētu tikt ierobežotas Krievijas un Ukrainas saspīlēto attiecību dēļ, trešdien paziņoja Japānas tirdzniecības ministrs Koiči Hagiuda.

Hagiuda norādīja žurnālistiem, ka Japānas privātie uzņēmumi jau novirza vairākus gāzes sūtījumus Eiropai, taču ministrs atteicās sniegt sīkāku informāciju.

Viņš arī pavēstīja, ka martā uz Eiropu dosies vēl vairāki kuģi, taču piegādes būs atkarīgas no tā, vai tiks apmierināts pieprasījums Japānā.

Japānas tirdzniecības ministrs sacīja, ka saņēmis lūgumus no ASV un Eiropas Savienības vēstniekiem apmierināt vajadzību pēc gāzes Eiropā.

Japāna līdz pagājušajam gadam bija pasaulē lielākā sašķidrinātas dabasgāzes importētāja. Tā importē gāzi no Austrālijas, Malaizijas, Kataras un citām valstīm.

Ziņu aģentūra "Bloomberg" gan norāda, ka Japānai var nemaz nebūt daudz ko piedāvāt, jo dabasgāzes krājumi valstī šobrīd ir zemā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību

Armanda Vilciņa, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina, domā enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Intervija notika pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Šobrīd Baltijas valstis spēj saražot vien apmēram 50% no šim reģionam nepieciešamās elektroenerģijas, pārējais apjoms tiek importēts, norāda Ā. Žīgurs, uzsverot, ka tas ir vissliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības(ES) dalībvalstu grupām.

Lai palielinātu savu enerģētisko neatkarību, mums noteikti ir jādomā par papildu bāzes jaudām, turklāt tādām, kas nav atkarīgas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, spriež eksperts. Latvijas gadījumā vidējā termiņā šim mērķim ir iespējams izmantot divus resursus – gāzi un atomenerģiju, skaidro Ā. Žīgurs. Viņš atzīmē, ka jau šobrīd valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) izveidot darba grupu un diskutēt par atomenerģijas nākotnes iespējām Latvijā, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā varētu aktualizēties arī jautājums par atomelektrostacijas (AES) būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no šā resursa un reaģējot uz Krievijas enerģētisko šantāžu Eiropā un karu Ukrainā, 2.aprīlī paziņojusi Enerģētikas ministrija.

Tā uzsver, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēma kopš šā mēneša sākuma darbojas bez Krievijas gāzes importa.

"Esam pirmā Eiropas Savienības valsts starp "Gazprom" klientēm, kas nodrošinājusi sev neatkarību no Krievijas gāzes piegādēm, un tas ir ilggadējas konsekventas enerģētikas politikas un savlaicīgu infrastruktūras risinājumu rezultāts," paziņojis enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Saskaņā ar Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operatora "Amber Grid" datiem sestdien Krievijas gāzes imports Lietuvas vajadzībām caur Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu bija nulle megavatstundu.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, viss Lietuvas pieprasījums tiek apmierināts caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas darba devēji un arodbiedrības iebilst pret tūlītēju Eiropas Savienības (ES) aizliegumu importēt dabasgāzi no Krievijas, uzstājot, ka tas nozīmētu rūpnīcu slēgšanu un darbavietu zaudēšanu Eiropas lielākajā ekonomikā.

"Straujš gāzes embargo novedīs pie ražošanas zaudēšanas, slēgšanas un tālākas deindustrializācijas un ilgtermiņa darbavietu zaudējuma Vācijā," pirmdien kopīgā paziņojumā apgalvoja Vācijas darba devēju asociāciju konfederācijas BDA priekšsēdētājs Rainers Dulgers un arodbiedrību konfederācijas DGB priekšsēdētājs Reiners Hofmans.

Paziņojums izplatīts laikā, kad ES līderi izskata jaunas sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram pēc tam, kad 7.aprīlī bloks nolēma no augusta aizliegt Krievijas ogļu importu.

Ukrainas līderi uzstāj, ka Krievijas enerģētikas eksporta ieņēmumi ļauj Maskavai finansēt karu Ukrainā.

Tomēr atteikšanās no Krievijas energoresursiem varētu būt sarežģīta, jo 27 ES valstīs 40% patērētās dabasgāzes un 25% naftas iepērk no Krievijas. Enerģētikas analītiķi norāda, ka atteikšanās no dabasgāzes varētu būt vissarežģītākā, jo lielākā daļa tiek saņemta pa gāzesvadiem no Krievijas, savukārt sašķidrinātās dabasgāzes piegādes lielā pieprasījuma pasaulē dēļ ir ierobežotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām "Uniper" paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.

Enerģētikas koncerns ceturtdien atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku, tādējādi izpildot Maskavas prasību maksājumus par gāzi saņemt rubļos.

Izskanējušas ziņas, ka citas Eiropas enerģētikas kompānijas arī gatavojas līdzīgiem darījumiem.

"Uniper" uzstāj ka koncernam neesot citas iespējas, lai nodrošinātu gāzes piegādes, un noraida kritiku, ka tādā veidā tas pārkāpj ES noteiktās sankcijas.

"Uzskatām, ka ir iespējama maksājumu konvertācija, kas atbilst sankciju noteikumiem un Krievijas dekrētam," Lielbritānijas sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC norādījis "Uniper" preses dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reģionā esošā infrastruktūra ļauj pilnībā atteikties no Krievijas gāzes importa

Db.lv, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs attālinātajā sarunā ar Lietuvas enerģētikas ministru Daiņu Kreivi (Dainius Krevys) vienojās par koordinētu sadarbību enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, lai atteiktos no Krievijas gāzes importa.

Lietuvas enerģētikas ministrs apliecināja, ka Latvijai būs pieejams Klaipēdas LNG termināls gāzes piegāžu nodrošināšanai.

“Enerģētiskās neatkarības veicināšanā mūsu priekšrocības ir pieejamā infrastruktūra – Inčukalna pazemes gāzes krātuve un Klaipēdas LNG terminālis, kas mums dod iespējas pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem, un turpmāk izmantot alternatīvas gāzes piegādes. Latvijai un Lietuvai jau līdz šim ir bijusi laba reģionālā sadarbība enerģētikas jomā un šī vienošanās apliecina mūsu kopējos mērķus un vienotu stratēģisko pieeju ceļā uz ātrāku enerģētisko neatkarību,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Baltijas valstis vairākkārt ir apliecinājušas savu spēju sadarboties dažādās situācijās. Šajos bezprecedenta apstākļos tas ir kļuvis vēl svarīgāk nekā jebkad, jo enerģētika ir viens no svarīgākajiem elementiem Eiropas kontinenta kopējā drošības struktūrā”, norāda Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Komentāri

Pievienot komentāru