Jaunākais izdevums

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

"Mēs mobilizēsim visas iespējas," lai sasniegtu emisijas mērķi, norādīts plānā, piebilstot "stabilas un lētas enerģijas piegāde ir priekšnoteikums."

Izmaiņas politikā ir paredzētas, lai sasniegtu oglekļa emisiju samazināšanas mērķi, ko aprīlī izvirzīja bijušais premjerministrs Josihide Suga. Viņa pēctecis premjerministra amatā Fumio Kisida, kurš atbalsta kodolenerģijas izmantošanu, stājās amatā pagājušajā mēnesī.

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna ir apņēmusies samazināt emisiju par 46%, salīdzinot ar 2013.gada līmeni, kas ir ambiciozāks mērķis par iepriekš noteiktajiem 26%.

Japāna saka, ka centīsies panākt samazinājumu pat par 50%, lai atbilstu Eiropas Savienības (ES) plāniem. Ķīna ir apņēmusies panākt oglekļa neitrāla līdz 2060.gadam.

Japānas enerģētikas plānā teikts, ka atjaunojamajiem energoresursiem būtu jāveido 36% līdz 38% no elektroenerģijas piegādēm 2030.gadā. Līdzšinējais mērķis bija 22% līdz 24%. Plāns arī paredz, ka jaunajiem enerģijas veidiem, piemēram, ūdeņraža un amonjaka enerģijai būtu jāveido 1% no elektroenerģijas piegādēm 2030.gadā.

Fosilā kurināmā izmantošanā mērķis 2030.gadam samazināts no 56% līdz 41%. Plānā teikts, ka Japāna samazinās atkarību no fosilā kurināmā, nenosakot laika grafiku. Plānā arī norādīts, ka Japāna ievēros G7 valstu šogad doto solījumu pārtraukt sniegt atbalstu projektiem ārvalstīs, kuros elektroenerģija tiek ražota no oglēm, bet trūkst mērķu emisijas samazināšanai.

Mērķis panākt oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam ir mudinājis paātrināt atomelektrostaciju darbību atjaunošanu. Atkarības mazināšanu no fosilā kurināmā Japānā kavējusi vairuma AES slēgšana pēc Fukušimas kodolkatastrofas 2011.gadā.

Plāns saglabā kodolenerģijas mērķi nemainīgu, proti, 20 līdz 22%. Japāna saka, ka tās mērķis ir pēc iespējas samazināt atkarību no kodolenerģijas, taču kodolenerģija joprojām būs svarīgs enerģijas avots. Eksperti saka, ka pakāpeniska AES izmantošanas pārtraukšana tuvākajā laikā ir maz ticama.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs norādījis, ka būtiska ir enerģijas taupīšana, maksimāla atjaunojamo enerģijas avotu popularizēšana un kodolreaktoru droša restartēšana.

Japāna turpinās kodoldegvielas pārstrādes ciklu, kurā izlietotā kodoldegviela tiek pārveidota par plutoniju, un valdības darba grupa strādās pie tā, lai paātrinātu reaktoru restartēšanu. Jaunu reaktoru būvēšana plānā nav minēta, bet Japāna pētīt un attīstīt mazus moduļu reaktorus, kas tiek uzskatīti par drošākiem.

Kodolenerģijas mērķi būs grūti sasniegt, jo sabiedrības attieksme pret kodolenerģiju ir noraidoša un varasiestāžu veiktās drošības pārbaudes prasa ilgāku laika. Enerģētikas plānā nav minēti konkrēti skaitļi, taču eksperti uzskata, ka 20 līdz 22% mērķa sasniegšanai būtu jārestartē aptuveni 30 reaktori.

Pēc Fukušimas katastrofas tika nolemts pārtraukt izmantot 24 no 54 strādājošajiem reaktoriem. Pēdējo desmit gadu laikā atjaunota tikai desmit reaktoru darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Forumā apspriež aktuālākās tendences enerģētikā

Jeļena Šaldajeva, 15.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 15.oktobrim Maskavā notiek Krievijas Enerģētikas nedēļas starptautiskais forums, kuram seko līdzi arī “Dienas Bizness”. Tas ir svarīgs notikums enerģētikā ne tikai Krievijā, bet arī visās valstīs, kuras saņem kaimiņvalsts eksportēto enerģiju.

Foruma tēmas skar gan enerģētikas tirgu analīzi un prognozes, gan enerģētikas digitalizāciju, klimata mērķu sasniegšanu, jaunos tehnoloģiskos risinājumus un inovācijas enerģētikā, kā arī jauna tipa regulējumu enerģētikā.

Pirmajā foruma dienā kā Eiropas Savienībai (ES) nozīmīga tēma bija ES “zaļā kursa” ietekme uz Krievijas – ES sadarbību enerģētikas sektorā. Šis jautājums īpaši svarīgs pašlaik, kad augsto gāzes cenu laikā tiek piesaukta enerģētiskās krīzes iespējamība. Šeit tika diskutēts, kā panākt enerģētisko drošību patērētājiem mainīgos apstākļos.

Vēl viens svarīgs pirmajā foruma dienā izrunāts temats – ūdeņraža ražošana un eksports. Tika izteiktas prognozes, ka pēc dažādām aplēsēm 2050.gadā ūdeņraža pieprasījums pasaulē varētu sasniegt no 40 līdz 170 miljoniem tonnu gadā. 2024.gadā Krievija plāno saražot 200 tūkstoši tonnu ūdeņraža, 2 – 12 miljonus tonnu 2035 gadā un ne mazāk kā 15 miljonus tonnu 2050.gadā. Taču attiecībā uz ūdeņradi pagaidām lielākā neskaidrība ir tehnoloģijas, kuru attīstība pagaidām ir tikai sākuma stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ūdeņradis transportam. Bijām pirmie, nu neizdarības dēļ atpaliekam

Māris Ķirsons, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja būt pirmā valsts Eiropā un, iespējams, pasaulē, kurā lokomotīves kā degvielu izmantotu ūdeņradi, taču šī iespēja netika izmantota, jo Vācijā jau ir pasažieru vilcieni, kuros izmanto ūdeņradi, turklāt pašlaik ūdeņraža lokomotīvju ieviešanas projektu sāk īstenot Igaunija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs Aivars Starikovs. Viņš norāda, ka Latvijas zinātnieki piedāvā ūdeņraža potenciālu un savus pakalpojumus starptautiskā līmenī un tos jau izmanto Igaunijas, Skotijas (Lielbritānijas), Dānijas, Bulgārijas kompānijas.

Kādus pakalpojumus sniedzat?

Latvijā ir izveidots Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centrs, kas piedāvā ASV, Lielbritānijas, Igaunijas, Ukrainas, Bulgārijas un Lietuvas uzņēmējiem kopā veidot viedās enerģētikas sistēmas ietvarus ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai un Latvijas zinātnes pārnesi ūdeņraža tehnoloģisko risinājumu jomā. Ūdeņradim ir būtiska loma enerģētikas sektora dekarbonizācijā, tam kā enerģijas nesējam ir izšķiroša nozīme, risinot atjaunīgo energoresursu problēmas, ja tiek veicināta nacionālu un reģionālu energokopienu vai ekosistēmu izveide, pielietojot inovatīvus ūdeņraža risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU zinātnieki izveido nebijušu enerģētikas un klimata modelēšanas rīku kopumu

Db.lv, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki izveido mūsdienīgu enerģētikas un klimata modelēšanas rīku kopumu, kas palīdzēs pieņemt datos pamatotus lēmumus par efektīvu rīcībpolitiku Latvijas virzībai uz oglekļa neitralitāti.

Lai cīnītos ar pieaugošām klimata pārmaiņām, valstis apņemas īstenot arvien jaunus pasākumus, tomēr tie ne vienmēr izrādās efektīvi.

"Kā izvēlēties rīcībpolitikas pasākumus, kas mūs aizvedīs līdz mērķim? Vistaisnākais ceļš ir izvēlēties vislētākos pasākumus. Taču tad mēs neņemsim vērā sociālos, vides, ieviešanas iespējamības u.c. aspektus, kas ir svarīgi dažādām sabiedrības grupām. Demokrātiskās sabiedrībās politikas veidošanas process nevar iet pa vistaisnāko ceļu, jo sabiedrībā pastāv dažādas vēlmes un viedokļi par to, kas ir svarīgi. Nereti politiski lēmumi un rīcībpolitikas, kam šķietami vajadzētu dot rezultātu, ir neefektīvas, rada pretēju efektu vai arī sniedz īstermiņa risinājumu, kas ilgtermiņā rada neprognozējamu ietekmi. Neplānotais rezultāts un blaknes vairo sabiedrības neapmierinātību ar politikas veidotājiem. Lai arī politikas veidošanā ir grūti izvairīties no spiediena, ir iespējams atrast risinājumus, kas ir vēlamāki," uzsver RTU VASSI profesore Andra Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Īslaicīgs nodokļu samazinājums varētu palīdzēt risināt enerģētikas krīzi

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īslaicīgs atsevišķu nodokļu samazinājums varētu palīdzēt risināt enerģētikas krīzi, tā intervijā Latvijas Radio sacīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Par šādu iespējamo augsto elektroenerģijas un fosilā kurināmā cenu kāpuma īslaicīgo risinājumu patlaban jau domājot, piemēram, Apvienotā Karaliste un Spānija.

"Skaidrs, ka tirgus cenu ar politiskiem instrumentiem samazināt nevar. Nav receptes, ko iesākt šajā situācijā. Viens no iespējamiem risinājumiem ir uz brīdi "atcelt Eiropas zaļo kursu" un, piemēram, īslaicīgi samazināt vides nodokļus, akcīzes nodokli, vai pievienotās vērtības nodokli," teica R.Āboltiņš.

Viņš atzina, ka šāds iespējamais risinājums varētu būt grūti īstenojams, jo to neatbalstītu Finanšu ministrija, īpaši laikā, kad jau ir sagatavots nākamā gada budžets.

Vēl viens iespējamais risinājums būtu uz īsu periodu samazināt maksu par piešķirtajām CO2 kvotām, vai arī palielināt piešķīrumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas pārvades sistēmas operators "Litgrid" pirmdien pieslēdzis tīklam pirmo eksperimentālo viena megavata bateriju, sperot soli uz enerģijas uzkrāšanas iekārtu sistēmas izveidi.

Tam būs liela nozīme valsts turpmākās enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā un energosistēmas sinhronizācijā ar pārējās Eiropas tīklu.

Kā norādījis "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis, šī baterija ir pirmais pilotprojekts Baltijas valstīs, kura gaitā uzņēmuma speciālisti testēs tās darbību pārvades tīklā reālajos energosistēmas darba apstākļos un pētīs tās sniegtās iespējas.

"Tā ir pirmā baterija, kas palīdzēs mums iemācīties labāk pārvaldīt savus tīklus, stabilizēt frekvences, kontrolēt spriegumus un citus tehniskos parametrus un iegūt vajadzīgo pieredzi," ceremonijā Viļņas transformatoru apakšstacijā uzsvēris Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuva sešos gados plāno elektroauto uzlādes staciju skaitu palielināt 15 reizes

LETA--BNS, 15.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Satiksmes ministrs Marjus Skuodis paziņojis, ka Lietuva nākamajos sešos gados ir gatava palielināt elektrisko automobiļu uzlādes staciju skaitu 15 reizes.

Lietuvas valdības prognozes liecina, ka elektrisko automobiļu skaits valstī līdz 2030.gadam palielināsies līdz 230 000 un plānots izveidot 60 000 uzlādes staciju.

"Nākamajos trīs gados vien, līdz 2024.gada beigām, mēs plānojam palielināt pilnībā vai daļēji publiski pieejamu elektrisko automobiļu uzlādes staciju skaitu 11 reizes, bet līdz 2027.gadam to palielināt vairāk nekā 15 reizes. Mēs vēlamies nodrošināt, ka elektrisko automobiļu izmantošanu neierobežo infrastruktūras trūkums," Lietuva Enerģētikas ministrijas rīkotajā diskusijā sacīja ministrs.

Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norāda, ka Enerģētikas un Satiksmes ministrijas, kā arī Lietuvas elektropārvades tīklu operators "Litgrid" šobrīd veic četru posmu pētījumu, kas kalpos par pamatu stratēģiskam plānam, kas vēlāk tiks attīstīts par rīcības plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm plāno nostiprināties Centrālās un Austrumeiropas tirgos

Db.lv, 30.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā investējot 100 miljonu eiro un izstrādājot desmit jaunus produktus ik gadu, AS "Olainfarm" plāno kļūt par top 10 farmācijas uzņēmumu Centrālajā un Austrumeiropā.

""Olainfarm" 50. darbības gadu uzsākam labā formā un ar ambicioziem plāniem. Uzņēmuma komanda ir mobilizējusi spēkus jaunu produktu izstrādei un stratēģiskai jaunu tirgu apguvei, vienlaikus efektivizējot uzņēmuma darbu un strādājot pie investīciju piesaistes," informē AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Olainfarm sāk jaunu ēru 

AS Olainfarm paplašinās savu izstrādājumu portfeli ar jauniem preparātiem un sāks jaunu...

AS "Olainfarm", kas pirmajā pusgadā strādājusi ar 66,671 miljonu eiro lielu apgrozījumu un 7,668 miljonu eiro peļņu, ir bijusi par 17,5% produktīvāka nekā farmācijas nozarē strādājošie uzņēmumi kopumā. Vidējo produktivitāti jeb apgrozījumu uz vienu darbinieku ražošanas nozarē Latvijā "Olainfarm" pārsniedz vairāk nekā 2,5 reizes.

""Olainfarm" medicīnas produktu mārketinga modelis, kas darbojas jau 15 valstīs, ir devis 10% pārdošanas pieaugumu, tajā skaitā, piemēram, Krievijā izaugsme šā gada astoņos mēnešos bijusi 19%, bet Ukrainā - 20%," stāsta AS "Olainfarm" valdes locekle Elena Bušberga, piebilstot, ka būtiskākajos noieta tirgos - Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Uzbekistānā un Kazahstānā - un nozīmīgākajās gatavo zāļu formu produktu grupās AS "Olainfarm" uzrādījis par 11% labākus darbības rādītājus nekā vidējā tirgus izaugsme.

Olainfarm nākamajos piecos gados plāno investēt 100 miljonus eiro 

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" nākamajos piecos gados plāno investēt zāļu izstrādē apmēram...

Uzņēmuma sekmes gatavo zāļu tirgū Covid-19 periodā nodrošinājusi digitālo platformu "Open Olainfarm" un "Academy of Doctors" izveide. Savukārt aktīvo farmaceitisko vielu un ķīmisko sastāvdaļu piegādes apjomus par 17% izdevies audzēt, piesaistot vērtīgus sadarbības partnerus Itālijā, ASV, Vācijā, Japānā un citur.

"Vēl straujāka "Olainfarm" izaugsme būs iespējama, tikai mērķtiecīgi paplašinot produktu portfeli. Šobrīd, aizpildot pēdējo gadu produktu izstrādes plaisu, dažādās plānošanas un izstrādes fāzēs jau ir apstiprināti 23 jauni produkti, taču pie tā nedomājam apstāties. Esam nosprauduši mērķi nodrošināt vismaz desmit jaunu produktu izstrādi gadā," atklāj AS "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Vairums no jau apstiprinātajiem produktiem tiek attīstīti "Olainfarm" tradicionāli sekmīgākajās terapeitiskajās jomās kā uroloģija, neiroloģija, kardioloģija un alerģiju ārstniecība. Papildus jaunu produktu izstrāde apstiprināta arī cukura diabēta un onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Investīcijas mērķu sasniegšanai tuvāko piecu gadu laikā sasniedz 100 miljonus eiro, kas nepieciešami gan jaunu produktu izstrādei un tehnoloģiju transfēriem, gan gatavo zāļu formu ražošanas līniju paplašināšanai, aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas līniju izveidei, kvalitātes kontroles laboratoriju modernizācijai, pētniecības un attīstības laboratoriju izveidei, noliktavu paplašināšanai un notekūdeņu attīrīšanas stacijas un tīklu rekonstrukcijai. Līdzekļus plānots iegūt, kāpinot efektivitāti un reinvestējot peļņu, kā arī piesaistot papildu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Politiķu intereses. Biznesa intereses. Latvijas intereses

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Allaž uzmanību piesaista kolēģa Armanda Pučes RīgaTV 24 vadītā raidījuma Kārtības Rullis pieteikumā paustie apmēram šādi vārdi: “Kādas ir jūsu intereses, lai aizstāvētu Latvijas intereses?” To tiešā veidā var attiecināt arī uz jautājumu par politiķu ieinteresētību (pat ne materiālu, bet morālu, idejisku) biznesa un plašāk – valsts ekonomikas attīstībā.

No vienas puses, it kā šādai ieinteresētībai būtu jābūt, jo, attīstoties uzņēmējdarbībai Latvijā, arī valstij būtu lielāki nodokļu ieņēmumi, ko politiķiem attiecīgi pārdalīt, tā pie reizes izdabājot dažādām vēlētāju grupām. No otras puses, augļi no biznesa vides uzlabošanas un pilnveidošanas tik ātri vis nenogatavojas, kā gribētos, un tas, kā praksē redzam, ļoti demotivē gan valdībā, gan parlamentā esošos darboties šajā virzienā. Proti, viņiem svarīgi ir domāt par šodienu, nevis tālu nākotni, kad varbūt jau citi būs pie varas.

Papildu faktors ir arī tas, ka arī vēlētāji uzņēmējdarbības attīstību drīzāk asociē ar uzņēmēju, nevis savu kā darba ņēmēju vai valsts budžeta labumu saņēmēju labklājību, jo tā cēloņsakarību ķēdīte ir pārāk gara, nav viegli uztverama. Vēl viens faktors, kas mazina politiķu interesi par biznesu kā ekonomikas dzinējspēku, ir tas, ka partijas aizvien mazāk atkarīgas no oficiālo ziedotāju atbalsta. Un vēl – diemžēl savā pārcentībā ieviest principus, kas ļoti apdomīgi tiek ievēroti Rietumvalstīs, esam panākuši to, ka politiķi pat paniski baidās, ka viņu paustās domas, rūpes par kādu uzņēmumu vai pat nozari kopumā kāds var iztulkot kā korupcijas izpausmi, pat ja no korupcijas, tā teikt, tur pat smakas nav. Tāpēc drošāk un arī vieglāk ir turēties pa gabalu no šāda riska, labākajā gadījumā diskutējot vien ar lielākajām uzņēmēju viedokļus pārstāvošām organizācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretrunīgi vērtētajā cauruļvadā "Nord Stream 2" uzsākta gāzes iesūknēšana, pirmdien paziņojis gāzesvada operētājuzņēmums.

Paredzēts, ka pa gāzesvadu, kura būvniecība tika pabeigta septembrī, ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Saskaņā ar operētājuzņēmuma paziņojumu ar dabasgāzi tiks nodrošināti 26 miljoni mājsaimniecību.

Pirms piegāžu uzsākšanas cauruļvads, kas izbūvēts pa Baltijas jūras dibenu, ir jāpiepilda ar gāzi.

Gāzesvada pirmajā atzarā veikti darbības uzsākšanas un pieregulēšanas darbi, un tagad to var uzpildīt ar gāzi, lai sāktu cauruļvada tehnisko testēšanu, teikts operētājuzņēmuma paziņojumā, ko citē ziņu aģentūras.

Iepriekš pirmdien Dānijas Enerģētikas aģentūra pavēstīja, ka uzņēmums "Nord Stream 2" izpildījis visas prasības, lai uzsāktu gāzesvada, kas daļēji atrodas Dānijas ūdeņos, ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītais naftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" parakstījis līgumu ar Londonā bāzēto enerģētikas pakalpojumu kompāniju "Petrofac Ltd." par naftas dziļās pārstrādes iekārtas modernizāciju Mažeiķu rūpnīcā.

Kopējā investīciju summa sasniegs 641 miljonu eiro, ar Varšavas biržas starpniecību paziņojis "Orlen".

Pēc koncerna veiktajām aplēsēm, šīs investīcijas palielinās "Orlen Lietuva" darbības peļņu pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par aptuveni 68 miljoniem eiro gadā.

"Petrofac" norāda, ka saskaņā ar līgumu ierīkos jaunu katalītiskā krekinga iekārtu, paplašinās esošās jaudas, kā arī sniegs inženiertehniskos, būvniecības, iepirkumu un citus pakalpojumus. Kompānija pauž gatavību īstenot šo Lietuvas enerģētikas infrastruktūrai svarīgo projektu atbilstoši augstākajiem pasaules standartiem.

"Petrofac" piedāvājums atzīts par labāko konkursā, to pārbaudījusi arī Lietuvas valdības komisija, kas izvērtē stratēģiski svarīgo uzņēmumu darījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) Latvijai izstrādājusi jaunu stratēģiju 2021.-2026.gada periodam, nosakot divas prioritātes, teikts bankas publiskotajā paziņojumā.

ERAB ir atbilstoši pozicionēta, lai paātrinātu Latvijas pāreju uz zaļo ekonomiku un palīdzētu sasniegt valsts 2030.gada enerģētikas un klimata mērķus, samazinot siltumnīcefekta radošo gāzu emisijas un palielināto atjaunojamās enerģijas izmantošanu, norāda banka.

Balstoties uz ERAB stratēģiju pārejai uz zaļo ekonomiku un bankas ievērojamo pieredzi, banka apvienos investīcijas atjaunojamos enerģijas resursos ar politikas iesaisti. Tāpat banka piedāvā savas zināšanas, lai uzlabotu enerģētikas un resursu efektivitāti.

Tāpat ERAB piedāvā atbalstu privātā sektora uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai un tiešās investīcijas inovatīvos un augstas izaugsmes uzņēmumos, izmantojot strukturēto parādu un kapitāla produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada trešajā ceturksnī ar kriptovalūtām apmaksāto airBaltic rezervāciju skaits salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par 44%, informē aviokompānijā.

Kopš 2014. gada šo pakalpojumu izmantojuši vairāk nekā 1 000 klientu.

2014. gadā airBaltic kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas norēķiniem par lidojumu biļetēm sāka pieņemt Bitcoin. Kopš 2021. gada sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju BitPay airBaltic pieņem arī citas kriptovalūtas, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin, lai klienti varētu samaksāt par lidsabiedrības mājaslapā iegādātajām biļetēm.

Biļešu cenas mājaslapā attēlotas eiro valūtā. Kad airBaltic klienti maksā par savu lidojumu, maksājumu sistēmas operators viņu kriptovalūtas automātiski pārvērš eiro pēc pašreizējā valūtas maiņas kursa. airBaltic maksājumus kriptovalūtās nesaņem. Maksājumu pieejamība citās kriptovalūtās atkarīga no kriptovalūtu maka, ko izmanto klients.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vitenbergs: nedrīkstam pieļaut, ka tiek celtas elektrības cenas

Db.lv, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, tiekoties ar Lietuvas enerģētikas ministru Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys), uzsvēra nepieciešamību izvairīties no soļiem, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz enerģētisko drošību un sinhronizācijas projekta attīstības gaitu, kā arī elektroenerģijas cenu.

Abi ministri tikšanās laikā Viļņā (Lietuvā) pārrunāja aktuālos jautājumus enerģētikas jomā, apmainījās ar aktuālo informāciju par situāciju Baltijas energoapgādes sistēmā un turpināja jau jūlijā Rīgā iesāktās sarunas par tirdzniecības režīma ar trešajām valstīm pilnveidošanas iespējām, vienlaikus paturot prātā, ka Baltijas valstu augstākā prioritāte ir sekmīga sinhronizācijas projekta ieviešana 2025.gadā.

Komunālo rēķinu ziņā gaidāma kolorīta ziema 

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums...

"No valsts puses nedrīkstam pieļaut situāciju, ka tiek celtas elektrības cenas. Tāpēc lēmumiem, kas skar elektroenerģijas tirdzniecības režīma pilnveidošanu, ir jābūt saskaņotiem un ekonomiski pārdomātiem, lai tie neradītu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopā," pēc tikšanās norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Tikšanās laikā abi ministri vienojās aicināt nacionālos pārvades sistēmas operatorus pārrunāt elektroenerģijas tirdzniecību raksturojošos datus tehnisko ekspertu starpā, lai veicinātu vienotas izpratnes veidošanu un nodrošinātu pilnīgu pārliecību, ka Baltkrievijas izcelsmes elektroenerģija nenonāk Baltijas valstīs komercdarījumu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru