Ražošana

Jaunais darbagalds ļauj ražot efektīvāk

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Šveices firma izgatavo darbagaldu speciāli Liepājas uzņēmumam Metālmeistars.

Latvijā lielākā un modernākā optiskās šķiedras – FIBER lāzergriešanas iekārta atrodas Liepājas uzņēmumā Metālmeistars. Tas ir vienīgais šāds Šveices firmas Bystronic darbagalds, izgatavots speciāli liepājniekiem. Jaunā lāzeriekārta uzņēmuma rīcībā ir vien pāris mēnešu – kopš pagājušā gada decembra. Tās kopējās izmaksas ir aptuveni miljons eiro.

Iespēja palielināt jaudu

Jaunā lāzergriešanas iekārta izgatavota īpaši Metālmeistara vajadzībām. Darbagalda izmērs ir 6,25 reiz 2,5 metru, kas ir lielākais Latvijā. «Tagad mums ir iespējams izgatavot lielākas detaļas. Daļu izejmateriālu izgatavo lielā formātā, nevis mazās loksnītēs, tagad to var efektīvāk izmantot,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis Elmārs Balodis. Viņš piebilst: «Mašīna ir liela, bet elektrību patērē mazāk nekā vecās. Jaunā lāzergriešanas tehnoloģija ļauj griezt tēraudu, nerūsējošo tēraudu un alumīniju jebkurā klienta izdomātā konfigurācijā līdz trīsdesmit milimetru biezumam. Ir iespējams griezt arī varu, kaparu un misiņu, kas nebija iespējams ar CO2 lāzergriešanas iekārtām.»

Uzņēmumā lāzergriešanas pieredze ir jau kopš 2005. gada, kad iegādājās tolaik jaudīgāko CO2 lāzergriešanas iekārtu Baltijas valstīs. Līdz ar to cilvēkus speciāli apmācīt darbam ar jauno iekārtu nebija nepieciešamības. Salīdzinot ar vecākiem darbagaldiem, jaunais darbojas tik klusu, ka, nepalūkojoties pa lodziņu, grūti noteikt – griešana notiek vai ne. Tajā ir integrētas pasaules jaunākās lineāro motoru tehnoloģijas, kas padara iekārtas darbību ātru un klusu. Brīdī, kad DB viesojas uzņēmumā, tiek izgatavotas detaļas mežizstrādes tehnikai.

Tā kā Metālmeistarā esošais darbagalds ir eksperimentāls modelis, Bystronic pārstāvji ar interneta starpniecību attālināti uzrauga, kā iekārta strādā. «Mums ir ilglaicīga sadarbība. Šveicieši zināja, ka tajā virzienā viņiem vajadzēs attīstīties, un tā sanāca, ka prototipa modelis atrodas šeit,» saka uzņēmuma valdes loceklis Arnis Balodis.

Visu rakstu lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmumos ieguldīti 3,2 miljoni eiro

Anda Asere, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālo virzienu izvēlas vien trešdaļa no devīto klašu absolventiem.

Uzņēmējdarbību varētu attīstīt, taču trūkst kvalificētu vidēja līmeņa darbinieku. Visvairāk ar šo problēmu saskaras tādas nozares kā būvniecība un apstrādes rūpniecība. Ekonomikas ministrija vidējās kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir akcentējusi kā vienu no risināmām prioritātēm sadarbībā ar Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministriju.

Veidojas speciālistu deficīts

Vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums Latvijā veido gandrīz pusi no kopējā darbaspēka pieprasījuma tautsaimniecībā. 2018. gadā aptuveni 46 procenti jeb 416 tūkstoši cilvēku bija nodarbināti vidējās kvalifikācijas darbavietās. Tajā pašā laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar profesionālo vidējo vai arodizglītību pērn bija vien 301 tūkstotis. Tas nozīmē, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un deficīts šajā grupā veido aptuveni 115 tūkstošus darbinieku, problēmu iezīmē Ekonomikas ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Liepājā notiks IT risinājumu ideju konkurss CultHack Hackathon

Ilze Žaime, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu iespēju radošiem, inovatīvi domājošiem un uzņēmīgiem cilvēkiem radīt jaunas biznesa idejas, biedrība «WindHackers» sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību rīkos IT ideju konkursu «CultHack Hackathon».

Biedrības dibinātājs Kārlis Skuja līdz šim pieredzi guvis piedaloties un arī organizējot teju 20 šāda veida pasākumus gan Latvijā, gan ārpus tās. Biedrība «WindHackers» ir dibināta šī gada 19.jūlijā, lai gan doma par šāda pasākuma nepieciešamību Liepājā dzima jau pirms gada, jo lai arī Latvijā šādi pasākumi jau ir notikuši, ir jūtams iztrūkums reģionos. Ideju konkurss «CultHack Hackathon», kas norisināsies 20. - 22. septembrī ir biedrības «WindHackers» pirmais organizētais pasākums.

«Liepāja ir lieliska vieta jaunām un inovatīvām idejām, jo pilsēta vienkopus piedāvā tādu vidi, kas pilnīgi dabiski rosina radīt. Liepāja jau līdz šim sevi pierādījusi kā lielisku kultūras, izklaides un tūrisma nozares notikumu norises vietu, tāpēc uzdevums radīt jaunus un sabiedrībai noderīgus IT risinājums kultūras, izklaides un tūrisma nozares stiprināšanai dalībniekiem būs liels izaicinājums,» atzina «CultHack Hackathon» organizators K. Skuja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncentrēšanās uz eksporta tirgu ļauj strauji kāpināt apgrozījumu

SIA AB Galdnieks eksportē 90 procentus saražotās produkcijas. Šogad tā iekļuvusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovāciju balva finālā.

Mērķtiecīgi produkcijas noieta veicināšanai ārvalstīs SIA AB Galdnieks pievērsās pirms diviem gadiem, stāsta uzņēmuma eksporta menedžeris Reinis Kils. Tā kā īpašnieki bija nolēmuši koncentrēties uz Skandināvijas tirgu, būtiskas izrādījās viņa zviedru valodas zināšanas. R. Kils šajā valstī ir studējis.

Arī iepriekš bija pasūtījumi no ārvalstīm, bet tolaik virziens bija pretējs – pasūtītāji paši atrada AB Galdnieku, nevis ražotājs meklēja klientus aiz valsts robežām. Daļa no agrākajiem sadarbības partneriem joprojām pasūta produkciju liepājniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru