Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Gada trešajā ceturksnī Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. pārdevusi 2,5 miljonus automašīnu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bijis pieaugums 2,8% apmērā.

Japānas kompānijai pārdošanas rādītāju ziņā izdevies apsteigt ASV autobūves milzi General Motors Co. un citus ražotājus, apliecinot, ka lielajām valsts kompānijām ir izdevīgas Japānas valdības ekonomiskās reformas, vēsta Bloomberg.

Minētajā laika posmā ASV autobūves milzis GM spējis pārdot 2,4 miljonus automašīnu (pieaugums 5,5% apmērā), bet Vācijas Volkswagen – 2,33 miljonus automašīnu. Volkswagen tirdzniecības datos gan nav iekļautas smagās automašīnas.

Analītiķi atzīmē, ka Toyota pēdējo mēnešu veiksmīgā darbība ir cieši saistīta ar Japānas premjera Šinzo Abes (Shinzo Abe) ekonomisko politiku, kuras ietvaros tiek veikta jenas vērtības samazināšana, tādējādi ļaujot valsts eksportētājiem sekmīgāk strādāt. Japānas valdības mērķis ir pārtraukt recesiju, kas periodiski vajājusi valsts ekonomiku pēdējos piecus gadus.

Japānas valdības spertie soļi saistībā ar nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanu, lai uzlabotu valsts ekonomisko izaugsmi, var negatīvi ietekmēt Vācijas ekonomiku, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Japānas valdība aizvadītajā decembrī uzsāka pasākumu kopu, kuriem jāsamazina valūtas vērtība, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Pasākumu ietvaros Japāna noteikusi augstāku inflācijas mērķi, kā arī uzsākusi papildus jenu drukāšanu.

Japānas lēmumu kritizējusi arī Vācijas centrālā banka, kura uzsvērusi, ka tas varot kropļot konkurenci un izsaukt «valūtu karus», kad Japānas lēmumam var sekot arī citas valstis. Savukārt Eiropas Centrālā banka Japānai pārmetusi vietējās centrālās bankas neatkarības ierobežošanu.

Satraukumu par Japānas spertajiem soļiem paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele un valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Vācijas kanclere norādījusi, ka Japāna var izpelnīties arī sodu par šādām darbībām.

Japānas valdība un centrālā banka samazināja jēnas vērtību ar mērķi pasargāt valsts ekonomisko izaugsmi, vēsta BBC.

Japāna ir samazinājusi valsts nacionālās valūtas vērtību, un tagad dolārs maksā vairāk nekā 79 jēnas, pirms Japānas valdības un centrālās bankas iejaukšanās tā cena bija 77 jēnas.

Valdība jau vairākkārt ir brīdinājusi, ka spēcīgā jēna apdraud Japānas ekonomisko izaugsmi un atlabšanu pēc martā notikušās zemestrīces un cunami.

Pēdējo 12 mēnešu laikā jēnas vērtība salīdzinājumā ar ASV dolāru pieauga par teju 12%.

Japānas ekonomiskā izaugsme stagnē pēc notikušajām dabas katastrofām, tomēr, neraugoties uz šīm problēmām, jēnas vērtība ir pieaugusi. Tam palīdzēja fakts, ka bailēs no aizvien plašākās parādu krīzes daudzi investori atteikušies no ASV dolāra un eiro. Līdzīgi kā jēna, ieguvis ir arī Šveices franks.

Labi ASV darba tirgus dati ataino ekonomikas atveseļošanos, un tas var nozīmēt, ka dzīres akciju tirgos turpināsies. Darba tirgus dati gan nav viennozīmīgi labi.

Pasaules lielākā ekonomika ir uz atveseļošanās takas, liecina ASV šonedēļ publicētie darba tirgus dati. Tie atklājuši, ka bezdarba līmenis martā sarucis līdz 7,6% (no 7,7% vēl mēnesi iepriekš un 7,9% janvārī), kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada beigām. Sektoros, izņemot lauksaimniecību, pagājušajā mēnesī radītas 88 tūkst. darbvietas, kas gan bija daudz mazāk nekā analītiķu gaidītie 200 tūkstoši.

Jāpiebilst, ka tieši ar darba tirgus veselību ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) stingri sasaistījusi savas monetārās politikas stingrības nākotni. Proti, FRS vadība norādījusi, ka ekonomiku stimulējošie pasākumi turpināsies tik ilgi, kamēr bezdarba līmenis ASV nesamazināsies vismaz līdz 6,5%. Neskatoties uz februāra labajiem ASV darba tirgus datiem, gan jāsecina, ka bezdarbs šajā valstī savas finanšu krīzes laikā iekarotās pozīcijas atdod lēni.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumu veikšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuriem tiek iesaldētas kadastrālās vērtības, vienlaikus nolemjot Saeimai lūgt jautājumu virzīt steidzamības kārtībā.

Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā likumprojektā norādīts, ka 2014.gada 23.decembrī apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, būs piemērojama arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam, vienlaikus paredzot arī vairākus gadījumus, kad var izdarīt izņēmumus 2014.gadā apstiprinātajā kadastrālo vērtību bāzē.

Izņēmumi varētu tikt veikti, lai koriģētu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos nekustamā īpašuma datus, tajā skaitā informāciju par kadastra objekta lietošanas mērķi, kā arī noteiktu koriģējošo koeficientu ēkām, kas pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 2000.gada 1.janvāra.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.

Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.

Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.

Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Spekulējot uz valūtu kursu svārstībām, ASV miljardieris Džordžs Soross, samazinoties Japānas jenas vērtībai, kopš novembra spējis nopelnīt vienu miljardu ASV dolāru, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Japānas valdība uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Kopš aizvadītā gada novembra Japānas jenas vērtība pret dolāru sarukusi gandrīz par 20 procentiem.

Tas ļāvis Dž. Sorosam piederošajai finanšu kompānijai Soros Fund Management nopelnīt ievērojamo summu, daļa no kuras gan tikusi izmaksāta investoriem, kuru līdzekļus fonds pārvalda un iegulda finanšu operācijās.

Ievērojamu peļņu no jenas vērtības samazināšanās guvuši arī citi ASV investori – Deivida Einhorna Greenlight Capital, Deniela Loba Third Point LLC un Kaila Besa Hayman Capital Management LP – WSJ nosauc dažus piemērus.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

Ceturtdien Japānas jenas vērtība pret eiro saruka līdz zemākajam līmenim 3,5 gadu laikā, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmums nemainīt monetārās politikas kursu lika kāpt akciju cenām un samazināja pieprasījumu pēc valūtām, kas tiek uztvertas kā drošs patvērums.

Japānas jenas vērtība samazinājās pret 16 citām lielākajām valūtām pēc tam, kad Japānas Banka paziņoja, ka spiediens uz valūtu var likt palielināt monetārās stimulēšanas programmas apjomu.

Jenas vājums vairāk ietekmēs augstāka riska valūtas, īpaši tās, kuru tekošajā kontā ir liels deficīts un jaunattīstības tirgus reģionu, Bloomberg norāda Bank of Tokyo Mitsubishi eksperti.

Jenas vērtība pret eiro samazinājās par 1,3% līdz 134,09 jenām pret eiro, pirms tam sasniedzot 134,33 jenu atzīmi, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada janvāra. Jenas vērtība pret dolāru saruka par 1%.

Vispārējā naudas drukāšana, kas pasauli piemeklējusi pēdējo dažu gadu laikā, lai arī asociējas ar riskiem globālajai finanšu sistēmai, tomēr biržu investoriem ļāvusi labi nopelnīt. Pēdējā laikā ļoti agresīvu naudas politiku piekopj Japānas centrālā banka un, lai arī šie notikumi šķiet stipri tālu, tomēr rada iespēju pelnīt arī Latvijas ieguldītājiem.

Apjomīgā naudas drukāšana likusi sarosīties arī biržas investoriem, un patlaban akciju cenu pieaugums Japānā sasniedzis sen nebijušus augstumus, tomēr, investējot šādā tirgū, ārvalstu ieguldītājiem ir risks zaudēt uz valūtas kursu svārstību rēķina, tomēr iespējas izbēgt no negācijām tomēr ir, ieguldot fondos, kuru cenas ir izteiktas dolāros, kas ļauj vieglāk diversificēt riskus daudzskaitlīgajā uzņēmumu klāstā un mazināt valūtu riskus.

«Ja investors pieņem, ka Japānas centrālās bankas īstenoto pasākumu rezultātā valsts akciju tirgus turpinās kāpt, tad var apsvērt biržā tirgoto fondu (ETF) iegādi, kuru dinamika atspoguļo Japānas akciju tirgu. Kā piemērus šeit var minēt tādus biržās tirgotos fondus kā ishares MSCI Japan Index Fund (biržas simbols: EWJ) vai arī WisdomTree Japan Hedged Equity Fund (simbols: DXJ). Abi iepriekš minētie biržā tirgotie fondi atspoguļo Japānas akciju tirgu, taču galvenā atšķirība starp abiem ir tā, ka WisdomTree Japan Hedged Equity Fund biržā tirgotais fonds veic Japānas jenas un ASV dolāra kursa svārstību riska ierobežošanu (hedging), kā rezultātā Japānas valūtas kritums pret ASV dolāru atstāj mazāk negatīvu ietekmi uz fonda rezultātiem,» skaidro Swedbank brokeris Juris Jankovskis.

Kadastrālā vērtība zemei nākamgad valstī kopumā samazināsies par 0,4%, bet ēkām – par 2,1%, būtisks kadastrālās vērtības kritums gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, bet palielinājums – lauksamniecībā izmantotajai zemei.

Kadastrālās vērtības kritums rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei gaidāms 15% apjomā, bet palielinājums 6% apjomā gaidāms lauksaimniecībā izmantotajai zemei, to paredz otrdien pieņemtie Ministru kabineta «Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2013. gadam».

Visplašākās izmaiņas 2013. gada bāzes vērtībās, salīdzinot ar šo gadu, ir lauku nekustamo īpašumu grupā – izmaiņas ir praktiski visās pašvaldību lauku teritorijās. Valsts zemes dienesta paziņojumā norādīts, ka izmaiņas veiktas, jo kadastrālo vērtību un darījumu cenu analīze uzrāda – lauksaimniecībā izmantojamās zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25 – 30% zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Bāzes vērtības paaugstinātas par vidēji 10%.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Japānas tehnoloģiju uzņēmums Sony biznesa gadā, kas noslēdzās 31. martā, strādājis ar neto peļņu 436 miljonu ASV dolāru apmērā, tādējādi gūstot pirmo peļņu pēdējo piecu gadu laikā.

Attiecīgā laika posmā pirms gada Sony strādājis ar zaudējumiem 4,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Kompānija savus finanšu rezultātus skaidro ar Japānas jenas vērtības samazināšanos, kas palielina valsts eksportētāju konkurētspēju un to ārvalstīs gūtos ienākumus.

Japānas kompānija prognozē, ka šajā biznesa gadā tās peļņa pieaugs par 16% un sasniegs 506 miljonus ASV dolāru. Iepriekš Sony uzsāka apjomīgu restrukturizācijas programmu, kuras ietvaros paredzēta aptuveni 10 tūkstošu darba vietu likvidēšana un dažādu aktīvu pārdošana. Pirms mēneša Sony augstākā līmeņa vadītāji pavēstīja, ka atteiksies no prēmijām, lai tādējādi kompensētu vājos finanšu rādītājus.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Nākamo sešu gadu laikā Japānas uzņēmumu akciju cenas pieaugs, jo ekonomikas izaugsme veicinās kompāniju peļņas kāpumu, uzskata Nomura Holdings vadītājs Koji Nagai.

Viņš uzskata, ka Nikkei 225 Stock Average indekss līdz 2020.gadam palielināsies līdz aptuveni 25 tūkstošiem punktu, kas ir par aptuveni 57% vairāk nekā patlaban, raksta Bloomberg. Viņš norāda, ka Japānas ekonomikas izaugsme tiek lēsta līdz pat 2020.gadam, jo tā iegūs no Āzijas attīstības.

Šī prognoze gan kontrastē ar Japānas akciju tirgus līdzšinējiem datiem. Nikkei 225 šogad ir sarucis par 2,5%. Pērno gadu gan tas noslēdza pie sešu gadu augstākās atzīmes, jo tirgus dalībnieki prognozēja, ka premjerministra Šinzo Abe monetārās mīkstināšanas, fiskālo tēriņu un strukturālo reformu programmas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Kopš 2012. gada beigām, kad par Japānas premjerministru kļuva Šinzo Abe, Japānas akciju indekss NIKKEI 225 ir pieaudzis par vairāk nekā 80%, sasniedzot pēdējo 15 gadu augstāko līmeni, norāda DNB Markets privātkapitāla pārvaldnieks Krišjānis Rullis.

Līdzšinējais kāpums lielā mērā skaidrojams ar Abes izvēlēto monetārās un fiskālās politikas kursu, kur ekonomikas izaugsme galvenokārt balstīta uz masīvu likviditātes palielināšanu ekonomikā.

Likviditātes pavairošanu veic Japānas Centrālā banka, gada laikā uzpērkot vērtspapīrus par summu, kas līdzinās 15% no Japānas IKP. Jāsaka gan, ka līdzšinējais akciju tirgus pieaugums liecina, ka esošie lēmumi tirgū jau ir iecenoti. Savukārt arvien konkrētākas aprises sāk iegūt Abes plāni strukturālo reformu īstenošanā. Tieši šīs strukturālās reformas apvienojumā ar izmaiņām nodokļu sistēmā liek optimistiski raudzīties gan uz tālāku Japānas ekonomikas augšupeju, gan uz iespējamo akciju tirgus pieaugumu.

Viedtālruņu un planšetdatoru ēra skaidri iezīmē Japānas tehnoloģijas sektora gigantu norietu.

Agrāk veiksmīgajiem un slavenajiem Japānas tehnoloģiju uzņēmumiem klājas arvien grūtāk. Kārtējo triecienu Japānas korporatīvajiem milžiem Sony un Panasonic šonedēļ devusi starptautiskā reitingu aģentūra Fitch, kas samazinājusi šo kompāniju obligāciju kredītreitingu līdz grabažas (junk) līmenim.

Japānas tehnoloģiju kompānijām šobrīd ir grūti konkurēt ar «stilīgajiem» Apple un Samsung Electronics. Tās nav spējušas nodrošināt sev kaut cik nozīmīgu tirgus daļu viedtālruņu un planšetdatoru tirgū, kas ir šā brīža tehnoloģijas sektora galvenā un izšķiroša cīņas fronte.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9. martā, vērtēs Tieslietu ministrijas priekšlikumus grozījumiem Kadastra likumā, kas paredz pārcelt kadastrālo vērtību jaunās bāzes spēkā stāšanos uz 2025.gada 1.janvāri.

Tikmēr vismaz līdz 2024. gada 31. decembrim tiks piemērotas pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības.

“Jaunās kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst stāties spēkā līdz Finanšu ministrija nav īstenojusi nekustamā īpašuma nodokļa reformu ar mērķi nepieļaut nodokļu sloga kāpumu,” skaidro tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Tāpat Tieslietu ministrija piedāvā noteikt, ka turpmāk jaunas kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst publicēt vēlāk kā pusotru gadu pirms to stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka sabiedrība par jaunajām vērtībām varēs uzzināt vismaz pusotru gadu pirms to piemērošanas. Līdz ar to kadastrālo vērtību bāzi izstrādātu atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem desmit novadu pašvaldībām piešķirs 49,9 tūkstošus latu šī pavasara plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem izmaksāto pabalstu kompensācijai, šodien lēma Ministru kabinets.

Kopumā novadu pašvaldības pabalstos plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu (deklarētās dzīvesvietas) daļējai atjaunošanai izmaksāja 99 831 latu, no kuriem valdība segs pusi.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Daugavpils pilsētas pašvaldībai tiks piešķirti 10,2 tūkstoši latu, Rēzeknes pilsētas pašvaldībai – 775 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 4058 lati, Jēkabpils novada pašvaldībai – 2300 latu, Krustpils novada pašvaldībai – 600 lati, Līvānu novada pašvaldībai – 1801 lats, Lubānas novada pašvaldībai – 545 lati, Ogres novada pašvaldībai – 22,75 tūkstoši latu, Ozolnieku novada pašvaldībai – 70 latu, bet Pļaviņu novada pašvaldībai – 6844 lati.

Vācija ir kļuvusi par trešo lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot Japānu, kas šai ziņā noslīdējusi no trešās uz ceturto vietu, liecina ceturtdien publicēti oficiāli dati.

Japānas nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā bija 4,2 triljoni ASV dolāru, neraugoties uz tā pieaugumu par 1,9%.

Abu valstu pozīciju maiņa galvenokārt atspoguļo kraso jenas vērtības krišanos pret ASV dolāru, nevis labāku Vācijas ekonomikas sniegumu. Vācijas nominālais IKP 2023.gadā bija 4,5 triljoni dolāru pēc tā samazināšanās par 0,3%.

Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru 2022. un 2023.gada laikā kritusies par apmēram piektdaļu, bet pērn - par aptuveni 7%.

To daļēji noteica tas, ka Japānas Banka uzturēja negatīvas procentlikmes, cenšoties celt cenas. Citas centrālās bankas tikmēr paaugstināja procentlikmes, cīnoties pret augošu inflāciju.

Piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums augs strauji daudzviet Latvijā. Tāpēc Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina izvērtēt NĪN nodokļa piemērošanu kopsakarībā ar valsts un pašvaldību attīstības mērķiem un ieviest tādu NĪN sistēmu, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, izveidojot visiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN.

Kā zināms, atbilstoši grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (spēkā no 2014.g. 30.oktobra) nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, apstiprina reizi divos gados visām nekustamo īpašumu grupām (lauku, dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskā apbūve), un tai ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā 1,5 gadus pirms bāzes piemērošanas. Pēc asi paustajiem viedokļiem par krasu NĪN maksājuma pieaugumu, pagaidām valdība kadastrālo vērtību un ar to saistāmā NĪN maksas izmaiņas ir «nolikusi uz bremzēm», paredzot, ka kadastrālo vērtību bāze 2017. gadā paliks tāda pati kā šogad.