SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) saņēmusi informāciju par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas, paziņoja Zviedrijas SEB pārstāvji.

SEB norādīja, ka SVT pētnieciskās žurnālistikas raidījuma «Uppdrag granskning» ("Misija - izmeklēšana") datus salīdzinājusi ar bankas iekšējo analīzi, kas bija pamats novērtējumam un bankas komentāriem par darbību Baltijas valstīs. SVT iesniegtajā sarakstā iekļautie uzņēmumu nosaukumi visos būtiskajos aspektos atbilst pašas bankas analīzes rezultātiem un nemaina bankas pamata vērtējumu. SVT iesniegtajā sarakstā «iekļauto nosaukumu vairākums ir vēsturiski klienti no Igaunijas. 2006.gadā Igaunijas finanšu sektora uzraudzības institūcija kritizēja Igaunijas SEB un sniedza savas rekomendācijas par nerezidentu klientu apkalpošanu.

Vienlaikus SEB saņēma informāciju no ārēja trauksmes cēlēja. Abu šo notikumu rezultātā Igaunijas SEB nostiprināja savu ikdienas darbu, ziņoja finanšu uzraugiem par vairākiem klientiem un izbeidza attiecības ar vairākiem klientiem,» paziņojumā piebilda SEB. «Lai gan SEB vēsturiski ir izpildījusi regulatoru prasības, ar šodienas zināšanām varam secināt, ka nedz regulējums, nedz banku sistēmas spējas nav bijušas pietiekami iedarbīgas, lai līdz 2008.gadam novērstu naudas atmazgāšanas riskus.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

SEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā guvusi peļņu 20,545 miljonu eiro apmērā, kas ir par 39,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt pašas SEB bankas peļņa samazinājusies par 42,9% un šogad pirmajos sešos mēnešos bija 21,624 miljoni eiro.

Vienlaikus bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka, izslēdzot 2016.gada pirmajā pusgadā gūtos vienreizējos ieņēmums no Visa akciju pārdošanas 18,2 miljonu eiro apmērā, SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017.gada pirmajā pusgadā ir par 29% lielāka nekā 2016.gada pirmajā pusgadā, bet bankas peļņa pirms uzkrājumiem augusi par 17%, sasniedzot 24,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā ir izveidojusi uzkrājumi 385 000 eiro apmērā.

Tāpat bankā informēja, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2017.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu auguši par 2%, sasniedzot 47,58 miljonus eiro, bet izmaksas minētajā laika periodā samazinājušās par 11% - līdz 23,37 miljoniem eiro.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2015. gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 8,7 miljonu eiro, par 31% vairāk nekā 2014. pirmajos trīs mēnešos, informē SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

Kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2015. gada 31. martā bija 2,1 miljards eiro, jeb par 1% vairāk nekā 2014. gada pirmā ceturkšņa beigās. SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 23,7 miljonus eiro, par 3% mazāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Izmaksas salīdzinājumā ar 2014. gada pirmajiem trīs mēnešiem augušas par 1%, veidojot 12,5 miljonus eiro.

Peļņa pirms uzkrājumiem veidoja 11,2 miljonus eiro, par 7% mazāk nekā atbilstošajā 2014. gada periodā. Laika posmā no janvāra līdz marta beigām izveidoti uzkrājumi 1,6 miljonu eiro apmērā - par 70% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Kopējais kredītportfelis 2015. gada marta beigās bija 2,6 miljardi eiro, t.i. par 8% mazāk nekā 2014. gada pirmā ceturkšņa noslēgumā.

Svētdien Tukumā aizvadīts SEB MTB maratona noslēdzošais sestais posms, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 dalībnieku.

Skandi motors distancē par posma uzvarētāju kļuva Rietumu – Delfin riteņbraucējs Krists Neilands, bet kopvērtējumā uzvaras laurus plūca 24 gadus vecais Neilanda komandas biedrs Pēters Prūss no Igaunijas.

Virši A distancē posmā uzvara Oskaram Muižniekam, bet kopvērtējumā nepārspēts palika Jānis Ozols.

Jāatzīmē, ka sacensībās piedalās ne vien profesionāli sportisti, bet arī cita līmeņa braucēji, kā arī bērni. Kā norāda sacensību direktors Igo Japiņš: «SEB MTB maratonu seriāls ir ne tikai populārākais riteņbraukšanas, bet arī populārākais sporta sacensību seriāls Latvijā, kurš 10 gadu laikā aktīvam dzīvesveidam pievērsis tūkstošiem cilvēku.»

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

SEB grupas peļņa Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī bija 12 miljoni eiro, kas ir par 90% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, informē SEB bankas pārstāvji.

Peļņas pieaugums ir skaidrojams ar izmaksu un uzkrājumu samazinājumu, kā arī ienākumu pieaugumu, ko sekmējusi klientu aktivitāte visos segmentos.

2017. gada trīs mēnešos SEB banka piešķīrusi aizdevumus par kopējo summu 194 miljoni eiro, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. No jauna piešķirtais finansējums mājokļu iegādei veido 28 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk, bet līzinga jaunais finansējums sasniedzis 26 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. SEB bankas kopīgais kredīta portfelis ir palielinājies par 5% un pirmā ceturkšņa beigās veido 2 miljardus 537 miljonus eiro.

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Domājot par atbalstu uzņēmējiem, SEB banka ir radījusi dažādām uzņēmuma izaugsmes stadijām atbilstošus komplektus ar nepieciešamajiem bankas pamatpakalpojumiem un tas viss tiek piedāvāts par fiksētu mēneša summu. Ņemot vērā katra uzņēmuma individuālās vajadzības, no šī gada 2. maija SEB bankas klienti ar nule kā izveidoto uzņēmēju kalkulatora palīdzību varēs, varēs izvēlēties sev piemērotāko bankas pakalpojumu komplektu un ieraudzīt uzņēmuma ietaupījumu mēnesī.

Jau pērn Latvijas tirgū bija vērojams uzņēmēju aktivitātes pieaugums. Tai pat laikā nevar ignorēt pasaulē notiekošo. Eksporta piebremzēšanos lielā mērā nosaka pieprasījuma samazināšanās vairākos Latvijai būtiskos noieta tirgos. Kā atzīst SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere, sarunās ar uzņēmumiem skaidri iezīmējas fakts, ka izaugsmes plāni mijas ar ekonomikas attīstības mērenajām prognozēm. 1. ceturksnī SEB bankas piešķirtais jaunais finansējums vairāk kā 80 miljonu latu apmērā iezīmē bankas lomu gan privātpersonu, gan uzņēmumu ieceru finansēšanā.

„Gribu uzsvērt, ka uzņēmēja dzīvē nozīmīgs ir ne tikai finansiālais atbalsts, tāpēc regulāri organizējam seminārus uzņēmējiem par dažādām aktuālām tēmām un piedalāmies jauno uzņēmēju atbalsta programmās. Pilnveidojot dažādus finanšu rīkus, šī gada pirmajā ceturksnī ieviesām Uzņēmumu finanšu modulētāju, kas uzņēmējiem palīdz sakārtot esošo un plānot finanšu plūsmu nākotnes attīstībai. Lai sniegtu atbalstu ikdienas finanšu kārtošanai, SEB banka ir radījusi dažādām uzņēmuma izaugsmes stadijām atbilstošus komplektus ar nepieciešamajiem bankas pamatpakalpojumiem un tas viss tiek piedāvāts par fiksētu mēneša summu”, stāsta Ieva Tetere.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs ir uzņēmies jaunus pienākumus – viņa pārziņā ir risku un kreditēšanas jomu vadība SEB bankā, informē bankas pārstāvji.

Pirms tam K.Danēvičs bija finanšu direktors un valdes loceklis, savukārt līdzšinējais Risku un kreditēšanas vadītājs Johans Askboms turpmāk vadīs vienu no SEB Privātpersonu un uzņēmumu kredītkomitejām SEB grupā Zviedrijā.

14 gadu laikā Kārlis Danēvičs SEB bankā ieņēmis vairākus nozīmīgus amatus, gūstot daudzpusīgu pieredzi - viņa pārziņā bijušas dažādas biznesa un atbalsta funkcijas, tanī skaitā Kārlis vadīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi, pirms tam pus gadu strādāja SEB grupā Stokholmā Kreditēšanas organizācijā. Vēl pirms tam 2.5 gadus vadīja SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes darbu Latvijā.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Valsts prezidenta vārdā rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020. gadā noteiktajā apmērā.

Kā zināms, lai nodrošinātu vienotu atlīdzības sistēmu un valsts augstāko amatpersonu atlīdzības apmēra samērojamību un atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem mēnešalgas noteikšanas principiem, ikgadēji budžeta pieprasījumā Valsts prezidenta mēnešalgas apmērs tiek pieskaņots citu valsts augstāko amatpersonu -– Ministru prezidenta, ministru, Valsts kontroliera, tiesībsarga, citu Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu mēnešalgas izmaiņām saistībā ar ikgadējo indeksāciju.

Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina saņem 3968 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3421 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikpat lielu mēnešalgu saņem arī prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkalna un prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Savukārt prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 2993 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura arī strādā nepilnu slodzi, mēnesī saņem 428 eiro pirms nodokļu nomaksas. Prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 458 eiro pirms nodokļu nomaksas.

SEB grupa Latvijā 2014. gadu noslēgusi ar 23,2 miljonu eiro tīro peļņu, liecina medijiem sniegtā informācija.

2014. gadā SEB bankas pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku kapitāls pieaudzis par 21,1 miljonu eiro. Visaugstākos ienesīguma rezultātus pērn uzrādījis SEB Aktīvais plāns – 5,36%. SEB Latvijas plāns tā dalībniekiem pērn ienesis 5,05%, bet SEB Sabalansētais plāns – 4,27%. Arī pārējie divi SEB pensiju 2. līmeņa plāni 2014. gadā strādājuši ar pozitīvu atdevi.

SEB bankas pensiju 3. līmeņa plānu klientu uzkrājumi pērn auguši par 4,2 miljoniem eiro. Pensiju 3. līmeņa plāna SEB-Aktīvais ienesīgums 2014. gadā ir bijis 7,5%, savukārt plāns SEB-Sabalansētais strādājis ar 6,43% ienesīgumu.

2014. gadā SEB banka klientiem, kas savus uzkrājumus noguldījuši termiņdepozītos un krājkontos, procentu maksājumos pārskaitījusi kopumā 4,1 miljonu eiro. SEB dzīvības apdrošināšana pagājušajā gadā klientiem, kuri veido uzkrājumu ar garantētu ienesīgumu, pārskaitījusi 2,2 miljonus eiro. Savukārt uzņēmums SEB Wealth Management, pārvaldot institucionālo klientu investīciju portfeļus, 2014. gadā ir audzējis klientu aktīvus par 7,4 miljoniem eiro.