Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

- "Diplomātu izdienas pensiju likums". (Reģ.nr.1139)

(Dok.nr.6586) Balsojums: 63 par, 7 pret, 4 atturas.

- "Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā". (Reģ.nr.1781)

(Dok.nr.6587) Balsojums: 85 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.1809)

(Dok.nr.6604) Balsojums: 66 par, 18 pret, 4 atturas.

- "Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi". (Reģ.nr.1829)

(Dok.nr.6606) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi Augu aizsardzības likumā". (Reģ.nr.1849)

(Dok.nr.6613) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"". (Reģ.nr.1824)

(Dok.nr.6616) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Ministru kabinets otrdien atbalstīja ieceri no nākamā gada būtiski paaugstināt nodevu apmēru par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Rudenī Iekšlietu ministrija un PMLP atgriezās pie ieceres par būtisku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu. Maksa par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu tiks palielināta divos piegājienos - no 2025.gada 1.janvāra un no 2026.gada 1.janvāra. Piemēram, nodeva par pases izsniegšanu vispirms no nākamā gada tiks palielināta par desmit eiro, bet no aiznākamā gada - vēl par sešiem eiro, kopējai maksai sasniedzot 50 eiro.

LR Tiesībsargam Romānam Apsītim Lūgumu izvērtēt Civilprocesa likuma 34.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, kas nosaka, ka «ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā», šodien nosūtījusi Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA).

LAKRA norāda, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielai daļai valsts iedzīvotāju nav iespējas savas likumīgās tiesības un intereses aizstāvēt tiesā, jo viņi nespēj samaksāt likumā noteiktās valsts nodevas.

Likums paredz, ka, lai uzsāktu tiesvedības procesu, pirms prasības pieteikuma iesniegšanas ir jāsamaksā valsts nodeva, kuras apmērs noteikts Civilprocesa likuma 34.pantā. Nemantiskās prasībās valsts nodeva ir 50 lati. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja kredītņēmējs, kas dažādu apstākļu vadīts ir ar banku noslēdzis papildvienošanos pie kredītlīguma, kurā kredītlīguma termiņš tiek samazināts no 30 uz diviem gadiem, vēlas vērsties tiesā, lai panāktu, ka šāds punkts no papildvienošanās tiek izņemts, kredītņēmējam ir jāsamaksā 50 latus liela valsts nodeva. Savukārt mantiskās prasībās valsts nodevas likme tiek noteikta atkarībā no prasības summas, paredzot, ka nodeva tiek aprēķināta procentuāli atkarībā no prasības summas, taču ne mazāk kā Ls 50.

Sākot no 2011. gada nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs samaksāta, bet transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskatē, Db uzzināja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

No nākamā gada 1. janvāra paaugstinātā transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par vieglajām automašīnām, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem turpmāk būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklim ir veikta ikgadējā tehniskā apskate.

Lai izvairītos no nepieciešamības maksāt ikgadējo nodevu par transportlīdzekli, kas nav ticis izmantots, CSDD iesaka automašīnu īpašniekiem izmantot iespēju uz laiku noņemt sev piederošo transportlīdzekli no uzskaites. Tad par periodu, kurā transportlīdzeklis bijis noņemts no uzskaites, nodeva nebūs jāmaksā.

Jāatgādina, ka saskaņā ar 1. decembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem, kuri stāsies spēkā nākamgad, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas tiks ievērojami paaugstinātas – caurmērā tās pieaugs divas reizes.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Carnikavas novada dome neplāno atteikties no tūrisma nodevas iekasēšanas, tomēr nākamgad varētu tikt mainīta tās aprēķināšanas kārtība, pastāstīja novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Jau ziņots, ka Carnikavas novada dome šā gada 25.maijā pieņēma saistošos noteiktumus, kas paredz iekasēt tūrisma nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu. Laika periodā no 1.oktobra līdz 31.aprīlim uzņēmējiem jāmaksā 20 santīmu diennaktī, bet no 1.maija līdz 31.septembrim - 60 santīmu diennaktī par katru par maksu uzņemto atpūtnieku vai tūristu. Par viesu skaitu uzņēmumiem jāatskaitās reizi ceturksnī.

«Pēc Vidzemes tūrisma asociācijas datiem, nevienam no uzņēmumiem nodevas apmērs mēnesī nepārsniedz 60 latu - tā nav summa, par kuru jālauž šķēpi,» norādīja Jurēvica. Pagaidām gan pašvaldības budžetā ieņēmumi no šīs nodevas nav iekasēti. Ņemot vērā, ka daudzas rezervācijas veiktas iepriekš un tās ar atpakaļejošu termiņu aplikt ar nodevu nav iespējams, tad lieli ieņēmumi šogad neesot plānoti.

80 eiro alga taksometru nozarē liecina par to, ka tā ir tīri acīmredzama šmaukšana. Un lai no šīs šmaukšanas izietu ārā ir viens darbīgs līdzeklis, kas atvieglotu arī nodokļu iekasēšanu un mazinātu birokrātiju - tā ir patentmaksa jeb taksometru nodeva, saka SIA Baltijas taksometrs valdes loceklis Jānis Naglis.

Kādreiz taksometra vadītājs bija auto vadīšanas paraugs. Tagad, nesauksim vārdā taksometru kompāniju, bet tās mašīnu ieraugot, esmu uzmanīgs, pēc pieredzes zinu, ka to var vadīt arī tāds šoferis, kura vadīšanas iemaņas ir iesācēja līmenī. Dzīvē gadās sastapt taksometru vadītājus, kuri nezina pat Rīgas centra ielu nosaukumus. Vai nav notikusi taksometru nozares degradācija?

Vaina ir tajā, ka taksometru kompānijas ļoti bieži pieņem vadītājus bez pienācīgas kvalifikācijas pārbaudes un apmācībām. Ir pāris kompānijas, kurām tas ir pašsaprotami, ka pirms cilvēks uzsāk taksometra vadītāja darbu, notiek apmācības. Ja runājam par tādiem zīmoliem kā RedCab un Baltic Taxi tad šādas apmācības ir vismaz nedēļu garas. Tajās ne tikai tiek dotas iespējas vēlreiz apgūt satiksmes noteikumus, bet arī tiek mācīta apkalpošanas kultūra, dotas konfliktsituāciju risināšanas iemaņas, mācīta Rīgas kartes atšifrēšana, un apmācības beigās ir prakstiskais eksāmens.

Saskaņā ar provizoriskajiem Eiropas Komisijas aprēķiniem, kuru pamatā izmantotas dalībvalstu ikgadējās deklarācijas, ES dalībvalstīm ir jāveic maksājumi gandrīz 221 miljonu eiro apmērā par šīm valstīm noteikto piena ražošanas kvotu pārsniegšanu 2006./2007. tirdzniecības gadā, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Pagājušajā gadā nodevas apjoms sasniedza 355 miljonus eiro. Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Dānija, Itālija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande) ir pārsniegušas piegādes kvotas. Kopumā šīs kvotas pārsniegtas par 773 728 tonnām, par kurām jāmaksā nodeva saistībā ar piegādēm 220,82 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 80% no kopējās summas ir par pārprodukciju Itālijā, kura pārsniedza savu kvotu par 6%. Austrija pārsniedza savu kvotu par 3,3%, bet pārējās 5 valstis, kurām piemēro nodevu, pārsniedza kvotu par mazāk kā 1%. Attiecībā uz tiešo tirdzniecību patērētājiem tikai Kipra un Nīderlande ir ziņojusi par noteiktā daudzuma pārsniegšanu kopumā par 420 tonnām, kas veido tiešās tirdzniecības nodevu EUR 120 000 apmērā.

Kipras starptautiskais aizdevums, kura ietvaros noguldītājiem būs jāmaksā nodeva, pasaulē izraisījis vērtspapīru tirgu kritumu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Pirmdien kritumus piedzīvojušas Āzijas bankas – Japānas Nikkei 225 samazinājās par 2,7%, savukārt Honkongas Hang Seng un Austrālijas ASX 200 par 2%. Kritumam Āzijā sekoja biržu indeksu samazināšanās arī Eiropā. Londonas FTSE 100 pirmdienas pusdienlaikā samazinājās par 0,75%, Vācijas Dax par 1,09%, bet Parīzes Cac 40 par 1,27%.

Tikmēr Kipras likumdevēji plāno starptautiskajiem aizdevējiem piedāvāt jaunu priekšlikumu, saskaņā ar kuru valsts noguldītājiem varētu tikt piemēroti zemāka nodeva, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Valdība apstiprinājusi jaunās transporta nodevas, nosakot, ka mazākajiem auto likme pieaugs vēl vairāk kā ziņots nedēļas sākumā, savukārt džipiem un citiem lielajiem auto nodeva palielināsies mazāk.

No likuma grozījumiem izriet, ka no nākamā gada vieglajiem automobiļiem atbilstoši to pilnai masai nodeva plānota šādā apmērā: līdz 1500kg–24 lati, no 1501kg līdz 1800kg – 48 lati, no 1801kg līdz 2100kg – 75 lati, no 2101kg līdz 2600kg – 90 lati, no 2601kg līdz 3500kg – 110lati, vairāk par 3500kg – 150 lati.

Vēl vakar publiskotā versija paredzēja, ka līdz 1500 kg smaga auto īpašniekiem būtu jāmaksā 20 Ls, savukārt 2601 - 3500 kg smaga auto īpašniekam - 160 ls.

Par motociklu nākamgad būs jāmaksā 50 lati gadā, iespējams, vēl lems par kaut kādu maksājuma diferencējumu starp veciem un jauniem spēkratiem.

CSDD direktors Andris Lukstiņš noliedza, ka ar no nodevas varētu izvairīties, tehnisko apskati izejot vēl šogad un līdz ar to maksājot pēc vecā cenrāža.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Budžeta izstrādes laikā pieņemto patērētāju kreditēšanas nodeva būtu jāattiecina ne tikai uz nebanku kreditēšanas nozari, bet gan uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem.

Tā uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), norādot, ka noteiktais apmērs būtiski pārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkcijas veikšanai. Priekšlikums par jaunu nodevas metodoloģiju nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

«Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība būtiski palielināja valsts nodevu apmēru nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, plānojot ik gadu papildus iekasēt trīs miljonus eiro. Jau iepriekš noteiktā nodeva pārsniedza izmaksas, ko veido nozares uzraudzība. Līdz ar to izmaiņu mērķis ir tikai un vienīgi papildu ieņēmumi valsts budžetā, tāpēc šīs izmaksas solidāri ir jāattiecina uz visiem tirgus dalībniekiem, kas izsniedz kredītus patērētājiem,» rosina LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Valdība otrdien, 2.februārī, apstiprināja grozījumus uztura bagātinātāju reģistrēšanas valsts nodevās. Turpmāk par vienām reģistrācijas darbībām būs jāmaksā vairāk nekā pašlaik, savukārt par citām – mazāk, informē Zemkopības ministrija.

Nodeva, līdzīgi kā līdz šim, tiks dalīta atkarībā no tā, vai tiek maksāts par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju. Noteikumi paredz aizstāt trīs valsts nodevu pozīcijas ar sešām, kas ir detalizētāk noteiktas, tāpēc tiesību norma kļuvusi saprotamāka un vieglāk piemērojama.

Nodeva maksājama par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju (125,00 eiro), par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju, ja tas iepriekš ir paziņots vai laists tirgū kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (210,00 eiro), un arī par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju (380,00 eiro).

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus, kas nosaka valsts nodevas ieviešanu dažādiem ar dzīvniekiem saistītiem pakalpojumiem. MK noteikumu projektus šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, Db.lv informēja ministrija.

Noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu paredz, ka nodeva par pakalpojumu ir 16 lati. Nodeva par katru apliecību jāmaksā dzīvnieka pārvadātājam saskaņā ar dzīvnieku pārvadāšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Savukārt noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļauju izmantot dzīvnieku eksperimentos un apmācībās nosaka, ka valsts nodeva par pakalpojumu ir 25 lati. Nodevu par katru atļauju jāmaksā eksperimenta vadītājam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas kārtību.

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu par laiku jeb vinjeti kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām, no 2030.gada aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu.

SM skaidro, ka grozījumi paredzēti, lai tiktu izpildīta Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasība dalībvalstīm no 2030.gada ieviest ceļu infrastruktūras nodevu.

Atbilstoši direktīvai ceļu infrastruktūras nodeva tiks noteikta atkarībā no transportlīdzekļa radītā piesārņojuma un nobrauktā attāluma, un tā aizstās vinjeti kravas auto smagākiem par trīs tonnām. Tādējādi tiks veicināta taisnīgāka pieeja un atbildīgāka un videi draudzīgāka transportlīdzekļu lietošana.

Ceļu nodevu likumprojekts paredz, ka no 2030.gada tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, kas transportlīdzekļa īpašniekam jāmaksā par valsts autoceļu infrastruktūras izmantošanu atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis un no transportlīdzekļa veida, nodrošinot principa "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā" piemērošanu, tādējādi aizstājot līdzšinējo autoceļu lietošanas nodevu par laiku.

Ienākumu sarukums pašvaldībām spiež ne tikai apcirpt tēriņus, bet meklēt ārzemēs eksistējošus un Latvijai atbilstošus jaunu ienākumu avotus, ziņo Dienas Bizness.

«Neviena vien pašvaldība izrāda interesi par ārvalstu pilsētās ieviestām nodevām un arī vēlas iegūt izvērtējumu par to pārņemšanu,» stāsta zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan neatklāj to pašvaldību, kura šādu pētījumu ir pasūtījusi, tomēr norāda, ka vislielāko interesi izrāda finansiāli jaudīgākās pašvaldības, kuras arī būtiski izjūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kritumu, ko nespēj kompensēt palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Rīgas mērs Nils Ušakovs laikrakstam gan noliedzis, ka par jaunu nodevu ieviešanu domātu Rīgas pašvaldība.

Lietuvas parlaments otrdien par vienu gadu - līdz 2025.gada beigām - pagarināja pagaidu solidaritātes maksājumu bankām.

Tiek lēsts, ka no banku virspeļņas nodevas aizsardzības vajadzībām tiks iegūti papildu 60 miljoni eiro.

Likumprojektu Seims pieņēma ar 110 balsīm par, desmit deputātiem atturoties un vienam balsojot pret. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linģe uzsvēra, ka nodeva ir nepieciešama, jo turpinās ārkārtēji apstākļi. Viņš uzsvēra, ka banku sektoram ir jāsniedz ieguldījums Lietuvas aizsardzībā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste teica, ka banku virspeļņa joprojām saglabājas augsta. Viņa norādīja, ka nākamgad solidaritātes maksājuma ieņēmumi būs zemāki nekā šogad, tomēr joprojām būs būtiski.

Lietuvas Bankas aplēses liecina, ka nākamgad banku solidaritātes nodevas ieņēmumi sasniegs 50-70 miljonus eiro. 2025.gada nodevas apmērs tiks rēķināts pēc 2019.-2020.gada banku tīro procentu ieņēmumu datiem. Arī šogad aprēķinā tiek izmantoti šie dati.

Elkor grupas nekustamie īpašumi, kas pārdošanā bija izlikti par vairāk nekā 7 miljoniem eiro, oficiāli nopirkti par 17 reizes mazāku summu.

Šis darījums, kā Db norāda nekustamo īpašumu jomas eksperti, kārtējo reizi demonstrē shēmas, kas tiek izmantotas, lai izvairītos no valsts nodevas nomaksas par nekustamā īpašuma darījumiem.

Mākslīgi samazina

To, ka par abiem Elkor grupas līdzdibinātājam Andrejam Vlasovam oficiāli piederošajiem namiem Merķeļa ielā 2 un Krišjāņa Barona ielā 6 tiek prasīti attiecīgi 4,5 un 2,6 miljoni eiro, Db 2005. gada beigās apliecināja ēku pārdevēji, kuru kontakttālrunis bija norādīts pārdošanas sludinājumos.

Savukārt tagad zemesgrāmatu ieraksti rāda, ka īpašumu Merķeļa ielā (861 kvadrātmetrs zemes un piecstāvu māja) SIA KRBM 2006. gada martā iegādājusies par nedaudz vairāk kā 184 tūkstošiem latu.